1833. gada 16. un 17. decembrī pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi attiecībā uz svētajiem Misūri štatā, kuri, glābjoties no nežēlīgās vajāšanas, bija pametuši savas mājas. Daudzi svētie bija spiesti pamest visu savu iedzīvi. Pravieša saņemtā atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 101. nodaļā, ir iztirzāta šīs rokasgrāmatas trijos stundu izklāstos. Šī ir otrā stunda, kura ietver Tā Kunga sniegto aprakstu par to, ko piedzīvosim Tūkstošgades laikā. Tāpat tā ietver padomu un mierinājuma vārdus svētajiem.
Tas Kungs raksturo apstākļus, kādi pastāvēs Tūkstošgades laikā
Palūdziet studentiem nosaukt dažus nākotnes notikumus, kam viņi gatavojas. Pierakstiet šos notikumus uz tāfeles. Pajautājiet studentiem, kā viņi gatavojas šiem notikumiem.
Kādēļ jūs cenšaties sagatavoties?
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 101. nodaļa ietver norādījumus, kā sagatavoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai un Tūkstošgadei. Sniedziet Mācības un Derību 101:17–21 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tā Kunga solījums — sapulcināt svētos Ciānas pilsētā Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, „uz laiku ir ieturēts, kamēr cilvēki tiek iesvētīti lielajai dāvanai un ar to saistītajiem pienākumiem. Tikmēr sirdī godīgie tiek sapulcināti klinšu kalnu ielejās [un stabos visā pasaulē]. … Tiek būvēti tempļi. … Bet Ciāna vēl tikai tiks dibināta izredzētajā vietā” (James E. Talmage, The Articles of Faith, 12. izd. (1924. g.), 353; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 240).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:22–23. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs lika svētajiem darīt, lai sagatavotos Viņa Otrajai atnākšanai.
Saskaņā ar 22. un 23. pantu, ko mēs varam darīt, lai sagatavotos Otrajai atnākšanai? (Studentiem būtu jāpauž šāda doma: Mēs varam gatavoties Glābēja Otrajai atnākšanai, ja piesaucam Viņa vārdu, dzīvojam saskaņā ar evaņģēlija principiem, sapulcējamies kopā un stāvam svētajās vietās. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Ko jums nozīmē — „stāvēt svētajās vietās”? Kad jūs esat sajutuši, ka stāvat svētajās vietās?
Kā pulcēšanās svētajās vietās kopā ar citiem pēdējo dienu svētajiem palīdz jums sagatavoties Tā Kunga Otrajai atnākšanai?
Lai studenti varētu labāk izprast Tā Kunga vārdus Mācības un Derību 101:24–34, paskaidrojiet, ka šie panti attiecas uz ļauno cilvēku iznīcināšanu Jēzus Kristus Otrās atnākšanas laikā un raksturo apstākļus, kādi pastāvēs uz Zemes Tūkstošgades laikā. Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus studēt pārī Mācības un Derību 101:24–34, meklējot, kādi apstākļi pastāvēs Tūkstošgades laikā. Pēc kāda laika aiciniet studentus dalīties savās atbildēs. Palūdziet kādam studentam pierakstīt šīs atbildes uz tāfeles.
Kurus uz tāfeles pierakstītos apstākļus jūs it īpaši vēlētos pieredzēt? Kāpēc?
Tas Kungs apliecina svētajiem Misūri štatā: ja viņi izturēs ticībā, tad galu galā baudīs Viņa godību
Atgādiniet studentiem: kad Tas Kungs sniedza atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 101. nodaļā, svētie Misūri štatā pieredzēja ļoti lielas grūtības. Jūs varētu aicināt studentus īsumā pastāstīt par dažām grūtībām, par kurām viņi mācījās iepriekšējā stundā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:35–38. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus patiesos principus Tas Kungs mācīja un kādu padomu sniedza, mierinot un stiprinot svētos viņu pārbaudījumos.
Kuri 35.–38. pantā atklātie patiesie principi un padomi varētu sniegt svētajiem, kas piedzīvoja ciešanas Misūri štatā, mierinājumu? (Kad studenti sniegs savas atbildes, pajautājiet, kā katrs princips vai padoms, ko viņi piemin, varēja sniegt svētajiem mierinājumu.)
Kā jūs paskaidrotu saviem vārdiem 35. pantā pausto Tā Kunga solījumu? (Studentu atbildēm vajadzētu paust šādu principu: Tie, kas pacieš vajāšanas Glābēja vārda dēļ un iztur ticībā, baudīs Dieva godību. Jūs varētu uzrakstīt šo patieso principu uz tāfeles.)
Paskaidrojiet, ka patiesie Jēzus Kristus mācekļi vienmēr Viņam seko, pat tad, kad viņi tiek vajāti savas ticības dēļ. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo stāstu, kurā dalījās prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija. Pirms students sāk lasīt, paskaidrojiet, ka šis stāsts ir par diviem pēdējo dienu svētajiem — Rafaēlu Monroju un Vicentu Moralesu —, kuri 1900–ajos gados dzīvoja Meksikā. 1915. gadā viņus sagūstīja vardarbīgi noskaņotu karavīru grupa. Aiciniet studentus ieklausīties, kā brālis Monrojs un brālis Moraless palika uzticīgi, paciešot vajāšanu.
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Rafaels Monrojs bija mazās San Markos draudzes prezidents Meksikā, un Vicente Moraless bija viņa pirmais padomnieks. … Viņiem teica, ka tiks apžēloti, ja viņi atdos savus ieročus un atteiksies no savas dīvainās reliģijas. Brālis Monrojs saviem gūstītājiem teica, ka viņam nav nekādu ieroču, un no savas kabatas vienkārši izvilka savu Bībeli un Mormona Grāmatu. Viņš teica: „Kungi, šie ir vienīgie ieroči, kurus es vienmēr glabāju; tie ir patiesības ieroči pret kļūdām.”
Kad ieroči netika atrasti, brāļi tika nežēlīgi spīdzināti, lai piespiestu viņus atzīties, kur ieroči tiek glabāti. Taču ieroču nebija. Tad viņi apsardzes pavadībā tika nogādāti uz mazā ciematiņa nomali, kur sagūstītāji nostādīja viņus pie liela oša šāvēju brigādes priekšā. Virsnieks savā apsūdzībā piedāvāja viņiem brīvību, ja viņi atmetīs savu reliģiju un pievienosies [karavīriem], bet brālis Monrojs atbildēja: „Mana reliģija man ir dārgāka par manu dzīvību, un es to nevaru atmest.”
Viņiem teica, ka viņus nošaus, un jautāja, vai viņiem ir kāds lūgums. Brālis Rafaels lūdza atļauju noskaitīt lūgšanu pirms nāvessoda izpildes. Tad, savu iznīcinātāju klātbūtnē, viņš nometās ceļos un skaļā balsi, lai visi varētu dzirdēt, lūdza, lai Dievs sargā un svētī viņa tuviniekus, un rūpējas par mazo, grūtībās nonākušo draudzi, kura paliks bez vadītāja. Savas lūgšanas noslēgumā viņš citēja Glābēja vārdus, ko Viņš izteica, kad tika piesists krustā, lūgdams par savām bendēm: „Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko viņi dara.” [Lūkas 23:34.] Pēc tam šāvēju vienība nošāva brāli Monroju un brāli Moralesu” (skat. „Sekošana”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 21–22; balstīts uz Rey L. Pratt, „A Latter-day Martyr”, Improvement Era, 1918. g. jūnijs, 720–726).
Kā brālis Monrojs un brālis Moraless ar savu piemēru ilustrē Mācības un Derību 101:35 pausto principu?
Aiciniet studentus padomāt par tām reizēm, kad viņus vajāja (apsmēja vai slikti izturējās) viņu ticības Jēzum Kristum un Viņa Baznīcas dēļ. Jūs varētu aicināt dažus studentus dalīties savā pieredzē.
Kad jūs tiekat vajāti savas ticības Jēzum Kristum un Viņa Baznīcas dēļ, kā jūs varat atbildēt uz to ar ticību?
Tas Kungs paziņo, ka Viņa derības ļaudis ir Zemes sāls
Lai studenti varētu labāk izprast, ko Tas Kungs mācīja Mācības un Derību 101:39–42, parādiet divus sāls paraugus: vienu — no tīra sāls, bet otram piejauciet klāt kādu citu vielu, piemēram, zemi.
Pievērsiet studentu uzmanību pirmajam paraugam.
Kā var pielietot sāli? (Iespējamās atbildes varētu būt šādas: sāli var izmantot kā garšvielu ēdienam un pārtikas konservēšanai, kā arī brūču apstrādei dezinfekcijas nolūkos.)
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:39 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kādiem cilvēkiem Tas Kungs pielīdzina sāli.
Kas, pēc Tā Kunga vārdiem, ir Zemes sāls?
Paskaidrojiet, ka vārds svētīgs šajā kontekstā raksturo cilvēka īpašību.
Ko, jūsuprāt, nozīmē — būt par „svētīgiem cilvēkiem”?
Lai palīdzētu studentiem labāk izprast, ko nozīmē — būt par svētīgiem cilvēkiem, aiciniet kādu no viņiem nolasīt, ko ir teicis elders Karloss E. Esejs no Septiņdesmitajiem:
Attēls
Elders Karloss E. Asejs
„Ar izteicienu „svētīgie cilvēki” Tas Kungs apzīmē tos cilvēkus, kas Viņu pārstāv. Tie ir cilvēki, kas ir nožēlojuši grēkus, ir tikuši mazgāti tīri kristīšanas ūdenī un ir stājušies derībā, uzņemdamies Viņa vārdu un pildot Viņa darbu. Vēl vairāk — Viņš runāja par tiem, kuri caur derību dalīsies Viņa priesterības spēkā. Viņš runāja par jums un par mani” („Salt of the Earth: Savor of Men and Saviors of Men”, Ensign, 1980. g. maijs, 42).
Ko frāzes — „zemes sāls” un „svētīgie cilvēki” māca par mūsu pienākumiem attiecībā pret citiem cilvēkiem?
Palīdziet studentiem saprast, ka mums, Dieva derības ļaudīm, ir pienākums palīdzēt visiem cilvēkiem uz Zemes saņemt Viņa svētības (skat. Ābrahāma 2:8–11). Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu principu: Lai palīdzētu cilvēkiem uz Zemes saņemt Dieva svētības, mums ir …
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:40–42. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādus brīdinājumus un solījumus sniedza Tas Kungs.
Norādiet 40. pantā uz frāzi — „ja sāls zaudē savu garšu”. Lai palīdzētu studentiem saprast šīs frāzes nozīmi, pievērsiet viņu uzmanību otrajam sāls paraugam. Paskaidrojiet, ka, laikam ritot, sāls nezaudē savu garšu. Garša tiek zaudēta, kad tam piejauc citas sastāvdaļas vai vielas.
Saskaņā ar 41. pantu, kas liek mums zaudēt savu, zemes sāls, garšu? (Grēki.) Kādēļ, jūsuprāt, grēki apgrūtina mūsu spēju palīdzēt citiem saņemt Dieva svētības?
Kā jūs saviem vārdiem pārfrāzētu 42. pantu? (Ja studentiem ir nepieciešama palīdzība, lai atbildētu uz šo jautājumu, paskaidrojiet, ka Tā Kunga priekšā cilvēks, kurš pats sevi paaugstina, ir lepns, bet cilvēks, kurš pats sevi pazemina, ir pazemīgs.)
Balstoties uz Tā Kunga brīdinājumiem un solījumiem Mācības un Derību 101:40–42, kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto principu? (Pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto principu, balstoties uz studentu sniegtajām atbildēm. Lai gan studenti varētu izteikties citiem vārdiem, viņiem vajadzētu atpazīst šādu principu: Lai palīdzētu cilvēkiem uz Zemes saņemt Dieva svētības, mums ir jānožēlo savi grēki un jābūt pazemīgiem.)
Kā mēs varam izvairīties no grēka negatīvās ietekmes ikdienā?
Aiciniet studentus patstāvīgi apdomāt, vai grēki aptraipa viņu dzīvi. Mudiniet studentus nožēlot šos grēkus, lai viņi varētu būt tīri Tā Kunga priekšā un daudz labāk palīdzēt citiem saņemt Viņa svētības.
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja par laiku, kad Tas Kungs pavēlēs pēdējo dienu svētajiem celt Ciānas pilsētu:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Nav pamata šaubām vai raizēm par Ciānas jeb Jaunās Jeruzālemes celšanu pēdējās dienās. Vienreiz Tas Kungs sniedza Saviem ļaudīm iespēju celt Ciānu, no kuras izietu likums visā pasaulē. Šiem ļaudīm tas neizdevās. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nebija gatavi un cienīgi, tieši tāpat kā daži mūsdienu Dieva valstības cilvēki. Kad mēs kā tauta būsim gatavi un cienīgi, Tas Kungs vēlreiz sniegs mums šo pavēli, un darbs turpināsies — kā pēc plāna, pirms Otrās atnākšanas un Baznīcas prezidenta vadībā. Līdz tam, nevienam nav jātiecas pulcēties Misūri štatā vai gatavoties saņemt tur mantojuma zemi. Tā vietā, apgūsim ar to saistītos principus un būsim jebkura darba cienīgi, ko Tas Kungs mums uzdos mūsu dienās un laikā. Pirms celšanas uzsākšanas vēl ir kaut kam jānotiek Džeksonas apgabalā” (A New Witness for the Articles of Faith (1985. g.), 586).
Mācības un Derību 101:23–25 mēs lasām par trijām zīmēm un notikumiem pasaulē, kas ievadīs Glābēja Otro atnākšanu. Zemāk iekļautos citātos pēdējo dienu apustuļi sniedz pravietisko redzējumu attiecībā uz šīm zīmēm un notikumiem.
1. „Visa miesa kopā redzēs Mani” (M&D 101:23). Elders Orsons Prets no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Dieva Dēla Otrā ierašanās būs tāds notikums, ko šī Zeme nav pieredzējusi, to pavadīs liels spēks un godība, tā nenotiks tikai kādā Zemes nostūrī, ko pamanītu tikai daži; šo notikumu skatīs visi, ikviens cilvēks redzēs Tā Kunga godību. Kad Viņš Sevi atklās otrajā reizē, ikviena acs, ne tikai to cilvēku, kas tajā laikā dzīvos miesā uz Zemes, bet arī katra mirušā acs skatīs Viņu tajā laikā” (Deseret News: Semi-Weekly, 1876. g. 25. apr., 1).
2. „Visi, kas ir samaitāti, … tiks aprīti” (M&D 101:24). Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja: „Runājot par Tūkstošgades iesākšanos, Zeme (Tā Kunga vīna dārzs) tiks nodedzināta. Viss, kas ir samaitāts, tiks aprīts (M&D 101:24); visi lepnie un ļauna darītāji tiks sadedzināti kā rugāji (Mal. 4:1; M&D 29:9; 64:23–25; 133:63–64), grēcinieki tiks iznīcināti (Jes. 13:9–14) un taisnīgie tiks pilnībā nošķirti no ļaunajiem. (M&D 63:54.) Tikai tie, kas būs cienīgi dzīvot paradīzes jeb terestriālajā vidē, izturēs šo dienu” (Mormon Doctrine, 2. izd. (1966. g.), 494).
3. „Viss taps jauns” (M&D 101:25). Attiecībā uz šajos pantos minēto visu jauno, Pārlijs P. Prets no Divpadsmit apustuļu kvoruma rakstīja: Svēto Rakstu pierakstītāji ir solījuši jaunas debesis un jaunu zemi. Citiem vārdiem, planētu sistēmas tiks pārveidotas, šķīstītas, attīrītas, paaugstinātas un godinātas, kas līdzināsies augšāmcelšanai, ar kuras palīdzību ikviens fizisks ļaunums un nepilnība tiks padzīti prom” (Key to the Science of Theology, 10. izd. (1965. g.), 61).
Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka Tūkstošgades laikā „cilvēki nemirs, līdz viņi nebūs sasnieguši vecumu. Bērni nemirs, bet dzīvos, līdz būs sasnieguši koka mūža vecumu. Jesaja saka, ka tie ir 100 gadi (skat. Jesajas 65:20-22).” (Doctrines of Salvation, sak. Brūss R. Makonkijs (1954–1966), 1:86–87.)
Prezidents Smits arī paskaidroja, ka nāve Tūkstošgades laikā līdzināsies mierpilnai stāvokļa pārmaiņai.
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Kad Kristus nāks, svētie, kas dzīvos uz Zemes, tiks atdzīvināti un aizrauti satikt Viņu. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki, kas tajā laikā dzīvos uz Zemes, tiks izmainīti un augšāmcelsies, jo mirstīgajiem cilvēkiem ir jāpaliek uz Zemes, līdz tūkstoš gadi būs pagājuši. Tomēr pārmaiņas skars tos cilvēkus, kas dzīvos uz Zemes; viņi tiks atdzīvināti un nebūs pakļauti nāvei, līdz novecos. Cilvēki mirs simts gadu vecumā, un viņi tiks uzreiz pārveidoti nemirstīgajā stāvoklī. Šo tūkstoš gadu laikā netiks ierīkoti kapi” (The Way to Perfection (1931. g.), 298–299).
Pravietis Džozefs Smits mudināja svētos pielietot ticību, lai izturētu savus pārbaudījumus:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Mēs esam augstās domās par cilvēkiem, kuri ir pieņēmuši kādu nepopulāru reliģiju, un uzticība tai ir bijusi par iemeslu vairākkārtējai vajāšanai. Cilvēkiem, kuri aiz mīlestības pret Dievu un pieķeršanos Viņa darbam, ir izcietuši badu, kailumu, briesmas un jebkāda veida grūtības. Cilvēkiem, kuriem savas reliģijas dēļ ir nācies sērot par vecāku, vīra, sievas un bērnu pāragro nāvi. Cilvēkiem, kuri deva priekšroku nāvei, nevis verdzībai un liekulībai, un ar godu saglabāja savus uzskatus, un bija stingri un nelokāmi laikā, kad viņi bija pakļauti nopietnai tiesāšanai. Stāviet stingri, jūs, Dieva svētie, izturiet vēl nedaudz, un dzīves viesulis būs pagājis, un Dievs, kā kalpi jūs esat, jūs apbalvos. Viņš pienācīgi novērtēs visas jūsu pūles un ciešanas, ko piedzīvojāt Kristus un evaņģēlija dēļ. Pēcteči pieminēs jūs kā Dieva svētos un taisnīguma ļaudis (History of the Church, 4:337).
Elders Karloss E. Esejs no Septiņdesmitajiem mācīja:
Attēls
Elders Karloss E. Asejs
„Kāds pasaulē labi pazīstams ķīmiķis man teica, ka, laikam ritot, sāls nezaudē savu garšu. Garša tiek zaudēta, to sajaucot un pievienojot piemaisījumus. …
Cilvēks „zaudē garšu un labās īpašības”, kad viņš piesārņo prātu ar netīrām domām, apgāna muti, runājot nepatiesību, un izmanto savu spēku, lai paveiktu ļaunus darbus” („Salt of the Earth: Savor of Men and Saviors of Men”, Ensign, 1980. g. maijs, 42).