79. stunda: Mācības un Derību 76:20–49

79. stunda

Mācības un Derību 76:20–49

Ievads

Vīzijas pirmajā daļā, kas 1832. gada 16. februārī tika parādīta Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, viņi redzēja Jēzus Kristus godību un sniedza liecību par Viņu. Viņi redzēja, ka Sātans tiek padzīts no Dieva klātbūtnes pirmsmirstīgajā esamībā sacelšanās dēļ. Vēl viņiem tika parādīti pazudušanas dēli, un viņi uzzināja, kādas mūžīgās sekas ir tiem, kas izvēlas sekot Sātanam.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 76:20–24

Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons vīzijā redz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu

Kā sākuma dziesmu aiciniet klases audzēkņus nodziedāt „Es zinu — dzīvs mans Pestītājs” (Garīgās dziesmas, nr. 75). Šīs garīgās dziesmas vārdi var palīdzēt studentiem sajust to patieso principu spēku, kurus viņi šodien apgūs.

Stundas sākumā aiciniet studentus apdomāt šādu situāciju. Sēžot skolas klasē, jūsu skolotājs uzsāk sarunu par pasaules reliģijām. Skolotājs pavaicā, vai klasē ir kādi kristieši, kas vēlētos dalīties savā pārliecībā par Jēzu Kristu.

Ja jūs būtu šādā situācijā, ko jūs teiktu — kam jūs ticat un ko jūs zināt par Jēzu Kristu?

Aiciniet studentus aplūkot shēmu, ko viņi saņēma iepriekšējā stundā, par vīziju, kas pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā. Paskaidrojiet, ka šodienas stundā viņi mācīsies par pirmajām trim vīzijas daļām, kas tika parādīta Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam. Pirmajā vīzijas daļā viņi redzēja Tēvu un Dēlu Viņu godības centrā. Uz tāfeles uzrakstiet šādus trīs virsrakstus:

Ko viņi redzēja? Ko viņi dzirdēja? Ko viņi uzzināja?

Lūdziet studentiem pārrakstīt šos virsrakstus savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Pēc tam aiciniet viņus klusi izlasīt Mācības un Derību 76:20–24 un izrakstīt no šiem pantiem attiecīgos vārdus vai frāzes zem atbilstošajiem virsrakstiem. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet kādu studentu atnākt pie tāfeles un būt par pierakstītāju. Palūdziet klases audzēkņiem dalīties tajos vārdos un frāzēs, ko viņi ir noteikuši zem pirmajiem diviem virsrakstiem, kamēr students tos pieraksta uz tāfeles zem atbilstošajiem virsrakstiem.

Ko šie panti māca par Jēzu Kristu? (Aiciniet studentu pierakstīt klases audzēkņu atbildes uz tāfeles zem virsraksta Ko viņi uzzināja.)

Studenti varētu atpazīt vairākas mācības, tostarp: Jēzus Kristus ir dzīva, godpilna Būtne; Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir atsevišķas personas; Jēzus Kristus ir Tēva Vienpiedzimušais; Jēzus Kristus ir šīs pasaules un citu pasauļu Radītājs; un mēs esam dzimuši par Dieva dēliem un meitām.

Palīdziet studentiem sagatavoties, lai dalītos savās sajūtās un liecībās saistībā ar patiesajām mācībām, kuras viņi noteikuši 20.–24. pantā, palūdzot viņiem atbildēt uz vienu no šādiem jautājumiem savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās (uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles):

Par kuru no šīm patiesajām mācībām jūs esat sevišķi pateicīgi un — kādēļ?

Par kuru no šīm mācībām jūs varat liecināt? Kā jūs zināt, ka tā ir patiesa?

Pabeidziet šādu teikumu: Attiecībā uz Jēzu Kristu, es zinu …

Pēc tam, kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika, palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefa Smita un Sidnija Rigdona liecību M&D 76:22. Pēc tam aiciniet visus studentus, kas vēlas dalīties savās sajūtās un liecībās par augšāmcelto Glābēju, dalīties tajās. Apsveriet iespēju dalīties arī savā liecībā par Glābēju.

Mācības un Derību 76:25–29

Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons vīzijā redz Lucifera krišanu

Ja iespējams, iedodiet katram studentam tālāk sniegto patiess/aplams uzdevumu vai uzrakstiet uzdevuma jautājumus uz tāfeles. Norādiet studentiem pierakstīt savā eksemplārā vai uz papīra lapas pie katra apgalvojuma, vai tas ir patiess vai aplams.

____1. Sātans bija zināms kā Lucifers.
____2. Sātans bija gars ar varu Dieva klātbūtnē.
____3. Sātans nebija domājis nepaklausīt Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.
____4. Kad Sātans tika izdzīts, debesīs bija līksmība.
____5. Sātans karo ar Dieva svētajiem.

Pēc tam, kad studenti ir pabeiguši uzdevumu, paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 76:25–29 ir aprakstīta vīzija, kurā Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons redzēja Lucifera krišanu. Aiciniet studentus klusībā izlasīt šos pantus un, balstoties uz izlasīto, palabot savas atbildes. Pēc tam, kad studenti ir pārbaudījuši savas atbildes, kopīgi pārskatiet katru apgalvojumu un aiciniet studentus paskaidrot savas atbildes, balstoties uz to, ko viņi ir iemācījušies. 1. apgalvojums ir patiess (skat. M&D 76:26). 2. apgalvojums arī ir patiess (skat. M&D 76:25–27). Jūs varētu paskaidrot studentiem, ka vārds Lucifers nozīmē — gaismas nesējs jeb spīdošais. Viņš ir zināms arī kā „Rīta zvaigznes dēls”. (Skat. Bible Dictionary, „Lucifer”; Svēto Rakstu ceļvedis, „Lucifers”, scriptures.lds.org.)

Kamēr studenti paskaidro savas atbildes uz 3. apgalvojumu, kas ir aplams (skat. M&D 76:25, 28), palīdziet viņiem saprast, ka Sātans sacēlās. Viņš centās gāzt no troņa Debesu Tēvu un paņemt Viņa varu, valstību un godu.

Saskaņā ar 25. pantu, kādas sekas bija tam, ka Lucifers sacēlās pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu? (Jūs varētu aicināt studentus pierakstīt savu Svēto Rakstu piemalē, blakus 25. pantam, šādu doktrīnu: Pirmsmirstīgajā esamībā Lucifers sacēlās pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un tika padzīts.)

Kad studenti ir paskaidrojuši savas atbildes uz 4. apgalvojumu, kas ir aplams (skat. M&D 76:26), paskaidrojiet, ka Luciferam dotais tituls Pazudušais nozīmē postu vai lāstu.

Kamēr studenti paskaidro savas atbildes uz 5. apgalvojumu, kas ir patiess (skat. M&D 76:29), aiciniet viņus atzīmēt frāzi 29. pantā, kas māca, ka Sātans karo ar Dieva svētajiem.

Kad sākās šis karš ar Sātanu? (Pirmsmirstīgajā esamībā.) Kuri vārdi 29. pantā paskaidro, ka šis karš, kas sākās debesīs, turpinās arī mūsdienās? (Vārdi karo un ielenc ir lietoti tagadnes izteiksmē. Jums var būt nepieciešams paskaidrot, ka ielenkt nozīmē — pilnībā aplenkt.)
Kā Sātans karo pret svētajiem mūsdienās?

Mācības un Derību 76:30–49

Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons vīzijā redz pazušanas dēlu ciešanas

Kas ir nodevējs kara laikā?

Aiciniet studentus pārlasīt Mācības un Derību 76:30–32, meklējot Glābēja nodevējus, ko Tas Kungs vīzijā parādīja Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt no Mācības un Derību 76:30–35. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot izvēles, kas cilvēkus vada kļūt par pazušanas dēliem.

Kādas izvēles cilvēkus vada kļūt par pazušanas dēliem? (Izvēlēšanās sekot Sātanam, patiesības noliegšana un Dieva varas izaicināšana, iepriekš to pazīstot [skat. M&D 76:31]; Svētā Gara noliegšana pēc tā saņemšanas un Glābēja noliegšana [skat. M&D 76:35].)

Dažkārt studenti raizējas, ka tie tuvinieki, kas kļuvuši mazāk aktīvi evaņģēlijā, ir pazušanas dēli. Paskaidrojiet, ka pazušanas dēli atšķiras no tiem Baznīcas locekļiem, kuriem kādā brīdī ir bijusi liecība par patiesību, taču vēlāk kļuvuši neaktīvi evaņģēlijā. Pazušanas dēli izdara nepiedodamu grēku — noliedz Svēto Garu.

Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja:

„Lai izdarītu grēku pret Svēto Garu, nepieciešanas tik lielas zināšanas, ka parastiem Baznīcas locekļiem praktiski nav iespējams pastrādāt šādu grēku” (The Miracle of Forgiveness [1969], 123).

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt no Mācības un Derību 76:36–38, 44–49. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāds bija pazušanas dēlu liktenis.

Kā jūs raksturotu ciešanas, ko pazušanas dēli pieredzēs mūžīgi?
Saskaņā ar 37. pantu, kādu nāvi pieredzēs vienīgi pazušanas dēli?

Paskaidrojiet, ka pazušanas dēli netiks izpirkti no otrās garīgās nāves un pēc augšāmcelšanās tie neiemantos godības valstību. Tā vietā viņiem būs mūžīgas ciešanas.

Norādiet, ka vīzijas par pazušanas dēliem vidū Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons uzzināja cerības pilnu patiesību. Lai palīdzētu studentiem noteikt šo patieso mācību, palūdziet, lai studenti pastāsta vislabākās ziņas, ko viņi saņēmuši iepriekšējās nedēļas laikā. (Jūs varētu paņemt līdzi kādus labu ziņu piemērus avīzēs vai citos avotos.) Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 76:39–43 un pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot kādas labas ziņas, ko pasaules saņēma.

Kādas labas ziņas pasaule saņēma? (Jūs varētu paskaidrot, ka vārds evaņģēlijs burtiski nozīmē — labā vēsts.)

Lai palīdzētu studentiem atpazīt mācības, kas tiek atklātas Mācības un Derību 76:39–43, palūdziet viņiem uzrakstīt īsu ievadrakstu savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, apkopojot „labās ziņas”, kas mācītas šajos pantos. Kad studentiem bijis pietiekami daudz laika, aiciniet dažus dalīties savos ievadrakstos ar pārējiem audzēkņiem. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, jūs varat ieteikt, lai viņi atzīmē tās frāzes 39.–43. pantā, kas māca šādu doktrīnu: Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, visi Dieva bērni, izņemot pazušanas dēlus, iemantos vietu godības valstībā.

Kādēļ Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ir „labās ziņas” jums?

Stundas nobeigumā jūs varētu dalīties savā atbildē uz šo jautājumu.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 76. nodaļa. Vīzijas saņemšana

Kad Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons redzēja šo vīziju, klāt bija arī Filo Dibls. Viņš aprakstīja Džozefa un Sidnija pieredzi:

„Vīzija, kas pierakstīta Mācības un Derību grāmatā, tika dota tēva Džonsona mājā [Hiremā], Ohaio, un tobrīd Džozefs un Sidnijs bija garā un redzēja debesis atvērtas, un telpā bija citi vīri, iespējams, divpadsmit, kuru vidū es biju kādu laika brīdi … Es redzēju godību un sajutu spēku, taču neredzēju vīziju. …

Džozefs ik pēc brīža teica: „Ko es redzu?” Tā varētu teikt cilvēks, kurš raugās pa logu un redz to, ko nevar redzēt visi pārējie telpā. Tad viņš stāstīja, ko viņš bija redzējis vai uz ko viņš bija raudzījies. Sidnijs atbildēja: „Es redzu to pašu.” Drīz pēc tam Sidnijs teica: „Ko es redzu?” Un atstāstīja, ko viņš bija redzējis vai uz ko raudzījies, un Džozefs atbildēja: „Es redzu to pašu.”

Šāda veida sarunas atkārtojās pēc īsiem pārtraukumiem līdz vīzijas beigām. …

Džozefs šajā grandiozajā godībā visu laiku sēdēja nekustīgs un mierīgs, taču Sidnijs sēdēja svārstīgs un bāls, izskatoties pēc „mīkstas lupatas”, ko redzēdams, Džozefs smaidot piebilda: „Sidnijs nav pie tā pieradis, kā es” (skat. „Recollections of the Prophet Joseph Smith”, The Juvenile Instructor, 1892. g. 15. maijs, 303–304).

Mācības un Derību 76:22. „Šī ir liecība, pēdējā no visām”

Pravieša Džozefa Smita un Sidnija Rigdona liecība Mācības un Derību 76:22 ir mūsdienu liecība par Tēva un Dēla īstenumu. Džozefs un Sidnijs ne tikai redzēja, bet arī dzirdēja, un viņu teiktais stāv kā liecība visu cilvēku priekšā. Hairams M. Smits un Džanne M. Sjodāla šādi izskaidro frāzi „pēdējā no visām”: „Šī ir pēdējā liecība par faktu, ka Viņš dzīvo kā augšāmcelta un godpilna Būtne; tā nav galīgā liecība, bet pēdējā līdz šīs vīzijas brīdim” (Doctrine and Covenants Commentary [1972], 448). Sakot „pēdējā no visām”, Džozefs un Sidnijs neteica, ka viņi būtu pēdēji, kuri saņems šāda veida liecību un apliecinājumu.

Mācības un Derību 76:26. „Rītausmas dēls”

Prezidents Džordžs K. Kenons, Augstākā prezidija loceklis, komentēja Sātana titulu „rītausmas dēls”:

„Daži ir dēvējuši viņu par rītausmas dēlu, taču neapšaubāmi, ka viņš bija viens no daudziem rītausmas dēliem. Bez šaubām, šis eņģelis bija spēcīga persona. Pieraksts, kas mums ir dots par viņu, skaidri norāda, ka viņš ieņēma ļoti augstu stāvokli; ka viņš bija ļoti gudrs un ka viņš bija spēcīgs savā sfērā” („Discourse by President George Q. Cannon”, Latter-day Saints’ Millennial Star, 1895. g. 5. sept., 563–564).

Mācības un Derību 76:32–35. Pazušanas dēli un Svētā Gara noliegšana

Pravietis Džozefs Smits mācīja par to, kas cilvēku padara par pazušanas dēlu, — Svētā Gara noliegšana:

„Kas cilvēkam ir jādara, lai viņš veiktu nepiedodamu grēku? Viņam ir jāsaņem Svētais Gars, jāļauj, lai debesis viņam atveras, un jāpazīst Dievs, un tad jāgrēko pret to. Pēc tam, kad cilvēks ir grēkojis pret Svēto Garu, viņam nav grēku nožēlošanas. Viņam ir jāpasaka, ka saule nespīd, redzot, ka tā spīd; viņam ir jānoliedz Jēzus Kristus, kad debesis viņam ir bijušas atvērtas, un jānoliedz pestīšanas iecere laikā, kad viņa acis ir bijušas atvērtas tās patiesumam” (skat. History of the Church, 6:314).

Prezidents Spensers V. Kimbals to raksturoja šādi:

„Tie ir tik dziļi pagrimuši, ka zaudējuši jebkādu spēju nožēlot grēkus” (The Miracle of Forgiveness [1969], 125).

Mācības un Derību 76:35. „Pie sevis situši Viņu krustā un atklāti likuši Viņu kaunā”

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, ir teicis:

„Nepiedodama grēka veikšana ietver Dieva Dēla atkārtotu sišanu krustā un Viņa atklātu kaunā likšanu. (Ebr. 6:4–8; M&D 76:34–35.) … Piekrītot Tā Kunga nāvei, ar to viņš veic slepkavību, tas ir, esot ar pilnīgām zināšanām par patiesību, viņš atklāti saceļas un nostāda sevi tādā stāvoklī, kurā viņš būtu sitis krustā Kristu, tajā pat brīdī pilnīgi zinot, ka Viņš ir Dieva Dēls. Tādējādi Kristus tiek sists krustā no jauna un atklāti likts kaunā. (M&D 132:27.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 816–817).

Mācības un Derību 76:44. „Viņš izglābj visus, izņemot tos”

Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja „būt izglābtam” divas atšķirīgās nozīmes:

„Pēdējo dienu svētajiem „būt izglābtam” var nozīmēt arī glābšanu jeb atbrīvošanu no otrās nāves (tas ir, galīgās garīgās nāves), esot ar godības valstības garantiju nākamajā pasaulē (skat. 1. kor. 15:40–42). Tāpat kā Augšāmcelšanās ir vispārēja, mēs apliecinām, ka ikvienam cilvēkam, kas jebkad dzīvojis uz Zemes, izņemot pavisam nedaudzus, ir nodrošināta šāda veida glābšana. …

Pravietis Brigams Jangs mācīja šo doktrīnu, kad viņš paziņoja, ka „ikviens cilvēks, kurš tā negrēko, ka zaudē labvēlības dienu un kļūst par Velna eņģeli, tiks izvests, lai iemantotu godības valstību” (skat. Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 288). Šīs frāzes būt izglābtam nozīme, pateicoties mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, labvēlībai, padara cildenu visu cilvēci. …

Citā lietojumā, kas labi zināms un unikāls pēdējo dienu svētajiem, vārdi izglābts un glābšana tiek lietoti arī, lai norādītu uz paaugstināšanu jeb mūžīgo dzīvi (skat. Ābr. 2:11). Reizēm to dēvē par „glābšanas pilnību” (skat. Bruce R. McConkie, The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 1:242). Lai iegūtu šo glābšanu, nepieciešams kas vairāk nekā grēku nožēlošana un kristīšanās ar atbilstošām priesterības pilnvarām. Nepieciešama arī svēto derību noslēgšana, tostarp mūžīgās laulības noslēgšana Dieva templī, un uzticība šīm derībām, izturot līdz galam” („Have You Been Saved?” Ensign, 1998. g. maijs, 56–57).