Pēc tam, kad Viljams E. Maklellins tika kristīts 1831. gada vasarā, viņš pieņēma aicinājumu sludināt evaņģēliju. Oktobrī viņš devās uz Ohaio štatu, lai apmeklētu Baznīcas konferenci. Tur viņš satika pravieti Džozefu Smitu, un 1831. gada 29. oktobrī viņš palūdza, lai Džozefs Smits lūgtu Tam Kungam par viņu. Kā atbildi uz šo lūgumu — Tas Kungs deva Džozefam Smitam atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 66. nodaļā. Šajā atklāsmē ir ietverti noteikti padomi attiecībā uz brāļa Maklellina garīgo stāvokli, viņa aicinājumu sludināt evaņģēliju un viņa potenciālu saņemt lielas svētības.
Tas Kungs paziņo, ka Viljams E. Maklellins ir svētīts, jo viņš ir pieņēmis evaņģēliju
Pirms stundas sākuma uz tāfeles pārzīmējiet šādu shēmu.
Attēls
shēma
Sāciet stundu, aicinot studentus aplūkot uz tāfeles uzzīmēto shēmu. Palūdziet viņiem pie sevis apdomāt, kur viņi redz sevi šajā shēmā. Aiciniet arī viņus apdomāt, kurā virzienā viņi dodas — tuvāk Dievam vai tālāk prom no Viņa. Tad palūdziet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu. Aiciniet klases audzēkņus ieklausīties, kā mēs varam tuvināties Dievam.
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
„Ja jūs vēlaties saglabāt tuvas attiecības ar kādu jums dārgu cilvēku, no kura esat attālinājies, jūs zināt, kā jums ir jārīkojas. Jūs atradīsiet veidu, kā runāt ar šo cilvēku, kā uzklausīt viņu, un jūs atklāsit, ko varat darīt viens otra labā. Jo biežāk tas notiks un jo ilgāk tas turpināsies, jo stiprāka būs jūsu savstarpējā pieķeršanās. Ja būs pagājis daudz laika, nerunājot, neuzklausot un neko nedarot, šī pieķeršanās kļūs vājāka.
Dievs ir pilnīgs un visuvarens, un jūs un es esam mirstīgi. Taču Viņš ir mūsu Tēvs, Viņš mīl mūs, un Viņš dāvā vienādas iespējas tuvināties Viņam, kā to darītu mīlošs draugs. Un jūs to darīsiet ļoti līdzīgā veidā — runājot, uzklausot un rīkojoties” („To Draw Closer to God”, Ensign, 1991. g. maijs, 66).
Saskaņā ar prezidenta Airinga teikto, ko mēs varam darīt, lai tuvotos Dievam? Ko, jūsuprāt, nozīmē — runāt, klausīties un darīt?
Paskaidrojiet, ka Baznīcas agrīnajās dienās kāds vīrs, vārdā Viljams E. Maklellins, uzzinot par atjaunoto evaņģēliju, tuvojās Dievam. Viņš tika kristīts 1831. gada 20. augustā. Drīz pēc tam, kad viņš tika iesvētīts par elderu, viņš uz dažām nedēļām pievienojās misijā Hairamam Smitam. 1831. gada oktobrī viņš devās uz Baznīcas konferenci Ohaio štatā. Būdams tur, viņš satika pravieti Džozefu Smitu. 29. oktobrī brālis Maklellins klusībā lūdza, lai Tas Kungs viņam, caur Džozefu Smitu, atklāj atbildes uz pieciem konkrētiem jautājumiem. Nepastāstījis Džozefam Smitam šos jautājumus, brālis Maklellins lūdza atklāsmi. Kad pravietis nodiktēja atklāsmi, kuru var atrast Mācības un Derību 66. nodaļā, brālis Viljams uzzināja, ka uz katru no saviem jautājumiem ir saņēmis atbildi. Tas Kungs viņam deva norādījumus un brīdinājumus, lai palīdzētu viņam palikt uzticīgam un galu galā saņemt mūžīgo dzīvi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 66:1–2. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot iemeslus, kādēļ Tas Kungs svētīja brāli Maklellinu šīs atklāsmes saņemšanas brīdī.
Kādēļ brālis Maklellins spēja saņemt svētības no Tā Kunga? (Tādēļ ka viņš bija novērsies no saviem grēkiem, pieņēmis Tā Kunga patiesās mācības un evaņģēlija pilnību.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 66:3 un uzmeklēt, kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, brālim Maklellinam vēl bija jāizdara. Lūdziet, lai studenti pastāsta, ko viņi atklājuši.
Ko, pēc jūsu domām, nozīmē — „tīrs, bet ne viss”? (Iespējams, jums jāpalīdz studentiem saprast: lai arī brālis Maklellins bija guvis sekmes un tika svētīts par savām pūlēm, viņam vēl vajadzēja nožēlot dažus grēkus.)
Ko mēs varam mācīties no Tā Kunga padoma 3. pantā? (Studentiem būtu jāatpazīst šāda doktrīna: Mums ir pavēlēts nožēlot visus mūsu grēkus. Uzrakstiet šo doktrīnu uz tāfeles.)
Kāpēc ir svarīgi nožēlot visus mūsu grēkus, nevis tikai dažus no tiem?
Aiciniet studentus vēlreiz klusībā izlasīt 3. pantu, meklējot, ko Tas Kungs darītu, lai palīdzētu Viljamam E. Maklellinam nožēlot visus viņa grēkus.
Ko mēs varam mācīties no šī panta par to, kā Tas Kungs palīdz mums nožēlot grēkus? (Studentiem būtu jāpauž šāds princips: Tas Kungs parādīs mums to, kas mums ir jānožēlo. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kā Tas Kungs varētu parādīt mums to, kas mums ir jānožēlo?
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto prezidenta Henrija B. Airinga izteikumu: Palūdziet klases audzēkņiem ieklausīties, ko mēs varam lūgt Tam Kungam, lai palīdzētu mums nožēlot grēkus.
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
„Viens no jautājumiem, kas mums jāuzdod mūsu Debesu Tēvam personīgajā lūgšanā, ir šāds: „Ko es esmu šodien izdarījis vai neesmu izdarījis, kas Tev nav tīkams? Ja vien es to zinātu, es nekavējoties nožēlotu grēkus no visas savas sirds”. Šāda pazemīga lūgšana tiks atbildēta” („Do Not Delay”, Ensign, 1999. g. nov., 34).
Mudiniet studentus padomāt par svētībām, ko viņi ir saņēmuši, novēršoties no grēka un pieņemot evaņģēliju. Aiciniet viņus uzzināt to, kas viņiem ir jānožēlo, lai viņi varētu saņemt vēl lielākas svētības.
Tas Kungs pavēl Viljamam E. Maklellinam sludināt evaņģēliju, atmest visu netaisnību un uzticīgi pastāvēt līdz galam
Atsaucieties uz Tā Kunga solījumu parādīt Viljamam E. Maklellinam tos grēkus, kas viņam ir jānožēlo. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 66:4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko vēl Tas Kungs apsolīja parādīt brālim Maklellinam. Lūdziet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Kādēļ tā ir svētība — zināt Dieva gribu?
Sadaliet studentus pāros. Aiciniet pārus izlasīt Mācības un Derību 66:5–9 un noskaidrot, ko Tas Kungs vēlējās, lai brālis Maklellins darītu. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Saskaņā ar 8.–9. pantu, kādas svētības brālis Maklellins saņemtu, ja viņš būtu uzticīgi pildījis Tā Kunga gribu? (Tas Kungs būtu ar viņu un svētītu viņu, lai viņš varētu stiprināt uzticīgos un dziedināt slimos.)
Ko no šiem pantiem mēs varam mācīties par svētībām, kuras saņemam, kad rīkojamies atbilstoši Tā Kunga gribai attiecībā uz mums? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs uzticīgi pildām Tā Kunga gribu, Viņš būs ar mums un svētīs mūs, lai mēs varētu paveikt to, ko Viņš prasa no mums.) Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Paskaidrojiet, ka papildus tam, ka Tas Kungs deva brālim Maklellinam norādījumus par to, ko darīt, Viņš deva arī brīdinājumu. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 66:10 pirmos divus teikumus. Pirms viņš vai viņa lasa, norādiet, ka pirmajā teikumā ietverts vārds apgrūtināt. Paskaidrojiet, ka mūs kaut kas apgrūtina, ja tas aizšķērso mūsu ceļu vai padara kādu uzdevumu ļoti grūti paveicamu.
Tas Kungs pavēlēja brālim Maklellinam: „Atmet visu netaisnību” Kā netaisnība vai grēks varētu apgrūtināt brāļa Maklellina misionāra darbu? Kā netaisnība mūs garīgi apgrūtina?
Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Tas Kungs vēlas, lai mēs atmestu visu to, kas apgrūtina mūsu garīgo izaugsmi.
Mudiniet studentus klusībā apdomāt, kas viņu dzīvē varētu apgrūtināt viņus.
Nolasiet trešo teikumu no Mācības un Derību 66:10 un aiciniet klases audzēkņus sameklēt konkrētu brīdinājumu, ko Tas Kungs deva brālim Maklellinam.
Saskaņā ar 10. pantu, kādam kārdinājumam pretojās brālis Maklellins?
Ko mēs varam mācīties no 10. panta par Tā Kunga zināšanām par katru no mums? (Palīdziet studentiem saskatīt, ka Tas Kungs zina par mūsu konkrētajiem izaicinājumiem un kārdinājumiem, tāpat kā Viņš zināja par brāļa Maklellina.) Jūs varat aicināt studentus pierakstīt šo patieso principu līdzās 10. pantam.)
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi saprast, ka Tas Kungs zina par mūsu konkrētajiem izaicinājumiem un kārdinājumiem?
Norādiet, ka papildus tam, ka Tas Kungs zina par mūsu izaicinājumiem un kārdinājumiem, Viņš zina par mūsu spējām un stiprajām pusēm. Viņš zina itin visu par katru no mums. Esot ar izpratni, ka Viņš mīl mūs un pilnībā pazīst mūs, mēs varam meklēt un pildīt Viņa gribu ar pilnīgu uzticību un paļāvību uz Viņu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 66:11–13. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu vēl padomu Tas Kungs deva Viljamam Maklellinam. Vēl palūdziet klases audzēkņiem sameklēt svētības, ko Tas Kungs apsolīja, ja brālis Maklellins ņems vērā šo padomu. Lūdziet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Saskaņā ar 12. pantu, kas mums ir jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi? (Palīdziet studentiem saprast: Ja mēs būsim uzticīgi līdz galam, mēs saņemsim mūžīgo dzīvi.) Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko jums nozīmē — būt uzticīgiem līdz galam?
Paskaidrojiet, ka brīdī, kad tika dota šī atklāsme, brālis Maklellins bija saņēmis liecību par atjaunoto evaņģēliju. Pēc atklāsmes došanas viņš liecināja par Džozefa Smita aicinājumu — būt pravietim. Viņš teica: „Džozefs Smits ir patiess Tā Kunga pravietis … un … viņam ir spēks, un viņš saņem atklāsmes no Dieva” (Letter from William E. McLellin to relatives, 1832. g. 4. aug., RLDS Archives, 4; citēts M. Russell Ballard, „What Came from Kirtland” [Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 1994. g. 6. nov.], 8, speeches.byu.edu). Brālis Maklellins uzticīgi kalpoja vairākus gadus un tika aicināts kalpot par vienu no pirmajiem Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem šajā atklāšanā. Tomēr viņš nebija uzticīgs līdz galam. Faktiski viņš nostājās pret pravieti Džozefu Smitu, un 1838. gadā viņš tika izslēgts no Baznīcas. Jūs varētu nolasīt tālāk sniegto rindkopu:
„Kad Džozefs atradās ieslodzījumā Ričmondā, Misūri štatā, Maklellins, kurš bija liela auguma un spēcīgs vīrs, devās pie šerifa un lūdza atļauju piekaut pravieti. Atļauja tika dota ar tādu nosacījumu, ka Džozefs cīnīsies. Šerifs darīja zināmu … Maklellina dedzīgo vēlmi, kurai Džozefs piekrita, ja tiktu noņemti viņa roku dzelži. Maklellins piekrita cīņai ar nosacījumu, ja vien viņam būs runga, un Džozefs bija pilnīgi ar mieru, taču šerifs neļāva viņiem cīnīties tik nevienlīdzīgos apstākļos” („History of Brigham Young”, Millennial Star, 1864. g. 17. dec., 808).
Pievērsiet studentu uzmanību uz tāfeles uzzīmētajai shēmai un palūdziet, lai viņi vēlreiz apdomātu, kur viņi novietotu sevi šajā shēmā. Palūdziet viņiem apdomāt šādu jautājumu:
Ko jūs darīsiet, lai tuvinātos Dievam un paliktu uzticīgi līdz galam?
Lieciniet par pārrunātajām doktrīnām un principiem un mudiniet studentus atbilstoši rīkoties.
Desmit gadus pēc tam, kad Viljams E. Maklellins tika izslēgts no Baznīcas, viņš uzrakstīja par atklāsmi, ko Džozefs Smits saņēma un kas tagad ir pierakstīta Mācības un Derību 66. nodaļā:
Attēls
Viljams E. Maklellins
„Es to saņēmu caur viņu un pierakstīju, ko viņš teica attiecībā uz mani. Es sagaidīju un ticēju, ka tad, kad es ieraudzīšu brāli Džozefu, es saņemšu atklāsmi; un es slepenībā gāju Tā Kunga priekšā un, nometies ceļos, lūdzu, lai Viņš atklātu atbildi uz pieciem jautājumiem caur Savu pravieti; un lai tas notiktu, viņam nezinot par to, ka esmu izteicis šādu lūgumu. Es tagad, bīdamies no Dieva, liecinu, ka uz katru jautājumu, kuru es uzdevu Tam Kungam Cebaotam, tika sniegta tāda atbilde, kas mani pilnībā apmierināja. Es to vēlējos, lai iegūtu liecību par Džozefa atklāsmēm. Un līdz pat šai dienai tas man kalpo par pierādījumu, kuru es nevaru noliegt” (skat. Ensign of Liberty, of the Church of Christ, 1848. g. janv., 61).
Mēs nezinām, kādi bija brāļa Maklellina pieci jautājumi. Tomēr, balstoties uz viņa izteikumu, ka atklāsmē tika dotas atbildes uz viņa jautājumiem, mēs varam pieņemt, ka viņš raizējās par savu cienīgumu Tā Kunga priekšā un ka viņš gribēja uzzināt, ko Tas Kungs vēlējās, lai viņš darītu.