45. stunda
Ohaio štatā
Ievads
Šī mācību stunda sniedz īsu pārskatu par svēto pieredzi Ohaio štatā. 1830. gada decembrī svētajiem tika pavēlēts pārcelties uz Ohaio štatu (skat. M&D 37:3), un 1831. gada janvārī viņiem bija apsolīts, ka viņi tiks „apdāvināti ar spēku no augšienes”, ja vien viņi paklausīs (M&D 38:32).
Tie, kas pulcējās Ohaio štatā, tika bagātīgi svētīti. Atklāsmes, ko svētie turpināja saņemt, ļāva viņiem iegūt dziļāku izpratni par Jēzus Kristus evaņģēliju. Kā arī viņi saņēma svētības, pateicoties tam, ka būvēja templi un sludināja evaņģēliju. Baznīcai iegūstot lielāku garīgu spēku un pieaugot tās locekļu skaitam Ohaio štatā, pretestība pret to un tās vadītājiem arī kļuva lielāka. No 1831. gada janvāra līdz 1838. gada janvārim pravietis Džozefs Smits dzīvoja Kērtlandē.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Pārskats par dzīvi Kērtlandē
Paskaidrojiet, ka 1831. gada janvārī pravietis Džozefs Smits kopā ar sievu Emmu, Sidniju Rigdonu un Edvardu Partridžu atstāja Ņujorkas štatu un devās uz Ohaio štatu. Lielākā daļa svēto no Ņujorkas štata sekoja viņiem turpmāko piecu mēnešu laikā. Tālāk ir sniegtas četras mini stundas, kas ietver pārskatu par svarīgākajiem notikumiem Baznīcas vēsturē Ohaio štatā. Sadaliet studentus četrās grupās un katrai grupai nozīmējiet vienu mini stundu. (Ja jūsu klasē ir ļoti maz studentu, jūs varat sadalīt viņus mazāk kā četrās grupās un katrai grupai nozīmēt vairāk nekā vienu mini stundu.) Aiciniet audzēkņus izstudēt viņiem nozīmēto mācību saturu un sagatavoties mācīt to pārējiem klasē. Kad studenti būs izmantojuši pietiekami daudz laika, lai sagatavotos, aiciniet katru grupu izvēlēties vienu cilvēku, kurš mācīs savu mācību saturu pārējiem klasē. Katrai mini stundai ir jāatvēl trīs līdz četras minūtes.
Pretestība un atkrišana spēcīgi ietekmē uzticīgos Ohaio štatā
Kad studenti būs pabeiguši iepriekš izklāstīto aktivitāti, paskaidrojiet: lai gan svētie saņēma bagātīgas svētības, Sātans tai pašā laikā palielināja savu pretestību pret Baznīcu. Tiklīdz svētie ieradās Kērtlandē, pret mormoņiem noskaņotie kritiķi sāka uzbrukt Baznīcai.
Aiciniet kādu studentu izlasīt Džozefa Smita izteikumu par šo situāciju:
„Daudzi viltus ziņojumi, meli un muļķīgi izdomājumi tika izdoti avīzēs un izplatīti visos iespējamos virzienos, lai atturētu ļaudis no darba pētīšanas un evaņģēlija pieņemšanas” (History of the Church,1:158).
Paskaidrojiet, ka daži cilvēki, kas pameta Baznīcu dažādu iemeslu dēļ, arī sāka sniegt šīs negatīvās atsauksmes. Piemēram, 1831. gada septembrī bijušais Baznīcas loceklis, Ezra Būts, centās atrunāt cilvēkus no pievienošanās Baznīcai un publicēja deviņas vēstules, sīki izklāstot savu kritiku pret Baznīcu (skat. Documents, 1. sēj.: 1828. g. jūlijs – 1831. g. jūnijs, 1. sēj. of the Documents series of The Joseph Smith Papers (2013. g.), 203–204; skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 113–115). Šo vēstuļu dēļ pieauga naidīgums pret Baznīcu. Tā rezultātā vajāšana, sevišķi pret pravieti un citiem Baznīcas vadītājiem, dažreiz kļuva vardarbīga.
Kāds bargs incidents notika 1832. gada 24. maija naktī, kad 25–30 naidīgu noskaņotu cilvēku pūlis uzbruka Džona Džonsona mājai Hairamā, Ohaio štatā, kur bija apmetušies Džozefs un Emma Smiti. Vīri uzveica Džozefu Smitu un izvilka viņu naktī laukā. Viņu žņaudza, izģērba un centās viņam mutē iedabūt pudelīti ar skābi, nolaužot vienu zobu, kas vēlāk lika viņam runāt — nedaudz pasvilpjot. Tad viņš tika pamests, pārliets ar darvu un apmētāts ar spalvām. Kad Džozefs atguva spēkus, viņš atgriezās atpakaļ mājās. Kad viņš pienāca pie durvīm, un Emma ieraudzīja viņu noklātu ar darvu, kas viņai izskatījās pēc asinīm, viņa noģība. Draugi pavadīja nakti, tīrot nost darvu. Nākamajā dienā, kas bija svētdiena, Džozefs lasīja sprediķi, kuru klausīties ieradās arī daži cilvēki no vakardienas naidīgā pūļa. Pēc sprediķa Džozefs nokristīja trīs cilvēkus. (Skat. History of the Church, 1:261–265.)
Cīņas un uzbrukuma apjukumā mājas durvis tika atstātas vaļā. Tā rezultātā Džozefa dēls, Džozefs Murdoks Smits, kurš jau slimoja ar masalām, smagi saaukstējās un piecas dienas vēlāk nomira. Tajā pašā naktī Sidnijs Rigdons tika brutāli izvilkts no savām mājām. Viņa galva tika nopietni traumēta pret cieto, sasalušo zemi, un viņš vairākas dienas pavadīja apdullinātā stāvoklī. (Skat. History of the Church, 1:265.)
Paskaidrojiet, ka par spīti šīm un citām grūtībām no 1836. g. līdz 1838. g. svētie turpināja pulcēties Kērtlandē. Taču 1837. gada ziemā un 1838. gada pavasarī vajāšanas pieauga spēkā tik ļoti, ka lielākai daļai svēto nācās doties prom no Ohaio štata. Daži Baznīcas locekļi, tai skaitā Džozefs Smits, Sidnijs Rigdons un Brigams Jangs, bija spiesti bēgt no Kērtlandes dzīvības apdraudējumu dēļ.
Stundas noslēgumā lieciniet: lai gan Baznīca Kērtlandē piedzīvoja lielus pārbaudījumus un spēcīgu vajāšanu, Tas Kungs bagātīgi svētīja tos, kas palika uzticīgi.