1831. gada sākumā vairums svēto no Ņujorkas štata, ieskaitot Džozefu Smitu, pārcēlās uz Ohaio štatu, lai pievienotos lielai grupai nesen pievērsto un kristīto Baznīcas locekļu. Baznīcas vadītāji meklēja vadību no Tā Kunga attiecībā uz augošo Baznīcu. Pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi 12 elderu klātbūtnē, kas šobrīd ir pierakstīta Mācības un Derību 42:1–73. Šajā atklāsmē Tas Kungs iepazīstināja ar laicīgiem, ekonomiskiem un garīgiem likumiem, norādot Baznīcas locekļiem, ka viņiem ir jāpalīdz nabadzīgajiem, jāsniedz finansējums Baznīcas vajadzībām un jāpalīdz pārējiem svētajiem, kas pārcēlušies uz Ohaio štatu.
Pirms nodarbības sagatavojiet sešas caurspīdīgas glāzes, ar flomāsteru vai līmlenti ievelciet uz tām atzīmes līniju. Katrai glāzei ievelciet šo atzīmi atšķirīgos augstumos. Atnesiet šīs glāzes uz nodarbību. Atnesiet arī krūku ar ūdeni, taču ūdenim tajā ir jābūt vairāk, nekā tas ir nepieciešams, lai piepildītu visas glāzes līdz noteiktai atzīmei. (Lai studenti varētu vieglāk saskatīt glāzēs ūdeni, jūs varētu tam pievienot krāsvielu.)
Stundas ievadā parādiet krūku. Pastāstiet studentiem, kā ūdens tajā simbolizē kādas kopienas bagātības un krājumus.
Paskaidrojiet, ka 1831. gada februārī Baznīcas locekļiem Kērtlandē, Ohaio štatā, vajadzēja sniegt savu ieguldījumu, rūpējoties par nabadzīgajiem, atbalstot jaunos iebraucējus, kas bija daudz upurējuši, lai pulcētos Ohaio štatā, un sniedzot finansējumu Baznīcas vajadzībām.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:30. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs atklāja attiecībā uz nabadzīgajiem.
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „atcerēties nabagos”?
Norādiet, ka Tas Kungs pavēlēja svētajiem ziedot savus īpašumus, lai atbalstītu nabadzīgos. Uzrakstiet uz tāfeles vārdu ziedot. Palūdziet studentiem apdomāt šādu jautājumu:
Ko, jūsuprāt, nozīmē — ziedot?
Uzrakstiet uz tāfeles vārda ziedot definīciju, ko sniedza elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Jūs varētu ieteikt studentiem pierakstīt šo definīciju savu Svēto Rakstu piemalēs, blakus 30. pantam.
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Ziedot nozīmē — iecelt vai veltīt kaut ko svētumam vai svētiem nolūkiem.” („Pārdomas par svētu ziedošanos Dievam”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 16).
Kā, jūsuprāt, mēs varam pielīdzināt šo definīciju rīcībai, kad mēs kaut ko atdodam, lai palīdzētu tiem, kam tas ir nepieciešams?
Kā jūs apkopotu Tā Kungu pavēli attiecībā uz nabadzīgajiem, kas ir sniegta 30. pantā? (Lai gan studenti varētu sniegt citādu formulējumu, viņu atbildēm būtu jāatklāj šāda patiesa mācība: Tas Kungs pavēl mums rūpēties par nabadzīgajiem un trūkumcietējiem. Šīs pārrunas laikā jūs varētu aicināt studentus pārlasīt Mācības un Derību 38:34–36.)
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 42. nodaļa ietver ziedošanās likuma principus. Lai palīdzētu studentiem izprast šos pamatprincipus, aiciniet kādu studentu nolasīt skaidrojumu, ko sniedza prezidents Merions G. Romnijs no Augstākā prezidija:
Attēls
Prezidents Marions G. Romnijs
„Ziedošanās likuma pamatprincips un pamatojums ir tāds, ka viss, kas mums ir, pieder Tam Kungam; tāpēc Tas Kungs var mūs piesaukt atdot kādu daļu vai visu mums piederošā īpašumu, jo tas pieder Viņam.… (M&D 104:14–17, 54–57; J. Reuben Clark, Jr., Conference Report, 1942. g. okt., 55. lpp.).” („Living the Principles of the Law of Consecration”, Ensign, 1979. g. febr., 3.)
Piezīme: Tālāk izmantotā priekšmetorientētā mācīšana vienkāršā veidā ilustrē ziedošanās likumu, kāds tas pastāvēja Baznīcā līdz 1833. gadam. Pēc tam Baznīca izmainīja šī likuma piekopšanas tradīcijas. Turpmāko gadu laikā ziedošanās likuma piekopšana un tā pārveidošana tika īstenota vairākos posmos.
Aiciniet sešus studentus iznākt klases priekšā. Iedodiet katram tukšu glāzi. Piepildiet glāzes ar ūdeni no krūkas. Piepildiet vienu glāzi līdz jūsu izveidotajai atzīmei, trīs glāzes pāri atzīmēm un divas glāzes zem tām. Paskaidrojiet, ka katra glāze simbolizē ģimeni, bet atzīme uz katras glāzes simbolizē šīs ģimenes vajadzības un taisnīgās vēlmes. Glāzes, kas ir piepildītas zem atzīmes, simbolizē ģimenes, kam nav pietiekami daudz naudas vai mantas, lai apmierinātu savas vajadzības.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:31. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot pirmo soli, kas svētajiem bija jāveic, lai dzīvotu saskaņā ar ziedošanās likumu.
Kādu pirmo soli šie svētie spēra, lai dzīvotu saskaņā ar ziedošanās likumu? (Viņiem vajadzēja savu mantu nolikt „priekšā … baznīcas bīskapam un viņa padomniekiem”. Citiem vārdiem, viņiem bija jāparāda gatavība ziedot savu naudu un mantu Baznīcai.)
Ko pārstāv bīskaps? (To Kungu.)
Palūdziet sešiem studentiem ieliet ūdeni no savām glāzēm atpakaļ krūkā, tādējādi simbolizējot Baznīcas locekļus, kas ziedo savu mantu Baznīcai. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:32 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kāds ir nākamais veicamais solis, lai svētie dzīvotu saskaņā ar ziedošanās likumu.
Paskaidrojiet, ka katra ģimene sadarbojās ar bīskapu un saņēma tā saucamo „pārvaldījumu” (M&D 42:72). Tas nozīmē, ka katrai ģimenei tika uzticēts īpašums un resursi no Tā Kunga. Ģimenes patstāvīgi apsaimniekoja īpašumu un izmantoja piešķirtos resursus, un viņi pielietoja savu izvēles brīvību, saimniekojot savā pārvaldījumā. Kā Tā Kunga īpašuma un resursu pārvaldnieki, viņi bija pilnībā atbildīgi Viņa priekšā par to, ko Tas Kungs viņiem uzticēja.
Ielejiet ūdeni no krūkas katrā glāzē līdz atzīmei.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā bīskaps piešķīra ģimenēm resursus, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 51:3. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā bīskaps (kurš šajā gadījumā bija Edvards Partridžs) nozīmēja savu daļu katrai ģimenei. Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt atsauci M&D 51:3 līdzās M&D 42:33 savos Svētajos Rakstos.
Kā bīskaps nozīmēja katrai ģimenei savu daļu? (Katrai ģimenei tika piešķirta sava daļa, ņemot vērā tās apstākļus, vēlmes un vajadzības.)
Aiciniet citu studentu nolasīt Mācības un Derību 82:17. Palūdziet klases audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, pēc kā Tas Kungs vērtē cilvēka vēlmes un vajadzības. Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt atsauci M&D 82:17 līdzās M&D 42:33 savos Svētajos Rakstos.
Saskaņā ar šo pantu, ko Tas Kungs pieprasa no cilvēkiem, kas ir darījuši bīskapam zināmas savas vēlmes un vajadzības? (Viņiem ir jābūt taisnīgiem jeb, citiem vārdiem, godīgiem.)
Parādiet studentiem ūdeni, kas ir palicis krūkā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:33–36. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva attiecībā uz ziedoto mantu, kas palika pāri pēc pārvaldījumu iedalīšanas.
Ko Tas Kungs norādīja svētajiem darīt ar atlikušo mantu? (Tas bija jāizmanto, lai palīdzētu nabadzīgajiem, finansētu Baznīcas ēku būvniecību un uzturēšanu un palīdzētu trūcīgajiem Baznīcas locekļiem.) Ko, jūsuprāt, simbolizē krūka, ja to pielīdzina šiem pantiem? (Krātuvi.)
Kā ziedošanās palīdz rūpēties par nabadzīgiem un trūcīgiem cilvēkiem?
Kā ziedošanās likums varētu būt par svētību Baznīcai?
Ar kādām grūtībām varētu saskarties, dzīvojot saskaņā ar ziedošanās likumu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:38. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu principu Tas Kungs māca attiecībā uz laba darīšanu citiem.
Kādu principu Tas Kungs māca attiecībā uz laba darīšanu citiem? (Studentiem vajadzētu paust šādu atziņu: Kad mēs darām labu citiem, mēs darām labu Tam Kungam. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kā šī patiesā atziņa, iespējams, palīdzēja svētajiem būt gataviem ziedot savu mantu? Kā jums palīdz zināšanas par šo patieso principu?
Kad jūs esat sajutuši, palīdzot citiem, ka kalpojat Tam Kungam?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:40–42. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādām īpašībām ir jāpiemīt cilvēkam, lai dzīvotu saskaņā ar ziedošanās likumu. (Lai palīdzētu studentiem saprast, kā 40. pants attiecas uz viņu dzīvi, paskaidrojiet, ka Tas Kungs negaida, lai mēs paši darinātu sev drānas. Taču Viņš vēlas, lai mūsu izskats būtu kārtīgs un tīrs.)
Mācībā un Derībās 42:42 vārds slinks nozīmē arī laisks. Kādēļ, jūsuprāt, slinkam cilvēkam varētu būt grūti dzīvot saskaņā ar ziedošanās likumu?
Sadaliet studentus grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Paskaidrojiet: lai gan mums nav pavēlēts dzīvot saskaņā ar ziedošanās likumu tā, kā to darīja svētie Baznīcas pirmsākumos, šis likums joprojām ir spēkā mūsdienās. Aiciniet katru grupu izlasīt prezidenta Spensera V. Kimbala izteikumu, meklējot, ko mums mūsdienās nozīmē dzīve saskaņā ar ziedošanās likumu. Tad aiciniet katras grupas dalībniekus pārrunāt jautājumus, kas seko pēc šī izteikuma. (Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt šo principu viņu Svēto Rakstu piemalēs —līdzās 30. pantam.)
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
„Ziedošanās nozīmē, ka mēs veltām savu laiku, talantus un līdzekļus, lai rūpētos par tiem, kam ir kādas vajadzības — kā garīgās, tā laicīgās, un lai celtu Tā Kunga valstību” („Welfare Services: The Gospel in Action”, Ensign, 1977. g. nov., 78).
Atskaitot finansiālas, kādas vēl vajadzības varētu būt jums apkārt esošajiem cilvēkiem?
Kā jūs varētu izmantot savu laiku, savus talantus un līdzekļus, lai palīdzētu tiem, kam ir kādas vajadzības?
Kad jūs esat saņēmuši svētības, pateicoties tam, ka kāds ir atvēlējis savu laiku, talantus vai līdzekļus, lai jums palīdzētu?
Noslēgumā dalieties savā liecībā par stundā pārrunātajiem principiem.
Džozefs Fīldings Smits paskaidroja, ka „Apvienotais ordenis jeb ziedošanās likums neparedz to, ka slinkais ēdīs strādnieka maizi. Lai gan visiem ir jādalās savā mantā un nevienam nevar būt vairāk par otru, tomēr visiem ir jākalpo un jāstrādā kopīgam labumam” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. (1953. g.), 1:205).
Daži ir izteikušies, ka ziedošanās likuma īstenošana un Apvienotā ordeņa sistēma ir vien sociālisma vai komunisma reliģiskais paveids. Citi apgalvo, ka tas radies Džozefa Smita laika ekonomikas attīstības vai jaunas reliģijas ziedošanās eksperimenta rezultātā. Šādi pieņēmumi ir kļūdaini. Mūsdienu vēstures laikā Merions G. Romnijs no Augstākā prezidija izklāstīja atklāsmē saņemtā Apvienotā ordeņa sistēmu:
Attēls
Prezidents Marions G. Romnijs
„(1) Apvienotā ordeņa pamatā ir ticība Dievam, pieņemšana, ka Viņš ir Zemes Kungs un Apvienotā ordeņa radītājs. …
(2) Apvienotā ordeņa sistēmu īsteno cilvēku brīvprātīga un no brīvas gribas rīcība, ziedojot visu savu mantu Dieva Baznīcai. …
(3) … Apvienotais ordenis darbojas, balstoties uz individuālām īpašuma tiesībām un tā pārvaldīšanu. …
(4) … Apvienotais ordenis nav politiska sistēma. …
(5) Apvienotā ordeņa priekšnosacījums ir taisnīgi cilvēki. …
Apvienotais ordenis uzlabo nabadzīgo cilvēku dzīves kvalitāti un veicina turīgo pazemību. Šajā procesā abas cilvēku grupas tiek svētītas. Nabadzīgiem, kas tiek atbrīvoti no nabadzības jūga un pazemojošiem ierobežojumiem, tiek dota iespēja, kā brīviem ļaudīm sasniegt savu īsteno potenciālu — kā laicīgi, tā garīgi. Turīgie, ziedojot un atdodot savu pārpalikumu nabadzīgo labā, ne piespiedu kārtā, bet labprātīgi, rīkojoties no brīvas gribas, izrāda pret savu tuvāko žēlsirdību — „[tīro] Kristus [mīlestību]”, kā to raksturoja Mormons. (Mor. 7:47).” (Conference Report, 1966. g. apr., 97.)
Attēls
Prezidents Dž. Rūbens Klārks
Prezidents Dž. Rūbens Klarks, jaun., no Augstākā prezidija teica: „Apvienotais ordenis kopumā netika pareizi izprasts. … Tā nebija komunāla sistēma. … Apvienotais ordenis un komunisms nav sinonīmi” (Conference Report, 1943. g. okt., 11).
Prezidents Romnijs paskaidroja, ka mums personiski ir jāuzņemas atbildība rūpēs par nabadzīgajiem un trūkumcietējiem: „Šajā modernajā pasaulē, kas ir pilna ar maldiem attiecībā uz Tā Kunga ieceri, mēs nedrīkstam kļūdaini pieņemt, ka varam atbrīvot sevi no pienākumiem pret nabadzīgajiem un trūkumcietējiem, uzkraujot tos valdībai vai citām sabiedriskām organizācijām. Tikai brīvprātīgi daloties ar savu bagātīgo mīlestību pret savu tuvāko, mēs varam attīstīt žēlsirdību — „[tīro] Kristus [mīlestību]”, kā to raksturoja Mormons. (Mor. 7:47).” („Caring for the Poor and Needy”, Ensign, 1973. g. janv., 98).
Prezidents Klārks attiecībā uz valdības pabalstiem ir izteicies šādi:
Attēls
Prezidents Dž. Rūbens Klārks
„Šis lielais izsniegto pabalstu skaits simtu tūkstošu, ja ne miljonu, cilvēku vidū ir radījis mīlestību pret dīkdienību, sajūtu, ka pasaule viņiem ir parādā viņu dzīves uzturēšanu. Tā ir radījusi labvēlīgu vidi vairākām postošām politiskajām doktrīnām, kas jebkad ir nākušas klajā, … un es domāju, ka tas mums radīs nopietnas politiskas problēmas” (citējis Marions G. Romnijs, „Church Welfare Services’ Basic Principles”, Ensign, 1976. g. maijs, 121).
Attēls
Prezidents Dž. Rūbens Klārks
„Neskatoties uz viņu vecumu, sabiedrība nav nevienam cilvēkam parādā dīkdieņa dzīvi. Es neesmu redzējis nevienu rindiņu Svētajos Rakstos, kas par to runātu vai to pieļautu. Pagātnē neviena brīva sabiedrība nav spējusi atbalstīt lielas cilvēku grupas to dīkdienībā un dzīvot brīvi” (Conference Report, 1938. g. apr., 107).
Džozefa Smita dienās dažas cilvēku grupas centās izveidot komunālo sistēmu, kur vienas grupas ietvaros visiem bija dalītas tiesības uz visu mantu un resursiem. Daži Baznīcas locekļi Ohaio štatā bija nodibinājuši šādu grupu vēl pirms atklāsmes par ziedošanās likumu. Taču praksē viņi saskārās ar problēmām:
„Kad [Džozefs Smits] ieradās Ohaio štatā, [viņš] atklāja aptuveni piecdesmit cilvēku grupu, kas bija nodibinājuši kooperatīvu kopienu, balstoties uz savu izpratni par rakstiem Apustuļu darbos, kuros bija aprakstīts, ka agrīnajiem svētajiem viss bija kopīgs (skat. Apustuļu darbi 2:44–45; 4:32). Šī grupa, dēvēta par „ģimeni”, sastāvēja no Baznīcas locekļiem, kas dzīvoja Īzāka Morleja fermā, ciematā netālu no Kērtlandes. Kad janvāra vidū ieradās Džons Vitmers, viņš ievēroja, ka to dzīvesveids radīja daudzas problēmas. Piemēram, Hemans Basets bija paņēmis Lēvija Henkoka kabatas pulksteni un to pārdevis. Uz jautājumu, kāpēc viņš tā darīja, Hemans atbildēja: „Nu, es domāju, ka tas pieder visai ģimenei.” Lēvijs atbildēja, ka viņam nepatīk šādas „ģimenes izdarības”, un viņš vairs to nevēlas paciest. (Levi W. Hancock, „Levi Hancock Journal”, LDS Historical Department, Salt Lake City, 81. lpp.).”
Pravietis Džozefs … atskārta, ka ir nepieciešams izveidot daudz labāku sistēmu, lai apmierinātu pieaugošās Baznīcas ekonomiskās vajadzības. Lai gūtu finansējumu dažādām Baznīcas vajadzībām, kā piemēram, atklāsmju un misionāru izdales materiālu publicēšanai, bija nepieciešami ienākumi. … Lai palīdzētu nabadzīgajiem un iebraucējiem, kas bija daudz upurējuši, lai sapulcētos Ohaio štatā, bija nepieciešama nauda, preces un īpašumi, tāpēc Džozefs vērsās pie Tā Kunga.” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 95.)
Mācības un Derību 42. nodaļā pierakstītā atklāsme par ziedošanās likumu bija viena no vairākām atklāsmēm, ko Tas Kungs sniedza, atbildot uz Džozefa lūgumu.
„1831. gadā Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam, ka Baznīcas locekļiem ir „[jādod] no savas mantas nabagiem, … un tam jātiek noliktam priekšā Manas baznīcas bīskapam … [un] jātiek uzglabātam Manā krātuvē, lai sniegtu nabagiem un trūkumcietējiem” (M&D 42:31–32, 34).
Vairāk nekā 180 gadus vēlāk bīskapa krātuve visā pasaulē turpina atbalstīt bīskapus viņu aicinājumā, kas skan tā: „Esi uzticīgs, paliec tajā amatā, ko [Tas Kungs ir] nozīmējis; palīdzi vājajiem, pacel gurdenās rokas un stiprini nespēcīgos ceļus” (M&D 81:5).
Vai tā būtu ēka, kurā tiek glabāts ēdiens un citas izejvielas, vai bīskapijas resursu krājums, no kura bīskaps var smelties, bīskapa krātuves tiek izmantotas, lai rūpētos par trūkumcietējiem.
Baznīcas rokasgrāmatā Labklājības un pašpaļāvības pamatprincipi (2009. g.) ir teikts: „Tā Kunga krātuve ir pieejama katram bīskapam un pastāv katrā bīskapijā. Pretēji vispārpieņemtajam — Tā Kunga krātuve neaprobežojas ar noliktavu, kas piepildīta ar izplatīšanai paredzētām precēm.”
Vietās, kur nav pieejama krātuve, kas celta no ķieģeļiem un javas, bīskapi var iegādāties nepieciešamās preces no vietējiem tirgotājiem, izmantojot gavēņa ziedojumus” („Bishops’ Storehouse Opens the Windows of Heaven”, Church News and Events, 2011. g. 20. maijā, LDS.org).