Kad pravietis Džozefs Smits bija ieslodzīts Libertī cietumā no 1838. gada 1. decembra līdz 1839. gada 6. aprīlim, viņš rakstīja mierinājuma un padoma vēstules svētajiem. Mācības un Derību 123. nodaļa ir vēstules fragments, kuru viņš svētajiem rakstīja 1839. gada 20. martā. Šajā izrakstā pravietis lūdza svētajiem savākt un publicēt ziņas par vajāšanu gadījumiem un ciešanām, un lai palīdzētu tiem, kas bija nomaldījušies nepareizu mācību dēļ.
Piezīme: Nākamā stunda („Navū izveide”, 130. stunda) dod iespēju diviem studentiem mācīt daļu no stundas. Jūs tagad varat izvēlēties divus studentus un iedot viņiem 130. stundā paredzētās daļas eksemplāru, lai viņi varētu sagatavoties.
Džozefs Smits dod padomu svētajiem savākt un publicēt ziņas par vajāšanas gadījumiem un ciešanām
Sāciet, izlasot šo izteikumu:
„Šis var apliecināt, ka es, Dīlija Rīda, pārcēlos uz Misūri 1838. gadā. Mans vīrs nomira drīz pēc mūsu ierašanās un atstāja mani ar septiņiem maziem bērniem.… Kad sākās problēmas starp vietējiem un mormoņiem, man, kopā ar visiem pārējiem no mūsu kopienas, bija jāpamet štats. … Man bija jāupurē lielākā daļa mana īpašuma, [un] mana ģimene [tika] izklīdināta, un man katru dienu nācās strādāt pie svešiniekiem, lai par padarīto darbu iegūtu ļoti nelielu atlīdzību” (Delia Reed, skat. Mormon Redress Petitions: Documents of the 1833–1838 Missouri Conflict, red. Clark V. Johnson [1992. g.], 523. lpp., pieturzīmju lietošana, pareizrakstība un lielo burtu lietošana ir standartizēta).
Paskaidrojiet, ka šis bija oficiāls māsas Rīdas ziņojums, kurš tika iesniegts tiesas ierēdnim. Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 123:1.
Ņemot vērā to, ko lasījāt šajā pantā, kāds varēja būt viens no iemesliem, kāpēc māsa Rīda sniedza šo ziņojumu?
Atgādiniet studentiem, ka, sākot ar 1838. gada decembri, līdz 1839. gada aprīlim pravietis Džozefs Smits un daži citi Baznīcas vadītāji bija ieslodzīti Libertī cietumā Misūri štatā. Aptuveni tajā pašā laikā svētie tika izdzīti no Misūri štata auksto ziemas mēnešu laikā, jo gubernators Lilburns V. Bogss izdeva „izskaušanas pavēli”. Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 123. nodaļa ir izraksts no 1839. gada marta vēstules, kuru pravietis Džozefs Smits uzrakstīja, būdams Libertī cietumā, lai dotu padomu svētajiem šajā grūtajā periodā.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 123:1–5. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, ko Džozefs Smits ieteica vajātajiem svētajiem darīt. Lai palīdzētu studentiem saprast šos pantus, jūs varētu paskaidrot, ka 5. pantā frāze „velnišķīgo nelietību virkni” atsaucas uz ļaunu melu kopumu un frāze „zemiskās un asiņainās uztiepšanas” attiecas uz ļauniem un vardarbīgiem darbiem.
Ko šajos pantos pravietis ieteica svētajiem darīt?
Daudzi no svētajiem paklausīja pravieša padomam un savāca ziņas par viņu vajāšanu gadījumiem. Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 123:6. Lūdziet pārējos sekot līdzi, meklējot, kāpēc svētajiem lika ievākt ziņas par viņu vajāšanām un ciešanām. Jūs varētu izskaidrot frāzi „prasa no mums”, kas nozīmē — „no mums tiek pieprasīts”. Jūs varētu arī atgādināt viņiem, ka Tas Kungs jau iepriekš bija apsolījis izpirkt vajātos svētos un ka Viņš „iznāks no Savas slēptās vietas, un Savā niknumā satrauks tautu” (M&D 101:89).
Saskaņā ar Mācības un Derību 123:6, kāpēc mūsu Debesu Tēvs pavēlēja svētajiem ievākt ziņas par viņu vajāšanām?
Kas mums būtu jādara, pirms Tas Kungs izpildīs Savus solījumus?
Aiciniet studentus uzrakstīt apgalvojumu, kurā būtu izteikts princips, kas pauž saistību starp mūsu centieniem un Tā Kunga apsolījumiem. Palūdziet dažiem studentiem dalīties ar principu, kuru viņi ir atraduši. Šis ir viens no veidiem, kā studenti varētu paust šo principu: Tas Kungs izpildīs Savus solījumus pēc tam, kad mēs būsim paveikuši savu darba daļu. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.
Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs gaida no mums, ka mēs paveiksim savu daļu, pirms Viņš izpildīs Savus solījumus?
Kad jūs esat redzējuši, ka šis princips apstiprinās jūsu dzīvē vai kādu jums pazīstamu cilvēku dzīvē?
Džozefs Smits dod padomu svētajiem — palīdzēt tiem, kas ir nomaldījušies nepatiesību dēļ
Aiciniet audzēkņus iedomāties, ka tiem kādā no priekšmetiem skolā ir dots uzdevums rakstīt referātu par Baznīcu. Viena no prasībām ir iegūt informāciju no vismaz trīs avotiem.
Kādus informācijas avotus jūs varētu izmantot savam referātam?
Vai ir svarīgi, kādus avotus jūs izmantosiet, rakstot par Baznīcu?
Kā jūs zināsiet, kuri no avotiem precīzi apraksta Baznīcu?
Veiciet Mācības un Derību 123:7–10 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka tad, kad Džozefs Smits pierakstīja šos pantus, par Baznīcu izplatījās daudz melu. Svētajiem tika teikts, ka tas bija viņu „kategorisks pienākums” (M&D 123:7) — atbildēt uz šiem meliem un ievākt un publicēt ziņas par šo vajāšanu un ciešanu gadījumiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 123:11–12. Lūdziet pārējos sekot līdzi, meklējot vēl kādus iemeslus, kāpēc svētajiem lika ievākt ziņas par viņu vajāšanām un ciešanām. Aiciniet studentus pastāstīt par izlasīto.
Saskaņā ar 12. pantu, kā daudzi sirdsšķīstie tika pārlieku apžilbināti, lai redzētu patiesību?
Pēc jūsu domām, kā meli par Baznīcu ietekmē tos, kas nav no mūsu ticības?
Saskaņā ar 12. pantā rakstīto, kāpēc daudzi pasaules iedzīvotāji tiek atturēti no patiesības? (Studenti varētu izteikties saviem vārdiem, bet viņiem vajadzētu noteikt šādu patieso principu: Ir ļoti daudz cilvēku, kas tiek atturēti no patiesības, jo viņi nezina, kur to atrast.)
Kā patiesības publicēšana par tā laika svēto vajāšanām un ciešanām palīdzēja cilvēkiem atrast patiesību?
Atgādiniet audzēkņiem, ka arī mūsdienās ir daudz tādu, kuri ir „cilvēku smalkās viltības, ar ko tie gaida, lai piekrāptu, apžilbināti” un kuri tiek atturēti no patiesības tikai tāpēc, ka tie nezina, kur to atrast (M&D 123:12). Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Mudiniet pārējos ieklausīties un pievērst uzmanību tam, kas mūsdienās attur cilvēkus no patiesības uzzināšanas par Baznīcu.
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Pārāk daudziem cilvēkiem ir vāja saprašana par Baznīcu tā iemesla dēļ, ka lielākā daļa informācijas, ko tie saņem par mums, ir no ziņu reportāžām, kas bieži vien ir pretrunīgas. Pārāk lielas uzmanības pievēršana pretrunām rada negatīvu iespaidu uz cilvēku uztveri par to, kas patiesībā ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca” („Sharing the Gospel Using the Internet”, Ensign, 2008. g. jūlijs, 62. lpp.).
Saskaņā ar eldera Balarda teikto, kas mūsdienās attur cilvēkus no patiesības uzzināšanas par Baznīcu?
Paskaidrojiet, ka līdzīgi svētajiem 1839. gadā, mums ir nepieciešams palīdzēt citiem iegūt pareizu izpratni par Baznīcu — tās locekļiem, vadītājiem, uzskatiem, vēsturi, mācībām un paradumiem.
Ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu citiem iegūt pareizu izpratni par Baznīcu? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Uzaiciniet kādu studentu izlasīt tālāk sniegto eldera M. Rasela Balarda izteikumu. Lūdziet pārējiem ieklausīties, lai atrastu veidu, kā mēs varam palīdzēt citiem iegūt precīzāku izpratni par Baznīcu.
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Par Baznīcu tiek runāts nepārtraukti. Šīs diskusijas turpināsies neatkarīgi no tā, vai mēs piedalīsimies tajās, vai nē. Taču mēs nevaram stāvēt malā, kamēr citi, tostarp mūsu kritiķi, cenšas izskaidrot Baznīcas mācības. Kamēr dažām diskusijām ir tūkstošiem, pat miljoniem liela cilvēku auditorija, lielākā daļa ir daudz, daudz mazākas. Taču visām diskusijām ir ietekme uz tiem, kas tajās piedalās. Priekšstatu par Baznīcu var izveidot vienas sarunas laikā. …
Vai es varu jūs tagad aicināt pievienoties diskusijai, internetā daloties ar evaņģēliju un vienkāršiem, skaidriem vārdiem izskaidrojot Atjaunošanas vēstījumu? … Lai to darītu, jums, protams, ir jāizprot evaņģēlija pamatprincipi. Ir svarīgi, ka jūs varat piedāvāt skaidru un pareizu liecību par evaņģēlijā paustajam patiesībām” („Sharing the Gospel Using the Internet”, 61., 62. lpp.).
Pievienojiet eldera Balarda ieteikumu tiem, kas jau ir uzrakstīti uz tāfeles.
Aiciniet studentus apdomāt veidus, kas uzrakstīti uz tāfeles, kas var palīdzēt citiem uzzināt par patiesību. Lūdziet viņiem izvēlēties vienu, ko tie varētu pielietot savā dzīvē. Aiciniet dažus no audzēkņiem pastāstīt par to, kuru no ieteikumiem viņi izvēlējās un kā viņi cer to pielietot, lai palīdzētu citiem iegūt pareizu priekšstatu par Baznīcu. Iedrošiniet visus studentus rīkoties, izmantojot to ieteikumu, kuru viņi izvēlējās, lai palīdzētu citiem atrast patiesību.
Lūdziet studentiem padomāt par kādu reizi, kad tie ir palīdzējuši citiem iegūt pareizu izpratni par Baznīcu. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē ar pārējiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 123:13–16. Palūdziet, lai pārējie studenti seko līdzi, cenšoties noteikt, kas svētajiem tika teikts par viņu centieniem sniegt precīzu patiesības izklāstu citiem.
Saskaņā ar 15. pantu, kāpēc svētajiem tika teikts, ka tie nedrīkst uzskatīt savus centienus par „sīkumu”?
Kādu principu mēs varam mācīties no Tā Kunga padoma 15. pantā par mazajiem lēmumiem, kurus izdarām šobrīd? (Studenti var izteikties saviem vārdiem, bet viņiem vajadzētu noteikt šādu principu: Mūsu lēmumi — pakļauties šķietami mazsvarīgām Tā Kunga pavēlēm — var ievērojami ietekmēt mūsu dzīvi nākotnē.)
Kā šis necilais lēmums — uzsākt sarunu par evaņģēliju ar kādu cilvēku — var kļūt ļoti nozīmīgs?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 123:17. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, cenšoties atrast, kāda šim pantam ir saistība ar patieso principu, kas bija uzrakstīts uz tāfeles iepriekš: Tas Kungs izpildīs Savus solījumus pēc tam, kad mēs būsim paveikuši savu darba daļu. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem.
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi — priecīgi „darī[t] … visu, kas ir mūsu spēkos”?
Balstoties uz 17. pantā rakstīto, par ko mēs varam būt pārliecināti, ja mēs darām visu, ko mēs varam, lai būtu paklausīgi Tā Kunga pavēlēm? (Studenti var izteikties saviem vārdiem, taču viņiem vajadzētu identificēt šādu principu: Ja mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai būtu paklausīgi Tā Kunga pavēlēm, tad mēs varam būt droši, ka Tas Kungs izmantos Savu spēku, lai palīdzētu mums saskaņā ar Viņa gribu un laikā, kad Viņš to ir iecerējis.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — iegūt pārliecību, ka Dievs izmantos visu Savu spēku, lai palīdzētu mums, ja mēs „darīsim priecīgi visu, kas ir mūsu spēkos”? Kādas ir tās dažas lietas, ko jūs varat darīt, lai iegūtu šo pārliecību savā dzīvē?
Dalieties savā liecībā: tad, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam, lai paklausīgi sekotu Dieva pavēlēm, Viņš izpildīs Savus apsolījumus.
Svētie, kuri cieta Misūri štatā, bija paklausīgi pravieša Džozefa Smita padomam Mācības un Derību 123. nodaļā, un viņi savāca vairākus dokumentus par viņu vajāšanām. Tālāk sniegti divi no oficiālajiem ziņojumiem, kas tika iesniegti tiesas ierēdņiem:
„Ģenerālis Klarks ienāca Kaldvelā ar saviem kareivjiem. Es dzīvoju aptuveni divas jūdzes no Fārvestas … netālu no Gada Jeila kunga. Vairāki no ģenerāļa Klarka kareivjiem atnāca uz Jeila kunga māju un piestāja tur uz aptuveni divām dienām, iznīcinot ievērojamu daļu viņa īpašuma. Viņi uzlauza abus mājas stāvus, tie iznīcināja viņu mājputnu un cūku aploku un aizdedzināja … siena kaudzi. Es redzēju tos aizdedzinām kaudzi, kas tika pilnībā iznīcināta. Viņi no Jeila kunga paņēma visus kārotos kukurūzas krājumus saviem zirgiem, un, manuprāt, tika iznīcināti aptuveni desmit akru zemes. … Daži no vepriem, kurus viņi nošāva, tika atstāti zemē, lai sapūtu. Es arīdzan redzēju, ka daži vīri no zemessardzes devās uz Sairusa Daniela kunga māju, kuru tie izlaupīja. Es redzēju tos iznesam ārā gultu, gultas veļu un drēbes” (Mary K. Miles, skat. Mormon Redress Petitions: Documents of the 1833-1838 Missouri Conflict, red. Clark V. Johnson [1992. g.], 496.–497. lpp.; pieturzīmju lietošana, pareizrakstība un lielo burtu lietošana ir standartizēta).
„Ar šo es apstiprinu, ka mans tēvs piestāja Hauna dzirnavās un dzīvoja teltī tajā laikā, kad tur norisinājās masu slepkavošana. Es biju teltī, kad atjāja kāda grupa. Daži no mūsu cilvēkiem bļāva, lai sievietes un bērni pamestu teltis. Es iebēgu kalēja darbnīcā, kur atradās mans tēvs. Es paslēpos zem plēšām, tāpat kā mans brālis, un vēl kāds zēns, vārdā Čārlzs Meriks. Mani ievainoja gurnā, manam brālim tika izšķaidītas smadzenes, un otrs zēns ieguva trīs brūces, kuru dēļ arī nomira. Mana māte man saka, ka man pagājušajā mēnesī palika astoņi gadi. Es redzēju, kā daži no ienaidniekiem novilka tēva zābakus, pirms viņš vēl bija miris” (Alma Smith, skat. Mormon Redress Petitions, 537. lpp.; pieturzīmju lietošana, pareizrakstība un lielo burtu lietošana ir standartizēta).
Elders Roberts D. Heilzs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā negatīva publicitāte par Baznīcu var arī palīdzēt mūsu misionāru pūliņiem:
Attēls
Elders Roberts D. Heilzs
„Pieredze rāda, ka negatīvas publicitātes periodi par Baznīcu var palīdzēt īstenot Tā Kunga mērķus. 1983. gadā Augstākais prezidijs rakstīja Baznīcas vadītājiem: „Opozīcija var būt pati par sevi kā iespēja. Visu pārbaudījumu, kuriem pretī stājas mūsu misionāri, vidū ir intereses trūkums par reliģiskajām lietām un mūsu vēstījumu. Šī kritika rada … ieinteresētību par Baznīcu. … Tā sniedz iespēju [Baznīcas locekļiem] sniegt patiesību tiem, kuru uzmanība tādējādi ir pievērsta mums” [Augstākā prezidija vēstule, 1983. g. 1. decembris].
Mēs varam izmantot šādas iespējas dažādos veidos: kā laipna vēstule redaktoram, saruna ar draugu, komentārs emuārā, vai arī iedrošinošs vārds tam, kurš ir izteicis nievājošu komentāru. Mēs varam atbildēt ar mīlestību tiem, kas ir nepatiesas informācijas un aizspriedumu ietekmēti, — kuri ir „atturēti no patiesības tāpēc, ka viņi nezina, kur to atrast” (M&D 123:12). Es apstiprinu jums, ka atbildēt mūsu apsūdzētājiem šādā veidā nekad nav vājuma pazīme.Tā ir kristieša drosme darbībā” („Kristieša drosme — prasība mācekļiem”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 73. lpp.).
Daži autori, kas raksta par Baznīcu un tās vēsturi, sniedz informāciju, kas ir ārpus konteksta vai daļēji atbilst patiesībai un var būt maldinoša. Dažu no šo darbu mērķiem ir iznīcināt ticību Baznīcai un tās vadītājiem.
Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, stāstīja par šādām mūsu ticības cīņām:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Vienmēr ir bijuši daži, kuri vēlas celt neslavu Baznīcai un iznīcināt ticību. Mūsdienās viņi izmanto internetu.
Daļa no informācijas par Baznīcu, neatkarīgi no tā, cik tā ir pārliecinoša, nav patiesa. Es atceros, ka 1985. gadā kāds kolēģis ienāca mana uzņēmuma birojā Floridā. Viņam bija žurnāla Time raksts ar nosaukumu „Challenging Mormonism’s Roots” (Mormonisma pamatu apšaubīšana). Tajā bija stāstīts par kādu nesen atrastu vēstuli, ko, domājams, rakstījis Martins Heriss, kas bija pretrunā ar Džozefa Smita pierakstu par Mormona Grāmatas plākšņu atrašanu.
Mans kolēģis vaicāja, vai šī jaunā informācija iznīcinās mormoņu Baznīcu. Rakstā bija citēts cilvēks, kurš teica, ka pēc iepazīšanās ar šo dokumentu pameta Baznīcu. Vēlāk, kā stāsta, arī citi pameta Baznīcu. Esmu pārliecināts, ka tas bija viņu ticības pārbaudījums.
Pēc vairākiem mēnešiem eksperti atklāja (un viltotājs atzinās), ka vēstule bija pilnīgs viltojums. Es atceros, ka patiešām cerēju, ka tie, kuri pameta Baznīcu šīs maldināšanas dēļ, tajā atgriezīsies” („Jūsu ticības pārbaudījums”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 41. lpp.).
Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļa kvoruma iedrošināja pēdējo dienu svētos rūpīgi izvērtēt, ko viņi lasa par Baznīcu un tās vēsturi, un, to lasot, paļauties uz Svēto Garu tikpat daudz, kā tie paļaujas uz savu intelektu.
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Izvērtēšanai … ir divas dimensijas — intelektuālā un garīgā.
Intelektuālajā ziņā lasītājiem un skatītājiem ir jābūt zinošākiem, izvērtējot to, kas tiem tiek pasniegts. …
Pēdējo dienu svētajiem izvērtējumam ir arī garīgā dimensija. Tas ir tāpēc, ka Moronija paziņojumā tika teikts, ka „ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu” (Moronija 10:5). Šis apsolījums garantē garīgi jutīgajiem lasītājiem spriestspēju, kas palīdzēs viņiem izvērtēt lasītā nozīmi.
Saistībā ar mūsu garīgajām izvērtēšanas spējām mums jāatceras, ka Tā Kunga Gars nevadīs mūs, ja mūsu pašu attieksmē ir tieksme zūdīties. Šis princips var tikt attiecināts gan uz lasītājiem, gan uz rakstniekiem. …
Mūsu individuālās, personīgās liecības balstās uz Gara liecību, nevis uz kādu vēsturisko faktu apkopojumu vai izklāstu. Ja mums ir šāds pamats, nekādi vēsturisko faktu sagrozījumi nevar satricināt mūsu liecības. Mūsu Debesu Tēvs ir mums devis spēju domāt, un no mums tiek sagaidīts, ka mēs šo spēju pilnībā izmantosim. Taču vēl Viņš mums ir devis Mierinātāju, kurš, pēc Viņa teiktā, vadīs mūs patiesībā, un ar tā spēku mēs varēsim zināt patiesību par visu. Tas ir augstākais ceļvedis pēdējo dienu svētajiem, kas ir cienīgi un vēlas uz Viņu paļauties” („Reading Church History”, skat. Simposium Speeches [simpozijs par Mācību un Derībām un Baznīcas vēsturi, 1985. g. 14.–16. aug.] 4., 5.).
Pravietis Džozefs Smits ticēja un dzīvoja pēc principa, ka mums ir nepieciešams darīt visu, kas ir mūsu spēkos, pirms mēs varam būt pārliecināti par Dieva palīdzību. Kā ir pierakstīts Mācības un Derību 101:86–89, Tas Kungs pavēlēja svētajiem iesniegt ziņas par viņu ciešanām un vajāšanām, lai pievērstu valdības vadītāju, tajā skaitā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta, uzmanību. 1839. gada 29. novembrī pravietis Džozefs Smits un Ēlija Higbī, kurš bija tiesnesis, tikās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Martinu van Burenu.
„Sākotnēji van Burens bija nevērīgs pret pravieša lūgumu. Taču, diskusijai turpinoties, prezidents apsolīja izsvērt viņa pozīciju un „juta līdzi [mormoņiem viņu] ciešanu dēļ” [skat. History of the Church, 4:40].
„Pēc viņu tikšanās ar prezidentu van Burenu, pravietis un Ēlija Higbī divus mēnešus palika austrumos, cenšoties iegūt senatoru un pārstāvju atbalstu, kas vēlētos atbalstīt viņu mērķi [skat. History of the Church, 4:40, 43–44]. Viņi atkal tikās ar prezidentu van Burenu 1840. gada februārī. Līdz tam laikam van Burens bija zaudējis jebkādu līdzjūtību, kas viņam bija bijusi pret Baznīcu. Saskaņā ar pravieša teikto, prezidents izturējās pret viņiem rupji un paziņoja: „Kungi, jūsu mērķis ir taisnīgs, bet es nevaru neko darīt jūsu labā. … Ja es jūs aizstāvēšu, es zaudēšu Misūri balsi [skat. History of the Church, 4:80]” (Arnold K. Garr, „Joseph Smith: Campaign for President of the United States”, Ensign, 2009. g. feb., 49. lpp.).
Taču neskatoties uz to, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents atteicās palīdzēt svētajiem, pravietis Džozefs Smits turpināja meklēt palīdzību valdības vadītāju vidū. Tādēļ, ka Džozefs izdarīja visu, kas bija viņa spēkos, viņš bija pārliecināts, ka Dievs izmantotu Savu spēku, lai viņam palīdzētu.