136. stunda
Mācības un Derību 129. nodaļa; 130:1–11, 22–23
Ievads
1843. gada 9. februārī pravietis Džozefs Smits deva norādījumus, lai palīdzētu svētajiem saprast, kā atšķirt kalpojošo eņģeļu un garu patieso dabu. Šie norādījumi ir pierakstīti Mācības un Derību 129. nodaļā. Mācības un Derību 130. nodaļa ietver Džozefa Smita mācības par dažādām doktrīnām, kurās viņš dalījās, satiekoties ar svētajiem Rāmusā, Ilinoisā, 1843. gada 2. aprīlī.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Mācības un Derību 129. nodaļa
Pravietis Džozefs Smits dod norādījumus par kalpojošo eņģeļu un garu patieso dabu
Pajautājiet audzēkņiem, ko viņi teiktu kādam, kas vēlētos uzzināt, vai pēdējo dienu svētie tic eņģeļiem. Pēc tam, kad audzēkņi būs atbildējuši uz jautājumu, uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
„No pirmsākumiem un tālākajās atklāšanās Dievs ir izmantojis eņģeļus kā Savus pārstāvjus, lai paustu mīlestību un rūpes par Saviem bērniem. …
Parasti šīs būtnes netiek redzētas. Dažreiz tiek. Tomēr tiek vai netiek redzētas, tās vienmēr ir tuvu. Dažreiz to uzdevumi ir ļoti lieli un nozīmīgi visai pasaulei. Dažreiz to vēstījums ir personīgāks. Laiku pa laikam eņģeļu mērķis ir brīdināt” („Eņģeļu kalpošana”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 29. lpp.).
Paskaidrojiet, ka no 1839. līdz 1843. gadam pravietis Džozefs Smits deva norādījumus vairākiem cilvēkiem, lai viņiem palīdzētu saprast, kā atšķirt kalpojošo eņģeļu un garu dabu. Daži no šiem norādījumiem ir pierakstīti Mācības un Derību 129. nodaļā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 129:1–3. Mudiniet pārējos sekot līdzi un pievērst uzmanību nozīmīgajai atšķirībai starp eņģeļiem un gariem.
-
Kā eņģeļi atšķiras no gariem? (Eņģeļiem ir augšāmcelti ķermeņi no miesas un kauliem, turpretī gariem ķermeņa nav.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 129:4–7. Mudiniet pārējos sekot līdzi, meklējot veidu, kā atšķirt eņģeļus no taisnīgiem gariem. Lūdziet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
-
Ko mēs varam mācīties no 7. panta par patieso Debesu Tēva vēstnešu dabu? (Pēc tam, kad audzēkņi būs atbildējuši, jūs varētu ieteikt tiem uzrakstīt šādu mācību savu Svēto Rakstu lappuses malā: Patiesie Debesu Tēva vēstneši mūs nemaldinās.)
Paskaidrojiet, ka dažkārt velns mēģina parādīties „gaismas eņģeļa” izskatā, lai maldinātu cilvēkus (skat. M&D 129:8). Turklāt arī Svētajos Rakstos ir rakstīts par velna eņģeļiem. Šie ir tie gari, kuri sekoja Luciferam un tika patriekti no Dieva klātbūtnes pirmslaicīgajā dzīvē, un nomesti uz Zemes (Jāņa atkl. 12:1–9; 2. Nefija 9:9, 16; M&D 29:36–37).” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Eņģeļi”; scriptures.lds.org.) Nestāstiet par gadījumiem, kas saistīti ar Sātanu vai ļaunajiem gariem, un neļaujiet diskusijai pārvērsties, saistot to ar pārsteidzošiem stāstiem un izdomājumiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 129:8–9. Mudiniet pārējos sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, kā atpazīt ļauno garu, kurš cenšas maldināt, parādoties gaismas eņģeļa izskatā. (Paskaidrojiet, ka vārds vadība 9. pantā attiecas uz eņģeļa vai gara vēstījumu vai apmeklējumu.) Aiciniet studentus dalīties tajā, ko apguvuši.
-
Papildu norādījumiem šajos pantos, ko vēl Debesu Tēvs jums ir devis, lai palīdzētu atpazīt Sātana maldus?
Mācības un Derību 130:1,1–11; 22–23.
Pravietis Džozefs Smits izskaidro dažādas mācības
Paskaidrojiet, ka 1843. gada 2. aprīlī Džozefs Smits noturēja staba konferenci ar svētajiem Rāmusā, Ilinoisā, kas atradās apmēram 20 jūdzes (32 km) uz dienvidaustrumiem no Navū. Rīta sanāksmes laikā elders Orsons Haids lasīja sprediķi, kurā skaidroja Svētos Rakstus, balstoties uz zināšanām, ko bija guvis, kad bija citas baznīcas loceklis.
-
Kādu pienākumu pravietim šajā situācijā vajadzēja pildīt? (Viņam vajadzēja izlabot jebkādu nepatiesu mācību, kas tika mācīta sanāksmes laikā.)
Paskaidrojiet, ka prezidējošajiem Baznīcas vadītājiem, piemēram, praviešiem, stabu prezidentiem un bīskapiem, ir pienākums nodrošināt, lai doktrīna Baznīcas sanāksmēs tiktu mācīta pareizi. Pēc rīta sanāksmes Džozefs Smits, Orsons Haids un citi ieturēja maltīti Džozefa māsas Sofronijas mājās. Pusdienu laikā pravietis teica, ka „viņš, attiecībā uz [brāļa Haida] sprediķi, sniegs dažus labojumus”. Elders Haids atbildēja: „Tie ar pateicību tiks pieņemti” (skat. History of the Church, 5:323).
-
Ko mēs varam mācīties no tā, kā Džozefs Smits rīkojās šajā situācijā?
-
Ko mēs varam mācīties no Orsona Haida atbildes pravietim?
Paskaidrojiet, ka savās rīta piebildēs Orsons Haids bija nepareizi izskaidrojis Jāņa 14:23. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo pantu.
Pastāstiet, ka tad, kad Orsons Haids atsaucās uz šo pantu, viņš cilvēkiem teica, ka „tā ir mūsu privilēģija, ka Tēvs un Dēls mājo mūsu sirdīs” (skat. History of the Church, 5:323). Mācības un Derību 130. nodaļā ir ietverti labojumi, ko pravietis Džozefs Smits viesa attiecībā uz šo skaidrojumu. Tā ietver arī dažas citas mācības.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 130:1–3. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību, kāpēc Orsona Haida skaidrojums attiecībā uz Jāņa 14:23 nebija pareizs. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka daudzi cilvēki mūsdienās vai nu neizprot Dieva jēdzienu vai, iespējams, līdzīgi Orsonam Haidam, kurš reiz bija kempbelītu sludinātājs, nepareizi saprot Dievības dabu maldīgu tradīciju dēļ. Mēs varam palīdzēt citiem saprast Debesu Tēva patieso dabu un attiecības ar Viņu.
-
Kā mēs varam ar laipnību un sapratni diskutēt par evaņģēlija jautājumiem ar tiem, kuriem ir kļūdaina izpratne maldīgu tradīciju dēļ?
Aiciniet kādu no audzēkņiem nolasīt Mācības un Derību 130:22–23. Aiciniet pārējos sekot līdzi, meklējot mācības, kuras tie var paskaidrot, mācot citiem par Dievību.
-
Kādas doktrīnas ir mācītas šajos pantos? (Studentiem būtu nepieciešams noteikt šādas mācības: Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir atsevišķas būtnes ar fiziskiem ķermeņiem no miesas un kauliem. Svētais Gars ir gars.)
-
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi saprast, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir atsevišķas būtnes ar fiziskiem ķermeņiem no miesas un kauliem?
Lai palīdzētu audzēkņiem izprast mācību par Dievību vēl precīzāk, lūdziet tiem strādāt pāros. Katram no pāriem iedodiet tālāk sniegtā apgalvojuma eksemplāru. Aiciniet audzēkņus kopīgi pāros izpētīt šo apgalvojumu un pasvītrot tās frāzes par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kas tiem šķiet nozīmīgas.
„Dievs Tēvs: Parasti tas ir Tēvs jeb Elohims, uz kuru attiecina vārdu Dievs. Viņš tiek saukts par Tēvu tāpēc, ka Viņš ir mūsu garu Tēvs. … Dievs Tēvs ir Augstākais visuma Valdnieks. Viņš ir varens …, viszinošs un visur esošs caur Savu Garu. … Cilvēcei ir īpašas attiecības ar Dievu, kas atšķir cilvēku no visām pārējām radībām: vīrieši un sievietes ir Dieva garīgie bērni. …
Dievs Dēls: Dievs, kas pazīstams kā Jehova, ir Dēls, Jēzus Kristus. … Jēzus darbojas Tēva vadībā un ir pilnīgā harmonijā ar Viņu. Visa cilvēce ir Viņa brāļi un māsas, jo Viņš ir vecākais no Elohima garīgajiem bērniem. [Viņš ir Pestītājs, kurš izcieta visas cilvēces grēkus un sāpes un pārvarēja fizisko nāvi.] …
Dievs Svētais Gars: Svētais Gars arī ir Dievs un tiek saukts par Svēto Garu, Garu un par Dieva Garu, līdzās citiem līdzīgiem vārdiem un nosaukumiem [piemēram, Mierinātājs]. Ar Svētā Gara palīdzību cilvēks var zināt Dieva Tēva gribu un to, ka Jēzus ir Kristus” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Dievs, Dievība”; scriptures.lds.org). Svētā Gara galvenā loma ir liecināt par Dievu Tēvu un Jēzu Kristu. Svētais Gars māca un apstiprina patiesību.
Pēc tam, kad audzēkņi būs pabeiguši šo uzdevumu, aiciniet dažus no tiem pastāstīt, ko tie ir atzīmējuši, un paskaidrot, kāpēc šīs frāzes viņiem likās nozīmīgas. Jūs varētu noslēgt šo aktivitāti, aicinot vienu vai divus audzēkņus dalīties savā liecībā par Dievību ar pārējiem klātesošajiem.
Lai palīdzētu audzēkņiem atklāt vēl vienu mācību, kuru Džozefs Smits ir sniedzis svētajiem Rāmusā, aiciniet tos pārskatīt Mācības un Derību 130:2, pievēršot uzmanību tam, ko viņš ir teicis par mūsu attiecībām.
-
Ko nozīmē draudzīgums? (Draudzīgums nozīmē — mūsu personīgās attiecības un saskarsmi.)
-
Ko Džozefs Smits mācīja par mūsu attiecībām debesīs? (Audzēkņi var atbildēt saviem vārdiem, bet tiem vajadzētu noteikt šādu principu: Attiecības, kas mums var būt debesīs, ir tāda pašas, kādas mēs baudām uz Zemes, taču tās iekļaus arī mūžīgo godību.)
-
Kā šis princips varētu ietekmēt jūsu saskarsmi ar citiem?
Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt tālāk doto prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, liecību:
„Pateicoties zināšanu atjaunošanai par mūžīgajām ģimenēm, mums ir lielākas cerības un mēs esam laipnāki visās savās ģimenes attiecībās. Lielākais prieks šajā dzīvē rodams ģimenēs, un tas būs rodams ģimenēs arī nākamajās pasaulēs. Es esmu ļoti pateicīgs par pārliecību: ja mēs būsim uzticīgi, tad tās pašas attiecības, ko mēs baudām šeit, šajā dzīvē, būs kopā ar mums mūžīgi — nākamajā pasaulē, mūžīgajā godībā” [skat. M&D 130:2] („Patiesā un dzīvā Baznīca”, Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 22. lpp.).
Aiciniet audzēkņus pārdomāt viņu attiecības ar citiem, it īpaši ar ģimenes locekļiem. Mudiniet viņus izvirzīt mērķi — stiprināt šīs attiecības.
Lai palīdzētu studentiem saprast citas mācības, kuras pravietis sniedza sapulcē Rāmusā, aiciniet dažus no audzēkņiem pēc kārtas skaļi izlasīt Mācības un Derību 130:4–11.
-
Ko mēs varam mācīties par eņģeļiem 4.–7. pantā?
-
Ko mēs 9. pantā mācāmies par pasaules nākotni?
Jūs varētu paskaidrot, ka, saskaņā ar 10.–11. pantu, visi, kuri iemantos celestiālo valstību, saņems Urīmu un Tumīmu, lai viņi varētu uzzināt un saprast debesu lietas. Pravietis šo mācību sīkāk neizskaidroja.
Komentāri un skaidrojumi
Mācības un Derību 129:8–9. „Velns kā gaismas eņģelis”
„Sātans cenšas maldināt, viltojot gaismu, kas pavada pilnību sasnieguša, taisnīga cilvēka garu. Pilnību sasnieguša, taisnīga cilvēka gars, kas nāks kā vēstnesis, nāks savā godībā, „jo tas ir vienīgais veids, kā viņš var parādīties” (M&D 129:6). Pravietis Džozefs Smits reiz teicis: „Ļaunajiem gariem ir savas saistības, robežas un likumi, kas tos vada un kontrolē, … un ir vairāk kā skaidrs, ka tiem ir vara, kuru neviens cits, izņemot priesterības nesējus, nespēj kontrolēt” (skat. History of the Church, 4:576).
„Pravietis mācīja, ka tad, kad velnam ir piedāvāta roka, lai sarokotos, „viņš sniegs tev savu roku”” (M&D 129:8). Mirstīgais neko nejutīs, jo velns ir gars, kuram nav ķermeņa. Tādējādi viņu var atšķirt no taisnīgā Dieva gara vai eņģeļa. Taisnīgs cilvēks necentīsies maldināt (skat. M&D 129:7); Sātana eņģelis neatturēsies no centieniem maldināt” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 321. lpp.).
Mācības un Derību 130:9. Kāds ir šīs pasaules un to, kurš dzīvos tanī, liktenis?
Prezidents Brigams Jangs mācīja:
„Kad tā [pasaule] kļūst līdzīga celestiālajai pasaulei, tā būs kā saule, esiet gatavi, ka svētie to apdzīvos un tie tiks atvesti atpakaļ Tēva un Dēla klātbūtnē. Tai nepiemitīs tā necaurredzamā struktūra, kāda tai ir šobrīd, bet kļūs kā debesu zvaigznes, kas pilna gaismas un godības; tai būs gaismas uzbūve — Jānis salīdzināja to, tās celestiālajā stāvoklī, ar stikla jūru” („Sermon”, Deseret News, 1859. g. 15. jūn., 114. lpp.).
Aptuveni divus gadus vēlāk viņš teica:
„Šī pasaule, kad tā tiks attīrīta un svētīta, jeb kļūs līdzīga celestiālajai valstībai, taps par tādu kā stikla jūru, un cilvēks, kurš tajā ielūkosies, sapratīs pagātnes, tagadnes un nākotnes lietas, taču neviens cits, kā tikai celestiālās būtnes, var baudīt šo īpašo stāvokli; tie ieskatīsies pasaulē, un lietas, par kurām tie vēlēsies uzzināt, tiks tiem parādītas, līdzīgi kā seja ir redzama, kad skatās spogulī” („Remarks”, Deseret News, 1861. g. 3. jūl., 137. lpp.).
Mācības un Derību 130:22–23. Dievība
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paziņoja patiesību par Dievību:
„Mūsu pirmais un vissvarīgākais ticības apliecinājums Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā ir: „Mēs ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam” [Ticības apliecinājumi 1:1]. Mēs ticam, ka šīs trīs dievišķās personas, kas rada vienu Dievību, ir vienotas mērķī, veidā, liecībā, misijā. Mēs ticam, ka Viņi ir piepildīti ar to pašu dievišķo žēlastības un mīlestības, taisnīguma un labvēlības, pacietības, piedošanas un grēku piedošanas sajūtu. Es domāju, ir pareizi teikt: mēs ticam, ka Viņi ir Viens ikvienā nozīmīgā un mūžīgā aspektā, kuru varam iedomāties, izņemot tajā, ka Viņi ir trīs personas, kas apvienotas vienā būtnē. Svētajos Rakstos nekad nav bijis rakstīts par Trīsvienību tāpēc, ka tā nav patiesība.
Patiesi, ne mazāk nelokāmais avots, kas ir Hārpera Bībeles vārdnīca (Harper’s Bible Dictionary), uzskata, ka „formālā mācība par Trīsvienību, kā tā tika definēta baznīcu lielajās padomēs ceturtajā un piektajā gadsimtā, nav atrodama [Jaunajā Derībā]” [Paul F. Achtemeier, red. (1985. g.), 1099. lpp., uzsvars pievienots].
Tātad jebkura kritika, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca nepievienojas mūsdienu kristiešu uzskatiem par Dievu, Jēzu un Svēto Garu, nav uzskatāma kā izteikums par mūsu nodošanos Kristum, bet drīzāk kā atzinums (kurš ir akurāts, ja drīkst minēt), ka mūsu skatījums uz Dievību pārtrauc vēstures, kas norisinājās pēc Jaunās Derības, skatījumu un atgriežas pie mācības, kuru sniedza pats Jēzus. …
Mēs pasludinām, ka no Svētajiem Rakstiem ir pašsaprotams, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir atsevišķas personas, trīs dievišķas būtnes” („Vienīgais patiesais Dievs un Jēzus Kristus, ko Viņš ir sūtījis”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 40., 41. lpp.).