Mājmācības stunda

Pēctecība prezidijā, Došanās projām no Navū un Grūtais ceļš uz rietumiem (30. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājiem

Ikdienas mājmācību stundu kopsavilkums

Šo mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot 30. daļu, nav paredzēts mācīt jūsu stundā. Šai stundai, ko mācīsiet par 30. daļu, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena: Pēctecība prezidijā

Studenti apguva šādus principus par pēctecību prezidijā: apustuļiem ir visas priesterības atslēgas, kas nepieciešamas, lai prezidētu pār Baznīcu. Kad Baznīcas prezidents nomirst, Augstākais prezidijs tiek anulēts un Divpadsmit apustuļu kvorums kļūst par prezidējošo kvorumu, kuru vada amatā vecākais apustulis. Caur Svēto Garu mēs varam saņemt liecību par to, ka tie, kuri vada Baznīcu, ir Dieva aicināti.

2. diena: Došanās prom no Navū; Ceļojums cauri Aiovas štatam; Mācības un Derību 136:1–18

Studējot par to, kā svētie centās pabeigt Navū templi, pirms viņi tika padzīti no Ilinoisas štata, studenti uzzināja, ka jebkuri mūsu taisnīgie pūliņi un upuri ir vērti, lai saņemtu tempļa priekšrakstus. Viņi arī uzzināja, ka Tas Kungs prasa, lai mēs dzīvotu saskaņā ar noslēgtajām derībām.

3. diena: Mācības un Derību 136:19–42

Studējot atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā, studenti uzzināja: kad mēs esam laimīgi, mums ir jāslavē un jāpauž pateicība Debesu Tēvam, bet, kad mēs esam bēdīgi, mums ir jālūdz par to, lai mūsu dvēseles varētu būt priecīgas. Viņi atklāja šādus principus: pārbaudījumi var mūs sagatavot Dieva godības saņemšanai, kā arī: ja mēs pazemojamies un piesaucam Dievu, Gars mūs apgaismos. Viņi arī uzzināja: ja mēs uzcītīgi ievērojam Tā Kunga pavēles, tad Tā Kunga sods nenāks pār mums, mūsu ticība būs stingra un ienaidnieki negūs pār mums virsroku.

4. diena: Rokas ratiņu pionieri, 1856.–1860. gads

Studenti mācījās par pārbaudījumiem, ko piedzīvoja rokas ratiņu pionieri, un atklāja: ja mēs pacietīgi panesam ciešanas evaņģēlija dēļ, mēs varam tikt uz visiem laikiem iesvētīti. Viņi uzzināja, ka mums, kā Jēzus Kristus mācekļiem, ir jāpalīdz tiem, kas ir nonākuši trūkumā. Viņi arī apguva šo principu: ja mēs ar uzticību panesam ciešanas, mēs varam iepazīt Dievu.

Ievads

Pateicoties šai stundai, studenti sapratīs, ka, sekojot mūsu Baznīcas vadītāju padomam un vadībai, viņi pielieto savu ticību. Viņi arī mācīsies par to, ka Tas Kungs viņus svētīs, kad viņi palīdzēs un sagatavos ceļu tiem, kuri ir nonākuši trūkumā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 136:1–18

Tas Kungs sniedz svētajiem padomu — organizēties un gatavoties, lai turpinātu savu ceļojumu uz rietumiem

Aizsieniet kādam studentam acis un aizvediet viņu uz klases beigām. Tad pārkārtojiet dažus priekšmetus telpā, radot troksni, lai students nojaustu, ka priekšmeti tiek pārbīdīti. Palūdziet studentam ar aizsietām acīm izvēlēties kādu klasesbiedru, kurš sniegs mutiskas norādes, šādi palīdzot viņam vai viņai nonākt klase pretējā galā. Kad students būs izvēlējies vienu klasesbiedru, pajautājiet:

• Kāpēc tu izvēlējies tieši šo cilvēku?

• Kā mūsu uzticēšanās citam cilvēkam ietekmē to, kā mēs sekojam viņa norādījumiem?

Palūdziet studentam, kurš tika izvēlēts, sniegt norādes, lai students ar aizsietajām acīm varētu droši nonākt klases pretējā pusē. Tad aiciniet abus studentus atgriezties savās vietās.

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rindkopu par svēto izceļošanu no Navū. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā svēto pieredzi varētu pielīdzināt tā studenta pieredzei, kurš tika vadīts uz pretējo klases pusi.

Izjūtot vardarbīgus apdraudējumus no vietējiem, naidīgi noskaņotajiem ļaužu pūļiem, 1846. gada februārī svētie sāka pamest Navū, dodoties rietumu virzienā cauri Aiovas štatam. „Navū pamešana bija svēto rīcība, ko noteica ticība. Viņi devās prom, nezinādami, kurp tieši gāja vai kad ieradīsies vietā, kur apmetīsies. Viņi tikai zināja, ka ienaidnieki kuru katru dienu grasījās viņus padzīt no Ilinoisas štata, un to, ka svēto vadītāji bija saņēmuši atklāsmi — uzmeklēt drošu vietu kaut kur klinšu kalnos” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 309.).

• Kā svēto pieredzi, dodoties prom no Navū, varētu pielīdzināt tā studenta pieredzei, kurš tika vadīts uz klases otru galu.

• Ko mēs varam mācīties no šo svēto pieredzes, kuri devās prom no Navū? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu paust šādu principu: Sekojot mūsu Baznīcas vadītāju padomam un vadībai, mēs pielietojam ticību. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)

Palūdziet studentiem atvērt savos Svētajos Rakstos 6. karti („Baznīcas pārcelšanās uz rietumiem”) sadaļā „Baznīcas vēstures kartes” un uzmeklēt Navū un Ziemas mītni. Paskaidrojiet: tā kā svētie, kuri devās prom no Navū, 1846. g. februārī piedzīvoja ilgstošas lietusgāzes un viņiem nebija pietiekamu izejvielu krājumu, viņi aizvadīja trīs mēnešus, pievarot 300 jūdžu (~ 480 km) garo ceļojumu pāri Aiovas štatam. Šo apstākļu dēļ un tāpēc, ka viņi bija zaudējuši 500 pēdējo dienu svēto, spēcīgu vīru, grupas ceļošanas temps bija lēns. Šie vīri, kuri kļuva pazīstami kā Mormoņu bataljons, paklausīja prezidenta Brigama Janga aicinājumam iestāties Amerikas Savienoto Valstu armijā, lai nopelnītu naudu, šādi palīdzot nabadzīgajiem Baznīcas locekļiem ceļot uz rietumiem. Šis upuris daudzējādā ziņā palīdzēja, taču daudzām ģimenēm daļu no ceļojuma bija jāveic bez vīriem un tēviem. Ņemot vērā lēno tempu, Baznīcas vadītāji nolēma neturpināt ceļojumu rietumu virzienā uz klinšainajiem kalniem līdz 1847. gada pavasarim. Viņi ieteica svētajiem apmesties uz ziemu. Viena no lielākajām apmešanās vietām, Ziemas mītne, atradās Misūri upes rietumu krastā mūsdienu Nebraskas štata teritorijā.

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo aprakstu par Ziemas mītni un citām pagaidu apmešanās vietām:

Daudzi svētie dzīvoja no baļķiem uzceltās mājās un zemnīcās, ko izveidoja no zemes un vītolu kokiem. Daudzi cilvēki nebija atbilstoši pasargāti no aukstuma. Tādu slimību dēļ kā malārija, plaušu karsonis, tuberkuloze, holera un cinga svētie piedzīvoja lielas ciešanas un nāvi. Līdz pirmās ziemas beigām šajās apmetnēs nomira vairāk par 700 cilvēku. (Skat. Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vēstures īss izklāsts (2006. g.), 70.–71. lpp.; Church History in the Fulness of Times Student Manual, 319.–320. lpp.).

• Ja jūs atrastos kopā ar svētajiem Ziemas mītnē, kādas sajūtas jums varētu rasties, aptverot, ka jums priekšā vēl ir daudzu simtu jūdžu ceļojums?

Jūs varētu norādīt, ka pat šajā ciešanu un nāves apņemtajā laikā, taisnīgie svētie tika svētīti, pateicoties noslēgtajām derībām. Jūs varētu arī paskaidrot, ka Tas Kungs ir apsolījis lielas svētības tiem, kuri nomirst, Viņam kalpojot (skat. Almas 40:11–12; 60:13; M&D 42:46).

Palūdziet studentiem pārlasīt Mācības un Derību 136. nodaļas ievadu, meklējot, kur šī atklāsme tika dota un kas to saņēma. Aiciniet viņus dalīties savās atbildēs.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 136:1.

• Kā, jūsuprāt, Tas Kungs, turpinot svētajiem atklāt Savu gribu, viņiem palīdzēja?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 136:2–5. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva svētajiem, lai viņi sagatavotos ceļojumam uz rietumiem.

• Kā bija jāorganizē grupas?

• Kādēļ, jūsuprāt, būtu lietderīgi organizēt svētos pa grupām ar nozīmētajiem vadītājiem? Kādā ziņā šī pieeja līdzinās tam, kā Baznīca ir organizēta mūsdienās? (Kad studenti būs atbildējuši uz šiem jautājumiem, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādu patiesu principu: Tas Kungs organizēja svētos grupās, lai katrs cilvēks saņemtu vadību un par viņu parūpētos.)

Paskaidrojiet: tā kā Ziemas mītnē un apkārtējās apmetnēs cilvēki slimoja un mira, daudzām ģimenēm un atsevišķām personām bija nepieciešams finansiāls atbalsts, lai viņi varētu turpināt ceļojumu uz rietumiem.

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus kopā studēt Mācības un Derību 136:6–11, meklējot, kā svētajiem bija jārūpējas par tiem, kas bija nonākuši trūkumā. (Jūs varētu ieteikt viņiem atzīmēt to, ko būs atraduši.) Pirms studenti lasa šo rakstkopu, paskaidrojiet, ka visi svētie nedevās prom no Ziemas mītnes vienlaicīgi. Frāze „priekš tiem, kuri paliek” 6. pantā norāda uz tiem svētajiem, kuri Ziemas mītnē un apkārtējās nometnēs vēl kādu laiku uzkavējās.

• Kuri vārdi un frāzes 6.–11. pantā norāda uz to, kā svētajiem bija jārūpējas par trūkumcietējiem?

• Kurš vārds 7. pantā apzīmē cilvēkus, kas sagatavo ceļu citiem? (Pirmie.)

Mācības un Derību angļu valodas izdevumā

šos cilvēkus sauc arī par pionieriem.

• Saskaņā ar 11. pantu, ko Tas Kungs apsolīja tiem, kuri palīdz trūkumcietējiem un sagatavo viņiem ceļu? Ko mēs no tā varam mācīties? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādu principu: Tas Kungs mūs svētīs, kad mēs palīdzam trūkumcietējiem un sagatavojam viņiem ceļu.)

• Kurš ir sagatavojis ceļu jums, lai jūs baudītu evaņģēlija svētības?

Palūdziet studentiem apdomāt šādu jautājumu. Pēc tam aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem klasē.

• Kā ikviens no jums var būt pionieris jeb tas, kurš palīdz trūkumcietējiem un sagatavo ceļu, lai viņi varētu baudīt evaņģēlija svētības?

Noslēgumā lieciniet par patiesajām mācībām, kuras pārrunājāt, un mudiniet studentus rīkoties saskaņā ar tām.

Nākamā daļa: (Jūtas karš un Kalnu pļavas slaktiņš, Dārgās Pērles izcelsme, Oficiālā deklarācija — 1 un Mācības un Derību 138. nodaļa)

Lai palīdzētu studentiem sagatavoties nākamās nedēļas studijām, palūdziet viņiem apdomāt šādu jautājumu: kādas sekas rodas, ja kāds cenšas noslēpt grēku? Nākamajā daļā studenti uzzinās par kādu traģisku notikumu, sauktu par slaktiņu Kalnu pļavās, kas norisinājās tad, kad daži Baznīcas locekļi centās noslēpt savus grēkus. Viņi arī mācīsies par Baznīcas izaugsmi, svētajiem apmetoties Sālsezera ielejā.