15. stunda: Džozefs Smits — Vēsture 1:66–67; Mācības un Derību 6.–7. nodaļa

15. stunda

Džozefs Smits — Vēsture 1:66–67; Mācības un Derību 6.–7. nodaļa

Ievads

1829. gada pavasarī pravietis Džozefs Smits sajuta, ka viņam steidzami jātulko Mormona Grāmata. Laiks, ko viņš varēja rast tulkošanai, bija ļoti ierobežots, jo bija nepieciešams strādāt, lai uzturētu savu ģimeni. Emma un Džozefa brālis Samuēls palīdzēja viņam kā pierakstītāji, taču viņi to nevarēja darīt visu laiku. Džozefam plāksnes bija vairāk nekā pusotru gadu, taču pēc manuskripta 116 lappušu pazaudēšanas viņam bija tikai dažas pārtulkotas lappuses. Džozefs lūdza Dievam, lai Viņš sūtītu kādu, kas viņam palīdzētu tulkošanas darbā. Atbildot uz Džozefa lūgšanu, Tas Kungs sūtīja Oliveru Kauderiju, lai viņš kalpotu par pierakstītāju.

Atklāsmes, kas ietvertas Mācības un Derību 6. un 7. nodaļā, tika dotas neilgi pēc Olivera ierašanās. Mācības un Derību 6. nodaļā ir dots padoms Oliveram par viņa lomu Tā Kunga darbā. Mācības un Derību 7. nodaļā ir ietverta tulkotā versija no Jāņa, mīļotā, pierakstiem, mācot, ka Tas Kungs piepildīja Jāņa vēlmi — dzīvot un vest dvēseles pie Jēzus Kristus līdz Otrajai atnākšanai.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Džozefs Smits — Vēsture 1:66–67; Mācības un Derību 6:1–9

Olivers Kauderijs kļūst par pierakstītāju Džozefam Smitam

Uz tāfeles uzzīmējiet spuldzīti un saullēktu.

Ar ko spuldzītes ieslēgšana atšķiras no saullēkta vērošanas? (Studenti varētu minēt vairākas atšķirības, taču norādiet, ka pirmajā gadījumā jūs nekavējoties redzat gaismu, bet otrajā gadījumā — pakāpeniski.)

Paskaidrojiet, ka elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, šo līdzību izmantoja, lai mācītu par personīgo atklāsmi. Viņš mācīja, ka reizēm atklāsme notiek „tūlītēji, pilnīgi un uzreiz [līdzīgi kā gaismas ieslēgšana tumšā istabā]. … [Taču] visbiežāk atklāsme nāk kā nelieli papildinājumi laika gaitā” („Atklāsmes gars”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 88). Aiciniet studentus pārdomāt, kad Tas Kungs ir nekavējoties atbildējis uz viņu lūgšanām un kad Viņš ir atbildējis pakāpeniski. Šodien studējot Mācības un Derību 6. nodaļu, mudiniet studentus meklēt patiesos principus, kas viņiem palīdzēs atpazīt tos brīžus, kad Dievs tiem dod atklāsmi.

Lai palīdzētu studentiem izprast šīs atklāsmes vēsturisko kontekstu, aiciniet kādu studentu nolasīt pirmo rindkopu no šīs stundas ievada. Pēc tam aiciniet visus studentus klusībā izlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:66–67 un noteikt, kā Debesu Tēvs palīdzēja Džozefam viņa centienos tulkot ātrāk.

Ko Tas Kungs darīja, atbildot uz Džozefa lūgumu pēc kāda, kas viņam palīdzētu tulkot?

Pēc tam, kad studenti ir pastāstījuši, ko atraduši, paskaidrojiet, ka Olivers Kauderijs ieradās no Palmīras, Ņujorkas štata, lai satiktu Džozefu Harmonijā, Pensilvānijas štatā, kas bija vairāk nekā 225 km attālumā (skat. Baznīcas vēstures kartes, 1. karte, „ASV ziemeļaustrumi”), un viņš ieradās tikai dažas dienas pēc tam, kad Džozefs bija lūdzis pēc palīdzības.

Paskaidrojiet, ka drīz pēc tam, kad Olivers sāka darboties kā pierakstītājs Džozefam, Džozefs saņēma atklāsmi, kurā Tas Kungs uzrunāja Oliveru. Šī atklāsme bija kā atbilde uz Olivera vēlmēm un acīmredzami atbildēja uz jautājumiem, par kuriem viņš bija lūdzis, bet nebija teicis Džozefam. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 6:5–6, 8 un sameklēt pazīmes tam, ka Tas Kungs zināja Olivera vēlmes.

Ko šie panti un Olivera pūles ceļot 225 km, lai palīdzētu Džozefam, liecina mums par Oliveru?

Piezīme: 1.–9. pants atkārtojas Mācības un Derību 11. nodaļā, atklāsmē, kas tika adresēta Hairamam Smitam, un tas tiks pārrunāts citā stundā.

Mācības un Derību 6:10–24

Tas Kungs apliecina Oliveram Kauderijam darba patiesumu

Palūdziet studentiem apdomāt šādu jautājumu:

Vai jūs jebkad esat saņēmuši atbildi no Dieva un vēlāk izjutuši raizes vai apjukumu saistībā ar šo atbildi? (Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs. Jūs varat arī dalīties pats savā pieredzē. Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir pārāk svētas vai personiskas, lai tās stāstītu klasē.)

Sniedziet Mācības un Derību 6:10–13 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs pateica Oliveram Kauderijam, ka viņam (Oliveram) ir atklāsmes dāvana. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 6:14–17, 20, meklējot, ko Tas Kungs mācīja Oliveram par atklāsmes saņemšanu un atpazīšanu.

Kādus patiesus principus Tas Kungs mācīja Oliveram par atklāsmes saņemšanu un atpazīšanu?

Studenti varētu minēt tālāk sniegtos principus. Kad studenti tos atpazīst, jūs varat tos uzrakstīt uz tāfeles. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šajos pantos tās frāzes, kas tiem šķiet nozīmīgas.

Ja mēs cenšamies saņemt atbildes no Debesu Tēva, Viņš mums sniegs norādījumus.

Tas Kungs apgaismo mūsu prātus caur Svēto Garu.

Dievs zina mūsu domas un sirds vēlmes.

Kad esam saņēmuši atklāsmi, mums tā jāpaglabā savā sirdī.

Kādēļ mums ir svarīgi zināt, ka Tas Kungs dzird un atbild uz mūsu lūgšanām?
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Tas Kungs „apgaismos” mūsu prātus? (Jūs varētu paskaidrot, ka caur Svēto Garu Tas Kungs mums sniegs idejas un izpratni.)
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka vienīgi Dievs zina mūsu domas un mūsu sirds vēlmes?
Ko, pēc jūsu domām, nozīmē — „paglabā” Tā Kunga vārdus? (Studēt, apdomāt un rīkoties saskaņā ar to, ko Tas Kungs atklāj, un paļauties uz saņemto atklāsmi.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 6:21–24 un palūdziet studentiem meklēt vēl kādu veidu, kā Tas Kungs sazinās ar mums.

Ko no šiem pantiem mēs varam mācīties par vēl kādu veidu, kā Tas Kungs sazinās ar mums? (Tas Kungs iedveš mieru mūsu prātā kā liecību par patiesību. Jūs varat ierosināt studentiem atzīmēt frāzi „mieru tavā prātā” [M&D 6:23].).
Dalieties pieredzē par to, kāda ir sajūta, kad Tas Kungs iedveš mieru mūsu prātos.

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kā viņi var saņemt atklāsmi, norādiet, ka reizēm var būt grūti apzināties, kad Tas Kungs uzrunā mūs. Paskaidrojiet, ka elders Bednārs izmantoja līdzību par saullēktu, lai labāk izskaidrotu, kā bieži vien notiek saziņa ar To Kungu. Uzaiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo izteikumu:

„Dažkārt saule uzaust, bet rīts ir mākoņains vai miglains. Laika apstākļu dēļ gaismas saskatīšana ir apgrūtināta, un precīzi noteikt brīdi, kad saule paceļas virs apvāršņa, nav iespējams. …

Tāpat mēs bieži vien saņemam atklāsmi, īsti neatskāršot, kā vai kad esam to saņēmuši.” („Atklāsmes gars”, 89. lpp.)

Kā mēs reizēm varētu neievērot vai noraidīt Tā Kunga atbildes uz mūsu lūgšanām?
Kādu padomu jūs sniegtu kādam cilvēkam, kurš vēlas iemācīties, kā labāk atpazīt, kad Tas Kungs viņu uzrunā?

Paskaidrojiet, ka tikai pēc šīs atklāsmes saņemšanas Olivers pastāstīja Džozefam par „to nakti”, kas minēta Mācības un Derību 6:22. Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko pravietis Džozefs uzzināja pēc atklāsmes saņemšanas Mācības un Derību 6. nodaļā:

„Kad mēs bijām saņēmuši šo atklāsmi, Olivers Kauderijs pateica man, ka pēc tam, kad viņš bija devies dzīvot pie mana tēva un kad mana ģimene viņam bija pastāstījusi, ka esmu ieguvis plāksnes, tajā naktī, kad viņš bija devies gulēt, viņš piesauca To Kungu, lai zinātu par šo lietu patiesumu, un Tas Kungs darīja viņam zināmu, ka tās ir patiesas, bet viņš to bija turējis pilnīgā slepenībā un nebija nevienam minējis; tādēļ pēc šīs atklāsmes saņemšanas viņš zināja, ka šis darbs ir patiess, jo neviena dzīva būtne nezināja par to, kas bija pausts atklāsmē, — vienīgi Dievs un viņš pats” (History of the Church, 1:35).

Aiciniet studentus atsaukt atmiņā kādu pieredzi, kad Dievs ir apgaismojis viņu prātus vai sniedzis mieru. Apsveriet iespēju uzaicināt viņus pierakstīt šīs atmiņas. Mudiniet viņus paļauties uz personīgo atklāsmi, ko agrāk saņēmuši. Paskaidrojiet, ka nākamās divas stundas viņiem palīdzēs atpazīt atbildes uz viņu lūgšanām.

Mācības un Derību 6:25–37

Tas Kungs dod padomu Džozefam un Oliveram tulkot — nešaubīties un nebaidīties

Sniedziet Mācības un Derību 6:25–31 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs pateica Oliveram: ja viņš vēlas, viņam varēs būt tulkošanas dāvana un viņš varēs stāvēt līdzās Džozefam kā vēl viens Mormona Grāmatas liecinieks.

Ja jūs būtu Olivera vietā, kādas sajūtas jums varētu būt, dzirdot par atbildību, ko Tas Kungs jums piešķir?

Aiciniet studentus padomāt par gadījumiem, kad viņi ir šaubījušies vai baidījušies par kaut ko, ko Tas Kungs vēlējās, lai viņi darītu. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 6:32–37 un sameklēt, kādu padomu Tas Kungs deva Džozefam un Oliveram par to, kā pārvarēt šaubas un bailes, turpinot veikt Viņa darbu.

Kādus patiesus principus no šī padoma mēs varam pielietot savā dzīvē? (Studenti varētu minēt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet: Ja mēs vēršamies pie Jēzus Kristus, mēs varam pārvarēt šaubas un bailes.)
Miniet kādus piemērus, kā cilvēks varētu vērsties pie Kristus katrā domā.

Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs par to, ka viņu zināšanas par Glābēju ir viņiem palīdzējušas pārvarēt šaubas vai bailes. Jūs varat arī dalīties pats savā pieredzē.

Mācības un Derību 7. nodaļa

Jānim, mīļotajam, tiek apsolīts, ka viņš dzīvos un vedīs daudzas dvēseles pie Kristus līdz Otrajai atnākšanai

Piezīme: Nekas konkrēti nav atklāts par Jāņa kā pārveidotas būtnes kalpošanu. Neizsakiet pieņēmumus par Jāņa atrašanās vietu vai darbiem.

Paskaidrojiet, ka 1829. gada aprīlī, kamēr Olivers palīdzēja Džozefam tulkošanas darbā, viņam un Džozefam bija „atšķirīgi uzskati … par pierakstu saistībā ar apustuli Jāni, kas minēts Jaunajā Derībā [skat. Jāņa 21:20–23] … , vai viņš nomira, vai turpināja [dzīvot]” (Histories, Volume 1: 1832–1844, vol. 1 of the Histories series of The Joseph Smith Papers [2012], 284).

Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 7:1–3, lai uzzinātu atbildi uz Džozefa un Olivera jautājumu. (Ja studentiem ir grūtības noteikt atbildi, jūs varat ieteikt, lai viņi izlasītu Mācības un Derību 7:1–3 pantu apkopojumu).

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 6:14–15 Atpazīstot lūgšanu atbildes

Elders Ričards Dž Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, aprakstīja nepieciešamību pēc lūgšanas un to, kā atpazīt atbildes no Dieva:

„Atpazīt atbildes uz lūgšanām dažreiz ir ļoti grūti. Dažreiz mēs nepārdomāti mēģinām tikt galā, paļaujoties vienīgi uz savu pieredzi un spējām. Daudz gudrāk būtu lūgt un saņemt dievišķu iedvesmu, lai zinātu, ko darīt. Paklausība nodrošinās, ka nepieciešamības gadījumā mēs būsim cienīgi saņemt dievišķu spēku iedvesmota mērķa sasniegšanai.

Kā daudzi no mums, arī Olivers Kauderijs neatpazina Tā Kunga atbildes uz lūgšanām. …

Ja šķiet, ka Dievs nav atbildējis uz jūsu lūgšanām, gremdējieties pārdomās par šiem pantiem [M&D 6:14–15] un pēc tam rūpīgi pārbaudiet, vai gadījumā jūsu dzīvē nav kādu pierādījumu tam, ka Viņš jums jau atbildējis” („Kā saņemt atklāsmi un iedvesmu savai personīgajai dzīvei”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 47).

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās domās par to, kā atpazīt personīgo atklāsmi:

„Mēs varam neredzēt eņģeļus, nedzirdēt debesu balsis vai nesaņemt spēcīgus garīgos iespaidus. … Bet, kad mēs godājam savas derības un turam baušļus, kad mēs neatlaidīgi cenšamies darīt labu un kļūt labāki, mēs varam staigāt pārliecībā, ka Dievs vadīs mūsu soļus. …

Reizēm atklāsmes gars darbosies uzreiz un intensīvi, citreiz — liegi un pakāpeniski, un bieži tik nemanāmi, ka jūs to neatpazīsit pat apzināti. Taču neatkarīgi no veida, kādā šī svētība tiks saņemta, tās sniegtais apgaismos un paplašinās jūsu dvēseli, apgaismos jūsu sapratni (skat. Almas 5:7; 32:28) un vadīs, un aizsargās jūs un jūsu ģimeni” („Atklāsmes gars”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 90).