1832. gada novembra beigās daži svētie pārcēlās uz Ciānu, taču viņi nebija ziedojuši savus īpašumus, kā Tas Kungs bija to pavēlējis. Viņi nebija ziedojuši savus īpašumus, tāpēc viņi nevarēja saņemt savu mantojumu atbilstoši noteiktajai kārtībai Baznīcā. Pravietis Džozefs Smits runāja par šo lietu iedvesmotā vēstulē Viljamam V. Felpsam, kas datēta 1832. gada 27. novembrī. Daļa no šīs vēstules ir pierakstīta Mācības un Derību 85. nodaļā. Vēlāk, 1832. gada 6. decembrī, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 86. nodaļā, veicot iedvesmotus Bībeles labojumus. Šī atklāsme vairāk paskaidroja līdzību par kviešiem un nezālēm, kā arī priesterības lomu, palīdzot Tam Kungam pēdējās dienās sapulcināt taisnīgos.
Tā Kunga lietvedim ir jāved pieraksti par Dieva ļaudīm
Aiciniet studentus iedomāties, ka viņiem ir piešķirta vieta kādas sporta komandas sākuma sastāvā. (Jūs varētu nosaukt kādu populāru komandu sporta veidu jūsu kultūrā un zināmu komandu, kas to spēlē.) Pēc dažām dienām, spēlējot šajā komandā, jūs pamanāt, ka kāds komandas biedrs ir savtīgs spēlētājs, daži komandas biedri nespēlē pienācīgi savā pozīcijā un citi ignorē treneri.
Kāpēc šai komandai varētu būt grūti uzvarēt? Kam būtu jāmainās, lai šīs komandas spēle uzlabotos?
Paskaidrojiet, ka 1832. gadā sāka veidoties līdzīga situācija, kad pieaugošs svēto skaits ieradās Misūri. Agrīnās atklāsmēs bija noteikts, ka Ciānas pilsēta tiks celta Džeksonas pavalstī, Misūri, saskaņā ar Tā Kunga pavēlēm un priesterības vadībā. Saskaņā ar šīm pavēlēm, Baznīcas locekļiem nebija ļauts doties uz Ciānu, ja viņi nav saņēmuši sertifikātu no Baznīcas vadītājiem. Ierodoties viņiem bija jāziedo Baznīcai visa sava nauda un īpašumi un jāsaņem no bīskapa mantojums. Vēl papildus tam viņiem bija jātur visi Dieva baušļi. (Skat. M&D 64:34–35; 72:15–19; 24–26.)
Lai palīdzētu studentiem izprast Mācības un Derību 85. nodaļas kontekstu, paskaidrojiet, ka daudzi svētie Misūri dzīvoja saskaņā ar likumiem, ko Tas Kungs bija noteicis Ciānas celšanai. Taču daži Baznīcas locekļi nepaklausīja Tā Kunga pavēlei ziedot savus īpašumus un devās uz Ciānu, nesaņēmuši sertifikātu no saviem vadītājiem. Šī iemesla dēļ viņi nesaņēma savu mantojumu.
Kāpēc šādos apstākļos bija grūti izveidot Ciānas pilsētu?
Paskaidrojiet, ka, reaģējot uz šīm grūtībām Misūri, Džozefs Smits nosūtīja vēstuli Viljamam V. Felpsam — Baznīcas vadītājam, kurš tolaik dzīvoja Independencē (skat. Mācības un Derību 85. nodaļas ievadu).
Paskaidrojiet, ka pravieša vēstulē bija norādījumi Tā Kunga lietvedim, Džonam Vitmeram, kas dzīvoja Misūri. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 85:1–2. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kādus norādījumus Tas Kungs deva Baznīcas lietvedim Misūri.
Kas lietvedim bija jādara?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 85:3–5. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, saskaņā ar Tā Kunga sacīto, kā vārdiem nevajadzētu būt iekļautiem Baznīcas pierakstos.
Kuru cilvēku vārdiem nevajadzētu būt iekļautiem Baznīcas pierakstos?
Paskaidrojiet: tāpat kā pieraksti tika vesti Džozefa Smita laikā, Baznīcas pieraksti tiek vesti arī mūsdienās. Viens no iemesliem, kāpēc tas tiek darīts, ir saglabāt uzticīgo cilvēku vārdus, kā arī aprakstu par viņu darbiem.
Kas mums ir jādara, lai pierakstos mēs būtu atzīmēti kā uzticīgi Baznīcas locekļi?
Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu mācību: Ja mēs dzīvosim pēc Dieva likumiem, mēs būsim atzīmēti pierakstos kā uzticīgi Baznīcas locekļi. Paskaidrojiet, ka uzticīgo cilvēku darbi, kas tiek pierakstīti uz Zemes, tiek pierakstīti arī debesīs dzīvības grāmatā (skat. M&D 128:6–7). Aiciniet studentus pārlasīt Mācības un Derību 85:5, 9, 11 un atrast, kādi vēl tituli tiek izmantoti, lai raksturotu pierakstu, kas tiek vests uz Zemes par uzticīgajiem. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Lai palīdzētu studentiem sajust, cik šī patiesā mācība ir svarīga, ko jūs esat uzrakstījis uz tāfeles, aiciniet viņus iedomāties, ka viņi ir iecerējuši apmeklēt kādu prestižu pasākumu. Pajautājiet viņiem, kā viņi justos, ja, ierodoties uz pasākumu, viņi netiktu ielaisti, jo viņu vārds nav iekļauts sarakstā.
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 85:9–11 un iztēloties, kā viņi justos, ja viņu vārdi nebūtu iekļauti Tā Kunga piemiņas grāmatā.
Ko, jūsuprāt, tas nozīmē, ka tie, kuru vārdi nav pierakstīti, „neatradīs mantojumu” starp svētajiem? (Viņi nesaņems tās svētības, kas tiks dotas uzticīgajiem.)
Saskaņā ar 11. pantu, kāpēc Baznīcas locekļu vārdi varētu tikt izņemti no Dieva likumu grāmatas?
Apkopojot apgūto, kāpēc ir svarīgi tikt atzīmētiem kā uzticīgiem Baznīcas locekļiem?
Lieciniet, ka pieraksti tiek vesti gan uz Zemes, gan debesīs. Mums visiem būs jāatskaitās par saviem darbiem un to, cik uzticīgi mēs esam pildījuši Dieva likumus. Aiciniet studentus padomāt par savu attieksmi pret paklausību Dieva likumiem.
Tas Kungs izskaidro līdzību par kviešiem un nezālēm
Pirms šīs nodarbības aiciniet kādu studentu izlasīt Mateja 13:24–30 un sagatavoties sniegt šīs līdzības par kviešiem un nezālēm kopsavilkumu. Uzrakstiet uz tāfeles šādus vārdus: kvieši, nezāles, tīrums, sēklas sējēji, ienaidnieks.
Kad izvēlētais students būs apkopojis līdzību, uzdodiet klasei šādus jautājumus:
Ko simbolizē kvieši un nezāles? (Kvieši simbolizē taisnīgos un nezāles simbolizē ļaunos [skat. Mateja 13:38].)
Kāpēc cilvēks, kas bija līdzībā, vēlējās gaidīt, pirms izraut nezāles?
Attēls
kvieši un nezāles
Parādiet norādīto attēlu, kurā redzami kvieši un nezāles, vai uzzīmējiet to uz tāfeles. Paskaidrojiet, ka nezāles ir indīga auga paveids. Kvieši un nezāles ir gandrīz identiski, kad tie dīgst, taču tos var labi atšķirt, kad tie ir izauguši. Ja ražas novācējs mēģinātu izraut nezāles, pirms kvieši un nezāles ir pilnībā izauguši, viņš vai viņa, visticamāk, iznīcinātu arī lielu daļu kviešu.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 86:1–6. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kāda ir tīruma, sēklas sējēja un ienaidnieka simboliskā nozīme. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir iemācījušies.
Balstoties uz Tā Kunga simbolu skaidrojumu, kā jūs apkopotu šīs līdzības nozīmi?
Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi, kad viņš pārskatīja un rediģēja iedvesmotos Bībeles labojumus (Džozefa Smita tulkojums). Šī atklāsme Mācības un Derību 86. nodaļā sniedz papildus skaidrojumus līdzībai, kas ir pierakstīta Mateja 13:24–30. Piemēram, Mācības un Derību 86. nodaļā mēs uzzinām, ka sējēji šajā līdzībā simbolizē Glābēja apustuļus (skat. 2. pantu) un to, ka nezāles „pārmāc kviešus un aizdzen baznīcu mežonīgā apvidū” (3. pants). Mēs arī uzzinām to, ka „pēdējās dienās” augs jauni kviešu stādi (4. pants). Nezāļu ravēšana varētu simbolizēt Atkrišanu un jaunu kviešu augšana varētu simbolizēt Atjaunošanu.
Norādiet, ka līdzībā saimnieks saviem kalpiem dod norādījumus vispirms salasīt nezāles, lai tās sadedzinātu, un tad kviešus sakrāt šķūnī (skat. Mateja 13:27–30). Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 86:7 un gūt jaunu ieskatu, ko sniedz šī atklāsme, precīzāk izskaidrojot savākšanas kārtību.
Ko mēs uzzinām no 7. panta par savākšanas kārtību?
Ko tas māca par to, kas notiks ar taisnīgajiem un ļaunajiem pēdējās dienās? (Studentiem būtu jāatpazīst šāda doktrīna: Tas Kungs pēdējās dienās sapulcinās taisnīgos un pēc tam Savas Otrās atnākšanas laikā iznīcinās ļaunos.)
Parādiet attēlus Misionāri: elderi un Misionāri: māsas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 109, 110; skat. arī LDS.org).
Attēls
misionāri, elderi
Attēls
misionāri, māsas
Kā šie attēli ir saistīti ar līdzību par kviešiem un nezālēm? (Palīdziet studentiem saprast, ka mēs varam palīdzēt sapulcināt taisnīgos, daloties evaņģēlijā ar citiem.)
Paskaidrojiet: ja mēs atcerēsimies, cik ļoti mēs esam svētīti, būdami Tā Kunga Baznīcas locekļi, tas vairos mūsu vēlmi dalīties šajās svētībās ar citiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 86:8–10. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kā mēs, būdami Tā Kunga Baznīcas locekļi, esam svētīti.
Saskaņā ar 8.–10. pantu, kā mēs, būdami Tā Kunga Baznīcas locekļi, esam svētīti?
Norādiet uz frāzi „jūs esat likumīgie mantinieki” 9. pantā. Paskaidrojiet, ka tas nozīmē to, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi ir daļa no derības, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu, kurā Ābrahāmam tika apsolīts, ka viņa pēcnācēji saņems priesterības svētības un ka viņi dalīsies šajās svētībās ar citiem (skat. Ābrahāma 2:9–11).
Kā jūs esat tikuši svētīti caur priesterību?
Palūdziet kādam no studentiem nolasīt Mācības un Derību 86:11 un aiciniet klasi noteikt, kā mēs varam palīdzēt citiem. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. Uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Mēs varam veicināt to, ka citi saņem glābšanu, palīdzot viņiem saņemt priesterības svētības.
Aiciniet studentus dalīties savās pieredzēs, kad viņi ir bijuši taisnīgs piemērs kādam vai kad viņi ir palīdzējuši kādam cilvēkam saņemt priesterības svētības.
Šo atsauci — „varenais un stiprais” (M&D 85:7), kas sakārtos Dieva namu, un atsauci uz cilvēku, „kas pastiepa savu roku, lai saturētu Dieva šķirstu” (M&D 85:8), ir izmantojuši daudzi atkritēji, lai attaisnotu savu atkrišanu no Baznīcas. Viņi apgalvo, ka vairāki Baznīcas prezidenti ir zaudējuši Dieva labvēlību un ir noraidīti un ka viņi, šie atkritēji, ir tie „varenie un stiprie”, kurus Dievs ir aicinājis, lai visu sakārtotu. Šādi apgalvojumi ir pretrunā ar Svēto Rakstu nozīmi. Oficiālā deklarācijā, kas ir izdota 1905. gadā, Augstākais prezidijs (Džozefs F. Smits, Džons R. Vainders un Antons H. Lands) runāja par apstākļiem, kuru rezultātā tika saņemta atklāsme Mācības un Derību 85:7–8, un paskaidroja, uz ko šīs abas frāzes attiecas:
„Pirmkārt ir jāatzīmē, ka šī vēstule — pravieša vēstule Viljamam V. Felpsam, kā arī daļa no tās, kas pēc tam tika pieņemta kā atklāsme, attiecas uz Baznīcas lietām Misūri, svēto sapulcināšanu šajā vietā un sava mantojuma saņemšanu, pamatojoties uz ziedošanās likumu un pārvaldību; šajā vēstulē pravietis runā par to, kas notiks ar tiem, kas nesaņems savu mantojumu, uzrādot bīskapa rīkojumu. …
Bīskaps Partidžs bija viens no brāļiem, kurš, lai gan bija visnotaļ cienījams vīrietis, ko Tas Kungs mīlēja un kuru pravietis raksturoja kā dievbijības paraugu un varenu Tā Kunga vīru, dažreiz, tajās agrīnajās dienās, vērsās pret pravieti un tiecās labot viņa paveikto attiecībā uz Baznīcas lietu pārvaldīšanu jeb, citiem vārdiem, „pastiepa savu roku, lai saturētu Dieva šķirstu”. …
Šie atklāsmes vārdi, kas tika ņemti no vēstules Viljamam V. Felpsam 1832. gada 27. novembrī, tika uzrakstīti laikā, kad starp Ciānas brāļiem Džeksonas pavalstī, Misūri, valdīja sacelšanās, greizsirdība, lepnība, neticība un sirds nocietināšana — un tajā visā bija iesaistīts arī bīskaps Pārtridžs. Cilvēks, kurš tika Dieva aicināts un nozīmēts „iedalīt svētajiem viņu mantojumu” — Edvards Partridžs tolaik rīkojās nepareizi, nepildot savu pienākumu un „pastiepjot savu roku, lai saturētu šķirstu”; tāpēc viņu brīdināja par gaidāmo Dieva sodu un tika pareģots, ka Dievs sūtīs kādu citu „varenu un stipru”, kas ieņems viņa vietu bīskapībā. Tas būs cilvēks, kuram ir Gars un spēks, atbilstoši šim augstajam amatam, kuru pildot, viņš varēs „savest kārtībā Dieva namu un sakārtot ar zemesgabaliem svēto mantojumus”; citiem vārdiem, kāds, kurš izdarīs to darbu, ko bīskapam Edvardam Partridžam bija jāizdara, taču viņš ar to netika galā. …
Bīskaps Edvards Partridžs nožēloja grēkus, nesa upurus un bija ciešanās, tāpēc viņš saņēma neapšaubāmi mazāk smagu sodu nekā to, kas tika pravietots — „[viņš] kritīs no nāves bultas kā koks, ko satriec spilgta zibens bulta”, tāpat kā tas bija attiecībā uz kāda cita sūtīšanu, lai ieņemtu viņa vietu, — „kādu varenu un stipru, lai savestu kārtībā Dieva namu, un sakārtotu ar zemesgabaliem svēto mantojumus” — arī šis viņam gāja secen, un tās bija pravietojuma beigas” (James R. Clark, apkop., Messages of the First Presidency of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 6 sēj. [1965–1975], 4:112, 113, 115, 117; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 186.–187. lpp.).
Frāze „saturēt Dieva šķirstu” ir atsauce uz „kādu notikumu ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā senajā Israēlā. Filistieši kaujā atņēma derības šķirstu, taču viņi to atdeva, kad tos piemeklēja smags mēris (skat. 1. Samuēla 4.–6. nod.). Dāvids un viņa ļaudis vēlāk vērša ratos nogādāja šķirstu Jeruzālemē. Pajūgu vadīja Uza un Ahio. „Kad tie nonāca pie Nahona labības klona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vērši paklupa. Tad Tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur bargi sodīja, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, un viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira” (2. Samuēla 6:6–7; skat. 1.–11. p.). Šķirsts simbolizēja Dieva klātbūtni, Viņa godību un majestātiskumu. Kad sākotnēji to iedeva Israēlam, šķirsts tika ievietos tabernakla Vissvētākajā vietā, kur pat priesterim nebija ļauts ieiet. Tajā bija ļauts ieiet tikai Augstajam priesterim, kas simbolizēja Kristu, pēc tam, kad viņš bija veicis sarežģītu rituālu, kura nolūks bija attīrīties no saviem grēkiem. …
Vienalga, cik labi bija Uza nodomi, viņš izturējās pavirši situācijā, kad bija jāievēro visstriktākie nosacījumi. Viņam nebija ticības Dieva spēkam. Viņš pieņēma, ka šķirstam draud briesmas, aizmirstot, ka tas ir Dieva, kam ir viss spēks, fiziskais simbols. Mums nevajadzētu iedomāties, ka mēs spējam izglābt Dievu un Viņa valstību paši savām pūlēm.
Uza pārkāpums ietvēra to, ka viņš pieskārās šķirstam ar zaimojošām sajūtām, lai gan ar labu nodomu, proti, aizkavēt tā noslīdēšanu un krišanu no ratiem. Pieskaršanās šķirstam, kas ir dievišķās godības tronis, un Tā Kunga neredzamās klātbūtnes redzamais apliecinājums, bija pārkāpums pret svētā Dieva majestātiskumu. Uza simbolizē visus, kuriem ir labi nodomi, taču nav iesvētīts prāts, tie iejaucas Dieva valstības lietās, uzskatot, ka tai draud briesmas un cerībā, ka spēs to glābt” (O. V. Gerlach). (Keil and Delitzsch, Commentary, bk. 2: Joshua, Judges, Ruth, 1 and 2 Samuel, ‘Second Book of Samuel,’ 333. lpp.).” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 188. lpp.)
Tas Kungs atsaucās uz šo notikumu mūsdienu atklāsmē, lai mācītu principu, ka mums nevajadzētu uzņemties pienākumu dot norādījumus („saturēt Dieva šķirstu”) saviem priesterības vadītājiem vai citiem, ko Dievs ir aicinājis un nozīmējis (skat. M&D 85:8). Neskatoties uz to dažiem cilvēkiem ir bail, ka šķirsts varētu sagrīļoties, un viņi vēlas to pieturēt. Daži Baznīcas locekļi var pamanīt problēmas un izjust vilšanos par to, kā viņu vadītāji vai citi risina šīs problēmas. Viņiem var rasties sajūta: lai gan viņiem nav atbilstošas pilnvaras, viņiem ir jāizmaina bīskapijas vai pat visas Baznīcas virzība. Taču pat vislabākie nodomi neattaisno šādu iejaukšanos Tā Kunga Baznīcā.
Prezidents Deivids O. Makejs mācīja:
Attēls
Prezidents Deivids O. Makejs
„Tas ir nedaudz bīstami, ja mēs sākam darboties ārpus savas atbildības jomas un, būdami bez pilnvarām, cenšamies vadīt citus cilvēkus. Atcerieties, kā bija ar Uzu, kurš izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu. [Skat. 1. Laiku 13:7–10.] Viņam šķita, ka viņa rīcība ir attaisnojama, kad, vēršiem paklūpot, viņš izstiepa savu roku, lai pieturētu derības simbolu. Mūsdienās mums liekas, ka viņš saņēma bargu sodu. Pat ja tas tā ir, šis notikums sniedz svarīgu mācību. Paskatīsimies uz cilvēkiem, kas, būdami bez pilnvarām, tiecas pieturēt šķirstu, un mēs redzēsim, cik ātri viņi zaudē savu garīgumu. Viņu dvēseles kļūst sarūgtinātas, viņu prāti sagrozīti, viņu spriestspēja nepilnīga un viņu gars nomākts. Tieši šāds ir to cilvēku stāvoklis, kas, nevērīgi izturoties pret saviem paša pienākumiem, velta laiku, lai meklētu vainu citos” (Conference Report, 1936. g. apr., 60. lpp.).