139. stunda: Mācības un Derību 132:3–33

139. stunda

Mācības un Derību 132:3–33

Ievads

Mācības un Derību 132. nodaļa ietver atklāsmi par jauno un mūžīgo laulības derību. Lai gan šī atklāsme tika pierakstīta 1843. gada 12. jūlijā, dažas šīs atklāsmes patiesības pravietis Džozefs Smits zināja un mācīja jau kopš 1831. gada. Šī atklāsme tiks pārrunāta divu nodarbību laikā. Šī mācību stunda māca par jaunās un mūžīgās laulības derības nosacījumiem un apsolījumiem, kas tiek doti tiem, kuri to godā. Nākamajā nodarbībā tiks apspriests daudzsievības princips.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 132:3–18

Tas Kungs izklāsta jaunās un mūžīgās laulības derības nosacījumus

Piezīme: Mācības un Derību 132:1–2 ir izklāstīts 140. stundā kā daļa no diskusijas par daudzsievību.

Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus jautājumus:

Kādēļ mūžīgās laulības jums ir svarīgas?

Ko jūs darīsiet, lai, sākot jau no šodienas, gatavotos ienākt templī un salaulātos uz laiku un uz visu mūžību?

Kādas svētības šajā dzīvē var saņemt tie, kuri paklausa Dieva likumam — salaulāties templī?

Mudiniet audzēkņus apdomāt šos jautājumus, šodien studējot Mācības un Derību 132. nodaļu.

Sāciet ar šādiem jautājumiem:

Kas ir jaunā un mūžīgā derība?

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast frāzes „jaunā un mūžīgā derība” nozīmi, izlasiet šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita izteikumu:

„Jaunajai un mūžīgajai derībai ir skaidri noteikta un detalizēta definīcija. Tā ietver visu — evaņģēlija pilnību. Tātad atbilstoši noslēgta laulība, kristības, ordinēšana priesterībā un viss pārējais — katrs līgums, pienākums, visas veicamās darbības, kas attiecas uz Jēzus Kristus evaņģēliju, kas ir aizzīmogotas ar apsolījuma Svēto Garu, saskaņā ar šeit doto likumu, ir daļa no jaunās un mūžīgās derības” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 1:158; slīpraksts noņemts).

Aiciniet audzēkņus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 132:3–5, meklējot jaunās un mūžīgās derības, kas ietver arī mūžīgās laulības derības, noraidīšanas sekas.

Kādas ir jaunās un mūžīgās derības noraidīšanas sekas? (Kamēr studenti atbild uz šo jautājumu, jūs varētu paskaidrot, ka vārds nosodīts nozīmē, ka cilvēka mūžīgā attīstība tiek apturēta.)

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 132:6. Mudiniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un pievērst uzmanību svētībai, kuru Tas Kungs apsola tiem, kas ir uzticīgi jaunajai un mūžīgajai derībai.

Saskaņā ar 6. pantu, ko mēs varam saņemt, ja mēs esam uzticīgi jaunajai un mūžīgajai derībai? (Kamēr audzēkņi atbild uz šo jautājumu, jūs varētu norādīt atšķirību, kāda pastāv starp to, kad kāds ir nosodīts, un to, ka viņa mūžīgā attīstība un „[Tā Kunga] godības pilnība[s]” saņemšana tiek apturēta.)

Norādiet, ka cilvēki savā starpā bieži slēdz līgumus un vienošanās. Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 132:7. Pusei klases palūdziet meklēt, kas notiks ar noslēgtajiem līgumiem pēc nāves. Otru pusi aiciniet formulēt divus noteikumus, lai derības būtu saistošas arī pēc nāves.

Kas notiek ar cilvēku slēgtajiem līgumiem? (Tie beidzas pēc nāves.)
Saskaņā ar 7. pantu, kādām divām lietām ir jānotiek, lai derības būtu saistošas arī pēc tam, kad nomirstam? (Tām ir jātiek noslēgtām ar priesterības pilnvarām, un tām ir jābūt „veikt[ām] un noslēgt[ām], un aizzīmogot[ām] ar apsolījuma Svēto Garu”.)

Paskaidrojiet, ka „Svētais Gars ir apsolījuma Svētais Gars. … Apsolījuma Svētais Gars liecina Tēvam, ka glābšanas priekšraksti ir tikuši pareizi izpildīti un ka derības, kas ar tiem saistītas, ir turētas” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apsolījuma Svētais Gars”; scriptures.lds.org). Tad palūdziet audzēkņiem vēlreiz pārlasīt 7. pantu un veikt šīs doktrīnas kopsavilkumu. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Piemēram, jūs varētu uzrakstīt kaut ko līdzīgu šim apgalvojumam: Ja vien derības nav noslēgtas ar atbilstošajām priesterības pilnvarām un aizzīmogotas ar apsolījuma Svēto Garu, tās beigsies pēc nāves.

Lai palīdzētu audzēkņiem pilnīgāk izprast šo mācību, palūdziet tiem šo frāzi pārveidot pozitīvākā noskaņā. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Piemēram, jūs varētu to uzrakstīt šādi: Kad derības tiek noslēgtas ar atbilstošajām priesterības pilnvarām un aizzīmogotas ar apsolījuma Svēto Garu, tās būs mūžīgas.

Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 132:8–14, paskaidrojot, ka Tas Kungs turpināja atklāt nosacījumus saistībā ar Saviem likumiem un priekšrakstiem. Viņš paziņoja, ka viss, ko Viņš nosaka, būs mūžīgs, bet pārējais ar laiku tiks iznīcināts.

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 132:15–18. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību diviem veidiem, kā sieviete un vīrietis var stāties laulībā. Pēc tam izlasiet tālāk sniegtos piemērus. Pēc katra piemēra lūdziet audzēkņiem paskaidrot, kuras no patiesībām, kas ir mācītas Mācības un Derību 132:15–18, var pielietot konkrētajā situācijā.

1. piemērs: Vīrietis un sieviete iemīlas, ievēro Šķīstības likumu, un viņus laimīgi salaulā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Viņi netiek saistīti templī. Viņu laulības ceremonijā skan vārdi — „līdz nāve jūs šķirs”. Pēc dažiem gadiem vīrs negadījumā iet bojā. Kuri no patiesajiem principiem, kas izklāstīti Mācības un Derību 132:15–17, attiecas uz šo situāciju? (Šis vīrs un sieva vairs nav precēti.)

2. piemērs: Vīrietis apprecas ar sievieti. Viņi apsola, ka vienmēr mīlēs viens otru un vienmēr būs kopā, taču viņi netiek saistīti templī. Viņi tic, ka viņu mīlestības dēļ Dievs ļaus viņiem mūžīgi būt kopā. Kuri no patiesajiem principiem, kas izklāstīti Mācības un Derību 132:18, attiecas uz šo situāciju? (Viņu laulība nebūs spēkā pēc viņu nāves.)

Mācības un Derību 132:19–33

Tas Kungs apsola svētības tiem, kuri paklausa celestiālās laulības likumam

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto eldera Enrikes R. Falabellas, no Septiņdesmitajiem, pieredzes izklāstu. Lūdziet audzēkņus ieklausīties, kas saskumdināja elderu un māsu Falabellus un kas viņus iepriecināja.

„Kad atgriezos no savas misijas, es satiku skaistu, jaunu sievieti. … Viņa mani savaldzināja jau pirmajā brīdī, kad viņu ieraudzīju.

Manai sievai bija mērķis apprecēties templī, lai gan tolaik uz tuvāko templi vajadzēja doties vairāk nekā 4000 jūdžu (6400 km) garā ceļā.

Mūsu laulības reģistrācijas ceremonija bija gan priecīga, gan bēdīga, jo mēs tikām salaulāti uz noteiktu laiku. Laulību vadītājs pateica vārdus: „Un tagad es pasludinu jūs par vīru un sievu,” taču tūlīt pat piebilda, „līdz nāve jūs šķirs.”

Veicot upurus, mēs sakrājām naudu, lai iegādātos vienvirziena biļeti uz Mesas Arizonas templi.

Kad mēs templī bijām nometušies ceļos pie altāra, pilnvarots kalpotājs izteica vārdus, pēc kuriem es tā ilgojos, pasludinot mūs par vīru un sievu uz laiku un uz visu mūžību” („Mājas: dzīves skola”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 102. lpp.).

Kāpēc Falabelli nebija apmierināti ar savu dzimtsarakstu nodaļā noslēgto laulību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 132:19–21. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību, kādas svētības Tas Kungs apsola tiem, kuri ir uzticīgi jaunajai un mūžīgajai laulības derībai. Tā iemesla dēļ, ka šī rakstvieta ir gara un to ir grūti saprast, jūs varētu ik pa brīdim apstāties, lai paskaidrotu un atbildētu uz jautājumiem. Tālāk sniegtā informācija var jums palīdzēt.

Vārds pakļausities nozīmē — pieņemt vai turpināt, tāpēc frāze „pakļausities Manai derībai” (19. pantā) un „pakļausities Manam likumam” (21. pantā) nozīmē — palikt uzticīgam Tā Kunga derībām un likumam.

19. pants ietver solījumu: ja vīrietis laulājas ar sievieti caur „jauno un mūžīgo derību un tā tiek aizzīmogota uz tiem ar apsolījuma Svēto Garu”, tad viņi „uzcelsies pie pirmās augšāmcelšanās un … iemantos troņus, valstības, valdības un varas”, ja vien viņi „pakļausies derībai un neizdarīs nevienu slepkavību, izlejot nevainīgas asinis”. (Skat. arī M&D 132:27.)

Frāzes „pēcnācēju turpinājums mūžīgi mūžos” (19. pantā) un „viņi turpinās” (20. pantā) attiecas uz solījumu, ka mūsu ģimenes un pēcnācēju pieaugums var turpināties mūžībā.

Uz tāfeles uzrakstiet vārdus: Ja … tad … Aiciniet audzēkņus aizpildīt tukšās vietas, lai apkopotu solījumus, kas ir pierakstīti Mācības un Derību 132:19–21. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Viņi varētu noteikt principus, līdzīgus šiem:

Ja vīrietis un sieviete ievēro jauno un mūžīgo laulības derību, tad viņi saņems paaugstināšanu un godību.

Ja vīrietis un sieviete ievēro jauno un mūžīgo laulības derību, tad viņiem būs mūžīgs pēcnācēju pieaugums.

Ja vīrietis un sieviete ievēro jauno un mūžīgo laulības derību, tad viņu laulība būs spēkā uz visu mūžību.

Ja vīrietis un sieviete ievēro jauno un mūžīgo laulības derību, tad viņi kļūs līdzīgi Dievam.

Izlasiet šādu piemēru:

3. piemērs: Jauns vīrietis un sieviete tiek saistīti svētajā templī ar priesterības pilnvarām. Viņi abi ir uzticīgi un tur savas derības. Kuri no patiesajiem principiem, kas izklāstīti Mācības un Derību 132:19–21, būs spēkā pēc viņu nāves? (Viņu laulība būs mūžīga. Viņi kļūs kā viņu Debesu Tēvs un būs svētīti ar godību, paaugstināšanu un mūžīgo ģimeni.)

Kas, jūsuprāt, vīram un sievai būtu jādara, lai ievērotu laulības derību? (Atbildēs varētu tikt ietverts: sekot Dieva vārdam, paklausīt visiem glābšanas priekšrakstiem, būt tikumīgiem un cienīgiem, mīlēt vienam otru, sadarboties, lai kļūtu par labiem vecākiem, audzināt bērnus mīlestībā un taisnīgumā un kopā regulāri atgriezties templī.)

Lūdziet audzēkņiem izlasīt Mācības un Derību 132:22–25, īpašu uzmanību pievēršot Tā Kunga aprakstītajiem „vārtiem” un „ceļam”, kas ved uz paaugstināšanu. Pirms audzēkņi sāk lasīt, paskaidrojiet, ka vārds šauri 22. pantā nozīmē, ka vārtu vai ceļa platums ir tik neliels, ka tas neļauj nomaldīties.

Kā doma par platiem vārtiem un plašu ceļu atspoguļo mūsdienu sabiedrības viedokli par pāru attiecībām un laulībām? Kā šis viedoklis atšķiras no jaunās un mūžīgās laulības derības?
Kāpēc, saskaņā ar 22. un 25. pantu, daudzi cieš neveiksmi, cenšoties nokļūt uz šaurās takas, kas ved uz paaugstināšanu? (Viņi nepieņem Jēzu Kristu, neiepazīst Viņu vai nepakļaujas Viņa likumam.)
Saskaņā ar 21.–24. pantu, kas mums ir jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi? (Apkopojiet audzēkņu atbildes, uz tāfeles uzrakstot šādu principu: Lai saņemtu paaugstināšanu un mūžīgo dzīvi, mums ir jāiepazīst Debesu Tēvs un Jēzus Kristus, jākļūst tādiem kā Viņi, un jāpakļaujas Viņu likumam.)

Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 132:29–33, paskaidrojot, ka Ābrahāms bija uzticīgs un paklausīgs Tā Kunga mūžīgās laulības likumam un viņš saņēma apsolījumu par mūžīgu pēcnācēju pieaugumu.

Dalieties liecībā — ja mēs sekojam Dieva likumiem, tad mēs varam dzīvot kopā ar Viņu un iegūt mūžīgo dzīvi.

Atsaucieties uz jautājumiem, kurus jūs uzrakstījāt uz tāfeles pirms stundas sākuma. Aiciniet studentus atbildēt uz šiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Pēc kāda brīža jūs varētu aicināt vienu vai divus audzēkņus dalīties savās sajūtās ar pārējiem klātesošajiem.

Noslēdziet, parādot savas ģimenes attēlu. Dalieties savās sajūtās un liecībā par mūžīgās laulības svētībām. Iedrošiniet studentus sagatavoties, lai dotos uz templi un tiktu salaulāti uz mūžību. Dalieties savā liecībā par svētībām, kas ir apsolītas Mācības un Derību 132. nodaļā, un par prieku, kas gūstams, sagatavojoties tempļa laulībām.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 132:5. Laulība „tika nodibināt[a] pirms pasaules radīšanas”

Elders Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās ar šādiem patiesiem principiem par laulību un ģimeni:

„Zeme tika radīta, un evaņģēlijs tika atklāts, lai ģimenes varētu tikt nodibinātas, aizzīmogotas un paaugstinātas mūžīgi. …

… Tempļa laulība nav tikai starp vīrieti un sievieti; tā ietver savienību ar Dievu.

… Ja ģimene tiek saistīta templī, tad tā var kļūt tikpat mūžīga, cik mūžīga ir pati Dieva valstība” („Celestiālā laulība”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 93. lpp.).

Elders Nelsons mācīja:

„Laulība sniedz lielāku iespēju būt laimīgiem, nekā jebkuras citas cilvēku attiecības. …

Laulība ir sociālās kārtības lietuve, tikumības avots un mūžīgās paaugstināšanas pamatakmens” („Nurturing Marriage”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 36. lpp.).

Mācības un Derību 132:7. Apsolījuma Svētais Gars

Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja:

„Apsolījuma Svētais Gars ir Svētais Gars, kas uzliek apstiprinājuma zīmogu katram priekšrakstam: kristībām, konfirmēšanai, ordinēšanai un laulībai. Šis apsolījums nozīmē, ka svētības tiks saņemtas tikai caur uzticību.

Ja cilvēks pārkāpj kādu derību, neskatoties, vai tā ir kristību, ordinēšanas, laulības vai kāda cita derība, Gars noņem apstiprinājuma zīmogu, un tādējādi nebūs iespējams saņemt svētības.

Katrs priekšraksts tiek apsolījuma aizzīmogots, lai saņemtu balvu, balstoties uz uzticību. Svētais Gars noņem apstiprinājuma zīmogu, ja derības tiek lauztas [skat. M&D 76:52–53; 132:7]” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954.–1956. g.], 1:45).

Mācības un Derību 132:19–20. „Tad viņi būs dievi … tāpēc, ka viņi turpinās”

Elders Pārlijs P. Prets, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, stāstīja par to, kā viņa dzīve izmainījās, kad viņš ieguva sapratni par mūžīgās laulības mācību:

„Džozefs Smits bija tas, kurš man iemācīja, kā augsti vērtēt dārgās mātes un tēva, vīra un sievas, kā arī brāļa un māsas, dēla un meitas attiecības.

Viņš bija tas, no kura es iemācījos, ka mana sieva var justies droši manā azotē laikā un mūžībā un ka šķīstās simpātijas un jūtas, kas mums lika vienam otru mīlēt, cēlās no dievišķās, mūžīgās mīlestības avota. Viņš bija tas, no kura es mācījos to, ka mēs varam kopt šīs jūtas un augt, un pieaugt mūžībā; un mūsu nebeidzamās savienības iznākums būtu pēcnācēji, tik daudzi, cik debesu zvaigznes vai smiltis jūras krastā.

No viņa es mācījos par patieso Dieva Dēla cieņu un likteni, kurš bija ietērpts mūžīgajā priesterībā kā patriarhs un valdnieks saviem neskaitāmajiem pēcnācējiem. No viņa es mācījos, ka augstākā sievietes cieņa bija būt par sava vīra karalieni, priesterieni un valdīt mūžīgi mūžos kā mātei–karalienei savam neskaitāmajam un aizvien pieaugošajam pēcnācēju pulkam.

Es esmu mīlējis arī iepriekš, bet nezināju — kāpēc. Taču tagad mana mīlestība pret viņu ir šķīsta, tā ir daudz spēcīgāka un cēlāka sajūta, kas varētu pacelt manu dvēseli no pārejošajām lietām šajā paverdzinātajā stāvoklī un izplesties kā okeāns. Es patiesi jutu, ka Dievs ir mans Debesu Tēvs, ka Jēzus ir mans brālis, un ka sieva manā azotē ir mans nemirstīgais, mūžīgais dzīvesbiedrs, laipns, kalpojošs eņģelis, kas tika man uz mūžu mūžiem dots kā mierinājums un triumfa kronis. Īsumā, es šobrīd varu mīlēt ar garu un arī ar saprašanu.

… Džozefs Smits … pacēla priekškara stūri un [deva] man iespēju uz mirkli ielūkoties mūžībā” (Autobiography of Parley P. Pratt, red. Parley P. Prat Jr. [1938. g.], 297.–298. lpp.).

1916. gadā prezidents Džozefs F. Smits, viņa padomnieki Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi, paziņoja:

„Līdz šim mūžīgās attīstības un zināšanu līmeņi tika atklāti ar dievišķu atklāsmi, mums ir jāsaprot, ka tikai augšāmceltas un slavas pilnas būtnes var kļūt par garu pēcnācēju vecākiem. Tikai šādas paaugstinātas dvēseles ir sasniegušas briedumu attiecīgajā mūžīgās dzīves virzībā; bērni, kas tiem ir dzimuši mūžīgajās pasaulēs, secīgi izies cauri vairākiem līmeņiem jeb kārtām, caur kurām viņu slavas pilnie vecāki būs ieguvuši paaugstināšanu” („The Father and the Son: A Doctrinal Exposition by the First Presidency and the Quorum of the Twelve Apostles”, citēts Ensign 2002. g. apr., 18. lpp.).

Mācības un Derību 132:22–25. Kas ir „dzīvju turpināju[ms]” un „nāves”?

Elders Brūss R. Makonkijs mācīja:

„Tie, kas ir ieguvuši mūžīgo dzīvi (paaugstināšanu), arīdzan iegūst mūžīgās dzīves, kas nozīmē, ka viņu augšāmcelšanā būs mūžīgais „pieaugums”, „pēcnācēju turpinājums” un „dzīvju turpināju[ms]”. Viņu garu pēcnācēji „turpinās augt, līdz būs tik neskaitāmi kā zvaigznes; jeb, ja jūs gribētu saskaitīt smilšu graudiņus jūras krastā, jūs nevarētu tos saskaitīt.” (M&D 131:1–4; 132:19–25, 30, 55.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 238. lpp.; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 330. lpp.).

Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja:

„Termins „nāves”, kas ir šeit [Mācības un Derību 132:25] minēts, ir kā atsauce uz to cilvēku iznīcināšanu, kas noraida mūžīgās laulības derības, un tādējādi viņiem tiek liegts paaugstināšanas spēks un pēcnācēju turpinājums. Pēcnācēju turpinājuma un ģimenes organizācijas liegums noved pie „nāvēm” jeb nākamo dzīvju pieauguma beigām” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj., [1953. g.], 2:360; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 330. lpp.).