Audzēkņa loma

Ievads

Šīs stundas nolūks ir palīdzēt studentiem pildīt viņu lomu evaņģēlija apgūšanā. Prezidents Henrijs B. Airings, Augstākā prezidija loceklis, ir teicis: „Patiesa pievēršanās ir atkarīga no tā, vai students brīvi meklē ticībā, pieliekot lielas pūles” („We Must Raise Our Sights” [uzruna BIS reliģijas pedagogiem], 2001. g. 14. aug.], 4, LDS.org). Palīdzot studentiem pildīt viņu lomu mācīšanās procesā, viņi mācīsies, kā saņemt personīgo atklāsmi un padziļināt savu pievēršanos Tam Kungam. Lai atgādinātu studentiem par viņu atbildību evaņģēlija apgūšanā, jums vajadzētu regulāri pārskatīt šajā stundā mācītos principus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Skolotāja, audzēkņa un Svētā Gara lomas evaņģēlija apgūšanā

Atnesiet uz klasi kādu ēdienu vai dzērienu (piemēram, maizes gabaliņu vai glāzi ūdens). Aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā. Palūdziet vienam no studentiem pagaršot ēdienu vai padzerties dzērienu. Palūdziet pirmajam studentam aprakstīt ēdiena (vai dzēriena) garšu otram studentam. Mudiniet viņu aprakstīt to tik labi, lai šis apraksts remdētu otrā studenta apetīti vai slāpes. Pēc tam uzdodiet otrajam studentam šādus jautājumus:

Kādu labumu tev deva ēdiens (vai dzēriens), ko otrs students raksturoja?
Cik lielā mērā studenta sniegtais apraksts remdēja tavu izsalkumu (vai slāpes)?
Kas tev būtu jādara, lai gūtu kādu spēku jeb labumu no šī ēdiena (vai dzēriena)?

Pajautājiet klases audzēkņiem, kā šis piemērs par mūsu ķermeņa fizisko vajadzību apmierināšanu varētu būt saistīts ar mūsu atbildību mācīties un garīgi augt.

Norādiet, ka daži cilvēki domā, ka atbildība par evaņģēlija mācīšanu galvenokārt gulstas uz skolotāju. Tomēr, līdzīgi kā piemērā par ēdienu vai dzērienu, neviens cilvēks nevar dziļi izprast garīgos principus cita cilvēka vietā. Lai saņemtu garīgo spēku un augtu, mums katram pašam ir jāmācās un jāpielieto evaņģēlija patiesie principi.

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 88:118. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vārdus vai frāzes, kas raksturo mūsu atbildību evaņģēlija apgūšanā.

Kuri vārdi vai frāzes raksturo mūsu atbildību evaņģēlija apgūšanā? („Meklējiet uzcītīgi ”, „māciet cits citam ” un „meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību”. Jūs varētu aicināt kādu studentu pierakstīt šīs atbildes uz tāfeles, kad studenti tās min.)
Mēs zinām, ko nozīmē — meklēt zināšanas „studējot”. Ko, jūsuprāt, nozīmē — meklēt zināšanas „arī ar ticību”?

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šīs frāzes nozīmi, aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Ja iespējams, sagādājiet katram studentam šī izteikuma kopiju vai uzrakstiet to uz tāfeles pirms stundas sākuma. Palūdziet studentiem meklēt tos vārdus vai frāzes, kas palīdz tiem izprast Tā Kunga pavēli meklēt zināšanas ar ticību.

Mācīšanās ar ticību prasa garīgu, mentālu un fizisku piepūli, ne tikai pasīvu informācijas uzņemšanu. …

… Studentam ir jāpielieto ticība un jārīkojas, lai iegūtu zināšanas tieši sev” („Seek Learning by Faith” uzruna BIS reliģiskajiem pedagogiem, 2006. g. 3. febr., 3, LDS.org).

Uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu: Lai gūtu garīgas zināšanas, nepieciešams …

Lai pabeigtu šo izteikumu, palūdziet studentiem izmantot eldera Bednāra sniegto skaidrojumu un to, ko viņi ir mācījušies par savu kā audzēkņu lomu. Iespējamās atbildes varētu būt šādas: Lai gūtu garīgas zināšanas, nepieciešams, lai mēs pieliktu pūles. Lai gūtu garīgas zināšanas, nepieciešams, lai mēs izrādītu ticību un rīkotos.

Lai palīdzētu studentiem izprast, kāda ietekme uz viņu garīgo zināšanu apguvi var būt personīgajām pūlēm, uz tāfeles uzzīmējiet šādu zīmējumu. Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 50. nodaļā Tas Kungs palīdz mums labāk saprast mūsu lomu evaņģēlija apgūšanā. Lai to izdarītu, vispirms Viņš izskaidro skolotāja un Svētā Gara lomas evaņģēlija apgūšanā.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 50:13–14. Pirms students lasa, paskaidrojiet, ka šie panti tika doti agrīnajiem svētajiem, kuri bija ordinēti, lai mācītu evaņģēliju citiem. Aiciniet pusi audzēkņu meklēt vārdus, kas apraksta skolotāja atbildību. Aiciniet pārējos audzēkņus meklēt vārdus, kas apraksta Gara atbildību.

Saskaņā ar šiem pantiem, kāda ir skolotāja atbildība? (Sludināt evaņģēliju ar Garu. Palūdziet kādam studentam zīmējumā pierakstīt sludināt ar Garu zem Skolotājs.
Kāda ir Gara jeb Mierinātāja atbildība? (Mācīt patiesību. Palūdziet kādam studentam zīmējumā pierakstīt vārdus māciet patiesību zem Svētais Gars.)

Uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesu principu: Svētais Gars ir patiesais skolotājs. Paskaidrojiet: lai arī skolotājam, misionāram vai Baznīcas vadītājam ir dota atbildība sludināt evaņģēliju ar Garu, tas ir Svētais Gars, kurš atklāj, apgaismo un nes evaņģēlija patiesību mūsu sirdīs.

Kad jūs esat sajutuši Gara ietekmi, kas jūs mācījusi?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 50:19–21. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot vārdus, kas raksturo audzēkņa atbildību.

Saskaņā ar šiem pantiem, kāda ir audzēkņa atbildība? (Saņemt patiesības vārdu ar Garu. Palūdziet kādam studentam zīmējumā pierakstīt saņemt ar Garu zem Audzēknis.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē — saņemt ar Garu —, palūdziet tiem padomāt, kas ir vajadzīgs, lai kāds cilvēks noķertu bumbu, ko kāds cits tam met vai sper.

Kas cilvēkam ir jādara, lai noķertu bumbu? (Jāpastiepj savas rokas, un jāķer tā.) Kā to varētu salīdzināt ar pūlēm, kas audzēknim ir jāpieliek, lai saņemtu patiesības vārdu ar Garu? (Lai noķertu bumbu, mums tam ir jāsagatavojas. Līdzīgi — lai saņemtu patiesību ar Garu, mums ir jāsagatavo savas sirdis un prāti.)

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 50:22, meklējot, kas notiek, kad mēs pieliekam pūles, lai saņemtu evaņģēliju un mācītos ar ticību. Pirms studenti lasa, paskaidrojiet, ka vārds iedvesmojas attiecas uz garīgu pacilātību un izaugsmi.

Saskaņā ar šo pantu, kādas svētības skolotāji un audzēkņi saņem no Gara, ja viņi pilda savas atbildības evaņģēlija mācīšanā un apgūšanā? (Izpratni, iedvesmu un prieku.)

Pastāstiet studentiem, ka elders Ričards G. Skots liecināja par saistību, kas pastāv starp audzēkņa lomas pildīšanu un Gara iespēju mācīt un liecināt. Ja iespējams, iedodiet studentiem tālāk doto izteikuma eksemplāru. Palūdziet kādam studentam nolasīt šo izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot frāzes, kas paskaidro, kāda ir audzēkņa centienu ietekme uz Svētā Gara iespēju mācīt.

„[Audzēkņa] lēmums piedalīties nodarbībā ir vingrināšanās rīcības brīvības izmantošanā, kas dod iespēju Svētajam Garam nodot personisku vēsti, piemērotu studenta individuālajām vajadzībām. Tādas gaisotnes radīšana, kurā tiek veicināta piedalīšanās nodarbībā, paaugstina iespēju, ka Gars mācīs svarīgākas lietas, nekā [skolotājs spēj] izteikt” („To Learn and to Teach More Effectively” [BJU universitātes izglītības nedēļas svētbrīdis, 2007. g. 21. aug.], 4–5, speeches.byu.edu).

Saskaņā ar eldera Skota izteikumu, kā mēs varam aicināt Svēto Garu mūs mācīt?

Aiciniet studentus sniegt kopsavilkumu tam, kā viņu kā audzēkņu centieni ietekmē Svētā Gara iespēju mācīt. Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž šāds princips: Pielietojot savu rīcības brīvību, lai piedalītos mācīšanās procesā, mēs aicinām Garu mācīt un liecināt par patiesību. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles — zem tiem, kas tika noteikti iepriekš.

Lai sniegtu studentiem piemēru par cilvēku, kurš pielietoja savu rīcības brīvību, lai mācītos, studējot un ar ticību, aiciniet viņus pārdomāt Džozefa Smita sniegto Pirmās vīzijas aprakstu. Sadaliet studentus pa pāriem un nozīmējiet katram pārim vienu vai vairākus pantus: Džozefs Smits — Vēsture 1:8, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 18. (Jūs varētu uzrakstīt šos pantus uz tāfeles.) Aiciniet studentus izlasīt nozīmētos pantus un pārrunāt šādu jautājumu:

Kādas pūles Džozefs pielika, lai mācītos garīgus un patiesus principus?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet katru pāri norādīt, kuras frāzes no viņiem uzdotajiem pantiem liecina par Džozefa pūlēm.

Lieciniet, ka Džozefa vēlme studēt Dieva vārdu un rīkoties ticībā saskaņā ar to, ko viņš mācījās, ir sniegušas lielas zināšanas — svētību, kas ir pieejama mums visiem. Aiciniet studentus klusībā pētīt Džozefs Smits — Vēsture 1:20, meklējot, ko Džozefs teica savai mātei, kad viņš bija atgriezies mājās pēc Pirmās vīzijas.

Kura frāze no Džozefa sacītā viņa mātei apliecināja, ka viņš pats bija uzzinājis patiesību? („Es esmu uzzinājis.”)

Aiciniet studentus atpazīt principu, kuru mēs varam mācīties no Džozefa pieredzes. Mudiniet viņus paust savas domas „ja – tad” izteikumos. Tālāk dots viens veids, kā studenti varētu izteikt šo principu: Ja mēs uzcītīgi studējam Dieva vārdu un rīkojamies pēc tā ticībā, tad mēs varam paši uzzināt evaņģēlija patiesos principus. (Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt šo principu saviem vārdiem līdzās Džozefs Smits — Vēsture 1:20.)

Atsaucieties uz ēdiena un dzēriena aktivitāti, kas bija stundas sākumā. Atgādiniet studentiem, ka fiziskās barības baudīšana prasa pūles no mūsu puses un ka mēs varam gūt labumu no ēdiena vai dzēriena vienīgi tad, ja paši to ēdam vai dzeram. Lieciniet, ka tas pats attiecas uz garīgām lietām: evaņģēlijs var ienākt mūsu sirdīs un kļūt par daļu no mums vienīgi tad, kad mēs pieliekam pūles, lai mācītos evaņģēlija patiesos principus un pielietotu tos savā dzīvē.

Ko jūs darīsit šajā gadā, lai aicinātu Garu mācīt jūs un nest evaņģēlija patiesos principus jūsu sirdīs? (Atbildēs varētu minēt: apmeklēt baznīcas sanāksmes, tostarp semināru; piedalīties sanāksmēs un stundās, dziedot garīgās dziesmas, atzīmējot Rakstu pantus, pierakstot atskārsmes, atbildot uz jautājumiem, daloties pieredzēs un liecībās un mācot citus; piedalīties ģimenes mājvakaros un ģimenes Svēto Rakstu studēšanā; ik dienu personīgi studēt Svētos Rakstus un lūgt; pielietot evaņģēlija principus savā dzīvē. Aiciniet studentus pierakstīt vienu vai vairākus mērķus.)

Noslēgumā aiciniet studentus pārdomāt savas liecības par evaņģēliju un to, kas ir patiess. Aiciniet dažus studentus dalīties tajā, kā viņu personīgie centieni apgūt evaņģēliju ir ietekmējuši viņu liecības un attiecības ar To Kungu. Sniedziet savu liecību par spēku un vadību, ko mēs varam saņemt no Tā Kunga — atbildē uz mūsu centieniem mācīties un dzīvot pēc evaņģēlija principiem.

Komentāri un skaidrojumi

Studenti var aicināt Svēto Garu apstiprināt to, ko viņi mācās

Elders Deivids A. Bednārs liecināja par saistību, kas pastāv starp audzēkņa lomas pildīšanu un Gara iespēju mācīt un liecināt:

„Audzēknis, pielietojot rīcības brīvību un rīkojoties saskaņā ar pareiziem principiem, atver savu sirdi Svētajam Garam un aicina Viņu mācīt, liecināt un apstiprināt. … Tieši ticības iedvesmota, sirsnīga un neatlaidīga rīcība parāda Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, mūsu gatavību mācīties un saņemt norādījumus no Svētā Gara” („Seek Learning by Faith”, [uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 2006. g. 3. febr.], 3, LDS.org).

Ikdienas Svēto Rakstu studēšanas nozīmīgums

Grāmatā Uzticīgi ticībai par ikdienas Svēto Rakstu studēšanas nozīmīgumu teikts šādi:

„Pēdējo dienu pravieši sniedz mums padomu studēt Svētos Rakstus katru dienu — gan individuāli, gan kopā ar savu ģimeni. Tie mūs mudina, kā Nefijs mudināja savus brāļus, pielīdzināt Svētos Rakstus attiecībā uz sevi, meklējot veidus, kā svētos senatnes pierakstus pielīdzināt attiecībā uz mūsu dzīvi mūsdienās (skat. 1. Nef. 19:23–24). Tie mūs pārliecina „pētīt rakstus” (skat. Jāņa 5:39) un baudīt „Kristus vārdus” (2. Nef. 32:3).

Jūs daudz iegūsiet, ja ievērosiet šo padomu. Ikdienas jēgpilna Svēto Rakstu studēšana palīdz mums labāk uztvert Svētā Gara čukstus. Tā attīsta mūsu ticību, nostiprina mūs pret kārdinājumiem un palīdz mums tuvināties Debesu Tēvam un Viņa Mīļotajam Dēlam.

Sastādiet plānu savām personīgajām Svēto Rakstu studijām. Katru dienu atvēliet noteiktu laiku, lai studētu Svētos Rakstus. Šajā laikā uzmanīgi lasiet, esot vērīgi pret Gara pamudinājumiem. Lūdziet savam Debesu Tēvam palīdzēt jums zināt, ko Viņš vēlas, lai jūs iemācītos un darītu.

Savas dzīves laikā turpiniet lasīt Svētos Rakstus, īpaši Mormona Grāmatu. Jūs no jauna atklāsit Svēto Rakstu dārgumus — atkal un atkal, atrodot jaunu nozīmi un to pielietojumu, kad jūs tos studēsit dažādos dzīves posmos.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 165. lpp.)

Prezidents Henrijs B. Airings, Augstākā prezidija loceklis, teica:

„Ja mēs kļūsim pavirši savās ikdienas Svēto Rakstu studijās, mēs kļūsim pavirši savās lūgšanās.

Iespējams, mēs nepārtrauksim lūgt, bet mūsu lūgšanas vairāk atkārtosies, tās kļūs automātiskākas, bez patiesa nolūka. Mūsu sirdis nevar būt vērstas uz Dievu, kuru mēs nepazīstam, un Svētie Raksti un mūsdienu praviešu vārdi mums palīdz Viņu iepazīt.” („Prayer”, Ensign, 2001. g. nov., 17.)