1830. gada 9. decembrī, divas dienas pirms Edvarda Partridža kristībām, Tas Kungs sniedza viņam atklāsmi caur pravieti Džozefu Smitu. Šajā atklāsmē, kuru tagad varam lasīt Mācības un Derību 36. nodaļā, Tas Kungs piedeva Edvardam Partridžam viņa grēkus un aicināja viņu sludināt evaņģēliju. Tas Kungs arī deva pavēli visiem priesterības nesējiem sludināt evaņģēliju. Drīz pēc šīs atklāsmes Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 37. nodaļā, kur Tas Kungs pavēlēja svētajiem atstāt Ņujorkas štatu un pulcēties Ohaio štatā.
Tas Kungs piedod Edvardam Partridžam viņa grēkus un aicina viņu sludināt evaņģēliju
Atnesiet uz nodarbību koferi (vai mugursomu) ar lietām, kas nepieciešamas misionāram, kalpojot pilnlaika misijā. Piemēram, jūs varētu tur ielikt Svētos Rakstus, baltos kreklus, kaklsaites, uzvalka kurpes un grāmatas Sludini Manu evaņģēliju eksemplāru. Parādiet studentiem aizvērtu koferi un aiciniet viņus iedomāties, ka šī soma ir sakravāta kādam misionāram, kurš dodas kalpot pilnlaika misijā. Pajautājiet, kas, viņuprāt, atrodas koferī. Tad atveriet koferi un parādiet tā saturu. (Jūs arī varētu aicināt studentus pa pāriem sastādīt sarakstu vai uzzīmēt attēlus ar lietām, kas, iespējams, būtu nepieciešamas misionāriem misijā.)
Paskaidrojiet, ka misionāriem ir nepieciešams vēl kas tāds, ko nevar ielikt koferī (vai mugursomā). Tas Kungs minēja dažas no šīm lietām Edvardam Partridžam domātajā atklāsmē. Šī atklāsme šobrīd ir atrodama Mācības un Derību 36. nodaļā. Studējot šo atklāsmi, aiciniet studentus atrast, kas misionāram ir nepieciešams, pirms viņš vai viņa ir gatavi kalpot misijā. (Kamēr studenti min patiesās atziņas, kuras atraduši, jūs varētu tās uzrakstīt uz papīra lapiņām. Tad pielīmējiet vai piespraudiet šīs lapiņas pie kofera vai mugursomas, lai studenti varētu tās redzēt. Vai arī jūs varat vienkārši uzrakstīt tās uz tāfeles.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo papildinformāciju par Mācības un Derību 36. nodaļu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kas palīdzēja Edvardam Partridžam pieņemt lēmumu kristīties.
Dažu nedēļu laikā, kopš eldera Olivera Kauderija un viņa pārinieku ierašanās Ohaio štata ziemeļaustrumos, Jēzus Kristus atjaunotā baznīcā tika kristīti daudzi cilvēki. Lai gan Edvarda Partridža sieva Lidija bija to cilvēku vidū, kurus pievērsa un kristīja misionāri, Edvards vēl nebija guvis pilnīgu pārliecību. Pirms lēmuma pieņemšanas viņš vēlējās satikties ar pravieti Džozefu Smitu. Viņš ieradās Vaterlū, Ņujorkas štatā, kopā ar Sidniju Rigdonu tieši tad, kad Džozefs Smits lasīja sprediķi. Kad pravietis bija pabeidzis runu, piecēlās Edvards un runāja. Viņš pastāstīja, ka pa ceļam uz Vaterlū viņš aprunājās ar Smitu ģimenes kaimiņiem, kas dzīvoja netālu no viņu lauku mājām Mančesterā, lai uzzinātu Smitu ģimenes raksturojumu. Edvards bija apmierināts ar šo raksturojumu un lūdza Džozefu viņu kristīt. Viņš tika kristīts pēc divām dienām, 1830. gada 11. decembrī (skat. Documents, 1. sēj.: 1828. g. jūlijs – 1831. gada jūnijs,The Joseph Smith Papers, dokumentu sērijas 1. sēj. (2013. g.), 197., 199., 224. lpp.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 36:1, meklējot, ko Tas Kungs pavēstīja Edvardam Partridžam pēc viņa kristībām.
Kādu svētību Edvards Partridžs saņēma? (Tas Kungs piedeva viņa grēkus.)
Kādu pienākumu Edvards uzņēmās pēc savām kristībām?
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi nožēlot grēkus un saņemt piedošanu pirms evaņģēlija sludināšanas uzsākšanas?
Lai palīdzētu studentiem saprast, kāpēc topošajiem misionāriem ir svarīgi nožēlot savus grēkus, aiciniet kādu studentu izlasīt, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma. (Jūs varētu paskaidrot, ka elders Holands, izmantojot frāzes „spēlēt ienaidnieka pusē” un „pārmesties Glābēja pusē” pielīdzina cīņu starp labo un ļauno sporta sacensībām.) Apdomājiet, vai vēlaties katram studentam iedot šī izteikuma eksemplāru.
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Šajā cīņā starp labo un ļauno jūs nevarat spēlēt ienaidnieka pusē, kad vien uzrodas kārdinājums, un vēlāk „pārmesties” Glābēja pusē, lai dotos uz templi un misijā, it kā nekas nebūtu noticis. … Dievs netiks izsmiets. …
… Tas Kungs ir novilcis cienīguma līnijas tiem, kuri ir Viņa aicināti šajā darbā. Nevar gaidīt, ka misionārs, kurš nav nožēlojis seksuālu pārkāpumu, lamas vai nodošanos pornogrāfijai, spēs aicināt citus nožēlot šos pašus grēkus! … Ar jums nebūs Gars, un vārdi noslāps jūsu mutē, kad jūs tos teiksiet. Jūs nevarat doties „uz aizliegtajām takām” [1. Nefija 8:28], kā tās dēvēja Lehijs, un cerēt, ka vadīsit citus uz „šaurās jo šaurās” takas [2. Nefija 31:18] — tas nav iespējams” („Mēs visi esam ieskaitīti”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 45. lpp.).
Lai palīdzētu studentiem saprast, ko viņi var darīt tagad, lai būtu tīri, pirms dodas kalpot misijā, aiciniet kādu izlasīt šo eldera Holanda aicinājumu nožēlot grēkus:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Lai vai kas jūs būtu un lai vai ko jūs būtu izdarījis, jums var tikt piedots. Ikkatrs no jums … varat atstāt aiz sevis pārkāpumu, ar kuru jūs, iespējams, cīnāties. Tas ir piedošanas brīnums, tas ir Tā Kunga, Jēzus Kristus, īstenotās Izpirkšanas brīnums. Bet tas nebūs iespējams bez aktīvas nodošanās evaņģēlijam, un tas nebūs iespējams bez grēku nožēlas, ja tā ir nepieciešama. Es lūdzu jūs … būt aktīviem un šķīstiem. Ja nepieciešams, es jūs lūdzu — kļūstiet aktīvi un kļūstiet tīri („Mēs visi esam ieskaitīti”, 45).
Paskaidrojiet: lai gan Edvards Partridžs jau bija kristīts, pirms saņēma šo atklāsmi, viņš vēl nebija saņēmis Svēto Garu. Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 36:2–3, meklējot, ko Tas Kungs pavēstīja Edvardam par Svētā Gara dāvanu. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Balstoties uz to, ko Tas Kungs pavēstīja Edvardam Partridžam, kādēļ misionāriem ir nepieciešams Svētais Gars kā viņu pavadonis?
Saskaņā ar 2. pantu, ko Svētais Gars mācīs Edvardam Partridžam? Ko, jūsuprāt, nozīmē — mācīties „valstības miermīlīgās lietas”? (Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, aiciniet viņus izlasīt Mācības un Derību 42:61.)
Jūs varētu aicināt studentus dalīties savā pieredzē, kad Svētais Gars viņiem ir mācījis valstības miermīlīgās lietas. (Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir ļoti svētas un personiskas, lai ar tām dalītos.)
Tas Kungs izdod pavēli, kas attiecas uz tiem, kuri ir aicināti sludināt evaņģēliju
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 36:4–5, 7. Pirms students sāk lasīt, norādiet, ka šajos pantos Tas Kungs runā ar „[Viņa] baznīcas elderiem” (M&D 36:7). Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu pienākumu Tas Kungs uzlika priesterības nesējiem.
Kādu pienākumu Tas Kungs uzlika priesterības nesējiem? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Priesterības nesēji ir aicināti sludināt evaņģēliju.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šī patiesā principa nozīmīgumu un to, kā tas attiecas uz mums mūsdienās, aiciniet kādu studentu izlasīt šo prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu.
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Es atkārtoju to, ko pravieši ilgu laiku ir mācījuši, — katram cienīgam, spējīgam jaunam vīrietim nepieciešams sagatavoties kalpošanai misijā. Misionāru kalpošana ir priesterības pienākums — saistības, ko Tas Kungs sagaida no mums, kam ir tik ļoti daudz dots” („Mums atkal kopīgi tiekoties”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 5–6).
Saskaņā ar Mācības un Derību 36:5, kas priesterības nesējiem ir jāizdara, pirms viņi tiek ordinēti un sūtīti sludināt evaņģēliju?
Kā jaunais vīrietis var parādīt Tam Kungam, ka viņš pieņem pavēli — sludināt evaņģēliju?
Vai jūs pazīstat kādu, kurš ir pieņēmis pavēli —sludināt evaņģēliju? Kā šī cilvēka piemērs ir jūs ietekmējis?
Jūs varat paskaidrot, lai gan kalpošana pilnlaika misijā ir priesterības pienākums, arī jaunās sievietes var kalpot misijā. Prezidents Tomass S. Monsons ir teicis:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Padoms jums, manas jaunās māsas: lai arī jums nav tādas priesterības atbildības kā jaunajiem vīriešiem kalpot pilnlaika misijā, arī jūs sniedzat vērtīgu ieguldījumu kā misionāres, un mēs ar prieku pieņemam jūsu kalpošanu” („Mums atkal kopīgi tiekoties”, 6).
Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 36:6, meklējot, kāds ir galvenais vēstījums, ko Tas Kungs pavēl misionāriem mācīt. Lai palīdzētu studentiem izprast frāzi „miesas apgānītās drēbes”, paskaidrojiet, ka senajā Israēlā drēbes, kas nonāca saskarsmē ar kādu slimību, tika sadedzinātas, lai novērstu šīs slimības tālāku izplatīšanos. Šajā pantā Tas Kungs pielīdzina slimību grēkam un tādējādi pavēl mums izvairīties no jebkā, ar ko grēks ir saistīts. (Skat. Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 3:428).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 36:7. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā priesterības nesējiem būtu jāpieņem savs aicinājums.
Kā priesterības nesējs var „pieņemt [savu aicinājumu] ar atklātu sirdi”? (Iespējamās atbildes: patiesi nodoties savam aicinājumam, kalpot sirsnīgi un godprātīgi.)
Ja jūs esat kalpojis pilnlaika misijā, dalieties savā pieredzē, kā jūs pieņēmāt aicinājumu sludināt evaņģēliju.
Tas Kungs pavēl Savai Baznīcai pulcēties Ohaio štatā.
Paskaidrojiet: kamēr Sidnijs Rigdons un Edvards Partridžs mācījās par Baznīcu Ohaio štatā, tikmēr Ņujorkas štatā pieņēmās spēkā svēto vajāšana. Dažreiz Baznīcas vadītājiem tika izteikti dzīvības draudi, un viņu ienaidnieki tikās slepenībā un plānoja viņu iznīcināšanu (skat. M&D 38:13, 28–29). 1830. gada decembra nogalē, dažas nedēļas pēc Sidnija Rigdona un Edvarda Partridža ierašanās Ņujorkas štatā, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kurā Tas Kungs pavēlēja svētajiem vairīties no viņu ienaidniekiem un pārcelties uz Ohaio štatu.
Aiciniet trīs studentus pēc kārtas izlasīt Mācības un Derību 37:2–4. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus priekšdarbus Tas Kungs vēlējās, lai Džozefs veiktu pirms došanās uz Ohaio štatu. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Kādēļ Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam doties pie svētajiem uz Kolesvillu?
Kādus principus attiecībā uz lūgšanu mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs lūgsim ticībā, Tas Kungs atbildēs uz mūsu lūgšanām. Tas Kungs bieži atbild uz lūgšanām caur citiem cilvēkiem.)
Kad jūs esat saņēmuši atbildi caur citu cilvēku?
Vadoties no Gara, dalieties savā liecībā par mācībām un principiem, kas tika pārrunāti šajā stundā. Aiciniet studentus rīkoties saskaņā ar savām sajūtām, kuras viņi guva, studējot šīs atklāsmes.
Edvards Partridžs pirmo reizi izdzirdēja par atjaunoto evaņģēliju 1830. gada oktobrī, kad misionāri, ceļā pie lamaniešiem Misūri štatā, piestāja Kērtlandē, Ohaio štatā (skat. M&D 28:8; 32:2–3). Taču Viņš kristījās tikai divus mēnešus vēlāk. Lūcija Maka Smita, pravieša māte, par Edvarda Partridža lēmumu kristīties rakstīja šādi: „Tā paša gada [1930.] decembrī Džozefs mūsu mājā noturēja sanāksmi. Viņam sludinot, telpā ienāca Sidnijs Rigdons un Edvards Partridžs, viņi apsēdās sanākušo vidū. Kad Džozefs bija pabeidzis savu runu, viņš deva iespēju runāt ikvienam, kam bija kas piebilstams. Tajā mirklī piecēlās Partridža kungs un pastāstīja, ka viņš bija devies uz Mančesteru ar nolūku iegūt papildus informāciju attiecībā uz mācību, ko mēs sludinām, taču, mūs neatradis, viņš lūdza kaimiņiem mūs raksturot, uz ko viņi atbildēja, ka mēs bijām cienījama ģimene līdz brīdim, kad Džozefs maldināja viņus ar Mormona Grāmatu. Viņš arī teica, ka apskatījis mūsu īpašumu un pamanījis labo kārtību un ieguldīto darbu, un tādēļ, ka viņš redzēja, ko mēs bijām ziedojuši mūsu ticības dēļ, un dzirdēja, ka mūsu taisnīgums nav ticis apšaubīts, kā vien uz mūsu reliģijas pamata, viņš noticēja mūsu liecībai un bija gatavs kristīties. „Ja,” viņš teica, „brālis Džozefs mani nokristīs.”” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley (1958. g.), 191–192). Džozefs Smits kristīja Edvardu Partridžu 1830. gada 11. decembrī.
Vēlāk Edvards Partridžs kļuva par pirmos Baznīcas bīskapu un pārcieta daudzas vajāšanas Misūri štatā. Viņš nomira, būdams uzticīgs Baznīcas loceklis, 1840. gadā Navū, Ilinoisas štatā, 47 gadu vecumā. (Lai iegūtu papildus informāciju par Edvardu Partridžu, skat. Mācības un Derību 36:1–7; 41:9–11; 42:10; 50:39; 51:1–4, 18; 52:24; 57:7; 58:14–16, 24–25, 61–62; 60:10; 64:17; 124:19; skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 82; Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 72.)
„Bieži tiek uzdots jautājums — vai katram jaunam vīrietim ir jākalpo misijā? Tas Kungs ir sniedzis atbildi uz šo jautājumu. Tā skan: „Jā!”Katram jaunam vīrietim vajadzētu kalpot misijā.
Lai gan katram jaunam vīrietim vajadzētu to darīt, mēs saprotam, ka ne katrs jauns vīrietis ir fiziski, emocionāli vai morāli gatavs kalpot misijā. Šī iemesla dēļ daži var liegt sev misionāru kalpošanas iespējas. Taču visiem ir jāgatavojas doties misijā, esot cienīgiem kalpot Tam Kungam” („Our Commission to Take the Gospel to All the World”, Ensign, 1984. g. maijs, 45).
Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja:
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
„Bieži tiek uzdots jautājums — vai kalpošana misijā ir obligāta? Un atbilde ir, protams, ka nē. Katram ir dota izvēles brīvība. Tāpat tiek vaicāts — vai katram jaunam vīrietim ir jākalpo misijā? Un Baznīcas atbilde ir jā, un Tā Kunga atbilde ir jā. Vairāk paskaidrojot šo atbildi, mēs sakām, ka, protams, — katram vīriešu kārtas baznīcas loceklim ir jākalpo misijā, tāpat kā viņam ir jāmaksā Desmitā tiesa, viņam ir jāapmeklē sanāksmes, viņam ir jādzīvo tīra dzīve, novēršoties no pasaules neglītuma, un viņam ir jāplāno celestiālās laulības Tā Kunga templī” („Planning for a Full and Abundant Life”, Ensign, 1974. g. maijs, 87).
Tas Kungs ir pavēlējis visiem Baznīcas locekļiem dalīties evaņģēlijā. Dažas sievietes apzinīgi pilda šo pavēli, kalpojot pilnlaika misijā, kaut arī viņām nav tāda pienākuma kalpot kā jaunajiem vīriešiem.
Prezidents Ezra Tafts Bensons ir teicis:
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Atcerieties, jaunās sievietes, jums arī ir dota iespēja kalpot pilnlaika misijā. … Jauno sieviešu vidū ir dažas mūsu labākās misionāres” („To the Young Women of the Church”, Ensign, 1986. g. nov., 83).
Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Mums ir nepieciešamas arī jaunās sievietes. Viņas paveic apbrīnojamu darbu. Viņas var iekļūt mājās, kurās elderi nevar.
… Augstākais prezidijs kopā ar Divpadsmit apustuļu padomi vienoti apgalvo, ka jaunajām māsām nav pienākuma kalpot misijā. Es ceru, ka mācēšu izteikties tā, lai nevienu neaizvainotu. Jaunajām sievietēm nav jāizjūt tāda pati atbildība kā jaunajiem vīriešiem. Dažas no viņām ļoti vēlēsies doties misijā. Ja tas tā ir, tad viņām ir jāgriežas pēc padoma pie sava bīskapa un vecākiem” („Some Thoughts on Temples, Retention of Converts, and Missionary Service”, Ensign, 1997. g. nov., 52).
Vārds samaitāts nozīmē — nepaklausīgs vai grūti pārvaldāms. Tādējādi samaitāta tauta ir nepaklausīga, dumpīga tauta, kuras cilvēku dzīves nav pievērstas Tam Kungam. Prezidents Džozefs Fīldings Smits attiecībā uz dažiem pēdējo dienu svētajiem teica: „Šī ir samaitāta paaudze, kas staigā garīgā tumsībā” (Church History and Modern Revelation, 2. sēj. (1953. g.), 1:163). Šo izteicienu var arī atrast Apustuļu darbos 2:40. (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 73.)
Mācības un Derību 36:6. Ko nozīmē vārdi „izraujieties no uguns, ienīzdami pat miesas apgānītās drēbes”?
Atsaucoties uz Jūdas 1:23, kas ietver līdzīgus Tā Kunga vārdus kā Mācības un Derību 36:6, elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma rakstīja: „Lai senajā Israēlā apturētu kādas slimības izplatīšanos, drēbes, kuras nonāca saskarsmē ar lipīgu slimību, tika sadedzinātas. (3. Mozus 13:47–59; 15:4–17.) Un tāpat svētajiem ir jābūt tādai attieksmei pret grēku Baznīcā, viņiem ir jāizvairās no jebkādas saskarsmes ar to, it kā grēks būtu drēbes, tad ar uguni šīs grēcinieku drēbes būtu jāsadedzina, tas nozīmē, ka mums ir jāvairās no visa, kas ir nonācis saskarsmē ar ļaunuma ietekmi. Un tāpat ir jādara pārējiem cilvēkiem pasaulē, kas ir aicināti pievienoties valstībai” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965.–1973. g.), 3:428). (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 73.)
Mācības un Derību 37:1 atsaucas uz Džozefa Smita Bībeles tulkošanu. Pravietis Džozefs Smits bija pabeidzis Mormona Grāmatas tulkošanu. Lai gan viņa Bībeles tulkošanas darbs bija ļoti svarīgs, vajadzība pārcelties „dēļ ienaidniekiem” uz Ohaio štatu bija lielāka (M&D 37:1). Vēlāk Ohaio štatā viņš turpināja darbu pie Bībeles tulkojuma. (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 74.)
Olivers Kauderijs kalpoja misijā kopš 1830. gada oktobra (skat. M&D 30:5–6; 32:2). Šīs misijas ietvaros viņš kopā ar pāriniekiem ceļoja 1400 jūdzes (2200 km) cauri Ņujorkas, Ilinoisas un Ohaio štatiem uz Misūri štatu, kur viņiem bija jāsludina Amerikas indiāņiem, kas dzīvoja Misūri štata rietumu pierobežā, un jānozīmē vieta, kur tiks būvēts templis un celta Jaunā Jeruzāleme (skat. „Covenant of Oliver Cowdery and Others, 17 October 1830”, Documents, 1. sēj.: 1828. g. jūlijs – 1831. g. jūnijs, 1. sēj. the Documents series of The Joseph Smith Papers (2013. g.), 202–205). Pēdējo dienu svētajiem tika pavēlēts pārcelties uz Ohaio štatu un gaidīt Olivera Kauderija atgriešanos. Pārceļoties uz Ohaio štatu, viņi sagatavojās saņemt turpmākos norādījumus attiecībā uz Ciānas nodibināšanu (skat. M&D 38:31–33). Galu galā Olivers Kauderijs pats neatgriezās, taču savā vietā atsūtīja Pārliju P. Pretu. (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 74.)