Šajā 20. nodaļas sadaļā Tas Kungs deva norādījumus par Savas Baznīcas pārvaldību, izskaidroja kristību un konfirmācijas prasības, kā arī pareizo veidu, kā izpildīt kristību, konfirmācijas un Svētā Vakarēdiena priekšrakstus.
Tas Kungs atklāj, kādi nosacījumi cilvēkiem ir jāņem vērā pirms un pēc kristībām.
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi sacītu, nonākot šādā situācijā:
Kāda draudzene, kura ir no citas baznīcas, ir saņēmusi liecību par atjaunoto evaņģēliju. Viņa jums vaicā: „Kas man ir jādara, lai es varētu kristīties un kļūt par tavas Baznīcas locekli?”
Aiciniet studentus uzrakstīt savas atbildes pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. Pēc tam aiciniet izlasīt Mācības un Derību 20:37 un meklēt, kādi ir nosacījumi, ja cilvēks vēlas tapt kristīts. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē katru atrasto nosacījumu. Lai palīdzētu studentiem labāk izprast šī panta nozīmi, jūs varat paskaidrot, ka cilvēki ar „salauztām sirdīm un nožēlas pilniem gariem” ir pazemīgi un pieņem Dieva gribu. Viņi izjūt dziļu nožēlu par grēku un sirsnīgu vēlēšanos to nožēlot.
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu teikumu: Lai cilvēki varētu kristīties, viņiem …
Aiciniet kādu studentu iznākt priekšā un veikt pierakstus uz tāfeles. Uzdodiet audzēkņiem šādus jautājumus:
Saskaņā ar Mācības un Derību 20:37, kas cilvēkam ir jāizdara, pirms viņš vai viņa var tapt kristīts? (Kamēr studenti atbild uz šo jautājumu, lūdziet pierakstītāju pabeigt uz tāfeles iesākto teikumu. Pierakstītājs varētu pabeigt teikumu šādi: Lai cilvēki varētu kristīties, viņiem ir jābūt pazemīgiem, jānožēlo grēki, jāvēlas uzņemties Jēzus Kristus Vārdu un jābūt ar apņēmību kalpot Viņam līdz galam.)
Kāpēc, jūsuprāt, cilvēkam ir jāatbilst šīm prasībām, lai viņš varētu kristīties?
Norādiet, ka Mācības un Derību 20:37 ir aprakstīta derība, kuru mēs noslēdzām, kad kristījāmies. Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi šobrīd dara, lai dzīvotu saskaņā ar savu kristību derību.
Aiciniet studentus iztēloties, ka tā pati draudzene jautā, kā norisinās kristības. Kad daži studenti būs atbildējuši, palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Mācības un Derību 20:72–74. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt kristību veidu, kā to ir raksturojis Tas Kungs.
Saskaņā ar 72.–74. pantu, kā Tas Kungs vēlas, lai tiktu veiktas kristības? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāds princips: Kristības ir jāveic ar iegremdēšanu, un kristīšana ir jāveic kādam, kam ir atbilstošas pilnvaras. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles — zem iepriekšējā principa.)
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 20:68–69 un noskaidrot, ko Tas Kungs sagaida no mums pēc mūsu kristībām. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šīs gaidas.
Ko, pēc jūsu atklātā, Tas Kungs no mums sagaida, kad esam kristījušies?
Piezīme: Studenti var pajautāt par prasību 68. pantā, proti, ka elderiem ir jāmāca tikko nokristītie Baznīcas locekļi, pirms viņi var tikt konfirmēti. Paskaidrojiet, ka mūsdienās, pirms cilvēki tiek kristīti un konfirmēti, misionāri viņus apmāca, un ar to pietiek, lai viņi varētu saņemt Svētā Gara dāvanu uzreiz pēc savām kristībām.
Atbilstoši 69. pantā izlasītajam, kā pēc kristībām mēs parādām Tam Kungam, ka esam cienīgi? (Studentu atbildes var atšķirties, taču viņiem vajadzētu atklāt šādu principu: Pēc kristībām mēs parādam Tam Kungam savu cienīgumu ar labu dzīvošanu un runāšanu. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles — zem iepriekšējām divām mācībām.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — vēstīt „ar labu dzīvošanu un runāšanu”? (Jūs varat paskaidrot, ka cilvēks vēsta jeb pauž „labu dzīvošanu un runāšanu” caur savu rīcību, attieksmi un valodu, tādējādi esot harmonijā ar Dievu.)
Atkarībā no jūsu studentu vajadzībām, jūs varat aicināt viņus atvērt kādu sadaļu brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai, lai saņemtu konkrētāku padomu par to, kā jaunietis var paust „labu dzīvošanu un runāšanu”.
Kad jūs esat redzējuši citus paužam „labu dzīvošanu un runāšanu”? Kā, jūsuprāt, viņu rīcība un attieksme ietekmē apkārtējos cilvēkus?
Lai palīdzētu studentiem pielietot šo principu, iedrošiniet viņus apdomāt, kā viņi varētu pilnīgāk paust „labu dzīvošanu un runāšanu” nākamo dienu laikā. Ja kāds no studentiem vēlas dalīties, kā viņš vai viņa plāno to darīt, aiciniet viņu dalīties savās idejās ar pārējiem. Arī jūs varētu darīt to pašu un dalīties savā liecībā par svētībām, ko mēs saņemam, kad godājam savas kristību derības.
Tas Kungs dod norādījumus, kā izpildīt Svētā Vakarēdiena priekšrakstu
Aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā. Palūdziet vienam no studentiem iejusties drauga lomā, kas apmeklē dievkalpojumu pirmo reizi un vēlas zināt, kāpēc cilvēkiem tiek pasniegta maize un ūdens. Otru studentu aiciniet paskaidrot draugam Svētā Vakarēdiena priekšrakstu. Kad students būs pastāstījis par Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, aiciniet klasi sameklēt atsauces Svētajos Rakstos tam, kas tika skaidrots, kā arī dalīties citās mācībās, kas paskaidro Svētā Vakarēdiena doktrīnu, studējot nākamos pantus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 20:75 un pārējos audzēkņus sekot līdzi. (Jūs varat norādīt, ka mūsdienās Svētajā Vakarēdienā vīna vietā mēs lietojam ūdeni. Skat. M&D 27:1–2.)
Kāpēc, jūsuprāt, mums ir jāsanāk kopā bieži, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu?
Kā daļu no pārrunām, uzaiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Melvins Dž. Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma. (Jūs varat paskaidrot, ka, runājot par „atrašanos pie Svētā Vakarēdiena galda”, elders Balards ar to domā Svētā Vakarēdiena pieņemšanu.)
Attēls
Elders Melvins Dž. Balards
„Viena lieta, kas sniegs drošību katram vīrietim un sievietei, ir atrašanās pie Svētā Vakarēdiena galda katru sabata dienu. Vienas nedēļas laikā mēs nevarētu aiziet ļoti tālu prom — ne tik tālu, lai ar pašpārbaudi mēs nevarētu izlabot tās kļūdas, kuras esam pieļāvuši. … Svētā Vakarēdiena pieņemšana sniegs garīgu drošību katram pēdējo dienu svētajam” (Bryant S. Hinckley, Sermons and Missionary Services of Melvin Joseph Ballard [1949], 151).
Uzrakstiet šos virsrakstus uz tāfeles:
„Ko mēs apsolām?” „Ko Tas Kungs apsola?”
Aiciniet vienu klases daļu izlasīt Mācības un Derību 20:77–79 un noskaidrot, ko mēs apsolām, pieņemot Svēto Vakarēdienu. Aiciniet otru klases daļu izlasīt tos pašus pantus un atrast, ko Tas Kungs apsola. Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika rakstvietu studēšanai, lūdziet viņus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Uzaiciniet kādu studentu uzrakstīt viņu atbildes uz tāfeles — zem atbilstošā virsraksta. Kad studenti būs snieguši savas atbildes, viņi atklās šādus principus:
Kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām, ka vēlamies uzņemties Jēzus Kristus Vārdu un ka mēs vienmēr Viņu atcerēsimies un turēsim Viņa baušļus.
Kad mēs esam uzticīgi Svētajā Vakarēdienā dotajam solījumam, Svētais Gars var vienmēr būt kopā ar mums.
Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt šīs frāzes savos Svētajos Rakstos.
Salīdzinot sarakstus, kas ir uz tāfeles, ar Mācības un Derību 20:37, kādas līdzības jūs saskatāt apsolījumā, kas ir dots Svētā Vakarēdiena laikā un kristību derībā?
Paskaidrojiet, ka, pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam derības, ko mēs noslēdzām, kad tikām kristīti un konfirmēti.
Kā mēs varam parādīt, ka vēlamies pieņemt Jēzus Kristus Vārdu? (Atbildēs varētu minēt, ka mēs varam iestāties par to, kas ir pareizs, varam pastāstīt citiem, ka esam Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, varam dalīties savā ticībā un varam piedalīties Viņa darbā.)
Ko mēs varam darīt, lai vienmēr atcerētos Glābēju?
Kā Svētā Vakarēdiena pieņemšana mums palīdz paust „labu dzīvošanu un runāšanu”?
Lai palīdzētu studentiem saprast Svētā Gara nozīmi, kad tas ir kopā ar mums, aiciniet studentus izlasīt šo izteikumu no grāmatas Uzticīgi ticībai. Aiciniet klasi ieklausīties, kādas svētības gūstamas, atjaunojot savu kristību derību.
„Kad jūs turat savu kristību derību, jūs saņemat lielas svētības. Kad jūs to atjaunojat, Tas Kungs atjauno apsolīto jūsu grēku atlaišanu. Attīrīti no grēka, jūs kļūstat spējīgi sajust, ka „Viņa Gars varētu vienmēr būt ar [jums]” (M&D 20:77). Gara pastāvīgā klātbūtne ir viena no lielākajām dāvanām, ko jūs varat saņemt mirstīgās dzīves laikā. Gars jūs virzīs taisnīguma un miera ceļos, vadot jūs uz mūžīgo dzīvi kopā ar jūsu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu” (skat. Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 163. lpp.).
Aiciniet studentus apdomāt (vai pierakstīt), kā viņi sagatavosies pieņemt Svēto Vakarēdienu šajā nedēļā. Jūs varētu dalīties savā liecībā par iknedēļas kristību derību atjaunošanas nozīmi.
Tas Kungs dod Baznīcas vadītājiem norādījumus uzturēt kārtībā Baznīcas locekļu pierakstus
Apkopojiet Mācības un Derību 20:81–84, informējot studentus, ka agrīnajā Baznīcā priesterības nesējiem bija jāpieraksta cilvēku vārdi, kas pievienojās Baznīcai. Viņi ierakstīja šos vārdus grāmatā. Cilvēku vārdi, kas no Baznīcas atkrita, tika izņemti no šīs grāmatas. Vēl papildus tam, Baznīcas locekļiem, kas pārcēlās no vienas vietas uz citu, līdzi bija jāņem Baznīcas locekļa apliecība, kas bija jāiedod viņu jaunajiem priesterības vadītājiem. Mūsdienās Baznīcas vadītāji turpina uzturēt Baznīcas locekļu pierakstus kārtībā, taču ar daudz efektīvākām metodēm.
Jūs varētu noslēgt stundu, daloties savā liecībā par pārrunātajām doktrīnām un principiem.
1830. gada 6. aprīlī daļā no sanāksmes, kurā tika organizēta atjaunotā Jēzus Kristus Baznīca, Džozefs Smits un Olivers Kauderijs konfirmēja iepriekš kristītos cilvēkus un piešķīra viņiem Svētā Gara dāvanu (skat. History of the Church, 1:61).
Todien tika kristīti un konfirmēti Džozefa Smita vecāki. Pravietim tas bija priekpilns brīdis. Viņš izsaucās: „Lai slavēts mans Dievs par to, ka es pieredzēju sava tēva kristības patiesajā Jēzus Kristus Baznīcā!” (Lucy Mack Smith, History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 168; skat. arī History of the Church, 1:79).
Lūgšana un Svēto Rakstu studēšana mums palīdz turēt mūsu kristīšanās derību — vienmēr atcerēties To Kungu. To ir mācījis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Padomājiet par iemesliem, kāpēc mēs lūdzam Dievu un studējam Rakstus. … Šie svētie ieradumi ir galvenokārt veidi, lai mēs vienmēr atcerētos Debesu Tēvu un Viņa Mīļoto Dēlu, un ir priekšnoteikumi pastāvīgai Svētā Gara sabiedrībai” („Saņem Svēto Garu”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 96).
Džeimss E. Fausts, kurš ir kalpojis Augstākajā prezidijā, mums palīdz saprast Svētā Gara klātbūtnes nozīmi:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Kristīšana ar iegremdēšanu ir evaņģēlija ievada priekšraksts. Pēc kristībām ir jāsaņem Svētais Gars, lai kristības būtu izpildītas pilnībā.” [Skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Kristīšana”, 99. lpp.] …
„Ja cilvēki, kuriem ir šī garīgā dāvana, būs tās cienīgi, viņi varēs baudīt lielāku izpratni, pilnveidošanos un vadību visās dzīves jomās — gan garīgajās, gan laicīgajās. Svētais Gars liecina par patiesību un atstāj tik dziļu iespaidu uz dvēseli, ka nekāds laicīgs spēks vai vara vairs nevar laupīt mums zināšanas par Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, esamību. [Skat. 2. Nef. 31:18.] Patiešām, būt bez Svētā Gara dāvanas ir līdzīgi, kā būt ar ķermeni, kuram nav imūnsistēmas. …
Tie, kuri saņem Svētā Gara dāvanu pēc kristībām un konfirmācijas, var saņemt vairāk gaismas un liecību. Tas ir tāpēc, ka Svētais Gars ir „pastāvīgs liecinieks un augstāks dāvinājums nekā parasta Svētā Gara izpausme”. [Skat. James R. Clark, apkop., Messages of the First Presidency of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 6 sējumi, (1965–1975), 5:4.] Tas ir augstāks dāvinājums, jo Svētā Gara dāvana var būt kā attīrošs spēks, kas „šķīsta un iesvēta cilvēku pret visiem grēkiem”. [skat. Bible Dictionary, „Holy Ghost”, 704.]” („Born Again”, Ensign, 2001. g. maijs, 55, 58).