Šī ir pēdējā no trijām stundām, kurā tiks runāts par Mācības un Derību 124. nodaļu. Šajā nodarbībā tiks apskatītas arī Mācības un Derību 125. un 126. nodaļa. Mācības un Derību 124:84–145 Tas Kungs deva padomu atsevišķiem Baznīcas locekļiem un nosauca tos, kuriem būtu jākalpo dažādos priesterības vadības aicinājumos. 1841. gada martā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ietverta Mācības un Derību 125. nodaļā, kurā Tas Kungs atklāja Savu gribu attiecībā uz svēto sapulcināšanu Aiovas teritorijā. 1841. gada jūlijā viņš saņēma atklāsmi, kas ietverta Mācības un Derību 126. nodaļā, kurā Tas Kungs Brigamam Jangam sacīja, ka viņam vairs nebūs jāatstāj sava ģimene, lai kalpotu misijās.
Pirms nodarbības sākuma uz papīra loksnes uzrakstiet šādu principu: Ja mēs uzklausīsim praviešu padomus, ar mums viss būs kārtībā. Ievietojiet papīra loksni aploksnē un uz tās uzrakstiet: Kā mēs varam tikt svētīti šobrīd un vienmēr.
Sākot stundu, parādiet audzēkņiem aploksni. Pastāstiet tiem, ka tajā atrodas norādījumi par to, kā viņi var kļūt laimīgi jau tagad, izvairīties no nevajadzīgiem pārbaudījumiem viņu dzīvēs un saņemt citas svētības. Paskaidrojiet, ka šie norādījumi attiecas uz ikvienu no viņiem, par spīti viņu atšķirīgajiem apstākļiem. Aiciniet studentus apdomāt tālāk sniegtos jautājumus:
Cik svarīgi jums būtu iegūt norādījumus, kas atrodas aploksnē?
Ja jūs varētu iegūt norādījumus, cik precīzi jūs tiem sekotu pēc tam, kad jūs būtu tos saņēmuši?
Pirms nodarbības sākuma uzzīmējiet uz tāfeles tālāk pievienoto tabulu. Pievērsiet uzmanību tabulai un paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 124:84–118 Tas Kungs deva atsevišķas norādes konkrētiem Baznīcas locekļiem, kas sniegs lielas svētības, ja vien viņi tos ievēros. Aiciniet katru no audzēkņiem pie sevis izlasīt divas vai vairāk atsauces, kas atrodas uz tāfeles. Lūdziet tiem meklēt, kas ir kopīgs norādēs, kuras tika dotas katram no tekstā minētajiem Baznīcas locekļiem.
Pēc tam, kad studentiem bija iespēja izlasīt, uzdodiet šādu jautājumu:
Ko kopīgu jūs pamanījāt norādēs, kuras dotas šiem vīriem? (Katra rakstvieta satur norādes — sekot pravieša Džozefa Smita padomam.)
Aiciniet audzēkņus pārskatīt izlasītos pantus un pievērst uzmanību svētībām, kuras Tas Kungs apsolīja šiem vīriem, ja viņi sekos Viņa dotajam padomam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles.
Kā jūs kopumā varētu aprakstīt apsolījumus, kurus Tas Kungs deva šiem vīriem, ja viņi uzklausītu pravieša padomu?
Aiciniet kādu no studentiem atvērt aploksni un skaļi izlasīt principu, kas ir uzrakstīts uz papīra loksnes.
Kā katra no apsolītajām svētībām, kas ir uzrakstītas uz tāfeles, attiecas uz frāzi — „ar mums viss būs kārtībā”?
Lūdziet audzēkņiem uzskaitīt konkrētus padomus, kurus Baznīcas prezidents ir devis pēdējo gadu laikā, un aiciniet kādu no viņiem pierakstīt pārējo atbildes uz tāfeles.
Kā jūs esat tikuši svētīti, uzklausot praviešu padomus? (Jūs varētu dalīties savā pieredzē.)
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 124:84. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko, pēc Tā Kunga teiktā, Baznīcas loceklis, vārdā Almons Babits, bija darījis, tā vietā, lai sekotu Augstākā prezidija padomiem.
Saskaņā ar 84. pantu, ko Almons Babits darīja tā vietā, lai sekotu Augstākā prezidija padomam? (Viņš rīkojās saskaņā ar savu paša viedokli. Jūs varētu paskaidrot, ka viņš centās pārliecināt dažus ļaudis „nekavējoties pārtraukt” emigrēšanu uz Navū un tā vietā apmesties Kērtlandē [skat. History of the Church, 4:476].)
Kādus vēl piemērus jūs varat minēt, kā mūsdienās cilvēki rīkojas saskaņā ar savu pašu viedokli?
Aiciniet audzēkņus apdomāt savas atbildes uz jautājumiem, kas tika uzdoti agrāk par viņu vēlmi iegūt un pildīt norādījumus, kas atrodas aploksnē. Mudiniet viņus uzrakstīt konkrētu mērķi, lai uzlabotu savus centienus — sekot mūsdienu praviešu padomam, lai tie varētu saņemt apsolītās svētības.
Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 124:119–122, paskaidrojot, ka tas ietver norādījumus Baznīcai attiecībā uz Navū nama celtniecību, kam bija jākļūst par Baznīcas viesnīcu.
Tas Kungs nosauc vārdā tos, kuriem ir jākalpo dažādos priesterības vadītāju amatos
Aiciniet audzēkņus uz tāfeles uzrakstīt dažus no priesterības vadības aicinājumiem Baznīcā.
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 124:123–145 Tas Kungs nosauca konkrētus cilvēkus, kuriem vajadzēja kalpot dažādos priesterības vadītāju aicinājumos. Mudiniet pusi klases pārskatīt 123.–132. pantu, taču otrai pusei lūdziet pārskatīt 133.–142. pantu, pievēršot uzmanību tam, kādus priesterības vadības aicinājumus Tas Kungs pieminēja. Lūdziet audzēkņiem pastāstīt par to, ko viņi ir atraduši, un pievienot uz tāfeles jebkurus citus priesterības vadības aicinājumus, kas iepriekš netika uzskaitīti.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 124:142. Mudiniet pārējos sekot līdzi, meklējot iemeslus, kāpēc Tas Kungs aicina priesterības vadītājus un piešķir tiem priesterības atslēgas.
Kāpēc Tas Kungs aicina priesterības vadītājus un piešķir tiem priesterības atslēgas? (Audzēkņi var sniegt atbildes saviem vārdiem, taču viņiem vajadzētu noteikt šādu principu: Tas Kungs aicina priesterības vadītājus, lai viņi vadītu kalpošanas darbu un palīdzētu svētajiem pilnveidoties.)
Aiciniet studentus apdomāt veidus, kā viņu priesterības vadītāji ir viņiem palīdzējuši viņu centienos pilnīgāk sekot Jēzum Kristum un kļūt Viņam līdzīgākiem. Jūs varat aicināt, lai daži studenti dalās savā pieredzē.
Tas Kungs pavēl svētajiem pulcēties Viņa norādītajās vietās
Paskaidrojiet, ka tad, kad 1838.–1839. gada ziemā svētie tika izdzīti no Misūri, viņi devās uz Ilinoisu un Aiovu, kur apmetās abās Misisipi upes pusēs. Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 125. nodaļu, paskaidrojot, ka tā tika saņemta 1841. gada martā un atklāja Tā Kunga prātu attiecībā uz svētajiem, kas dzīvoja Aiovas teritorijā, un tiem, kas vēl tikai grasījās turp doties. Šajā atklāsmē Tas Kungs lika svētajiem sapulcēties un celt Tā Kunga norādītās pilsētas, kuras Viņš atklās pravietim Džozefam Smitam, tajā skaitā pilsētu Aiovā, kuru sauks par Zarahemlu. Baznīca bija iegādājusies vairāk zemes Aiovā nekā Ilinoisā, tādējādi norādot, ka Baznīcas vadītāji necentās panākt, ka visiem svētajiem būtu jāapmetas Navū.
Brigamam Jangam vairs netiek prasīts pamest savu ģimeni, lai kalpotu misijā
Aiciniet audzēkņus iedomāties, kā tas būtu — pamest savu ģimeni, lai Tam Kungam kalpotu misijā nākamās piecas vasaras, un tad tikt aicinātam kalpot misijā svešā valstī aptuveni divu gadu garumā.
Kā jūs justos, ja jums būtu jāatstāj sava ģimene tik daudz reižu?
Kā jūs justos, ja jūs būtu atbildīgi par savas ģimenes vajadzībām?
Pastāstiet studentiem, ka pēc tam, kad Brigams Jangs 1832. gadā pievienojās Baznīcai, viņš turpmāko deviņu gadu laikā kalpoja septiņās misijās. Viņa pirmā misija noritēja ziemas laikā, pēc tam, kad viņš tika kristīts. Nākamās piecas misijas, tai skaitā arī dalība Ciānas nometnē, noritēja katru vasaru no 1833. līdz 1837. gadam. Šīs misijas ilga trīs līdz piecus mēnešus. 1839. gada 8. jūlijā Brigams Jangs un citi apustuļi tikai aicināti kalpot misijā Lielbritānijā. Viņi sekoja Tā Kunga norādījumiem — doties misijā no Fārvestas, Misūri, 1839. gada 26. aprīlī (skat. M&D 118. nodaļu). Brigams Jangs un citi apustuļi nākamos mēnešus pavadīja Aiovā un Ilinoisā, gatavojoties doties uz Lielbritāniju. 1839. gada vasarā šo apgabalu skāra malārijas epidēmija, un tā piemeklēja arī viņus.
Nolasiet tālāk sniegto Brigama Janga izteikumu. Mudiniet audzēkņus ieklausīties attieksmē, kas pauda vēlmi sekot Tam Kungam, par spīti tam, ka viņš bija tik slims, ka nevarēja pat patstāvīgi iekāpt ratos, dodoties prom.
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Es biju apņēmies doties uz Angliju, vai arī mirt, to darot. Es biju stingri nolēmis, ka es darīšu to, kas no manis tiek prasīts saistībā ar evaņģēliju un glābšanu, vai arī es miršu, cenšoties to darīt” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 5. lpp.).
Paskaidrojiet, ka Brigama Janga misionāra darbs prasīja upurus gan no viņa, gan no viņa ģimenes. Aiciniet kādu no audzēkņiem izlasīt tālāk sniegto Brigama ģimenes apstākļu aprakstu laikā, kad viņš devās misijā uz Lielbritāniju:
Brigams Jangs no Montrouzas, Aiovas, uz Lielbritāniju devās 1839. gada 14. septembrī, tikai 10 dienas pēc tam, kad viņa sieva Mērija Anna bija dzemdējusi viņu ceturto bērniņu. Arī Mērija Anna bija saslimusi ar malāriju. Šī bija jau piektā reize, kopš viņi bija precējušies, kad viņa pavadīja Brigamu misijā. Iepriekšējā gadā tiekot padzīti no savām mājām Misūri un zaudējot lielāko daļu savu līdzekļu, viņi bija kļuvuši ļoti nabadzīgi. Brigams Jangs, dodoties projām, Mērijai Annai un savai ģimenei varēja atstāt vien 2,72 dolārus. Brigams un Mērija Anna ticēja, ka Tas Kungs viņiem palīdzēs, un paļāvās uz pravieša Džozefa Smita doto solījumu, ka apustuļu ģimeņu vajadzības tiks nodrošinātas, kamēr viņi atradīsies misijās. (Skat. Leonard J. Arrington, Brigham Young American Moses [1985. g.], 74.–75., 413., 420. lpp.)
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Brigams Jangs bija vadījis Baznīcas misionāru darbu Lielbritānijā, viņš 1841. gada 1. jūlijā atgriezās Navū, Ilinoisā. Astoņas dienas vēlāk pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas atrodama Mācības un Derību 126. nodaļā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 126:1–3. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica Brigamam par viņa kalpošanu. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. (Jūs varētu paskaidrot, ka vārds pūlēties nozīmē — ilgstoši un cītīgi strādāt.)
Paskaidrojiet: lai gan Tas Kungs vairs viņam nepieprasīja atstāt ģimeni, Brigams Jangs vēlāk kalpoja vairākās īslaicīgās misijās. Aiciniet audzēkņus sameklēt principu 1.–2. pantā, kas māca par to, kas notiks, ja mēs cītīgi strādāsim Tā Kunga labā. (Audzēkņi var sniegt atbildes saviem vārdiem, bet viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs cītīgi strādājam Tā Kunga labā, Viņš pieņems mūsu taisnīgo upuri. Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt šo principu savu Svēto Rakstu lappuses malā.)
Kad jūs esat sajutuši, ka Tas Kungs ir bijis apmierināts par jūsu kalpošanu?
Aiciniet audzēkņus pārdomāt iespējas, kuras viņiem tiek dotas, lai kalpotu Tam Kungam. Iedrošiniet viņus sekot tādu Baznīcas vadītāju piemēram kā Brigams Jangs, lai cītīgi strādātu šajās, viņiem dotajās, iespējās. Dalieties savā liecībā, ka Tas Kungs pieņems viņu taisnīgos upurus, tiem cītīgi pūloties veikt Viņa darbu.
Almons Babits bija Ciānas nometnes dalībnieks un tika aicināts kļūt par pirmā Septiņdesmito kvoruma locekli 1835. gada 28. februārī. Almons jau iepriekš nebija ņēmis vērā Baznīcas vadītāju padomus un aicināja citus sekot viņa paša lēmumiem.
Mācības un Derību 124:84 Tas Kungs izmantoja zelta teļa līdzību (skat. 2. Mozus 32. nodaļu), lai aprakstītu Almona Babita rīcību. Almons uzskatīja, ka svētajiem būtu jāpaklausa viņa norādījumiem tā vietā, lai uzklausītu Tā Kunga norādījumus, kurus Viņš deva caur Augstākā prezidija locekļiem.
„1840. gada aprīlī, kad apustuļi ieradās Britu salās, Brigams Jangs, kurš bija pārņēmis Baznīcas vadību Britu misijā, sasauca brāļus, lai tie ierastos Prestonā uz Baznīcas vispārējo konferenci. … Pirmais rīkojums bija Vilarda Ričarda [kurš kalpoja misijas prezidijā] ordinēšana par apustuli saskaņā ar 1838. gada atklāsmi [skat. M&D 118:6]. … Tagad Britu salās bija astoņi no divpadsmit kvoruma locekļiem, precīzāk, Brigams Jangs, Hibers Č. Kimbals, Pārlijs P. Prets, Orsons Prets, Džons Teilors, Vilfords Vudrafs, Džordžs A. Smits un Vilards Ričards. Viljams Smits un Džons E. Peidžs nekalpoja misijā Lielbritānijā. Orsons Haids ieradās vēlāk, kopā ar brāļiem Anglijā kalpoja dažus mēnešus un tad devās uz Palestīnu, lai iesvētītu šo zemi, lai tur varētu atgriezties jūdi. Tajā laikā viena no Divpadsmit apustuļu vietām vēl joprojām palika neaizpildīta” (Church History in the Fullness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 231. lpp.).
Vadot un veicinot misionāru darba izplatīšanos Britu salās, Brigams Jangs parādīja lielas garīgās un administratīvās spējas. Brigama Janga un citu apustuļu vadībā Baznīca Lielbritānijā piedzīvoja nepieredzētu izaugsmi. Kad lielākā daļa apustuļu 1841. gada aprīļa nogalē pameta Angliju, vairāk nekā 8000 cilvēku bija pievienojušies Baznīcai un apmēram 1000 no viņiem dažus mēnešus vēlāk pārcēlās uz Navū.
„Šis Divpadsmit apustuļu kvorumam bija svarīgs mācīšanās un nobriešanas laiks. Brigams Jangs stiprināja savas vadītāja prasmes, kuras viņam drīz vien vajadzēja pielietot aicinājumā Navū. … Ejot cauri pārbaudījumiem un nesot upurus Lielbritānijā, kā arī strādājot pie kopīga mērķa, Divpadsmitie kļuva tik vienoti, ka nākamo gadu laikā Baznīcai bija nodrošināta spēcīga vadība” (Church History in the Fulness of Times, 234. lpp.).
Pēc tam, kad Brigams Jangs bija atgriezies no Lielbritānijas, viņš sekoja Tā Kunga pavēlei „īpaši rūpēties par savu ģimeni” (M&D 126:3). Viņš katru dienu atvēlēja brīdi, lai pamācītu un lūgtu kopā ar saviem bērniem, kas atcerējās viņu kā maigu un mīlošu tēvu.
Brigams Jangs bija 40 gadus vecs, kad tika saņemta atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 126. nodaļā, taču tālāk sniegtais pieraksts ilustrē viņa noturīgo ziedošanos savai ģimenei:
„23 gadu vecumā viņš salaulājās ar Mirjamu Andželīnu Vorksu. Jaunajam pārim piedzima divas meitas. Brigams atbalstīja savu ģimeni, izgatavojot un labojot krēslus, galdus un skapjus, kā arī uzstādot logus, durvis, kāpnes un veicot kamīnu apdari. …
Kad Mirjama sasirga ar tuberkulozi, papildus savam darbam Brigams uzņēmās lielu daļu viņas darba nastas. Kad viņa ar laiku kļuva aizvien vairāk un vairāk piesaistīta gultai, viņš regulāri pagatavoja brokastis ģimenei, apģērba meitas, iztīrīja māju un „aiznesa savu sievu uz šūpuļkrēslu pie kamīna,un atstāja viņu tur, kamēr viņš vakarā varēja atgriezties”, tad viņš pagatavoja vakariņas, aicināja ģimeni doties pie miera un pabeidza visus mājas darbus [Susa Young Gates un Leah D. Widtsoe, The Life Story of Brigham Young (1930. g.), 5. lpp.]. Viņa jaunības pieredze un agrā laulība, un rūpēšanās par bērniem un māju viņam daudz iemācīja par sadarbību ģimenē un mājas soli. Vairākus gadus vēlāk viņš deva padomus svētajiem šajos jautājumos un jokodamies lielījās, ka viņš varētu pārspēt „lielāko daļu sieviešu viņu kopienā mājas soļa veikšanā” [Deseret News, 1857. g. 12. aug., 4. lpp.]” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997. g.], 2. lpp.).
„Papildus tam, ka pēc šīs atklāsmes [M&D 126] saņemšanas Brigams Jangs varēja vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni nekā iepriekšējo septiņu gadu laikā, viņš arī daudz laika pavadīja kopā ar pravieti Džozefu Smitu (divdesmit astoņus no pēdējiem trīsdesmit sešiem Džozefa dzīves mēnešiem).
Ir skaidrs, ka Tas Kungs, zinot Brigama Janga un Baznīcas nākotni, vēlējās, lai Brigams atrastos Džozefa tuvumā un varētu iemācīties visu, ko viņam vajadzēja zināt, lai vadītu Baznīcu pēc Džozefa nāves” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 313. lpp.).
Lai gan Brigamam vairs netika prasīts atstāt ģimeni, lai kalpotu vēl kādā misijā, tomēr viņš kalpoja vairākās īslaicīgās misijās pirms pravieša nāves.