146. stunda: Pēctecība prezidijā

146. stunda

Pēctecība prezidijā

Ievads

Pēc pravieša Džozefa Smita mocekļa nāves 1844. gada 27. jūnijā dažiem cilvēkiem nebija skaidrs, kurš vadīs Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Taču pirms savas nāves pravietis bija sagatavojies šai vadības nodošanai, piešķirot visas priesterības atslēgas un spēku Divpadsmit apustuļu kvorumam. Kad 1844. gada 8. augustā Brigams Jangs, kurš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, runāja ar svētajiem, daudzi Baznīcas locekļi saņēma garīgu apliecinājumu, ka viņš ir Dieva aicināts un sagatavots, lai vadītu Baznīcu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Pēc Džozefa un Hairama Smitu mocekļa nāves daži cilvēki pieprasa tiesības vadīt Baznīcu

Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus jautājumus:

Kas kļūst par nākamo Baznīcas prezidentu pēc pašreizējā Baznīcas prezidenta nāves? Kā viņu izvēlēsies?

Kā Baznīcas prezidents saņem nepieciešamās priesterības pilnvaras, lai vadītu Baznīcu?

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi atbildētu uz jautājumiem, kas uzrakstīti uz tāfeles. Mudiniet viņus saklausīt atbildes uz šiem jautājumiem, šajā nodarbībā mācoties par Baznīcas vadītāju maiņu, kas notika pēc pravieša Džozefa Smita un viņa brāļa Hairama nāves.

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Džozefs un Hairams Smiti tika nogalināti, svētie izjuta lielas skumjas. Dažiem nebija skaidrs, kurš vadīs Baznīcu. Daži saprata, ka Baznīcas prezidenta nāves gadījumā visa atbildība par Baznīcas vadību ir jāuzņemas Divpadsmit apustuļu kvorumam. Tomēr daži cilvēki nepamatoti apgalvoja, ka tieši viņiem ir tiesības vadīt Baznīcu. Starp šiem cilvēkiem bija Sidnijs Rigdons un Džeimss Strengs.

Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamās trīs rindkopas. Aiciniet klasi saklausīt, kāpēc Sidnijs Rigdons, kurš daudzus gadus bija ievērojams Baznīcas vadītājs, domāja, ka viņam vajadzētu vadīt Baznīcu.

„Sidnijs Rigdons, Augstāka prezidija pirmais padomnieks, 1844. gada 3. augustā no Pitsburgas, Pensilvānijas, ieradās [Navū]. Gadu pirms šī notikuma viņš sāka rīkoties pretrunā ar pravieša Džozefa Smita padomiem un atsvešinājās no Baznīcas. Viņš atteicās satikties ar trīs Divpadsmito locekļiem, kuri jau atradās Navū, un tā vietā uzrunāja lielu grupu ar svētajiem, kuri bija sapulcējušies svētdienas dievkalpojumā” (Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vēstures īss izklāsts [2006. g.], 65. lpp.).

Sidnijs Rigdons sasauca īpašu sapulci, lai to novadītu otrdien, 6. augustā, un Baznīcas locekļi varētu izvēlēties Baznīcas aizbildni. Šķita, ka Sidnijs Rigdons cenšas sasaukt sapulci, lai Baznīcas locekļi varētu apstiprināt viņa kā Baznīcas aizbildņa amatu, pirms visi Divpadsmit apustuļi atgriežas no misijām Amerikas Savienoto Valstu austrumos. Daži Baznīcas vadītāji uzskatīja, ka brālis Rigdons plāno „izmantot situāciju, kādā bija nonākuši svētie” (History of the Church, 7:225). Par laimi, pateicoties eldera Vilarda Ričarda un eldera Pārlija P. Preta pūlēm, sapulce tika pārcelta uz ceturtdienu, 1844. gada 8. augustu, kad gandrīz visi apustuļi bija atgriezušies Navū.

Brālis Rigdons apgalvoja, ka, tā kā viņš iepriekš bija ticis aicināts un ordinēts par Džozefa Smita runasvīru (skat. M&D 100:9), viņa pienākums ir „pārliecināties, ka Baznīca tiek vadīta atbilstošā kārtībā” (skat. History of the Church, 7:229). Viņš arī apgalvoja, ka viņam būtu jākļūst par „cilvēku aizbildni” un ka, pildot šo pienākumu, viņš dara to, ko Dievs viņam ir pavēlējis (skat. History of the Church, 7:230).

Ja jūs toreiz būtu Navū, ko jūs domātu par Sidnija Rigdona prasību? Kādas bažas jūs varētu pārņemt attiecībā uz brāli Rigdonu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamo rindkopu. Aiciniet klasi saklausīt, kāpēc Džeimss Strengs apgalvoja, ka viņam būtu jāvada Baznīca.

Džeimss Strengs, kurš tika nokristīts 1844. gada februārī, 1844. gada pavasarī meklēja iespējamo apmešanās vietu svētajiem Viskonsinā. Pēc pravieša mocekļa nāves brālis Strengs apgalvoja, ka bija saņēmis vēstuli no Džozefa Smita, kurā viņš aprakstījis, ka viņam ir jākļūst par Džozefa pēcteci. Izskatījās, ka vēstuli, kuru Džeimss Strengs parādīja Baznīcas locekļiem, bija parakstījis Džozefs Smits. Džeimss Strengs apgalvoja, ka viņam jākļūst par nākamo pravieti, un paziņoja savu nostāju Baznīcas konferencē Mičiganā 1844. gada 5. augustā.

Ja jūs būtu bijuši kopā ar svētajiem Mičiganā, kas jums varētu šķist visnotaļ pārliecinošs attiecībā uz Džeimsa Strenga apgalvojumiem? Kādas jums varētu būt bažas attiecībā uz šiem apgalvojumiem?

Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamās piecas rindkopas. Aiciniet klasi saklausīt, ko Brigams Jangs teica pārējiem priesterības vadītājiem, tai skaitā Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, kuri atradās Navū, attiecībā uz to, kuram būtu jāvada Baznīca:

Elderi Džons Teilors, Vilards Ričards un Pārlijs P. Prets jau atradās Navū, kad tur ieradās Sidnijs Rigdons. Lielāka daļa apustuļu, tai skaitā arī Brigams Jangs, atgriezās Navū 1844. gada 6. augusta vakarā. Nākamajā dienā — 7. augustā — apustuļi tikās padomes sapulcē Džona Teilora mājās. Vēlāk, tās dienas pēcpusdienā, satikās Divpadsmit apustuļi, augstā padome un augstie priesteri. Prezidents Jangs aicināja Sidniju Rigdonu izklāstīt savu vēstījumu svētajiem. Sidnijs Rigdons drosmīgi paziņoja, ka viņš bija redzējis vīziju un ka neviens nevar pārņemt Džozefa Smita Baznīcas prezidenta amatu. Tad viņš ierosināja, ka viņam būtu jātiek ieceltam par cilvēku aizbildni.

Kad Sidnijs Rigdons beidza runāt, Brigams Jangs teica:

„Man ir vienalga, kurš vada Baznīcu, … bet man ir jāzina, ko Dievs par to saka. Man ir atslēgas un iespējas noskaidrot Dieva prātu šajā jautājumā. …

Džozefs mums, [Divpadsmit apustuļiem], liekot rokas uz galvas, piešķīra visas atslēgas un spēku, kas pieder apustuļiem un kas piederēja viņam pašam, pirms viņš nomira. …

Cik gan bieži Džozefs Divpadsmitajiem teica: „Es esmu licis valstības pamatus, un jums tā ir jāturpina celt, jo tā gulstas uz jūsu pleciem” (skat. History of the Church, 7:230).

Kāpēc Brigama Janga liecība par priesterības atslēgām bija svarīga? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patieso principu: Apustuļiem ir visas nepieciešamās priesterības atslēgas, lai vadītu Baznīcu.)

Paskaidrojiet, ka tad, kad vīrietis tiek ordinēts par apustuli, viņam tiek piešķirtas visas priesterības atslēgas, kas ir uz Zemes (skat. M&D 112:30–32), bet tiesības izmantot visas šīs priesterības atslēgas ir tikai vecākajam apustulim, kurš ir Baznīcas prezidents.

Nolasiet tālāk dotos norādījumus, ko 1836. gada janvārī, vairāk nekā astoņus gadus pirms savas nāves, pravietis Džozefs Smits deva Divpadsmit apustuļu kvorumam:

„Divpadsmitie nav pakļauti nevienam citam, kā tikai Augstākajam prezidijam”, … „ja manis nav, tad Divpadsmitajiem vairs nav jāpakļaujas Augstākajam prezidijam” (skat. History of the Church, 2:374).

Pamatojoties uz šo izteikumu, kas notiek ar Augstāko prezidiju, kad Baznīcas prezidents nomirst? Kas vada Baznīcu? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Kad Baznīcas prezidents nomirst, Augstākais prezidijs tiek anulēts un Divpadsmit apustuļu kvorums kļūst par prezidējošo kvorumu.)

Paskaidrojiet, ka tad, kad Baznīcas prezidents nomirst, Augstākā prezidija padomnieki ieņem savu vietu Divpadsmit apustuļu kvorumā, balstoties uz to, kurš šajā kvorumā bijis visilgāko laiku. Kad 1835. gadā pirmo reizi tika organizēts kvorums, par vecāko apustuļa amatā tika uzskatīts gados vecākais apustulis. Mūsdienās vecākais apustulis tiek noteikts pēc datuma, kad vīrietis kļūst par apustuli.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 124:127–128 un aiciniet klasi noskaidrot, kurš bija vecākais apustulis un Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents laikā, kad nomira pravietis Džozefs Smits. Aiciniet viņus pastāstīt par izlasīto.

Pamatojoties uz izlasīto, kāpēc jūs būtu gatavi sekot Brigamam Jangam pēc pravieša Džozefa Smita nāves?

Pabeidziet rakstīt doktrīnu uz tāfeles, to papildinot ar pasvītroto informāciju: Kad Baznīcas prezidents nomirst, Augstākais prezidijs tiek anulēts un Divpadsmit apustuļu kvorums kļūst par prezidējošo kvorumu, kuru vada vecākais apustulis.

Daudzi saņem liecību, ka Brigamam Jangam ir jāvada Baznīca

Paskaidrojiet, ka 1844. gada 8. augustā plkst. 10:00 svētie sapulcējās Navū, Ilinoisā, lai dzirdētu, kā Sidnijs Rigdons ierosina prasību kļūt par Baznīcas aizbildni. Tā kā pret paaugstinājumu pūta pretvējš, Sidnijs Rigdons uzkāpa uz kravas ratiem, kas stāvēja aiz sapulcinātās draudzes, lai cilvēki viņu labāk varētu dzirdēt. Draudze pagriezās pret viņu, lai viņi varētu redzēt Sidniju Rigdonu runājam. Pusotru stundu viņš uzrunāja tūkstošiem svēto, kuri bija sapulcējušies, paskaidrojot, kāpēc viņam vajadzētu kļūt par Baznīcas aizbildni. Vairāki cilvēki teica, ka viņa runa nebija iedvesmojoša.

Prezidents Brigams Jangs un citi Baznīcas vadītāji atnāca un apsēdās uz paaugstinājuma, kas atradās pretējā pusē vietai, no kuras runāja Sidnijs Rigdons. Šajā brīdī vējš mitējās. Kad Sidnijs Rigdons bija pabeidzis, runāja prezidents Brigams Jangs. Klausītāji pagriezās, lai dzirdētu Brigamu runājam, un ar muguru pagriezās pret ratiem, uz kuriem stāvēja Sidnijs Rigdons. (Skat. George Q. Cannon, „Discourse,” Deseret News, 1883. g. 21. febr., 67. lpp.) Prezidents Brigams Jangs runāja īsi un pateica, ka labprātāk gribētu atgriezies Navū, lai sērotu par pravieti, nekā iecelt jaunu vadītāju. Viņš paziņoja, ka Baznīcas vadītāju un locekļu sapulce norisināsies tās dienas pēcpusdienā plkst. 14:00. Vairāki Baznīcas locekļi vēlāk liecināja, ka tad, kad Brigams Jangs runāja, viņi redzēja, kā izmainās viņa izskats un balss, kas līdzinājās pravieša Džozefa Smita izskatam un balsij. Šis brīnumainais notikums palīdzēja daudziem svētajiem saprast, ka Tas Kungs vēlas, lai Brigams Jangs vadītu Baznīcu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt dotos piemērus tam, ko svētie redzēja un dzirdēja:

Benjamīns F. Džonsons atceroties sacīja: „Tiklīdz viņš [Brigams Jangs] sāka runāt, es pielēcu kājās, jo viņš visos iespējamos veidos līdzinājās Džozefam balss, personības, attieksmes, apģērba un ārienes ziņā, viņš bija viņa iemiesojums; un tajā brīdī es zināju, ka Džozefa gars un mantija ir pār viņu” (My Life’s Review, 104. lpp., citēts Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 291. lpp.).

Viljams K. Steins sacīja, ka Brigams Jangs runāja „balsī, kas līdzinājās pravieša Džozefa balsij. Es domāju, ka tas ir viņš, un tāpat domāja arī tūkstošiem citi cilvēki, kuri viņu dzirdēja” (skat. History of the Church, 7:236).

Vilfords Vudrafs rakstīja: „Ja es viņu nebūtu redzējis pats savām acīm, neviens mani nevarētu pārliecināt, ka tas nav Džozefs Smits, un par to var liecināt ikviens, kurš pazina šos divus vīrus” (skat. History of the Church, 7:236).

Paskaidrojiet, ka Brigams Jangs un citi Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi runāja sanāksmē plkst. 14:00, kas tika noturēta vēlāk — tajā pašā dienā. Daudzi citi teica, ka Brigams Jangs, tajā pēcpusdienā runājot, izskatījās un izklausījās kā Džozefs Smits. Džordžs K. Kenons, kuram tolaik bija 17 gadi, atceras: „Tā bija Džozefa balss. … Cilvēkiem šķita, ka tas ir pats Džozefs, kas stāv viņu priekšā” (skat. History of the Church, 7:236; skat. arī Edward William Tullidge, Life of Brigham Young [1877], 115. lpp.). Papildus šim brīnumam, daudzi svētie arī sajuta Svēto Garu viņiem liecinām, ka Brigams Jangs un Divpadsmit apustuļu kvorums ir Dieva aicināti vadīt Baznīcu. Sapulces noslēgumā svētie Navū vienbalsīgi nobalsoja, atbalstot Divpadsmit apustuļu kvorumu ar Brigamu Jangu priekšgalā, lai vadītu Baznīcu. Tomēr ne visi Baznīcas locekļi galu galā izvēlējās sekot apustuļiem. Tā vietā daži no viņiem izvēlējās sekot citiem, piemēram, Sidnijam Rigdonam un Džeimsam Strengam, kuri izveidoja paši savas baznīcas.

Kā Tas Kungs atklāja svētajiem, kuru Viņš ir iecēlis par Baznīcas vadītāju?
Kā mēs varam zināt, ka mūsdienu Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti? (Kad studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Caur Svēto Garu mēs varam saņemt liecību, ka tie, kuri vada Baznīcu, ir Dieva aicināti.)
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi iegūt liecību par to, ka mūsu Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti?
Kad jūs esat saņēmuši liecību, ka kādu Baznīcas vadītāju ir aicinājis Dievs? Ko jūs darījāt, lai saņemtu šādu liecību?

Paskaidrojiet, ka tad, kad pravietis Džozefs Smits nomira, vecākais apustulis (Brigams Jangs) uzreiz varēja izmantot visas priesterības atslēgas. Viņam bija tiesības saņemt atklāsmi attiecībā uz to, kad organizēt jaunu Augstāko prezidiju. 1847. gadā — vairāk nekā divus gadus pēc pravieša mocekļa nāves — prezidents Brigams Jangs tika iedvesmots no jauna organizēt Augstāko prezidiju, nevis turpināt vadīt Baznīcu kā Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents.

Izlieciet pašreizējā Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma attēlus. Lai dotu studentiem iespēju apkopot, ko viņi ir iemācījušies, aiciniet viņus paskaidrot, kas notiek ar Augstāko prezidiju un Divpadsmit apustuļu kvorumu, kad Baznīcas prezidents nomirst. Aiciniet viņus noteikt, kurš kļūtu par Baznīcas prezidentu jeb vecāko apustuli, ja pašreizējais Baznīcas prezidents nomirtu.

Jūs varētu noslēgt šo stundu, liecinot, ka tās pašas priesterības atslēgas un spēks, ko Džozefs Smits piešķīra Brigamam Jangam un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, ir pašreizējam Baznīcas prezidentam, viņa padomniekiem Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem. Jūs varētu padalīties, kā jūs ieguvāt savu liecību, ka Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti. Aiciniet studentus lūgšanu pilniem tiekties iegūt vai stiprināt savu liecību par patiesajām mācībām, kuras tika pārrunātas šajā nodarbībā.

Komentāri un skaidrojumi

Secīga notikumu uzskaite saistībā ar pēctecību prezidijā pēc Džozefa Smita mocekļa nāves

Datums
1844. gada 27. jūnijs	Džozefs un Hairams Smiti tiek nogalināti.
1844. gada 29. jūnijs	Publiskas atvadas no Džozefa un Hairama Smitiem.
1844. gada 27. jūnijs – 7. jūlijs	Vilards Ričards un ievainotais Džons Teilors ir vienīgie apustuļi, kuri atrodas Navū.
1844. gada 8. jūlijs	Pārlijs P. Prets atgriežas Navū un palīdz Vilardam Ričardam un Džonam Teiloram saglabāt Baznīcā kārtību.
1844. gada 3. augusts	Sidnijs Rigdons ierodas Navū no Pitsburgas, Pensilvānijas.
1844. gada 4. augusts	Sidnijs Rigdons paziņo kādai svēto grupai, ka viņam būtu jākļūst par Baznīcas aizbildni, un vēlas, lai 6. augustā tiek sasaukta īpaša sanāksme, lai to formāli apstiprinātu. Šī sapulce patiesībā tiek novadīta 8. augustā.
1844. gada 6. augusts	Lielāka daļa apustuļu, tai skaitā arī Brigams Jangs, atgriežas Navū no savām misijām.
1844. gada 7. augusts	No rīta apustuļi satiekas ievainotā Džona Teilora mājās. Pēcpusdienas sapulcē ar apustuļiem, augsto padomi un augstajiem priesteriem Sidnijs Rigdons atkal apgalvo, ka viņam būtu jākļūst par Baznīcas aizbildni. Brigams Jangs paziņo, ka viņam [Brigamam Jangam] ir atslēgas un viņš vēlas darīt Tā Kunga gribu šajā jautājumā.
1844. gada 8. augusts	Sapulces laikā, kas sākās plkst. 10:00 no rīta, Sidnijs Rigdons pusotru stundu uzrunā tūkstošiem svēto, kuri ir sapulcējušies, paskaidrojot, kāpēc viņam vajadzētu kļūt par Baznīcas aizbildni. Arī Brigams Jangs uzrunā svētos un aicina viņus vēlreiz sapulcēties plkst. 14:00. Abu sanāksmju laikā daudzi svētie pieredz, ka Brigams Jangs izskatās un izklausās kā Džozefs Smits. Sanāksmes laikā, kas sākās plkst. 14:00, svētie atbalsta Brigamu Jangu un Divpadsmit apustuļus par Baznīcas vadītājiem. Daudzi Baznīcas locekļi saņem liecību, ka pravieša Džozefa Smita mantija jeb pilnvaras ir piešķirtas Brigamam Jangam, kurš ik pa laikam izskatās un izklausās kā pravietis Džozefs Smits.

Tas Kungs ir noteicis pēctecību Baznīcas prezidijā

Pēctecību Baznīcas prezidijā ir noteicis Tas Kungs. Baznīca nekad nav bez iedvesmotas vadības, un nav iemesla spekulācijām vai strīdiem par to, kas būs nākamais Baznīcas prezidents.

Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja: „Dievs zina visas lietas — galu no paša sākuma, un neviens cilvēks nekļūst par Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu nejauši vai paliek šajā amatā gadījuma pēc, vai aiziet mūžībā nejaušības pēc” („Jesus Christ—Gifts and Expectations”, New Era, 1975. g. maijs, 16.–17. lpp.).

Džozefs Smits piešķīra valstības atslēgas Divpadsmit apustuļu kvorumam

Vilfords Vudrafs, kurš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, pierakstīja, kas notika 1844. gada martā, pirms Džozefs Smits tika nogalināts:

„Viņš stāvēja telpā un vēl pēdējo reizi mūs uzrunāja aptuveni trīs stundu garumā. Telpa bija piepildīta kā ar uguns liesmām. Viņa seja bija skaidra kā dzintars; viņa vārdi bija kā spēcīgs zibens. Tie pārņēma katru mūsu ķermeņa daļu — no galvas līdz kāju pēdām. Viņš sacīja: „Brāļi, Visuvarenais Dievs ir aizzīmogojis uz manas galvas katru priesterību, katru atslēgu, katru spēku un katru principu, kas pieder pie pēdējās laiku pilnības atklāšanas un Dieva valstības celšanas. Es esmu aizzīmogojis uz jūsu galvām visus šos principus, priesterību, apustuļa kārtu un Dieva valstības atslēgas, un tagad jums ir jābūt gataviem uzņemties atbildību par šo valstību, vai arī jūs tiksit nolādēti”” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004], xxxii).