Džozefs Smits — Vēsture 1:21–26

Ievads

Pēc tam, kad Džozefs Smits 1820. gadā bija redzējis Pirmo vīziju, viņš dalījās tajā ar kādu sludinātāju, kurš noraidīja viņa liecību. Turklāt pret jauno Džozefu Smitu sākās vajāšanas. Augsti stāvoši vīri publiski nosodīja viņu. Par spīti šai pretestībai, Džozefs Smits palika uzticīgs savai liecībai.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Džozefs Smits — Vēsture 1:21–23

Sludinātāji un citi augstu stāvošie vīri kūda uz vajāšanām pret Džozefu Smitu

Sāciet stundu, nolasot tālāk sniegto prezidenta Gordona B. Hinklija stāstu par kāda cilvēka pievēršanos ticībai, ko viņš savā jaunībā pieredzēja Londonā, Anglijā. Pirms sākat lasīt stāsta pirmo daļu, aiciniet studentus domāt par to, kā viņi rīkotos, ja viņi būtu šī jaunā cilvēka vietā. (Jūs varētu pateikt, ka šī stāsta noslēgums būs vēlāk — stundas gaitā.)

„Man ar kādu jārunā,” viņš teica, „Es jūtos vientuļš. …”

Un es teicu: „Pastāsti par savām raizēm.”

Viņš teica: „Kad es nedaudz mazāk kā pirms gada pievienojos Baznīcai, mans tēvs man pateica, lai es dodos prom no viņa mājām un nekad vairs neatgriežos. Un es arī neesmu atgriezies.”

Viņš turpināja: „Dažus mēnešus vēlāk es tiku izslēgts no kriketa kluba biedru saraksta, neļaujot man būt kopā ar zēniem, ar kuriem kopā es esmu uzaudzis un bijis tik ciešās un draudzīgās attiecībās.”

Pēc tam viņš teica: „Pagājušajā mēnesī mans priekšnieks atlaida mani no darba tādēļ, ka esmu Baznīcas loceklis, un man nav izdevies atrast citu darbu. …

Un vakar vakarā meitene, ar kuru esmu draudzējies pusotru gadu, pateica, ka viņa ar mani nekad neprecēsies, jo es esmu mormonis.”” („The Loneliness of Leadership” [Brigama Janga universitātes svētbrīža uzruna, 1969. g. 4. nov.], 3, speeches.byu.edu.)

Pēc šī stāsta izlasīšanas aiciniet dažus studentus atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai jūs esat kādreiz jutušies, ka pret jums nelaipni izturas vai jūs kritizē jūsu reliģisko uzskatu dēļ? Pastāstiet par kādu situāciju. (Jūs arī varat dalīties savā personīgajā pieredzē ar klases audzēkņiem.)

Parādiet attēlu Pirmā vīzija (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 90; skat. arī LDS.org). Paskaidrojiet: lai arī Džozefs Smits tika ļoti svētīts tās liecības dēļ, ko viņš saņēma Pirmās vīzijas laikā, viņš tika arī nopietni pārbaudīts. Mudiniet studentus pārdomāt, ko viņi varētu mācīties no tā, kā Džozefs Smits reaģēja uz pretestību, ko viņš pieredzēja savas liecības dēļ.

Piedāvājiet studentiem strādāt pāros. Aiciniet katru pāri pēc kārtas nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:21–23. Palūdziet viņiem sameklēt vārdus un frāzes, kas apraksta pretestību, ko Džozefs Smits piedzīvoja savas liecības dēļ. (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt vārdus un frāzes, kuras viņi atradīs.) Pēc tam, kad studenti ir beiguši lasīt, uzdodiet šādus jautājumus:

Kuri vārdi un frāzes jums šķita nozīmīgas?
Kas tolaik uzsāka lielāko daļu vajāšanu pret Džozefu Smitu? (Augsti stāvoši sabiedrības locekļi, kas uzskatīja sevi par kristiešiem.)
Ņemot vērā Džozefa Smita vecumu un dzīves apstākļus, kādēļ vajāšanas no šiem cilvēkiem varēja būt viņam sevišķi smagas?

Norādiet uz teikumu Džozefs Smits — Vēsture 1:20 beigu daļā, kas sākas: „Liekas, it kā …” Aiciniet studentus klusībā sākt lasīt ar šiem vārdiem un izlasīt atlikušo panta daļu, meklējot Džozefa Smita minēto iemeslu, kādēļ viņš pieredzēja šīs vajāšanas tik agrā vecumā.

Saskaņā ar Džozefa Smita teikto, kādēļ viņš piedzīvoja šīs vajāšanas tik agrā vecumā? (Sātans apzinājās, ka Džozefs Smits varētu būt „par traucēkli un kavēkli viņa valstībai” [Džozefs Smits—Vēsture 1:20].)

Paskaidrojiet, ka šodien, kad studenti turpinās studēt Džozefs Smits — Vēsture, viņi apgūs svarīgus principus, kas viņiem palīdzēs izturēt pretestību un vajāšanas, ko viņi varētu pieredzēt savu taisnīgo uzskatu un rīcības dēļ.

Džozefs Smits — Vēsture 1:24–26

Kaut gan Džozefs Smits tiek ienīsts un vajāts, viņš paliek uzticīgs savai liecībai

Parādiet savus Svētos Rakstus un uzdodiet šādu jautājumu:

Kuru cilvēku, kas minēts Svētajos Rakstos, jūs apbrīnojat viņa rakstura vai viņa spēcīgā piemēra dēļ? (Aiciniet studentus īsumā paskaidrot savas atbildes.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:24. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot tā cilvēka vārdu, kura pieredze bija līdzīga Džozefa Smita pieredzei.

Kādēļ Džozefs Smits spēja atskatīties uz savu pieredzi un saprast apustuļa Pāvila sajūtas? (Pāvils tika izsmiets savas liecības par Jēzu Kristu dēļ, tomēr viņš palika tai uzticīgs.)
Kādēļ, jūsuprāt, Džozefam Smitam varētu būt bijis noderīgi saskatīt kopīgo ar apustuli Pāvilu? (Skat. 2. korintiešiem 11:23–27 aprakstu par Pāvila ciešanām.)
Ko mēs varam mācīties no Džozefa Smita piemēra — studēt un apdomāt Pāvila pieredzes? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu principu: Grūtos brīžos mēs varam smelties spēku no uzticīgu cilvēku piemēriem, kas minēti Svētajos Rakstos.)

Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles un paskaidrojiet, ka tas ir principa piemērs. Jūs varētu atgādināt studentiem, ka evaņģēlija mācības un principi ir fundamentālas, nemainīgas patiesības, kas sniedz vadību mūsu dzīvē. Lai palīdzētu studentiem piemērot šo principu savā dzīvē un apzināties tā patiesumu un nozīmību, uzdodiet šādu jautājumu:

Kad jūs esat jutušies stiprināti, studējot kāda uzticīga cilvēka pieredzi Svētajos Rakstos? (Jūs varat dalīties arī savā pieredzē.)

Mudiniet studentus grūtos brīžos meklēt spēku Svētajos Rakstos.

Uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu: „Jo es biju redzējis vīziju; es to zināju, un es zināju, ka Dievs to zina, un es to nevarēju noliegt” (Džozefs Smits — Vēsture 1:25).

Ko šī frāze jums māca par Džozefa Smita Pirmās vīzijas liecību?
Kā jūs varat iegūt liecību par to, ka Džozefs Smits patiešām redzēja Dievu Tēvu un Jēzu Kristu?

Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:24–25. Palūdziet viņiem sameklēt tās mācības vai principus, kas var mums palīdzēt brīžos, kad mēs saskaramies ar pretestību vai šaubāmies par savām liecībām.Aiciniet viņus pierakstīt to, ko viņi atrod, savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Studenti varētu atrast šādus patiesos principus:

Dieva sniegtās zināšanas ir patiesas pat tad, ja pasaule tās noraida.

Mums būtu vairāk jāuztraucas par to, ko Dievs domā, nevis par to, ko cilvēki domā.

Pat ja mēs tiekam ienīsti un vajāti savu liecību dēļ, mums jāpaliek tām uzticīgiem.

Aiciniet studentus dalīties patiesajos principos, ko viņi ir atpazinuši. Mudiniet viņus uzmanīgi ieklausīties citam citā. (Jūs varētu ieteikt studentiem pierakstīt tos patiesos principus, ko tie mācās cits no cita, savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.) Kad studenti būs dalījušies atrastajos principos, uzdodiet šādus jautājumus:

Kādā veidā Džozefs Smits bija šī patiesā principa piemērs?
Kā šis patiesais princips varētu jums noderēt?
Kā dzīve saskaņā ar šo patieso principu varētu ietekmēt jūsu izvēles?

Nolasiet atlikušo stāsta daļu, ko prezidents Hinklijs stāstīja par kādu jaunu vīrieti Londonā, Anglijā, kurš piedzīvoja lielu pretestību savas reliģiskās pārliecības dēļ:

„Es teicu: „Ja tas tev tik daudz ir maksājis, kādēļ tu nepamet šo Baznīcu un nedodies atpakaļ uz sava tēva mājām un savu kriketa klubu, un darbu, kas tev tik daudz nozīmēja, un pie meitenes, kuru, tavuprāt, tu mīlēji?”

Viņš diezgan ilgu laiku neko neteica. Tad, saķerot galvu rokās, viņš šņukstēja un elsoja. Visbeidzot viņš ar asarām acīs pavērās augšup un teica: „Es to nevarētu izdarīt. Es zinu, ka tā ir patiesa, un es nevaru no tās atteikties, pat ja būtu jāmaksā ar savu dzīvību.”” („The Loneliness of Leadership”, 3–4.)

Aiciniet studentus izvēlēties vienu no viņu atpazītajiem, patiesajiem principiem un uzrakstīt, ko viņi darīs, lai pielietotu šo principu savā dzīvē.

Noslēdziet stundu, aicinot kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:26. Pajautājiet studentiem sekot līdzi un noteikt patieso principu, ko atklāja Džozefs Smits.

Kādas svētības izpausmes saņēma Džozefs Smits, pateicoties tam, ka viņš ticēja Jēkaba apsolījumam? (Viņš uzzināja: ja mēs ticībā lūgsim Dievu pēc gudrības, Viņš mums to dāsni dos. Vēl viņš uzzināja, ka tad, kad mēs rīkojamies saskaņā ar Svēto Rakstu apsolījumiem, mēs varam iegūt liecību par to patiesumu.)

Dalieties savā liecībā: ja mēs uzticamies Dievam un ticam, un rīkojamies saskaņā ar Svēto Rakstu apsolījumiem, mēs saņemsim atbildes no Dieva un iegūsim spēku pārvarēt grūtības.