Mācības un Derību 121:11–33

Ievads

Mācības un Derību 121. nodaļa sastāv no Džozefa Smita iedvesmotās vēstules fragmentiem, kuru viņš rakstīja svētajiem 1839. gada 20. martā, atrodoties Libertī cietumā. Mācības un Derību 121:11–33 apraksta sodu, kas nāks pār ļaunajiem, un Viņa apsolītās atklāsmes varonīgajiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 121:11–25

Glābējs apraksta sodus, kas nāks pār tiem, kuri vajā svētos.

Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu: „Pret mormoņiem ir jāizturas kā pret ienaidniekiem, un tiem jātop iznīcinātiem.”

Nodarbības sākumā aiciniet audzēkņus iedomāties, ka kādu rītu, kad grasās atstāt māju, tie saprot, ka uz viņu durvīm ir piesprausta šāda pavēste.

Vai jums būtu bail atstāt savas mājas? Kur jūs vērstos pēc palīdzības? Kā jūs justos, ja jūs saprastu, ka šī pavēste tika uzrakstīta, ietekmējoties no tā, ko bija pateikuši daži jūsu agrākie draugi?

Lai palīdzētu tiem saprast Mācības un Derību 121. nodaļas vēsturisko kontekstu, paskaidrojiet, ka daži no kādreizējiem, uzticīgajiem Džozefa Smita draugiem pavērsās pret viņu. Divi no šiem bijušajiem draugiem, Tomass B. Maršs un Orsons Haids, bija Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi. Abi šie vīri parakstīja ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību (zvērinātu paziņojumu), nepatiesi apvainojot Džozefu Smitu un citus Baznīcas locekļus, ka viņi plāno padzīt savus ienaidniekus, nodedzinot un iznīcinot viņu īpašumus. Šī rakstveida liecība ietekmēja Misūri gubernatoru, lai tas izdotu paziņojumu, kas zināms kā iznīcināšanas rīkojums, paziņojot, ka visiem mormoņiem ir jātiek iznīcinātiem vai padzītiem no štata. Izteikums, kas uzrakstīts uz tāfeles, ir tiešs citējums no iznīcināšanas rīkojuma. (Tomass B. Maršs bija izslēgts no Baznīcas 1839. gada 17. martā un kristīts atkal 1857. gada 16. jūlijā. Orsons Haids tika izslēgts no Divpadsmit apustuļu kvoruma 1839. gada 4. maijā un atkal atjaunots kvorumā 1839. gada 27. jūnijā.)

Atgādiniet studentiem, ka Mācības un Derību 121.–123. nodaļa ir fragmenti no pravieša Džozefa Smita iedvesmotās vēstules, kuru viņš svētajiem rakstīja 1839. gada martā, atrodoties ieslodzījumā Libertī cietumā. Aiciniet audzēkņus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 121:11–17, lai saprastu, ko pravietis uzzināja no Tā Kunga attiecībā uz to, kas notiks ar cilvēkiem, kuri bija apsūdzējuši Tā Kunga kalpus pārkāpumos. Palūdziet, lai viņi pastāsta, ko uzgājuši.

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „to cerība tiks sagrauta, un to izredzes izkusīs”? (Tie, kas cīnās pret Tā Kunga kalpiem, galu galā cietīs neveiksmi savu plānu izpildē.)
Kādus iemeslus Tas Kungs minēja 13. un 17. pantā tam, ka daži bija apsūdzējuši Viņa kalpus grēkos? (Apsūdzētāju „sirdis [bija] samaitātas,” un tie bija „grēka kalpi” un „nepaklausības bērni”.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 121:18–22. Aiciniet pārējos sekot līdzi savos Svētajos Rakstos, sameklējot vēl dažas sekas, kuras piedzīvos tie, kas nepatiesi apsūdzēs un cīnīsies pret svētajiem. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. Jūs varētu paskaidrot, ka „atšķirti no [Tā Kunga] nama priekšrakstiem” (19. pantā) nozīmē — pazaudēt vai tikt nošķirtiem no svētībām, kas ir saistītas ar tempļa priekšrakstiem.

Informējiet audzēkņus, ka atkritušo Baznīcas locekļu un citu cilvēku nepatieso izteikumu, kā arī gubernatora iznīcināšanas pavēles dēļ naidīgie grupējumi izvērsa vēl plašāku vajāšanu pret svētajiem. Skaļi nolasiet tālāk sniegto aprakstu un palūdziet studentiem ieklausīties, lai atrastu piemērus tam, kā tolaik negodīgi izturējās pret svētajiem.

1838. gada 30. oktobrī, tikai trīs dienas pēc tam, kad tika izdota iznīcināšanas pavēle, aptuveni 240 vīru pietuvojās mormoņu apmešanās vietai, kuru sauca par Honsmilu (jeb Haunsmilu). Sievietes un bērni aizbēga mežā, bet vīri centās atrast patvērumu kalēja veikalā. Viens no svēto vadītājiem, Deivids Evans, noņēma cepuri un lūdzās pēc miera. Viņam tika atbildēts ar simtiem skaņu, kas nāca no šauteņu lodēm. Lielākā daļa no tām tika mērķētas uz kalēja veikalu. Nemiernieki bez žēlastības nošāva ikvienu, kurš bija viņu priekšā, tai skaitā arī sievietes, vecus cilvēkus un bērnus. Amanda Smita sagrāba savas abas mazās meitiņas un ar Mēriju Stedvelu skrēja pāri dzirnavu dīķim, lai nokļūtu uz ceļa. Amanda atceras: „Lai gan mēs bijām sievietes ar maziem bērniem, kas cīnījās par savām dzīvībām, dēmoni uz mums raidīja lodi pēc lodes, cenšoties mūs nogalināt” (skat. Andrew Jenson, The Historical Record, 1886. g. jūl., 84. lpp.).

Nemiernieki iegāja kalēja veikalā, kurā atrada un nogalināja desmitgadīgo Sardiusu Smitu, Amandas Smitas dēlu, kurš slēpās zem kalēja plēšām. Vīrietis vēlāk paskaidroja: „Gnīdas [jaunās utis] rada utis. Ja viņš būtu palicis dzīvs, viņš būtu kļuvis par mormoni” (skat. Jenson, The Historical Record, 1888. g. dec., 673. lpp.; skat. arī James B. Allen un Glen M. Leonard, The Story of Latter-day Saints [1976. g.], 127.–128. lpp.). Alma Smits, Sardiusa septiņgadīgais brālis, kļuva par liecinieku sava tēva un brāļa slepkavībām un pats tika sašauts gūžā. Naidnieki viņu nebija atraduši, un viņš vēlāk tika brīnumaini izdziedināts, pateicoties lūgšanām un ticībai. Lai gan daži vīri, sievietes un bērni aizbēga pāri upei uz kalniem, vismaz 17 cilvēki tika nogalināti un aptuveni 13 tika ievainoti. (Skat. Church History in the Fullnes of Times Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 201., 203.–204. lpp.; skat. arī History of the Church 3:183–187.) Neviens no nežēlīgajiem uzbrucējiem par saviem noziegumiem netika vests Misūri tiesas vai federālo varasiestāžu priekšā.

Kā jūs justos, ja jūs piedzīvotu šādu cietsirdību? Kā jūs justos, ja uzzinātu, ka tie, kas jums uzbruka, netiktu saukti pie atbildības par savu rīcību?

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 121:23–25, meklējot frāzes, kas norāda, ka Dievs svēto ienaidniekiem liks uzņemties atbildību par savām darbībām.

Kādus principus mēs varam mācīties no 23.–25. panta? (Kamēr audzēkņi atbild, uzsveriet šādus principus, uzrakstot tos uz tāfeles: Tas Kungs redz un zina visus mūsu darbus. Tie, kas cīnīsies pret To Kungu un Viņa ļaudīm, saņems Dieva tiesu Viņa paredzētajā laikā.)

Aiciniet studentus padomāt par tām reizēm, kad tie ir redzējuši, ka cilvēki dara sliktus darbus un izvairās no tūlītējām sekām.

Kā principi, kas ir izklāstīti 23.–25. pantā, ir saistīti ar situācijām mūsdienās, kad cilvēki, šķietami, izbēg no sekām par savām ļaundarībām?

Mācības un Derību 121:26–33

Dievs apsola caur Svēto Garu atklāt mūžīgas patiesības

Ja iespējams, parādiet attēlu Džozefs Smits Libertī cietumā (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 97; skat. arī LDS.org.)

Kādas bija dažas no grūtībām, kuras Libertī cietumā piedzīvoja Džozefs Smits un viņa līdzgaitnieki?

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 121:26. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot kādu patiesu principu, kuru pravietis Džozefs Smits pierakstīja, kamēr viņš atradās ieslodzījumā Libertī cietumā.

Kādu patiesību Džozefs Smits pierakstīja 26. pantā? (Audzēkņiem vajadzētu noteikt: Dievs mums dos zināšanas caur Svēto Garu.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā šis patiesais princips var attiekties uz viņiem, piedzīvojot grūtības, aiciniet kādu no audzēkņiem nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, liecību:

„Jūs varat iegūt svētas, atklāsmēm bagātas, neatkārtojami pamācošas pieredzes ar To Kungu pašās nožēlojamākajās pieredzēs savā dzīvē — pašos sliktākajos apstākļos, izciešot vissāpīgākās netaisnības, saskaroties ar gandrīz nepārvaramiem šķēršļiem un pretestību, kādai jūs jebkad esat stājušies pretī” („Lessons from Liberty Jail”, Ensign, 2009. g. sept., 28. lpp.).

Kā zināšanas, saņemtas caur Svēto Garu, mums var palīdzēt grūtībās?
Kad jūs esat saņēmuši zināšanas vai vadību caur Svēto Garu, kas jums ir palīdzējis tikt cauri grūtam periodam? (Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir pārāk svētas vai personiskas, lai tās stāstītu.)

Lai labāk ilustrētu patiesību, kuru studenti noteica 26. pantā, jūs varētu aicināt kādu no tiem nolasīt Lūcijas Makas Smitas pieredzes aprakstu, kura saņēma zināšanas un mierinājumu caur Svēto Garu pēc tam, kad Džozefs un Hairams tika apcietināti un viņiem tika piedraudēts ar nāvi:

„Par spīti manām bēdām, es atradu mierinājumu, kas pārspēja jebkuru pasaules mierinājumu. Es tiku piepildīta ar Dieva Garu un saņēmu caur pravietošanas dāvanu šādus vārdus: „Lai tava sirds ir mierīga par taviem bērniem, viņu ienaidnieki viņiem nevarēs nodarīt ļaunu. …” Tas darīja manu prātu mierīgu, un es biju gatava mierināt savus bērnus. Es viņiem pateicu, kas man bija atklāts, un tas deva viņiem lielu mierinājumu” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958. g.], 291. lpp.).

Kā Tā Kunga apsolījums par atklāsmi caur Svēto Garu varēja mierināt Džozefu Smitu un citus svētos šajā vajāšanu laikā?

Veiciet kopsavilkumu par 26.–33. pantu, paskaidrojot, ka Tas Kungs apsolīja atklāt zināšanas, kas „nav tikušas atklātas kopš pasaules sākuma” (M&D 121:26) un dāvāt brīnišķas svētības visiem, kas „varonīgi izturēs Jēzus Kristus evaņģēlija dēļ” (M&D 121:29).

Pastāstiet klasei, ka Mācības un Derību 121:33 pravietis Džozefs Smits izmantoja līdzību, lai palīdzētu svētajiem saprast, ka Tas Kungs bija daudz spēcīgāks par tiem, kas vajāja svētos un centās izjaukt Dieva darbu.

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 121:33. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Džozefs Smits izmantoja, lai ilustrētu Dieva spēku. („Viļņi ūdenī” un „Misūri upe”. Jūs varētu paskaidrot, ka Misūri upe ir liela un varena upe, pie kuras dzīvoja daudzi agrīnie svētie un zināja, kāda tā ir.)

Lūdziet studentus padomāt par reizēm, kad viņi ir redzējuši ūdens straumi, piemēram, upi vai strautiņu. Tāpat pajautājiet par tām reizēm, kad viņi ir redzējuši stāvošu ūdeni, piemēram, dīķi. Ja iespējams, jūs varētu parādīt šo abu kontrastējošo ūdenstilpņu attēlus.

Kādu principu mēs varam mācīties no šī panta? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu principu: Nekas nevar apturēt Tā Kunga darba virzību uz priekšu.)
Kā tas liek jums justies, zinot, ka Tā Kunga darbs turpināsies, neskatoties uz pretestību?

Lai noslēgtu, jūs varētu īsumā raksturot principus, kurus audzēkņi ir iemācījušies no Mācības un Derību 121. nodaļas. Aiciniet viņus apdomāt, kā viņi var rīkoties, izmantojot šos principus savā dzīvē. Jūs varētu arī liecināt par to, kā šie patiesie principi ir jūs svētījuši.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 121:16. „Pacēluši kāju pret Maniem iesvaidītajiem”

Prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Kā ierasts, vienmēr būs daudz kas rakstīts un sacīts, lai celtu viņam [Džozefam Smitam] neslavu. Vienmēr ir bijuši, ir un vienmēr būs tie, kas rakņājas 200 gadus vecos putekļos, cerot atrast kaut ko, ko Džozefs esot teicis vai darījis, lai tikai viņu nomelnotu.

Atklāsmes mums vēsta par tiem, „kas pacēluši kāju pret Maniem iesvaidītajiem — saka Tas Kungs — un kliedz, ka viņi ir grēkojuši, kad tie nav grēkojuši Manā priekšā — saka Tas Kungs — bet ir darījuši to, kas ir pareizi Manās acīs un ko Es esmu tiem pavēlējis” (M&D 121:16). Viņi patiešām saņems ļoti bargus sodus” (The Book of Mormon: Another Testament of Jesus Christ — Plain and Precious Things”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 9. lpp.).