108. stunda: Mācības un Derību 103. nodaļa

108. stunda

Mācības un Derību 103. nodaļa

Ievads

1834. gada 24. februāra Kērtlandes augstās padomes sapulcē Pārlijs P. Prets un Laimens Vaits meklēja vadību attiecībā uz to, kā svētie Misūri štatā varētu iegūt laicīgu palīdzību un atgūt viņiem piederošās zemes Džeksonas apgabalā. Tajā pašā dienā Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 103. nodaļā, kurā Tas Kungs apsolīja, ka Ciānas zeme tiks pestīta. Tas Kungs norādīja Baznīcas vadītājiem, lai viņi savāktu līdzekļus un sapulcinātu brīvprātīgos, kas palīdzētu svētajiem Misūri štatā. Šī grupa kļuva pazīstama ar nosaukumu „Ciānas nometne”.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 103:1–20

Tas Kungs apsola, ka Ciāna tiks pestīta

Sāciet stundu, uzdodot šādu jautājumu:

Kādi ir taisnīgo cilvēku ienaidnieki mūsdienās?

Palūdziet studentiem padomāt par to, kā Tā Kunga ienaidnieki cenšas aizkavēt taisnīgo cilvēku garīgo izaugsmi.

Kādēļ, jūsuprāt, Tā Kunga ienaidniekiem izdodas aizkavēt dažu Tā Kunga cilvēku garīgo izaugsmi?

Uzsākot šodien studijas un pārrunas par Mācības un Derību 103. nodaļu, mudiniet studentus uzmeklēt principus, kas palīdzēs viņiem pieveikt šādus ienaidniekus.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103. nodaļas ievadu. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādēļ Pārlijs P. Prets un Laimens Vaits bija ieradušies Kērtlandē, Ohaio štatā, no Misūri štata.

Kādēļ brālis Prets un brālis Vaits bija ieradušies Kērtlandē?

Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 103. nodaļā pierakstīto atklāsmi Džozefs Smits saņēma tajā pašā dienā, kad šie divi vadītāji ieradās pie viņa un augstās padomes Kērtlandē.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103:1–4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt divus iemeslus, kādēļ Tas Kungs ļāva Saviem ienaidniekiem vajāt svētos Misūri štatā.

Saskaņā ar 3.–4. pantu, kādu divu iemeslu dēļ Tas Kungs ļāva Saviem ienaidniekiem vajāt svētos? (Pirmkārt, lai ļautu vajātājiem „piepildīt savu nekrietnību mēru, lai viņu kauss varētu būt pilns” jeb, citiem vārdiem, lai attaisnotu Savu sodu pār ļaunajiem. Otrkārt, lai pārmācītu nepaklausīgos svētos.)
Saskaņā ar 4. pantu, kādēļ svētie bija jāpārmāca? Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „viņi pilnībā neuzklausīja”? (Viņi nebija līdz galam paklausīgi Tam Kungam.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103:5–7. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs lika svētajiem darīt, lai gūtu virsroku pār Viņa ienaidniekiem? (Jūs varētu paskaidrot, ka izteikums gūt virsroku nozīmē — būt stiprākam par savu pretinieku vai to uzvarēt.)

Ja svētie sekotu Tā Kunga padomam „no [tās] pašas stundas”, kādu svētību viņi saņemtu? (Viņi gūtu virsroku pār Tā Kunga ienaidniekiem „no [tās] pašas stundas”.)
Saskaņā ar šiem pantiem, kā mēs varam gūt virsroku pār pasaulīgo ietekmi? (Studenti varētu izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž šāds princips: Kad mēs sākam sekot Tā Kunga padomam, mēs iegūstam spēku, ar kuru sākt gūt virsroku pār pasaulīgo ietekmi.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103:8–10. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot Tā Kunga brīdinājumu attiecībā uz to, kas notiks, ja mēs izvēlēsimies nepaklausīt Viņa vārdiem.

Kādas sekas ir tam, ja mēs izvēlamies nepaklausīt visiem Tā Kunga vārdiem? (Studenti varētu atklāt dažādus principus, ieskaitot šādus: Ja mēs nepaklausīsim Tā Kunga pavēlēm, pasaules ietekme gūs virsroku pār mums. Ja mēs nepaklausām visiem Tā Kunga vārdiem, mēs nespējam būt par gaismu citiem.)
Kādēļ, jūsuprāt, nepaklausīgie vai tie, kas paklausa Tam Kungam tikai daļēji, nespēj gūt virsroku pār Tā Kunga ienaidniekiem?
Miniet dažus piemērus tam, kā cilvēki var gūt uzvaru pār Tā Kunga ienaidnieku, ja cenšas paklausīt Tā Kunga vārdiem! (Iespējamās atbildes: cilvēki, kuri caur paklausību ir saņēmuši no Tā Kunga spēku, lai pārvarētu atkarības, vai tie, kuri dzīvo saskaņā ar evaņģēliju pēc tam, kad ir veduši pasaulīgu dzīvesveidu.)

Jūs varētu paskaidrot: lai gan, iespējams, mēs neesam pilnībā paklausīgi visiem Tā Kunga vārdiem, ja vien mēs uzcītīgi cenšamies Viņam paklausīt un patiesi nožēlojam grēkus, kad pieļaujam kļūdas, Tas Kungs palīdzēs mums gūt virsroku pār Viņa ienaidniekiem.

Aiciniet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vienu principu, kuram viņi var sākt sekot „no šīs pašas stundas”, lai labāk paklausītu Tā Kunga padomam.

Sniedziet Mācības un Derību 103:11–20 kopsavilkumu, paskaidrojot: Tas Kungs apsolīja svētajiem, ka pēc viņu likstām Tas Kungs atpestīs Ciānu ar Savu spēku. Taču, ja svētie apgānīs savu mantojuma zemi, viņi tiks no tās padzīti.

Mācības un Derību 103:21–40

Tas Kungs atklāj, kā Ciānas zeme tiks pestīta

Pirms nodarbības izveidojiet plakātu ar uzrakstu: NEPIECIEŠAMI BRĪVPRĀTĪGIE! Novietojiet to studentiem redzamā vietā. Kā pielikumu plakātam — uz papīra lapas sagatavojiet šādu paziņojumu:

Nepieciešami brīvprātīgie! Nežēlīgi un naidīgi noskaņoti ļaužu pūļi ar varu padzina mūsu svētos no viņu zemēm Džeksonas apgabalā, Misūri štatā. Pievienojies, lai sniegtu šiem svētajiem savu atbalstu un palīdzētu viņiem atgūt un paturēt savas zemes Ciānā. Izceļošana 1834. gada 1. maijā no Kērtlandes, Ohaio štatā.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103:21–23. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs norādīja Baznīcas vadītājiem darīt, lai pestītu Ciānas zemi. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.

Palūdziet kādam studentam nostāties blakus plakātam ar uzrakstu: NEPIECIEŠAMI BRĪVPRĀTĪGIE! Iedodiet šim studentam iepriekš izgatavotu paziņojumu un palūdziet viņam vai viņai to nolasīt. Pēc tam uzdodiet pārējiem studentiem šos jautājumus:

Kā jūs domājat, vai jūs būtu gatavi doties uz Džeksonas apgabalu, lai palīdzētu svētajiem? Kāpēc jā vai kāpēc nē?

Paskaidrojiet, ka cilvēku grupa, kuru Džozefs Smits veda uz Misūri štatu, kļuva pazīstama ar nosaukumu „Ciānas nometne”. (Iespējams, jums vajadzētu paskaidrot, ka saskaņā ar vārdnīcu (Noah Webster, An American Dictionary of the English Language, pirmā izdevuma atkārtota izdošana (1828. g.; atkārt. iespiests 1967. g.), „Camp”) vārds nometne ir sinonīms vārdam armija.) Ciānas nometnei bija divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, viņiem bija jānogādā svētajiem Misūri štatā nepieciešamie līdzekļi, kas sniegtu viņiem atbalstu un ļautu atgriezties savās mājās, un arī palīdzētu iegādāties papildus zemi. Otrkārt, pēc tam, kad svētie Misūri štata kārtībsargu pavadībā bija atgriezušies Džeksonas apgabalā, Misūri štata gubernators Daniels Danklins pilnvaroja Ciānas nometnes locekļus palikt tur un palīdzēt uzturēt kārtību un mieru.

Ja jūs, Baznīcas locekļi, dzīvotu tajā laikā, kādas bažas jums varētu rasties attiecībā uz brīvprātīgu pieteikšanos Ciānas nometnē?

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 103:20.

Kā šajā pantā dotais apsolījums ietekmētu jūsu lēmumu brīvprātīgi pieteikties?

Paskaidrojiet, ka pievienošanās Ciānas nometnei nozīmēja, ka nāktos atstāt savu ģimeni un darba pienākumus, lai dotos 900 jūdžu (1450 km) tālajā ceļā, pārvarot grūtības, nonākot naidīgi noskaņotā un bīstamā vidē. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103:27–28. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica tiem, kuri pievienotos Ciānas nometnei. Lūdziet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „nolikt savu dzīvību Manis dēļ”?
Saskaņā ar šiem pantiem, kā Tas Kungs sauc cilvēku, kurš ir gatavs nolikt savu dzīvību Tā Kunga dēļ? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Jēzus Kristus mācekļi ir gatavi atdot savas dzīvības Viņa dēļ.)

Norādiet, ka svētie Ciānas nometnē saskārās ar reālu iespēju zaudēt savu dzīvību. Lai gan mēs visdrīzāk nesaskarsimies ar līdzīgām briesmām, šī patiesā mācība joprojām attiecas uz mums. Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija: Lūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kādā veidā mēs visi varam atdot savas dzīvības Tā Kunga labā.

„Vairumam no mums netiek prasīts mirt Baznīcas dēļ, bet gan dzīvot tās labā. Daudziem dzīvot Kristum līdzīgu dzīvi katru dienu, iespējams, ir daudz grūtāk, nekā atdot savu dzīvību” („Sekošana”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 22).

Kādēļ, pēc jūsu domām, varētu būt grūtāk dzīvot Tā Kunga labā, nevis mirt?

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 103:30–34, meklējot, cik daudz brīvprātīgo Tas Kungs vēlējās Ciānas nometnē.

Cik brīvprātīgo Tas Kungs vēlējās? (500.) Kāds bija mazākais skaits, kas Tam Kungam bija nepieciešams? (100.)

Paskaidrojiet, ka augstās padomes sapulces noslēgumā, kurā Baznīcas vadītāji pārrunāja svēto stāvokli Misūri štatā, Džozefs Smits paziņoja, ka viņš dosies uz Ciānu un palīdzēs to pestīt. Ap 30 līdz 40 vīru, kas bija klāt, arī pieteicās nākt līdzi. Tad Tas Kungs uzdeva 8 vīriem iet uz visām Baznīcas draudzēm un aicināt brīvprātīgos pieteikties Ciānas nometnei, kā arī meklēt un vākt pārtikas resursus un naudu svētajiem Misūri štatā (skat. M&D 103:37–40). Ciānas nometnē devās ap 200 cilvēku, dažas sievietes un bērnus ieskaitot.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 103:35–36. Lūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, kas svētajiem bija jāizdara, lai viņu pūliņi Ciānas pestīšanā būtu veiksmīgi.

Ņemot vērā Tā Kunga apsolījumu šajos pantos, kādu principu mēs varam apgūt par to, kā mēs varam iegūt visu uzvaru un godību? (Studentiem vajadzētu paust šādu principu: Uzvara un godība tiks īstenota caur mūsu uzcītību, uzticību un ticības lūgšanām.)

Lieciniet par to, ka mēs gūsim uzvaru pār Tā Kunga ienaidniekiem, ja uzcītīgi un uzticīgi centīsimies paklausīt visiem Tā Kunga vārdiem. Mudiniet studentus pielietot to, ko viņi pierakstīja savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās „no šīs pašas stundas”.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 103. nodaļa. Misūri štata gubernators Daniēls Danklins

Kad 1833. un 1834. gadā svētie cieta no naidīguma, kas tika vērsts pret mormoņiem, Baznīcas vadītāji vairākkārt meklēja palīdzību pie štata un federālās valdības vadītājiem, tai skaitā Misūri štata gubernatora Daniela Danklina. Gubernators Danklins, atbildot uz svēto petīcijām, sniedza vien niecīgu palīdzību. 1833. gada oktobrī viņš ieteica Baznīcas vadītājiem lūgt kompensācijas un meklēt aizsardzību caur Džeksonas apgabala tieslietu sistēmu. Viņš solīja, ja šādi viņi negūs nekādus panākumus, tad viņš pielietos citus līdzekļus, lai panāktu, ka likums tiktu ievērots. Gubernatora Danklina padoms izrādījās nederīgs un nepraktisks, jo vairāki Džeksonas apgabala tiesas ierēdņi bija to cilvēku vidū, kuri centās ar varu padzīt mormoņus. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 134–135.)

1833. gada vēlā rudenī svētie tika ar varu padzīti prom no Džeksonas apgabala. Lielākā daļa no viņiem atrada pagaidu apmešanās vietas kaimiņu zemē, Kleijas apgabalā, bet pārējie — citos, blakus esošajos, apgabalos. Nākamajā pavasarī, kad tika izveidota Ciānas nometne un tā sāka virzīties uz Misūri štatu, Baznīcas vadītāji turpināja rakstīt gubernatoram Danklijam petīcijas, cerot gūt pārliecību, ka viņš sniegs atbalstu, palīdzot svētajiem atgūt savas mājas un īpašumus, lai viņi varētu dzīvot mierā Džeksonas apgabalā. Gubernators atzina, ka pret svētajiem izrīkojās netaisnīgi un ka būs nepieciešami štata bruņotie spēki, lai atgrieztu mormoņus viņu zemēs un viņus aizsargātu, līdz tieslietu sistēma atrisinātu juridiskos jautājumus. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 135–137, 146.)

Taču 1834. gada jūnijā gubernators Danklins mainīja savu nostāju. Viņš apgalvoja, ka kārtībsargu iesaistīšana visdrīzāk radītu štatā kara stāvokli. Tā vietā, lai piedāvātu atbalstu, viņš ieteica svētajiem izvairīties no asinsizliešanas un atteikties no savām tiesībām, pārdot savas zemes un apmesties kaut kur citur. Viņš atkārtoti ieteica viņiem iesniegt apelācijas tiesās. Baznīcas vadītājiem šie ieteikumi bija nepieņemami, un viņu cerības uz to, ka svētajiem varētu tikt ļauts miermīlīgi atgriezties savās mājās, tika sagrautas. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 146–147.)

Mācības un Derību 103:1, 13. Ciānas pestīšana

Ciānas pestīšana nav saistīta tikai ar zemes īpašumu atgūšanu. Ciāna ir gan fiziska vieta, gan konkrētu cilvēku sabiedrība. Tā Kunga cilvēkiem ir jātop iesvētītiem, pirms tiek atgūta Ciānas zeme un uzcelta Ciānas pilsēta.

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:

Ciāna ir Ciāna tās pilsoņu raksturu, īpašību un uzticības dēļ. Atcerieties, ka „Tas Kungs sauca savus ļaudis par Ciānu, tāpēc ka viņi bija vienas sirds un viena prāta un dzīvoja taisnībā; un tur nebija nabagu starp tiem” (Mozus 7:18). Ja mēs vēlamies dibināt Ciānu savās mājās, draudzēs, bīskapijās un stabos, mums ir jāsniedzas pretīšim standartam. Būs nepieciešams (1) kļūt vienotiem vienā sirdī un vienā prātā; (2) individuāli un kā grupai kļūt par svētu tautu un (3) rūpēties par nabadzīgajiem un trūcīgajiem tik efektīvi, ka mēs izskausim nabadzību mūsu vidū. Mēs nevaram gaidīt, līdz radīsies Ciāna, lai īstenotu šīs lietas, — Ciāna radīsies tikai tad, kad šīs lietas būs īstenotas” („Nāciet uz Ciānu”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 38.)

Mācības un Derību 103:15–18. „Ciānas pestīšanai jānāk ar spēku”

Ciānas nometnes mērķis nebija ar militāru spēku atgūt svētajiem piederošās zemes Džeksonas apgabalā, lai gan daži nometnes locekļi ticēja, ka tas tāds bija. Vīri bija gatavi cīnīties pat tad, ja viņu dzīvības tiktu apdraudētas, taču Tam Kungam nav jāpaļaujas uz cilvēka spēku, lai pestītu Ciānu.

Prezidents Džozefs Fīldings Smits rakstīja par spēku, ar kādu Ciāna tiks pestīta:

„Ciānas pestīšanai ir jānāk ar spēku. Ne ar ieroču spēku vai asinsizliešanu; bet ar Tā Kunga spēku” (Church History and Modern Revelation (1953. g.), 1:484).

Tas Kungs atsaucās uz Sava spēka nozīmi Ciānas pestīšanā, kad Viņš teica, ka svētajiem būs „jātiek izvestiem no jūga ar spēku un ar izstieptu roku” (M&D 103:17). „Izstiepta roka” simbolizē Dieva spēku (Viņa roka), ko Viņš izmanto Savu ļaužu labā. Svētie gūs uzvaru Ciānas pestīšanā tikai ar Dieva spēku, un viņi var iegūt šo spēku, paklausot visiem Viņa vārdiem.

Mācības un Derību 103:27. „Kurš noliek savu dzīvību Manis dēļ, to atkal atradīs”

Elders Franklins D. Ričardss no Septiņdesmitajiem paskaidroja, kas notiks, ja mēs noliksim savu dzīvību Glābēja dēļ:

„Top skaidrs, ka daudzas svētības ir atkarīgas no paklausības mūžīgajam upurēšanas likumam.

Glābējs ir teicis: „Lai neviens cilvēks nebīstas nolikt savu dzīvību Manis dēļ, jo kurš noliek savu dzīvību Manis dēļ, to atkal atradīs.” (M&D 103:27.)

Tādējādi, pati lielākā upurēšanās, atdodot savu dzīvību, tiek atalgota ar to, ka cilvēks atrod savu dzīvi atkal, „patiesi mūžīgo dzīvi” (M&D 98:13.)” (Conference Report, 1967. g. aprīlis, 75.)