14. stunda
Mācības un Derību 5. nodaļa
Ievads
Kaut gan Martins Heriss bija nozaudējis manuskripta 116 lappuses 1828. gada vasarā, viņam saglabājās vēlme palīdzēt Mormona Grāmatas izdošanā. 1829. gada martā Martina devās no savas mājas Ņujorkā, lai apciemotu Džozefu un Emmu Smitus Harmonijā, Pensilvānijas štatā. Esot tur, Martins pieprasīja liecību par to, ka Džozefam ir zelta plāksnes. Džozefs Smits lūdza To Kungu un saņēma atklāsmi, kas tagad ir zināma kā Mācības un Derību 5. nodaļa. Šajā atklāsmē Tas Kungs paziņoja, ka tiks aicināti trīs liecinieki, lai liecinātu par Mormona Grāmatu, un informēja Martinu par to, kas viņam jādara, lai sagatavotos kļūt par vienu no šiem lieciniekiem.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Mācības un Derību 5:1–22
Tas Kungs izplatīs Savu vārdu pēdējās dienās, un liecinieki liecinās
Palūdziet studentus atbildēt uz šādiem jautājumiem:
-
Vai ir kas tāds, par ko jūs esat tikai dzirdējuši, bet ko jūs vēlētos redzēt savām acīm? Kādēļ jūs to vēlētos redzēt?
Pēc tam, kad daži studenti ir atbildējuši, aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 5:1, meklējot, ko Martins Heriss vēlējās pats redzēt. Pēc tam, kad studenti ir noteikuši, ko Martins vēlējās redzēt, pavaicājiet viņiem, vai viņi vēlētos redzēt zelta plāksnes. Aiciniet vienu vai divus studentus paskaidrot savas atbildes.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kādēļ Martins tiecās pēc papildus liecības par plākšņu esamību, paskaidrojiet, ka 1829. gada martā Martins plānoja doties prom no savām mājām Ņujorkā, lai apmeklētu Džozefu un Emmu Smitus Harmonijā, Pensilvānijas štatā. Viņa sieva Lūsija Herisa bija neapmierināta par laiku un naudu, ko viņas vīrs veltīja Mormona Grāmatas publicēšanai. Viņa bija dusmīga uz Džozefu Smitu par to, ka viņai netika atbildēts uz viņas iepriekšējiem lūgumiem — redzēt zelta plāksnes. Viņa iesniedza sūdzību tiesā un apzināja vairākus cilvēkus, kuri bija ar mieru liecināt, ka Džozefs melo un ka tādu plākšņu nemaz nav. Papildus draudiem par tiesāšanos pret Džozefu, šie cilvēki brīdināja Martinu Herisu: ja viņš nepievienosies viņu liecībām par Džozefam Smitam piedēvēto maldināšanu un krāpšanu, arī Martinu atzīšot par vainīgu un viņš pievienošoties Džozefam cietumā. Tolaik Martins pats ne reizi nebija redzējis zelta plāksnes, kaut arī viņš strādāja par pierakstītāju Džozefam. Ierodoties Džozefa mājās, Martins pauda savu vēlmi — saņemt papildus liecību par zelta plākšņu īstenumu. Iespējams, viņš domāja: ja pats varētu redzēt plāksnes, viņš būtu gatavs liecināt tiesā par to esamību un attaisnot sevi un Džozefu attiecībā uz apsūdzībām krāpniecībā. Pēc tam, kad Džozefs bija uzklausījis Martina lūgumu redzēt plāksnes, viņš lūdza To Kungu un saņēma atklāsmi — Mācības un Derību 5. nodaļu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 5:2–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs aicināja Džozefu Smitu atbildēt uz Martina Herisa lūgumu.
-
Kā Tas Kungs aicināja Džozefu atbildēt Martinam?
-
Kādēļ Džozefs Smits nevarēja parādīt Martinam Herisam plāksnes?
Aiciniet studentus pārdomāt, kādēļ Tas Kungs neļāva parādīt zelta plāksnes pasaulei. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita izteikumu:
„Bieži vien, kad [cilvēki] … dzird stāstu par Mormona Grāmatas nākšanu klajā, viņi vaicā, vai plāksnes ir kādā muzejā, kur tās varētu apskatīt. Daži no viņiem, kas ir mācīti, [iesaka] — ja zinātnieki varētu redzēt un izpētīt plāksnes, un iemācītos tās izlasīt, tad viņi sniegtu liecību par Mormona Grāmatas īstenumu un Džozefa Smita patiesumu, un tad tiktu pievērsta visa pasaule” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:40).
Sadaliet audzēkņus pāros. Aiciniet studentus katrā pārī pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 5:5–10, meklējot iemeslus, kādēļ Tas Kungs teica Džozefam Smitam nerādīt plāksnes pasaulei.
-
Kādus iemeslus Tas Kungs minēja tam, kādēļ Džozefam Smitam nevajag rādīt plāksnes pasaulei? (Ja cilvēki neticēja Tā Kunga vārdiem, kas tika atklāti caur Džozefu Smitu, tie neticētu arī tad, ja redzētu plāksnes [skat. M&D 5:7]; Tas Kungs pasargāja plāksnes no pasaules gudram nolūkam [skat. M&D 5:9].)
-
Ko mēs mācāmies no Mācības un Derību 5:10 par Džozefa Smita unikālo aicinājumu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patieso principu: Tas Kungs aicināja Džozefu Smitu, lai sniegtu Savu vārdu pasaulei. Jūs varat ierosināt studentiem pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos — līdzās Mācības un Derību 5:10.)
-
Kā jūs domājat, kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu liecība par šo patieso principu?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 5:11. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica par to, ko Viņš darīs, lai atbalstītu Džozefa Smita liecību par Mormona Grāmatu. Pēc tam, kad studenti būs pastāstījuši to, ko atrada, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu principu: Trīs liecinieku liecība būs kā apliecinājums Mormona Grāmatas patiesumam.
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 5:11–15, meklējot, ko Trīs liecinieki dzirdēs, redzēs, un kāds būs viņu uzdevums. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.
-
Kāpēc būtu noderīgi zināt, ka, papildus Džozefam Smitam, Tas Kungs aicināja trīs lieciniekus, kuri redzēja plāksnes un dzirdēja To Kungu apliecinām to patiesumu?
Paskaidrojiet, ka papildus tam, ka Tas Kungs norādīja Džozefam Smitam un Trīs lieciniekiem sniegt liecību, Viņš nodrošināja vēl citu veidu, kā mēs varam zināt, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 5:16–18. Aiciniet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs apsola tiem, kas tic Mormona Grāmatai.
-
Ko Tas Kungs solīja sūtīt tiem, kas tic Viņa vārdiem? (Studenti varētu izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atpazīt šādu patiesu principu: Ja mēs ticēsim Tā Kunga vārdiem, Viņš apstiprinās to patiesumu caur Savu Garu.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā viņi var pielietot iepriekš minētos principus, palūdziet kādu no studentiem nolasīt tālāk sniegto prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu. Palūdziet studentiem ieklausīties, ko mums vajadzētu darīt pēc tam, kad esam saņēmuši liecību par Mormona Grāmatu.
„Mums katram ir jāiegūst sava liecība par Mormona Grāmatu caur Svēto Garu. Tad mums ir jādalās savā liecībā un Mormona Grāmatā ar citiem, lai arī viņi varētu caur Svēto Garu zināt par tās patiesumu.” („The Book of Mormon and the Doctrine and Covenants”, Ensign, 1987. g. maijs, 84.)
Dodiet studentiem dažas minūtes laika, lai savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās ierakstītu: 1) savas liecības par Mormona Grāmatu; vai to, 2) ko viņi var darīt, lai stiprinātu savu liecību par Mormona Grāmatas patiesumu. Jūs varētu aicināt dažus studentus dalīties ar pārējiem klases audzēkņiem tajā, ko viņi ir uzrakstījuši.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 5:21–22, aizvietojot vārdu „Džozef” ar savu vārdu. Palūdziet kādu studentu sniegt kopsavilkumu tam, ko Tas Kungs māca šajos pantos.
-
Kā cilvēks var nepiekāpties „cilvēku pierunāšanām”?
-
Ko Tas Kungs apsolīja Džozefam Smitam, ja viņš būs uzticīgs, — pat ja viņš tiks „nogalināts”? (Mūžīgo dzīvi.)
Mācības un Derību 5:23–35
Martins Heriss var tikt aicināts par vienu no Trīs lieciniekiem.
Ja iespējams, parādiet studentiem spuldzīti (vai uzzīmējiet to uz tāfeles). Pajautājiet, kas mums ir jādara, lai spuldzīte degtu. Tad ielieciet spuldzīti lampā. Ieslēdziet lampu. Paskaidrojiet, ka, līdzīgi kā ir vajadzīgas vairākas darbības, lai spuldzīte degtu, Martins Heriss uzzināja, ka vajadzīgs veikt vairākus soļus, lai saņemtu liecību par plāksnēm, ko viņš vēlējās no Tā Kunga.
Palūdziet studentiem klusībā izlasīt Mācības un Derību 5:23–24, meklējot solījumu ar nosacījumu, ko Tas Kungs deva Martinam Herisam, izmantojot vārdus ja un tad. Aiciniet kādu studentu uzrakstīt uz tāfeles, ko viņš vai viņa ir atradis. Students varētu uzrakstīt, piemēram, šādi: „Ja Martins Heriss pazemīgi lūgs ticībā, ar patiesu sirdi, tad Tas Kungs ļaus viņam skatīt plāksnes, kā viņš to vēlējās.” Norādiet, ka ar šo solījumu Tas Kungs piedāvāja Martinam Herisam iespēju būt par Mormona Grāmatas liecinieku.
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē — pazemīgi lūgt ticībā, ar patiesu sirdi?
Lai palīdzētu studentiem atpazīt patieso principu, kas ietverts Mācības un Derību 5:24, palūdziet, lai viņi pārfrāzē „ja – tad” izteikumu uz tāfeles tā, lai to varētu attiecināt uz mums visiem. Studentiem būtu jānoformulē kaut kas līdzīgs šim principam: Ja mēs pazemīgi lūdzam ticībā, ar patiesu sirdi, tad mēs saņemsim atbildes saskaņā ar mūsu taisnīgajām vēlmēm.
-
Kā jūs domājat, kā pazemīga lūgšana ticībā un ar patiesu sirdi varētu mūs sagatavot atbilžu saņemšanai no Tā Kunga?
-
Vai esat kādreiz, dzirdot vai sakot lūgšanu, sajutuši, ka tā tiek teikta pazemībā, ticībā un ar patiesu sirdi? Ar ko šāda lūgšana atšķiras no citām lūgšanām, ko jūs esat dzirdējuši vai teikuši?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 5:25–26. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs sagaidīja, ka Martins Heriss darīs, kad kļūs par Mormona Grāmatas liecinieku. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada.
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 5:27–28, 32, meklējot papildus padomus un brīdinājumus, ko Tas Kungs deva Martinam Herisam.
-
Kādu padomu Tas Kungs deva Martinam Herisam, un par ko viņš tiks brīdināts?
-
Kas notiks, ja Martins Heriss nepazemosies un „nesaņems liecību” (M&D 5:32) no Tā Kunga?
-
Kā mēs varētu attiecināt Mācības un Derību 5:32 padomu uz sevi?
Aiciniet studentus ierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās iedvesmotas domas, kas tiem varētu rasties šīsdienas nodarbības laikā. Jūs varētu mudināt viņus koncentrēties uz konkrētām izmaiņām, kas, viņuprāt, tiem ir jāveic, lai lūgtu ar lielāku pazemību, ticību un patiesu sirdi, lai viņi labāk spētu saņemt atbildes no Tā Kunga.
Komentāri un skaidrojumi
Mācība un Derības 5:7, 16. Patiesa liecība gūstama caur Svēto Garu
Prezidents Gordons B. Hinklijs deva padomu nepaļauties tikai uz fiziskajiem vai zinātniskajiem pierādījumiem, lai stiprinātu savu ticību Mormona Grāmatai:
„Liecība par tās patiesumu, par tās īstenumu pasaulē, kurā pastāv nosliece pieprasīt pierādījumus, nav rodama arheoloģijā vai antropoloģijā, kaut arī tas varētu kādam noderēt. Tā nav rodama vārdu izpētē vai vēsturiskā analīzē, kaut arī tas varētu sniegt apstiprinājumu. Pierādījums, ka tā ir patiesa un īsta, slēpjas pašas grāmatas vārdos. Lai pārliecinātos, ka tā ir patiesa, tā ir jāizlasa. Tā ir Dieva grāmata. Loģiski cilvēki patiešām varētu apšaubīt tās izcelsmi, taču tie, kuri to ir lasījuši ar lūgšanu, ir uzzinājuši, pateicoties spēkam, kas ir pārāks par viņu dabiskajām maņām, ka tā ir patiesa, ka tajā ir ietverts Dieva vārds, ka tajā ir izklāstītas mūžīgā evaņģēlija glābjošās patiesības, ka tā ir „[parādījusies] ar Dieva dāvanu un spēku, … lai pārliecinātu jūdu un citticībnieku, ka Jēzus ir Kristus” (Mormona Grāmatas titullapa).” („Four Cornerstones of Faith”, Ensign, 2004. g. febr., 6.)
Prezidents Džozefs F. Smits mācīja, ka patiesības izpausme, kas tiek dota caur Svēto Garu, ir daudz spēcīgāka par jebko, ko mēs varētu uztvert ar savām maņām:
„Ar savu miesīgo redzi mēs varētu redzēt daudz ko varenu, taču redze var tikt pievilta. Mēs varētu dzirdēt ar savām ausīm, taču tās var tikt pieviltas. Mūsu miesīgās maņas var tikt maldinātas. Taču ļaujiet man jums teikt — kad Visuvarenais atklāj Sevi cilvēkam, Viņš to dara ar Svētā Gara spēku, nevis atklājas cilvēka miesīgajām acīm vai miesīgajām ausīm. Viņš uzrunā cilvēku tā, it kā uzrunātu viņu neatkarīgi no cilvēka ķermeņa — Viņš uzrunā garu. Tādēļ, ja Visuvarenais Dievs uzrunā jūs un apliecinās Savu patiesību ar Svētā Gara spēku, … jūs zināsiet, tāpat kā Dievs to zina. Tas nebūs kaut kas tāds, kam jūs tikai ticēsiet; kaut kas tāds, kas tiks darīts jums zināms caur jūsu miesīgajām maņām, kas jūs var pievilt vai maldināt; bet tas būs tā, ka Dievs uzrunās sirdi, dzīvo dvēseli, cilvēka mūžīgo būtību, kas, līdzīgi Dievam, ir neiznīcināma un mūžīga” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith [1998], 6).