1830. gada decembrī Tas Kungs pavēlēja svētajiem pārcelties uz Ohaio štatu, kur viņi saņems Viņa likumu (skat. M&D 37:3; 38:32). Lemans Koplejs, Baznīcas loceklis Ohaio štatā, piedāvāja nodrošināt Džozefu Smitu, Sidniju Rigdonu un viņu ģimenes ar dzīvesvietu un pārtikas krājumiem (skat. M&D 41. nodaļas ievadu jaunākajā angļu valodas izdevumā). Drīz pēc ierašanās Ohaio štatā, 1831. gada 4. februārī, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 41. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs sniedza norādījumus pravietim un citiem Baznīcas vadītājiem — lūgt, lai saņemtu Viņa likumu. Tāpat Viņš arī norādīja, kur Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam vajadzētu dzīvot, un aicināja Edvardu Partridžu kļūt par pirmo Baznīcas bīskapu.
Tas Kungs māca, ka patiesi mācekļi ievēro Viņa likumu
Aiciniet studentus apdomāt, ko nozīmē — rast vai gūt prieku no kādas nodarbes?
Kā jūs gūstat prieku?
Kā, jūsuprāt, Tas Kungs gūst prieku?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 41:1. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noskaidrot, kā Tas Kungs rod prieku.
Kā, pēc Viņa vārdiem, Tas Kungs gūst prieku? (Svētot Savus ļaudis „ar vislielākajām no visām svētībām”.)
Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Tas Kungs rod prieku, mūs svētot, kad …
Saskaņā ar 1. pantu, kas mums ir jādara, lai saņemtu svētības, kuras Tas Kungs vēlas mums dot. (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka dzirdēt nozīmē — uzmanīgi ieklausīties un paklausīt. Balstoties uz studentu atbildēm, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto principu: Tas Kungs rod prieku, mūs svētot, kad mēs Viņu sadzirdam un Viņam paklausām. Jūs varat mudināt studentus atzīmēt savos Svētajos Rakstos vārdus vai frāzes, kas māca šo principu.)
Lūdziet studentiem padomāt, vai viņi kādreiz ir guvuši prieku, kaut ko paveicot kāda cita cilvēka labā. Aiciniet vienu vai divus studentus dalīties savās pieredzēs.
Ko jums nozīmē, ka Tas Kungs gūst prieku, svētot jūs par paklausību Viņam?
Atgādiniet studentiem, ka Tas Kungs pavēlēja svētajiem pulcēties Ohaio štatā. Dažiem svētajiem pārcelšanās uz Ohaio štatu prasīja upurēšanos. Viņi pārdeva savas mājas un īpašumus, ciešot zaudējumus, vai vienkārši pameta tos, paklausot Tā Kunga pavēlei, kas tika dota caur pravieti, un devās uz Ohaio štatu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo aprakstu par Lūciju Maku Smitu (pravieša Džozefa Smita māti) un Baznīcas locekļu grupu, kuru viņa vadīja uz Ohaio štatu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties piemērā, kā Tas Kungs svētīja tos, kuri paklausīja Viņa pavēlei pārcelties uz Ohaio štatu.
Lūcija Maka Smita veda 80 Baznīcas locekļu lielu grupu no Faijetes, Ņujorkas štatā, uz Ohaio štatu. Kuģojot pa Kajugas un Senekas kanālu uz Bufalo, Ņujorkas štatā, Lūcija atgādināja svētajiem, ka viņi ceļoja, paklausot Tā Kunga pavēlei, tāpat kā seno laiku Lehijs, kad pameta Jeruzālemi. Viņa pamācīja svētos: ja viņi būs uzticīgi, tad „viņiem būs tāds pats pamats sagaidīt Dieva svētības” (skat. History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley (1958. g.), 195–196; Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 91).
Kad viņi ieradās Bufalo, atklājās, ka ledus bija aizsprostojis ostu, liedzot kuģiem pienākt un atiet. „Pēc vairākām nemiera pilnām dienām Bufalo daudzi bērni saslima, un daudzi grupas locekļi bija izsalkuši un vīlušies. Viņi samaksāja par sēdvietām uz kuģa, atnesa savas lietas uz klāja un izveidoja pagaidu pajumti sievietēm un bērniem līdz nākamās dienas agram rītam. Kad viņi bija uz klāja, Lūcijas pārliecināja joprojām kurnējošo grupu lūgt To Kungu, lai Viņš pāršķeltu divdesmit pēdas (6,10 m) augstos ledus gabalus, kas aizsprostoja ostu” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 92).
Lūcija pārliecināja savu grupu ticēt Dievam un apsolīja: ja viņi vienosies lūgšanā un lūgs Dievam pāršķelt ledu, kas ir aizsprostojis ceļu uz ostu, tad tā tas arī notiks. Turpmākos notikumus Lūcija aprakstīja šādi: „Tai pašā mirklī mēs dzirdējām troksni, kas līdzinājās pērkona dārdiem. Kapteinis pavēlēja vīriem: „Katrs savā vietā!” Ledus pašķīrās, izveidojot tikko pietiekami platu eju kuģim, kas bija tik šaura, ka, kuģim braucot cauri, ūdensrata kausi tika norauti ar skaļu krakšķi. … Mēs tikko bijām izbraukuši pa šo eju, kā ledus aiz mums atkal aizsprostoja ceļu” (skat. History of Joseph Smith by His Mother, 197–205).
Kā šie svētie parādīja ticību Tam Kungam grūtajā situācijā? Kā šis gadījums parāda to, ka Tas Kungs apzinās mūsu stāvokli un palīdzēs mums pārvarēt grūtības?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 41:2–4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva Baznīcas elderiem.
Ko Tas Kungs pavēlēja Baznīcas elderiem darīt? (Viņš pavēlēja viņiem sapulcēties kopā, lai vienotos par Viņa vārdu, lūgt ar ticību, saņemt Viņa likumu un skatīties, lai Viņa likums tiktu ievērots.)
Saskaņā ar 3. pantu, ar kādu nolūku likums tika elderiem dots?
Kā Tā Kunga likuma saņemšana kļuva par svētību svētajiem Ohaio štatā?
Norādiet, ka ar vārdu „likums” Tas Kungs apzīmēja likumu, kas ir pierakstīts Mācības un Derību 42. nodaļā, kas ir Tā Kunga likums Baznīcai. Paskaidrojiet studentiem, ka viņi sīkāk studēs šo likumu nākamajās stundās.
Lai sagatavotu studentus atpazīt kādu svarīgu patieso principu no Mācības un Derību 42:5, uz tāfeles uzrakstiet šos vārdus: Ticīgais un Māceklis.
Kas šiem abiem apzīmējumiem ir kopīgs? Ar ko šie apzīmējumi atšķiras?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 41:5. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs teica par Saviem mācekļiem.
Balstoties uz šo pantu, nosauciet vienu Glābēja mācekļiem raksturīgu īpašību? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt vārdus vai frāzes, kas māca šo principu: Jēzus Kristus mācekļi saņem Viņa likumus un tiem paklausa.)
Kādēļ Jēzus Kristus mācekļiem ir svarīgi ievērot baušļus, ne tikai tos zināt?
Lai palīdzētu studentiem pielietot šo principu, aiciniet viņus patstāvīgi atkārtot standartus no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai. Aiciniet viņus izvēlēties vienu standartu un savās pierakstus kladēs vai studiju dienasgrāmatās uzrakstīt, kā viņi varētu labāk dzīvot saskaņā ar šo standartu. (Aplieciniet studentiem, ka šis ir individuāls uzdevums un jūs nelūgsiet viņus dalīties savās atbildēs ar citiem.)
Tas Kungs sniedza svētajiem norādījumus uzcelt māju, kur pravietis varētu dzīvot un tulkot
Sniedziet Mācības un Derību 41:7–8 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs sniedza svētajiem norādījumus sagādāt pravietim māju, kur viņš varētu dzīvot kopā ar savu ģimeni un turpināt darbu pie Bībeles tulkošanas. Tas Kungs arī sniedza īsu pamācību Sidnijam Rigdonam.
Tas Kungs aicina Edvardu Partridžu kļūt par pirmo Baznīcas bīskapu
Aiciniet studentus iedomāties, ka viņu bīskapijai ir nepieciešams jauns bīskaps. Palūdziet viņiem patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 41:9–10, meklējot, kas tiek iesaistīts bīskapa aicināšanā.
Saskaņā ar šo pantu, kas iesaistās jauna bīskapa aicināšanā? (Bīskapi tiek aicināti no Dieva, tos ar savu balsi atbalsta Baznīcas locekļi, un viņi tiek ordinēti ar atbilstošām pilnvarām. Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles. Jūs varētu paskaidrot, ka mūsdienu bīskapiem bīskapijās netiek pavēlēts pavadīt visu savu laiku „baznīcas darbā”, kā Tas Kungs aicināja Edvardu Partridžu.)
Ko nozīmē — tikt „nozīmētam ar baznīcas balsi”? (Tas nozīmē, ka Baznīcas locekļi ir apsolījuši atbalstīt cilvēku, kuru aicināja Dievs.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 41:11. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāda īpašība piemīt Edvardam Partridžam, kas varētu palīdzēt viņa aicinājumā.
Kāda īpašība piemīt Edvardam Partridžam, kas varētu viņam palīdzēt aicinājumā? (Studentiem atbildot, jūs varētu paskaidrot, ka frāze nav viltības norāda uz to, ka viņš ir godīgs un patiess cilvēks.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 41:12. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu brīdinājumu Tas Kungs deva atklāsmes beigās.
Ko, pēc jūsu domām, nozīmē — sargāties no tā, kā mēs turam Glābēja vārdus? (Jūs varat paskaidrot, ka Džozefam Smitam un pārējiem tā bija pavēle pasargāt Svētos Rakstus.) Kā tas attiecas uz apgūto principu par Jēzus Kristus māceklību?
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Nīls A. Maksvels: „Katru dienu mēs izlemjam, cik lielā mērā mēs esam Viņa mācekļi” („My Servant Joseph”, Ensign, 1992. g. maijs, 39).
Aiciniet studentus dalīties, kā šajā stundā apgūtie patiesie principi var viņiem palīdzēt būt par labākiem Jēzus Kristus mācekļiem.
Komentāri un skaidrojumi
Džozefs Smits ierodas Kērtlandē
1831. gada janvāra beigās Džozefs un Emma Smiti atstāja Ņujorkas štatu un ar kamanām devās gandrīz 300 jūdžu (480 km) tālā ceļā uz Kērtlandi, Ohaio štatā. Kad Džozefs un Emmu ieradās Kērtlandē, viņi apstājās pie Gilberta & Vitneju veikala.
„[Džozefs], uzskrējis pa pakāpieniem, iegāja veikalā, kur to sagaidīja kāds jauns uzņēmējs. „Nevels K. Vitnijs! Tu esi tas vīrs!” viņš izsaucās, sirsnīgi pasniedzot viņam roku kā vecam un tuvam draugam. „Jūs mani pazīstat, es jūs gan nē,” atbildēja [Nevels K. Vitnijs], automātiski paspiežot pasniegto roku, „es nevaru jūs nosaukt vārdā, kā jūs nosaucāt mani.” „Es esmu pravietis Džozefs,” smaidot teica svešinieks. „Es esmu šeit tavu lūgšanu dēļ; tad nu, ko tu vēlies no manis?” (History of the Church, 1:145–146.)
Džozefs paskaidroja, ka viņš pirms tam bija redzējis vīziju, kurā Nevels lūdza, lai viņš ierastos Kērtlandē. Vitneju ģimene ar laipnību uzņēma Džozefu un Emmu Smitus, un viņi kādu laiku dzīvoja pie šīs ģimenes. (Skat. History of the Church, 1:146; skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 90–91.)
Edvarda Partridža gatavība „pamest savu tirdzniecību” (M&D 41:9) un pavadīt savu laiku Baznīcas darbā ir apliecināta šajā aprakstā:
„Partridža meita vēlāk stāstīja, ka pēc šīs atklāsmes viņas tēvs pārdeva savus īpašumus, no darījumiem gūstot tikai nelielus ienākumus. Viņa piebilda: „Mana tēva lēmums — pievienoties mormoņu reliģijai un ziedot savu īpašumu — lika viņa pasaulīgajiem draugiem domāt, ka viņš ir zaudējis prātu. Viņi nevarēja saprast, kādēļ cilvēks reliģijas labā atteicās no visām pasaulīgajām vērtībām”” (Documents, 1. sēj.: 1828. g. jūlijs - 1831. g. jūnijs, 1. sēj. of the Documents series of The Joseph Smith Papers (2013. g.), 244).
Edvards Partridžs un Sidnijs Rigdons mēroja tālu ceļu uz Ņujorkas štatu, lai satiktu pravieti Džozefu Smitu. „Saskaņā ar Filo Dibla teikto, Pārtridžs devās arī citu cilvēku vārdā. Kāds kaimiņš pateica [Filo Diblam]: „Mēs esam sūtījuši cilvēku uz Ņujorkas štatu, lai viņš uzzinātu patiesību par šo darbu, un viņš ir cilvēks, kurš nemelos.” (Dibble, „Philo Dibble’s Narrative”, 77. lpp.)” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 82). Džozefs raksturoja Edvardu kā „godbijības paraugu un vienu no Tā Kunga dižajiem vīriem” (History of the Church, 1:128).