61. stunda
Ciānas centrālā vieta
Ievads
1831. gada vasarā daži svētie, kuri bija sapulcējušies Ohaio štatā, uzsāka ceļojumu, lai apmestos Džeksonas apgabalā, Misūri štatā. Atklāsmē, kas pravietim Džozefam Smitam dota 1831. gada 20. jūlijā, Tas Kungs noteica Independenci, Misūri, par Ciānas centrālo vietu (skat. M&D 57:3). Svētie sāka iegādāties zemi šajā apgabalā, un tiem arī bija jātur Tā Kunga pavēles, lai sagatavotos Ciānas celšanai. Tomēr laika gaitā izcēlās strīdi starp svētajiem un daudziem Džeksonas apgabala, Misūri štata, iedzīvotājiem, kas noveda pie laupītāju vardarbības pret svētajiem. 1833. gada novembrī un decembrī svētie bija spiesti doties prom no Džeksonas apgabala.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Tas Kungs nosaka Misūri štata Independeci par Ciānas centrālo vietu
Pirms nodarbības sākuma uzrakstiet zīmi Kērtlande, Ohaio un novietojiet to vienā telpas pusē. Otrā telpas pusē novietojiet zīmi, uz kuras rakstīts — Independence, Misūri. Vai, ja vēlaties, jūs varat uz tāfeles uzzīmēt ASV vidusrietumu vienkāršu karti, kurā skaidri atzīmēta Independence, Misūri (skat. Baznīcas vēstures kartes, 6. karte, „Baznīcas pārcelšanās uz rietumiem”). Mācot stundu, izmantojiet šo karti.
Stundas sākumā palūdziet studentiem, lai viņi iztēlojas, ka dodas pārgājienā un uzzina par vētras tuvošanos.
-
Kādā veidā jūs varētu no tās pasargāties? Kā šādā situācijā varētu noderēt telts?
Paskaidrojiet, ka pravietis Jesaja attēloja Ciānu kā ļoti plašu telti. Viņš teica: „Paplašini savas telts vietu un izplet jo plaši savas telts pārsegu, pagarini savas telts virves un nostiprini jo spēcīgi savas telts mietus un stabus!” (Jesajas 54:2.) Piepildot šo pravietojumu, Tas Kungs turpina vadīt Augstāko prezidiju un Divpadsmit apustuļu kvorumu, dibinot Ciānas stabus visā pasaulē.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 64:41–43. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot svētības, kuras Tas Kungs apsolīja taisnīgajiem, kas pulcējas Ciānā.
-
Kādas svētības Tas Kungs apsola taisnīgajiem, kas pulcējas Ciānā?
Paskaidrojiet, ka 1831. gada jūlijā Tas Kungs paziņoja, ka Misūri zeme ir apsolītā Ciānas zeme un ka Independence, Misūri, ir Ciānas pilsētas „centrālā vieta” (skat. M&D 57:1–3).
Aiciniet kādu studentu nostāties vai apsēsties līdzās zīmei Independence, Misūri. Aiciniet kādu studentu uzzīmēt uz tāfeles telti. (Ja telpa ir pietiekami liela, jūs varētu apsvērt iespēju atnest uz nodarbību telti un palūgt vienam vai diviem studentiem izklāt to, attēlojot svētos, kas sāka celt patvēruma pilsētu.)
-
Vai jūs kādreiz esat nepareizi uzcēluši telti vai mēģinājuši to uzcelt bez visām tās sastāvdaļām? Kas notika?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 105:5, meklējot, kā jātiek uzceltai Ciānas „teltij”, lai Tas Kungs to pieņemtu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.
Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Ciānai jātiek uzceltai uz celestiālās valstības likuma principiem. Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad 1831. gadā Tas Kungs atklāja Ciānas zemes atrašanās vietu, nākamo divu gadu laikā Viņš deva vairākas atklāsmes, aprakstot principus, pēc kādiem svētajiem jāceļ Ciāna.
Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces:
Sadaliet studentus četrās grupās un katrai grupai iedaliet vienu rakstvietu no tām, kas uzrakstītas uz tāfeles. Aiciniet katru grupu izlasīt tiem nozīmētās rakstvietas, meklējot taisnīguma principus vai pavēles, ko svētajiem nepieciešams ievērot, lai sekmīgi uzceltu Ciānu.
Pēc tam, kad studenti būs izstudējuši tiem nozīmētās rakstvietas, aiciniet viņus pastāstīt par to, ko atraduši. Uzaiciniet kādu studentu pierakstīt pārējo studentu atbildes uz tāfeles. (Studentu atbildēm vajadzētu ietvert: dzīvot pēc ziedošanās likuma un tiekties pēc citu cilvēku labklājības [M&D 82:17–19]; uzcelt templi un tur saņemt norādījumus [M&D 97:10–14]; būt sirdsšķīstiem [M&D 97:16, 21]; ievērot pavēles [M&D 97:25–26]; iesvētīt sevi un iet „prom no Bābeles”, kas nozīmē — novērsties no pasaulīguma [M&D 133:4–5].)
-
Kā dzīvošana pēc šiem taisnīguma principiem varēja palīdzēt svētajiem celt Ciānu un tikt aizsargātiem no garīgajām vētrām? Kā dzīvošana pēc šiem principiem palīdz mums gūt aizsardzību mūsdienās?
Jūs varētu aicināt vairākus studentus paņemt savus Svētos Rakstus un nostāties vai apsēsties līdzās zīmei Kērtlande, Ohaio, tad palūgt vienam vai diviem studentiem doties līdz zīmei Independence, Misūri un tur nostāties vai apsēsties. Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad 1831. gada jūlijā Tas Kungs atklāja Ciānas atrašanās vietu, daudzi svētie ceļoja gandrīz 900 jūdzes (1450 km) uz Independenci, Misūri, lai tur apmestos un celtu Ciānu. Citi palika Kērtlandē un citos austrumu apgabalos. 1834. gada 17. februārī Kērtlandē tika izveidots stabs.
Norādiet uz telts attēlu (vai telti, ja esat to atnesuši uz klasi). Paskaidrojiet, ka tad, kad svētie kopīgi strādāja, lai uzceltu Ciānu, Ciānas aizsargājošās svētības tika dāvātas visiem cilvēkiem, pat tiem, kuri nedzīvoja Independencē, Misūri. Svētie kopīgi strādāja, ziedojot naudas līdzekļus un resursus, lai liktu Ciānas pilsētas pamatus. Pajautājiet studentiem iztēloties Ciānas telts paplašinājumu, kas „apsedz” svētos Kērtlandē.
Starp svētajiem un citiem Misūri iedzīvotājiem izceļas strīdi
Lai palīdzētu studentiem izprast notikumus, kas notika Ohaio un Misūri starp 1831. un 1833. gadu, palūdziet kādam studentam, kas atrodas līdzās Kērtlandes zīmei, nolasīt tālāk sniegto paskaidrojumu par to, kā svētie Kērtlandes Ciānas stabā atbalstīja Ciānas centrālās vietas celšanu Misūri štatā. Aiciniet pārējos audzēkņus ieklausīties, ko daži svētie Kērtlandē darīja, lai palīdzētu nodibināt Ciānu.
Kērtlande, Ohaio štats: Vairāku konferenču laikā, kas tika noturētas 1831. gada novembrī, Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji apkopoja atklāsmes, kas bija saņemtas līdz tam laikam, un plānoja tās izdot grāmatā. Oliveram Kauderijam un Džonam Vitmeram tika uzticēts aizvest atklāsmes uz Misūri, lai Viljams V. Felpss tās varētu izdot kā Pavēļu grāmatu. 1831.–1832. gada laikā Džozefs turpināja saņemt atklāsmes un tulkot Bībeli. 1832. gada pavasarī Džozefs devās uz Misūri, lai apmeklētu Ciānas svētos un brīdinātu, ka Sātans centīsies „novērst viņu sirdis no patiesības” (M&D 78:10), un lai koordinētu bīskapa krātuvju darbību Kērtlandē un Independencē. Daži Ohaio Baznīcas locekļi ziedoja naudu, lai palīdzētu iegādāties zemi un pārtiku Misūri. Daudzi svētie turpināja pārcelties uz Ciānu, un 1832. gada beigās apmēram trešā daļa Baznīcas locekļu dzīvoja Džeksonas apgabalā.
-
Kā Džozefs Smits un citi svētie Kērtlandē palīdzēja svētajiem Misūri sākt Ciānas celtniecību?
Palūdziet kādam studentam nolasīt informāciju par svēto centieniem uzcelt Ciānas pilsētu. Aiciniet pārējos audzēkņus sameklēt, ko svētie, sākot celt Ciānu, darīja pareizi un ko — nepareizi.
Independence, Misūri: Pārlijs P. Prets aprakstīja svēto apmešanos Ciānā, paziņojot, ka „miers un pārticība ir vainagojis viņu pūles, un tuksnesis ir kļuvis par auglīgu zemi” (Autobiography of Parley P.Pratt, izd. Parley P. Pratt Jr. [1938. g.], 93. lpp.). Misūri Baznīcas vadītāji strādāja, lai apmierinātu to svēto vajadzības, kas ieceļoja. Tas sevī ietvēra zemes iegādi un veikala un izdevniecības izveidošanu. Līdz 1833. gada jūlijam pēdējo dienu svēto iedzīvotāju skaits palielinājās līdz gandrīz 1200 cilvēkiem. Taču vadītāji un svētie neiztika bez grūtībām. Dažu Baznīcas locekļu savtība un alkatība atturēja viņus no dzīvošanas saskaņā ar ziedošanās likumu.
Papildus problēmām, ko svētie radīja savas nepaklausības dēļ, tie nonāca konfliktā ar apgabala pirmiedzīvotājiem. Misūri štata iedzīvotāji arvien vairāk satraucās par „mormoņu” straujo pieaugumu un ietekmi uz vietējo ekonomiku un politiku. Vietējo konfesiju vadītāji nepiekrita svēto uzskatiem. Kādas konfesijas vadītājs izplatīja melus par Baznīcas locekļiem un mudināja iedzīvotājus tiem uzbrukt. Un 1833. gada jūlijā V. V. Felpss izdeva rakstu ar nosaukumu „Free People of Color” (Neiedalīsim cilvēkus pēc ādas krāsas), kas brīdināja misionārus par sludināšanu vergu vidū. Misūri iedzīvotāji, kuri lielākoties bija verdzības atbalstītāji, maldīgi nosprieda, ka svētie aicina brīvlaistos vergus uz Misūri. Tas palielināja jau tā saspringto situāciju štatā. 1833. gada 20. jūlijā bruņots pūlis izsvieda iespieddarbu iekārtu uz ielas, sagrāva izdevniecību, iznīcināja lielāko daļu neiesieto Pavēļu grāmatas lapu, aplēja ar darvu un tad apbēra dūnām bīskapu Pārtridžu un jaunpievērsto Čārlzu Alenu, un terorizēja pilsētu. Nemieri turpinājās, un svētajiem nācās pamest Džeksonas apgabalu tā gada novembrī un decembrī.
-
Kā, jūsuprāt, jūs justos, ja būtu kāds no šiem taisnīgajiem svētajiem, cerot uz Tā Kunga aizsardzību, taču tiekot spiesti pamest Džeksonas apgabalu?
-
Ko jūs teiktu, ja kāds jums jautātu: „Kādēļ agrīnie svētie nespēja uzcelt Ciānas pilsētu?” (Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, jūs varat aicināt viņus izlasīt Mācības un Derību 101:6–7; 103:2–4; 105:3–4, 9.)
Ja jūs vēl neesat palūguši studentus atgriezties savās vietās, aiciniet to izdarīt tagad.
Kāda ir Ciānas nākotne?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 97:21. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs raksturoja Ciānu. Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē vārdus, kas māca šo patieso principu: Ciāna ir sirdsšķīstie. Atsaucieties uz principiem un rīcību, kas norādīti uz tāfeles, un uzdodiet šādus jautājumus:
-
Kā šie taisnīgie principi palīdz cilvēkiem kļūt sirdsšķīstiem?
-
Kāda ir mūsu loma Ciānas celšanā mūsdienās? (Mēs varam taisnīgi dzīvot un mudināt citus taisnīgi dzīvot. Dzīvojot pēc evaņģēlija un daloties tajā, Ciānas robežas tiek paplašinātas, tās stabi tiek stiprināti, un Dievs svētī svētos ar aizsardzību.)
Aiciniet studentus apdomāt uz tāfeles dotos taisnīguma principus. Mudiniet viņus ierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās mērķi — uzticīgāk dzīvot pēc kāda no šiem principiem.
Komentāri un skaidrojumi
Ciānai jātiek uzceltai uz taisnīguma principiem
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, runāja par prasību celt Ciānu uz celestiālās valstības likuma principiem:
„Liela daļa no tā darba, kas jāpadara, lai nostiprinātu Ciānu, sastāv no mūsu pašu pūlēm kļūt „sirdsšķīstiem” (M&D 97:21). „Ciāna nevar tikt uzcelta savādāk, kā vien uz celestiālās valstības likuma principiem,” saka Tas Kungs. „Savādāk Es nevaru to pieņemt pie Sevis.” (M&D 105:5.) Celestiālās valstības likums, protams, ir evaņģēlija likums un derības, kas ietver mūsu pastāvīgo Glābēja piemiņu un mūsu paklausības, upurēšanās, ziedošanas un uzticības solījumu.
Glābējs bija kritisks pret dažiem no agrīnajiem pēdējo dienu svētajiem viņu „iekāres pilno domu” dēļ (M&D 101:6; skat. arī M&D 88:121). Tie bija cilvēki, kas dzīvoja laikā, kad nebija televīzijas, nebija filmu, nebija interneta vai iPoda. Vai mēs esam brīvi no iekāres pilnām domām un ar tām saistīto ļaunumu, dzīvojot pasaulē, kuru tagad pārpludina seksuāla rakstura tēli un mūzika? Tā vietā, lai atteiktos no pieticīgas ģērbšanās normām vai piedalītos citu cilvēku nešķīstībā, skatoties pornogrāfiju, mums ir jābūt izsalkušiem un izslāpušiem pēc taisnības. Lai kļūtu par Ciānu, nepietiek ar to, ka jūs vai es būsit kaut cik mazāk ļauni par citiem. Mums ir jākļūst ne tikai labiem, bet gan svētiem vīriešiem un sievietēm. Atminoties eldera Nīla A. Maksvela vārdus, reizi pa visām reizēm nostiprināsim mūsu dzīvesvietu Ciānā un atteiksimies no vasaras mājām Babilonijā (skat. Neal A. Maxwell, A Wonderful Flood of Light [1990], 47).” („Nāciet uz Ciānu”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 38.–39. lpp.)
Bīskaps Keits B. Makmulins, prezidējošās bīskapības loceklis, uzskaitīja dažus principus, pēc kuriem jātiek celtai Ciānai:
„Ziedošanās derība sevī ietver upuri, kas izriet no mīlestības, darba un pašpaļāvības; un tā ir būtiska Dieva valstības izveidošanā. „Ciāna nevar tikt uzcelta savādāk,” Tas Kungs ir teicis, „kā vien uz celestiālās valstības likuma principiem” (M&D 105:5). Ziedošanās derība ir šī likuma pamats. Kādu dienu mēs pilnībā pēc tās dzīvosim. Šī derība ietver „cilvēka laika, talantu un līdzekļu ziedošanu, lai rūpētos par tiem, kas ir vai nu garīgā, vai laicīgā trūkumā, un celtu Tā Kunga valstību”. [Skat. Ensign, 1984. g. aug., 4; Tambuli, 1984. g. dec., 7.]
Šie mīlestības, darba, pašpaļāvības un ziedošanās principi ir Dieva doti. Tie, kas tos pieņem un atbilstoši vada sevi, kļūst par sirdsšķīstajiem. Tādu cilvēku sabiedrības iezīme ir taisnīga vienotība. Viņu miers un saskaņa kļūst par karogu tautām. Pravietis Džozefs Smits ir teicis:
„Ciānas celšana ir jautājums, kas ir interesējis Dieva tautu ikvienā laikmetā; tā ir tēma, pie kuras ar īpašu sajūsmu ir kavējušies pravieši, priesteri un ķēniņi; … mums dota iespēja redzēt, piedalīties un palīdzēt virzīt uz priekšu Pēdējo dienu (Ciānas) godību … darbs, kas tika iecerēts, lai īstenotu tumsības spēku iznīcību, Zemes atjaunošanu, Dieva godību un cilvēku ģimenes pestīšanu.” [Teachings of the Prophet Joseph Smith, izv. Joseph Fielding Smith (1976), 231–232; uzsvērums pievienots.]” („Come to Zion! Come to Zion!” Ensign vai Liahona, 2002. g. nov., 96).
Kādēļ agrīnajiem svētajiem neizdevās uzcelt svēto pilsētu?
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
„Pravieša Džozefa Smita vadībā agrīnie Baznīcas locekļi centās nostiprināt Ciānas centrālo vietu Misūri štatā, bet viņiem neizdevās uzcelt svēto pilsētu. Tas Kungs izskaidroja vienu no iemesliem, kāpēc tas neizdevās:
„Viņi nav iemācījušies būt paklausīgi tam, ko Es esmu prasījis no viņu rokas, bet ir pilni visāda veida ļaunuma un nedalās savā mantā, kā pienākas svētajiem, ar nabagiem un mocītajiem starp tiem;
un nav vienoti atbilstoši tai vienotībai, ko pieprasa celestiālās valstības likums” (M&D 105:3–4).
„Tur bija nesaskaņas un strīdi, un skaudība, un ķildas, un miesaskārīgas un iekāres pilnas vēlmes viņu starpā; tādēļ ar to viņi apgānīja savu mantojumu” (M&D 101:6).
Tā vietā, lai pārāk skarbi nosodītu šos agrīnos svētos, mums ir jāraugās uz sevi, lai redzētu, vai mēs rīkojamies labāk.
Ciāna ir Ciāna tās pilsoņu raksturu, īpašību un uzticības dēļ. Atcerieties, ka „Tas Kungs sauca savus ļaudis par Ciānu, tāpēc ka viņi bija vienas sirds un viena prāta un dzīvoja taisnībā; un tur nebija nabagu starp tiem” (Mozus 7:18). Ja mēs vēlamies dibināt Ciānu savās mājās, draudzēs, bīskapijās un stabos, mums ir jāsniedzas pretīšim standartam. Būs nepieciešams (1) kļūt vienotiem vienā sirdī un vienā prātā; (2) individuāli un kā grupai kļūt par svētu tautu un (3) rūpēties par nabadzīgajiem un trūcīgajiem tik efektīvi, ka mēs likvidēsim nabadzību mūsu vidū. Mēs nevaram gaidīt, līdz atnāks Ciāna, lai īstenotu šīs lietas, — Ciāna nāks tikai tad, kad tas notiks” („Nāciet uz Ciānu”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 37–38).
Stabu veidošana ir līdzīga Ciānas pilsētu dibināšanai
Elders Brūss R. Makonkijs paskaidroja, ka stabi ir pulcēšanās vietas svētajiem, kas dzīvo dažādās pasaules vietās:
„Stabam ir ģeogrāfiskas robežas. Staba radīšana ir līdzīga Svētās pilsētas dibināšanai. Katrs stabs pasaulē ir pulcēšanās vieta tām Israēla pazudušajām avīm, kas dzīvo attiecīgajā reģionā. …
Ikviens no mums, esot sirdsšķīsts, var celt Ciānu savā dzīvē. Un solījums ir šāds: „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” (Mat. 5:8.) Ikviens no mums var paplašināt Ciānas robežas, pulcinot savus draugus un kaimiņus Israēla pulkā” („Come: Let Israel Build Zion”, Ensign, 1977. g. maijs, 118).
Pravieša atpakaļceļš no Misūri uz Kērtlandi
Džozefs Smits rakstīja par savu atpakaļceļu uz Kērtlandi pēc tam, kad viņš bija apmeklējis svētos Misūri štatā:
„[1832. gada] 6. maijā es atvadījos no brāļiem Independencē un kopā ar brāļiem Rigdonu un Vitneju uzsākām atpakaļceļu uz Kērtlandi; ar pajūgu uz Sentluisu, no turienes uz Vincennesu, Indiānā; un no turienes uz Jaunalbāniju, pie Ohaio upes ūdenskritumiem. Pirms mēs ieradāmies pēdējā minētajā vietā, zirgi izbijās, un, tiem joņojot pilnos auļos, bīskaps Vitnejs mēģināja izlēkt no pajūga, taču viņa ciešā mēteļa dēļ viņa kāja ieķērās ritenī, un viņa kāja un pēda tika salauzta vairākās vietās; tajā pašā laikā es izlēcu bez savainojumiem. Mēs palikām Portera kunga namā Grīnvilā četras nedēļas, kamēr elders Rigdons tūlīt pat devās uz Kērtlandi. Visā šajā laikā brālis Vitnejs neizlaida nevienu ēdienreizi un nakts miegu, un Portera kungs, mūsu saimnieka brālis, kurš to kopa, teica, ka žēl, ka mums šeit nav kādu „mormoņu”, jo viņi varētu salikt salauztos kaulus vai darīt ko citu. Es paliku kopā ar brāli Vitneju un palīdzēju viņam, līdz viņu varēja pārvietot. Atrodoties šajā vietā, es bieži devos pastaigāties mežā, kur es redzēju vairākas nesenas kapavietas; un kādu dienu, kad es piecēlos no pusdienu galda, es devos tieši pie durvīm un sāku ārkārtīgi vemt. Es izvēmu lielu daudzumu asiņu un indīgu vielu, un tik lielas bija mana organisma muskuļu kontrakcijas, ka dažos mirkļos es biju izmežģījis savu žokli. To man izdevās ielikt atpakaļ savām paša rokām, un es devos pie brāļa Vitneja (kurš bija gultā) tik ātri, cik vien iespējams; viņš uzlika man savas rokas un deva man svētību Tā Kunga vārdā, un es acumirklī tiku dziedināts, kaut gan indes ietekme bija tik spēcīga, ka es no savas galvas pazaudēju daudz matu. Pateicība manam Debesu Tēvam par Viņa iejaukšanos manis dēļ šajā kritiskajā brīdī, Jēzus Kristus vārdā. Āmen.
Brālis Vitnejs nebija kustinājis savas kājas ārpus gultas gandrīz četras nedēļas, kad es iegāju viņa istabā pēc pastaigas birzī un pateicu viņam, ka, ja viņš ir ar mieru sākt mājupceļu no rīta, mēs brauktu ratos līdz upei, aptuveni četras jūdzes, un tur gaidītu prāmis, kas mūs ātri pārceltu pāri upei, kur mēs atrastu zirgu, kas mūs aizvestu tieši līdz kuģu piestātnei, kur mēs atrastu kuģi, un mēs dotos augšup pa upi pirms pulksten desmitiem, un mums būtu veiksmīgs ceļojums uz mājām. Viņš atguva drosmi un teica man, ka dosies. Mēs sākām nākamajā rītā, un es atskārtu, ka viss bija tā, kā es viņam biju teicis, jo mēs ātri devāmies augšup pa upi pirms pulksten desmitiem, un, nonākot Velsvilā, braucām ar ratiem līdz Čadronai, no turienes ar pajūgu līdz Kērtlandei, kur mēs ieradāmies ap jūnija vidu” (skat. History of the Church, 1:271–272). (Skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 116.)
Naidīgums Džeksonas apgabalā
„Vēl nebija pagājis [1833. g.] aprīlis, kad izpaudās vajāšanas gars. Agrīnajā stadijā vietējie iedzīvotāji brīdināja Baznīcas locekļus, ka tos neapmierina tik daudzu pēdējo dienu svēto ierašanās, jo tie baidījās, ka tiks pārspēti vēlēšanās. Svētie galvenokārt bija no ziemeļu štatiem, un tie pārsvarā bija pret melnādaino verdzību, kas toreiz bija atļauta Misūri štatā. …
Opozīcija izplatīja apkārtrakstu, ko dažkārt dēvē par slepeno konstitūciju, lai iegūtu parakstus no tiem, kas vēlas likvidēt „Mormoņu sodību”. Šīs naida sajūtas kulminēja 1833. gada 20. jūlijā, kad aptuveno 400 vīru banda satikās pie tiesas nama Independencē, lai koordinētu savus centienus. Baznīcas vadītāju priekšā tika noliktas rakstiskas prasības, aicinot svētos pamest Džeksonas apgabalu, pārtraukt iespiest avīzi „Vakara un rīta zvaigzne”; un neļaut vēl kādam Baznīcas loceklim ierasties Džeksonas apgabalā. Kad banda atklāja, ka Baznīcas vadītāji nepiekrīt šīm pretlikumīgajām prasībām, tā uzbruka avīzes birojam, kas bija arī redaktora Viljama V. Felpsa mājas. Uzbrucēji nozaga iespiešanas iekārtu un izdemolēja ēku. …
Banda ieradās vēlreiz [1833. gada] 23. jūlijā, un Baznīcas vadītāji piedāvāja sevi kā izpirkumu, ja tie nedarīs ļaunu cilvēkiem. Taču banda draudēja ar kaitējumu visai Baznīcai un spieda brāļus piekrist, lai visi pēdējo dienu svētie pamet apgabalu. Tā kā visas bandas rīcības bija pretlikumīgas, neatbilstot Amerikas Savienoto Valstu un Misūri štata konstitūcijām, Baznīcas vadītāji meklēja palīdzību pie štata gubernatora Daniela Danklina. Viņš tos konsultēja par to civilajām tiesībām un ieteica svētajiem saņemt juridisku konsultāciju. …
1833. gada nogalē vairums svēto šķērsoja Misūri upi ziemeļos, Kleijas apgabalā, un tur atrada pagaidu patvērumu” (skat. Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas īss izklāsts [2006. g.], 40., 42., 43. lpp.).