Mācības un Derību 127. nodaļa ietver pravieša Džozefa Smita 1842. gada 1. septembrī uzrakstīto vēstuli, kurā svētajiem tika doti norādījumi vest pierakstus par veiktajām kristībām mirušo labā. Apmēram pēc nedēļas Džozefs uzrakstīja vēl vienu vēstuli saistībā ar kristībām par mirušajiem.Mācības un Derību 128. nodaļa ietver vēstuli, kurā tiek mācīts, kāpēc ir jāved pieraksti par izpildītajiem glābšanas priekšrakstiem.
Sāciet nodarbību, demonstrējot lielu, caurspīdīgu trauku, kurš ir nosaukts mirstīgā dzīve, un krūzi ūdens, kas nosaukta bēdas. Palūdziet studentiem dalīties ar to, kādas bēdas tie vai citi cilvēki ir pieredzējuši savā dzīvē. Ik reizi, kad kāds no audzēkņiem nosauc kādu bēdīgu pieredzi, ielejiet nedaudz ūdens no krūzes traukā.
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 127:1. Lūdziet audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādas bēdas Džozefs Smits pieredzēja 1842. gadā Navū. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka 1842. gada maijā Lilburns V. Bogs, bijušais Misūri štata gubernators, kurš izdeva izskaušanas pavēli pret svētajiem, tika it kā nezināma slepkavas ievainots. Misūri varasiestādes apsūdzēja pravieti Džozefu Smitu Bogsa slepkavības pasūtīšanā un centās aizvest to atpakaļ uz Misūri, lai pravietis stātos tiesas priekšā. Tajā laikā Džozefs Smits jau vairākus gadus nedzīvoja Misūri un bija apmeties Navū, Ilinoisā. Zinot, ka, atgriežoties Misūri, viņš tiks nogalināts, pravietis kādu laiku bēguļoja no Misūri varasiestāžu pārstāvjiem, lai netiktu prettiesiski apcietināts. 1843. gada janvārī tika atzīts, ka izvirzītā apsūdzība Džozefa Smita apcietināšanai un pārvešanai uz Misūri bija pretlikumīga.
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 127. nodaļa bija vēstule, kuru Džozefs Smits rakstīja Baznīcas locekļiem, kamēr pats bēguļoja, lai izvairītos no prettiesiskā Misūri varasiestāžu apcietinājuma. Šo vēstuli dažas dienas vēlāk izlasīja svētie Navū.
Parādiet audzēkņiem divas bumbiņas, kuras ir aptuveni līdzīga izmēra, taču viena no tām spēj peldēt pa ūdens virsu, kamēr otra nogrimst. (Piemēram, jūs varētu izmantot plastmasas golfa bumbiņu, ar tukšu vidu, un parastu golfa bumbiņu.) Ievietojiet abas šīs bumbiņas ūdens tvertnē un uzdodiet audzēkņiem šādu jautājumu:
Kā šīs divas bumbiņas varētu attēlot veidus, kā cilvēki rīkojas bēdu brīžos?
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 127:2. Aiciniet audzēkņus meklēt, kā Džozefs rīkojās ciešanās.
Kura no bumbiņām vislabāk ataino Džozefa Smita atbildes reakciju uz ciešanām? Kāpēc?
Kā Džozefs zināja, ka viņš triumfēs pār savām ciešanām un briesmām?
Saskaņā ar to, ko Džozefs rakstīja svētajiem, kas varētu mums palīdzēt izturēt bēdas un ciešanas? (Pēc tam, kad studenti būs atbildējuši, apkopojiet viņu izteikumus, uz tāfeles uzrakstot šādu principu: Uzticēšanās mūsu Debesu Tēvam var mums palīdzēt izturēt ciešanas.)
Aiciniet audzēkņus iedomāties kādu pazīstamu (vai kādu, par kuru viņi ir mācījušies) cilvēku, kas spēja izturēt ciešanas, jo viņš vai viņa uzticējās Debesu Tēvam. Lūdziet dažus no studentiem dalīties ar pārējiem par to, kurus cilvēkus tie iedomājās un kā uzticēšanās Debesu Tēvam palīdzēja šiem cilvēkam izturēt ciešanas.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 127:3–4. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko pravietis teica svētajiem. Mudiniet studentus identificēt un dalīties ar frāzēm, kas tiem šķita nozīmīgas.
Saskaņā ar 3. pantu, kāpēc svētajiem būtu jābūt priecīgiem ciešanu brīžos?
Ko Tas Kungs apsola 4. pantā tiem, kas izturēs vajāšanas?
Kā uzticēšanās Debesu Tēvam ir palīdzējusi jums izturēt grūtos brīžos jūsu dzīvē?
Pravietis Džozefs Smits norāda, ka svētajiem jāved pieraksti par veiktajām kristībām mirušo labā
Atgādiniet audzēkņiem, ka apmēram pirms pusotra gada Džozefs Smits uzrakstīja vēstuli, kurā Tas Kungs svētajiem bija teicis, ka kristības par mirušajiem ir jāveic templī (skat. M&D 124:30). Tomēr Tas Kungs neilgu laika periodu ļāva svētajiem veikt kristības par mirušajiem tuvumā esošajā upē un upītēs. Tas Kungs tiem teica, ka, tiklīdz templis būs gatavs, kristību priekšraksti par mirušajiem būs pieņemami tikai tad, ja tie tiks veikti templī. 1841. gada novembrī svētie sāka veikt kristības par mirušajiem Navū templī.
Aiciniet studentus padomāt par pēdējo reizi, kad tie piedalījās kristībās par mirušajiem. Aiciniet viņus aprakstīt šo pieredzi, tajā skaitā arī to, vai kāds sēdēja pie baseina kristību laikā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 127:5–9. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību, kam ir jābūt klāt kristību laikā, kas tiek veiktas mirušo labā. Aiciniet, lai studenti pastāsta, ko tie ir atklājuši.
Saskaņā ar 7. pantā rakstīto, kāpēc ir svarīgi, lai pierakstītājs būtu kristību aculiecinieks?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu teikumu: Tempļa priekšraksti, kurus mēs izpildām uz Zemes, ir …
Aiciniet audzēkņus pabeigt teikumu, atsaucoties uz 5.–9. pantā rakstīto. (Audzēkņiem vajadzētu pabeigt šo teikumu, lai tas būtu līdzīgs šādam patiesam principam: Tempļa priekšraksti, kurus mēs izpildām uz Zemes, ir saistoši debesīs.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka tempļa priekšraksti būs saistoši debesīs?
Kā šī patiesā principa zināšana varētu palīdzēt jums izpildīt jūsu atbildību, veicot tempļa priekšrakstus par „jūsu mirušajiem”?
Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 127:10–12, paskaidrojot, ka Džozefs Smits vēlējās svētajiem mācīt par kristībām mirušo labā, bet tādēļ, ka viņam bija jāslēpjas, viņš to nevarēja darīt. Viņš apsolīja svētajiem uzrakstīt vēl vairākas vēstules par kristīšanos mirušo labā un citiem svarīgiem jautājumiem.
Džozefs Smits paskaidro, kāpēc mums jāved pieraksti par glābšanas priekšrakstiem
Apmēram pēc nedēļas, kad viņš bija uzrakstījis vēstuli, kas pierakstīta Mācības un Derību 127. nodaļā, viņš svētajiem uzrakstīja vēl vienu vēstuli attiecībā uz kristībām par mirušajiem. Šī vēstule ir pierakstīta Mācības un Derību 128. nodaļā.
Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 128:1–5, paskaidrojot, ka Džozefs mācīja, ka vietējie pierakstītāji būtu jāieceļ par lieciniekiem un ka viņiem būtu jāpieraksta veiktās kristības par mirušajiem. Viņš arīdzan norādīja, ka būtu jāieceļ galvenais pierakstītājs, kurš apkopotu veiktos pierakstus vispārējos Baznīcas pierakstos.
Parādiet pasi (vai fotogrāfiju, kurā attēlota pase). Pajautājiet, kādas privilēģijas un tiesības ir pases īpašniekam.
Kāpēc jūs nevarat iebraukt citā valstī ar cita cilvēka pasi?
Kas notiktu, ja jūs censtos iebraukt citā valstī, bet informācija pasē būtu nepilnīga?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 128:6–7. Lūdziet audzēkņus pievērst uzmanību tam, kādi pieraksti tiks izmantoti, lai novērtētu, vai mums ir tiesības atrasties Dieva klātbūtnē. Aiciniet viņus pastāstīt, ko tie ir atklājuši. Norādiet, ka Jānis un Džozefs Smits vairākos ierakstos ir pieminējuši, ka „grāmatas tika atvērtas” un „vēl cita grāmata, … tā ir dzīvības grāmata”.
Saskaņā ar 7. pantā rakstīto, kuras ir pirmās grāmatas, par kurām runā Jānis? (Pieraksti, kas ir vesti uz Zemes.)
Kas ir dzīvības grāmata? (Pieraksts, kas tiek vests debesīs.)
Kas ir pierakstīts šajās grāmatās? (Mūsu darbi.)
Kādi darbi būtu jāpieraksta grāmatās, lai mēs varētu tikt uzņemti Dieva klātbūtnē?
Lai palīdzētu studentiem iegūt labāku izpratni par šo jautājumu, aiciniet kādu no tiem skaļi nolasīt šo prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Priekšraksti un derības kļūst par mūsu pilnvarām nokļūšanai [Dieva] klātbūtnē” („Covenants”, Ensign, 1987.g. maijs, 24.lpp.)
Atsaucoties uz prezidenta Pekera izteikumu, kas notiktu tiesas dienā, ja kāda cilvēka pieraksti norādītu uz to, ka tas nekad nav saņēmis kristību priekšrakstu?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu frāzi: Ko jūs saistāt uz Zemes, tas būs saistīts debesīs. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 128:8. Aiciniet pārējos sekot līdzi, meklējot, kā pravietis Džozefs Smits izskaidroja šo apgalvojumu svētajiem. Kamēr audzēkņi stāsta par izlasīto, vārdu saistāt nomainiet ar vārdu pierakstiet un saistīts — ar pierakstīts.
Ko mēs varam mācīties no 8. panta par saņemto priekšrakstu pierakstīšanu? (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „paši savā personā” attiecas uz cilvēkiem, kuri ir paši kristījušies, un frāze „saviem pārstāvjiem” attiecas uz tiem, kas tiek kristīti kā pilnvaroti pārstāvji.)
Uz tāfeles uzrakstiet: Kad priekšraksti tiek veikti ar un attiecīgs tiek vests, priekšraksts ir saistošs gan uz Zemes, gan debesīs.
Saskaņā ar 8. pantā rakstīto, kam ir jānotiek, lai priekšraksti būtu saistoši gan uz Zemes, gan debesīs? (Kamēr audzēkņi atbild, aiciniet kādu no viņiem šādi pabeigt patieso principu, kas uzrakstīts uz tāfeles: Kad priekšraksti tiek veikti ar priesterības pilnvarām un attiecīgs pieraksts tiek vests, priekšraksts ir saistošs gan uz Zemes, gan debesīs.)
Kādu cerību šis princips dod tiem, kas nomirst, tā arī neuzzinājuši par evaņģēliju?
Kāda ir mūsu atbildība, lai izpildītu šo principu?
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 128:9. Mudiniet audzēkņus meklēt, ko Džozefs Smits teica par šo principu.
Ko Tas Kungs ir darījis katrā priesterības atklāšanas reizē? (Tas Kungs pilnvaroja vismaz vienu no Saviem kalpiem, lai turētu un izmantotu priesterības saistīšanas atslēgas.)
Saskaņā ar 9. pantu, kas notiek, kad priekšraksts tiek veikts ar priesterības pilnvarām un tas tiek attiecīgi pierakstīts? (Tas kļūst par likumu uz Zemes un debesīs un nevar tikt atcelts, ja vien cilvēks, kurš to saņem, nedzīvo cienīgu dzīvi.)
Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 128:10–11, paskaidrojot, ka, tāpat kā Glābējs piešķīra priesterības saistīšanas atslēgas Pēterim, Viņš tās atkal ir piešķīris mūsdienās.
Lai noslēgtu stundu, uz tāfeles uzrakstiet šādus jautājumus un aiciniet studentus pierakstīt atbildes savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā:
Kā kristīšanās par mirušajiem un saistīšanas atslēgas ir saistītas viena ar otru?
Ko jūs esat iedvesmoti darīt turpmāk, zinot to, ko iemācījāties šodien?
Uzaiciniet dažus studentus dalīties savā pierakstītajā ar pārējiem. Arī jūs varētu dalīties savā liecībā par kristīšanos par mirušajiem.
Komentāri un skaidrojumi
Agrīnās Baznīcas vadītāju līdzdalība Brīvmūrniecībā
Lai gan pravietis Džozefs Smits un daudzi citi Baznīcas locekļi devās prom no Misūri štata 1839. gadā, pravietis vēl joprojām tika Misūri laupītāju vajāts, kamēr tas centās uzbūvēt Navū pilsētu Ilinoisas štatā. 1842. gada sākumā Džozefs Smits un daži citi Navū iedzīvotāji pievienojās brālībai, kas pazīstami kā brīvmūrnieki. Iespējams, tas tika darīts, lai izveidotu un stiprinātu attiecības ar štata un valsts līmeņa vadītājiem, kas bija brīvmūrnieki un kas varētu palīdzēt aizsargāt svētos no Misūri vajātāju draudiem. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g. ], 264. lpp.)
Elders V. Grants Bangerters no Septiņdesmitajiem paskaidroja, ka mēs veicam kristīšanos par tiem, kas ir fiziski miruši, taču vēl joprojām ir dzīvi garā:
Attēls
Elders V. Grants Bangerters
„Kaut mēs vienmēr atcerētos, ka mēs veicam tempļa priekšrakstus par cilvēkiem, nevis tikai par vārdiem. Tie, kurus mēs saucam par „mirušajiem”, ir dzīvi garā un ir klātesoši templī” („What Temples Are For,” Ensign, 1982. g. maijs, 72. lpp.).