Šo notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot stundu ar nosaukumu „Ciānas centrālā vieta” un Mācības un Derību 57.–59. nodaļu (13. daļu), nav paredzēts mācīt jūsu stundā. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.
1. diena: Ciānas centrālā vieta
Šajā stundā studentiem tika sniegts pārskats par jēdzienu „Ciāna”. Viņi atklāja, ka ar „Ciānu” apzīmē zemi, pilsētu un cilvēkus, kuru sirdis ir šķīstas. Studenti mācījās par Ciānas pilsētas atrašanās vietu un to, ka Ciāna ir jābūvē uz taisnīguma principiem. Tāpat studenti mācījās par grūtībām, ko svētie pieredzēja, cenšoties nodibināt Ciānu Džeksonas apgabalā, Misūri štatā.
Šīs stundas ietvaros studenti uzzināja, ka Ciānas pilsēta atradīsies Independencē, Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, un to, ka tur tiks uzcelts templis. Tas Kungs sniedza norādījumus tiem cilvēkiem, kuri tika aicināti palīdzēt nodibināt Ciānu. Mācoties par šiem cilvēkiem, studenti atklāja, ka mums vajadzētu izmantot savas individuālās dotības, lai palīdzētu celt Tā Kunga valstību, kad Viņš mūs aicina to darīt.
Studējot Tā Kunga sniegto padomu elderiem, kuri saskārās ar šo ļoti lielo uzdevumu — uzcelt Ciānu, studenti atklāja šādus principus: ja mēs turēsim Tā Kunga pavēles, mēs tiksim svētīti; mēs saņemsim lielāku atlīdzību mūžībā, ja paliksim uzticīgi, kad mūs piemeklē likstas; ja mēs izmantosim savu rīcības brīvību, darot to, kas ir taisnīgs, mēs tiksim atalgoti. Studenti arī pārdomāja Tā Kunga solījumu — ja mēs nožēlosim savus grēkus, Viņš mums tos piedos un vairs nepieminēs.
Studējot Tā Kunga sniegtos norādījumus tiem svētajiem, kuri devās uz Misūri štatu, studenti uzzināja, ka mums ir jāmīl Tas Kungs ar visu savu spēku, prātu un izturību un to, ka, turot sabata dienu svētu, mēs varēsim labāk pretoties kārdinājumiem un pārvarēt grēku. Studenti arī uzzināja, ka mēs aizvainojam Dievu, ja nepaužam Viņam savu pateicību un neturam Viņa pavēles. Viņi arī atklāja, kādas svētības viņi var saņemt, ja tur Tā Kunga pavēles.
Ievads
Šī stunda var palīdzēt studentiem labāk izprast grēku nožēlošanas principus. Apgūstot šos principus, studenti var apdomāt, kas viņiem ir jādara, lai nožēlotu grēkus un kā Tā Kunga solījums — piedot — var svētīt viņu dzīvi. Lai gan dažas no šīm tēmām tika iztirzātas ikdienas stundās, šajā stundā jums tiks dota iespēja palīdzēt studentiem labāk izprast grēku nožēlošanas principus un to, kā tos pielietot dzīvē.
Tas Kungs sniedz norādījumus attiecībā uz Ciānu un māca grēku nožēlošanas principus
Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus jautājumus: Ko nozīmē — nožēlot grēkus? Kā es varu zināt, ka esmu pilnībā nožēlojis grēkus? Stundas sākumā pajautājiet studentiem, kā viņi atbildētu uz šiem jautājumiem.
Uz tāfeles uzrakstiet šādu cilvēku vārdus: Martins Heriss, Viljams V. Felpss un Ziba Pītersons.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:38–41, 60. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu padomu Tas Kungs deva šiem vīriem, gatavojoties celt Ciānu. Kad studenti atbild uz tālāk dotajiem jautājumiem, pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles — zem attiecīgā vārda.
Kādā grēkā, pēc Tā Kunga teiktā, bija vainīgs Martins Heriss? Ko Tas Kungs lika viņam darīt?
Kādā grēkā, pēc Tā Kunga teiktā, bija vainīgs Viljams V. Felpss? Ko Tas Kungs lika viņam darīt? (Iespējams, jums vajadzēs paskaidrot, ka frāze „tiecas izcelties” (41. p.) nenozīmē — darīt to labāko vai censties pilnveidoties. Drīzāk šī frāze norāda uz netaisnīgu, augstprātīgu vēlmi izskatīties labākam vai svarīgākam par citiem cilvēkiem.)
Ko Ziba Pītersons centās darīt ar saviem grēkiem?
Norādiet, ka šo vīru grēki draudēja liegt viņiem iespēju palīdzēt Ciānas celšanā.
Kādos veidos mūsu grēki var ierobežot mūsu spēju kalpot Tam Kungam?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:42. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par grēku nožēlošanu.
Saskaņā ar šo pantu, ko Tas Kungs mums apsola, ja mēs nožēlojam savus grēkus? (Studentiem vajadzētu noteikt šādu principu: Ja mēs nožēlojam grēkus, Tas Kungs mums piedos un vairs tos nepieminēs. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles. Jūs varat ierosināt studentiem atzīmēt vārdus, kas māca šo principu 42. pantā.)
Uz kuriem no mūsu grēkiem šis solījums attiecas? (Uz visiem.)
Palūdziet kādam studentam izlasīt tālāk sniegto prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Lūdziet pārējos audzēkņus saklausīt vārdus vai frāzes, kas māca uz tāfeles pierakstīto principu.
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Neatkarīgi no tā, kādi pārkāpumi pastrādāti, neatkarīgi no tā, cik ļoti mūsu rīcība sāpinājusi citus, visa mūsu vaina var tikt aizmēzta. Laikam jau pati skaistākā Svēto Rakstu frāze man šķiet tā, kur Tas Kungs saka: „Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.” (M&D 58:42.)
[Tas ir] Jēzus Kristus evaņģēlija un Izpirkšanas solījums” („Izpirkšana”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 77).
Kā zināšanas par to, ka jūs varat saņemt piedošanu par visiem saviem grēkiem, ir svētījušas jūsu dzīvi?
Paskaidrojiet, ka daži cilvēki kļūdaini domā: ja viņi joprojām var atcerēties savus grēkus, tad viņi nav pilnībā tos nožēlojuši. Aplieciniet, ka atmiņas par šiem grēkiem var viņiem palīdzēt izvairīties no tādu pašu kļūdu pieļaušanas.
Uzaiciniet kādu studentu izlasīt šo prezidenta Harolda B. Lī izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties viņa mācībā par sirdsapziņas mieru, ko var saņemt caur grēku nožēlošanu.
Attēls
Prezidents Harolds B. Lī
„Ja pienāks tāds brīdis, kad būsiet izdarījuši visu, ko varat, lai nožēlotu savus grēkus, lai kas arī jūs būtu, lai kur arī jūs būtu, un būsiet izlabojuši savas kļūdas un atlīdzinājuši kaitējumu pēc savām labākajām spējām; ja tas būs kaut kas, kas ietekmēs jūsu cienīgumu baznīcā, un jūs būsiet vērsušies pie attiecīgajiem baznīcas vadītājiem, tad jūs vēlēsities saņemt šo apstiprinošo atbildi, vai Tas Kungs ir vai nav jūs pieņēmis. Ja savos dvēseles meklējumos jūs atradīsiet mierīgu sirdsapziņu, tā jūs varēsiet zināt, ka Tas Kungs ir pieņēmis jūsu grēku nožēlošanu” („Stand Ye in Holy Places”, 1974. g., 185).
Norādiet, ka uz tāfeles uzrakstītais apsolījums ir ar nosacījumu. Mēs varam saņemt Tā Kunga piedošanu vienīgi tad, ja mēs darām visu iespējamo, lai pilnībā nožēlotu savus grēkus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo padomu no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai. Palūdziet audzēkņiem ieklausīties, ko viņi var mācīties par to, ko nozīmē — nožēlot grēkus.
„Grēku nožēlošana ir kas vairāk nekā savas nepareizās rīcības atzīšana. Tā ir prāta un sirds pārmaiņa. Tā ietver novēršanos no grēka un vēršanos pie Dieva pēc piedošanas. To motivē mīlestība pret Dievu un sirsnīga vēlēšanās paklausīt Viņa baušļiem” (Jaunatnes morāles stiprināšanai (brošūra, 2012. g.), 28).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:43. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot divas lietas, kas mums jādara, lai pilnībā nožēlotu savus grēkus.
Saskaņā ar šo pantu, kas ir tās divas lietas, kas mums jādara, lai pilnībā nožēlotu savus grēkus? (Uz tāfeles uzrakstiet šādu mācību: Lai nožēlotu grēkus, mums tajos ir jāatzīstas un tie jāatmet.)
Kā šī mācība palīdz mums atbildēt uz jautājumu: „Kā es varu zināt, vai esmu pilnībā nožēlojis grēkus?” (Palīdziet studentiem saprast: lai pilnībā nožēlotu grēkus, būtiski ir atzīties grēkos un tos atmest.)
Ko nozīmē — atzīties savos grēkos?
Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē — atzīties savos grēkos, aiciniet kādu studentu izlasīt šādu eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Grēka atzīšana un atmešana ir spēcīgi jēdzieni. Tas ir daudz vairāk par paviršu „es atzīstu” vai „man žēl”. Grēka atzīšana ir dziļa, dažreiz pat ārkārtīgi mokoša atziņa par savām kļūdām un pārkāpumiem pret Dievu un cilvēkiem” („Grēku nožēlošanas dievišķā dāvana”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 40).
Kā mūsu grēku atzīšana palīdz mums novērsties no grēka un pievērsties Dievam, lai gūtu piedošanu?
Šīs pārrunas laikā studenti var prātot, kādos grēkos ir jāatzīstas un — kam jāatzīstas. Paskaidrojiet, ka mums jāatzīstas visos savos grēkos Debesu Tēvam. Nopietnos grēkos, tādos kā seksuālā pārkāpumā vai pornogrāfiska satura skatīšanās, ir jāatzīstas arī bīskapam vai draudzes prezidentam.
Vērsiet studentu uzmanību uz pēdējo principu, kuru uzrakstījāt uz tāfeles.
Ko nozīmē — atmest savus grēkus? (Pilnībā novērsties no saviem grēkiem un pārstāt tos darīt.)
Lieciniet par Glābēja īstenoto Izpirkšanu un par grēku nožēlošanas un piedošanas principiem, ko jūs pārrunājāt. Aiciniet studentus pārdomāt, vai ir kādi grēki, kurus viņiem vajag nožēlot, un mudiniet viņus to darīt, rīkojoties atbilstoši apgūtajiem principiem.
Atgādiniet studentiem, ka Mācības un Derību 58:42–43 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Aiciniet studentus pastāstīt, kā viņiem veicas tās iegaumēšanā.
Lai sagatavotu studentus Mācības un Derību 60.–64. nodaļas studijām, jūs varētu aicināt viņus apdomāt šo jautājumu: ja kādam cilvēkam neizdodas piedot citam par viņa vai viņas veikto pāridarījumu, kas ir vainīgs lielākā grēkā? Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi reaģē, kad kāda cita cilvēka rīcība vai vārdi viņus aizvaino. Pat visnopietnākajos gadījumos, kam mums ir jāpiedod? Paskaidrojiet, ka nākamajā daļā studenti uzzinās, kādas ir Tā Kunga mācībās par šo tēmu un kā reaģēt uz citu cilvēku paustajiem aizvainojumiem.