128. stunda: Mācības un Derību 121:34–46

128. stunda

Mācības un Derību 121:34–46

Ievads

Mācības un Derību 121:34–46 ir daļa no Džozefa Smita iedvesmotās vēstules, kas tika uzrakstīta Libertī cietumā. Šajā vēstules daļā pravietis māca principus par priesterības spēku un pilnvarām. Viņš paskaidro, kāpēc daudz ir aicinātu, bet maz ir izredzētu un kā priesterības nesēji var izmantot debesu spēkus, lai kalpotu citiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 121:34-40

Džozefs Smits māca, ka priesterības tiesības ir saistītas ar debesu spēkiem.

Parādiet lampu, kura nav pieslēgta elektrībai. Pārliecinieties, ka lampa ir izslēgta un tā neieslēgsies uzreiz pēc tās vada ievietošanas kontaktligzdā. Ja jūs nevarat atnest lampu, uz tāfeles uzzīmējiet pievienoto shēmu (bez tajā ierakstītajiem vārdiem).

Paskaidrojiet, ka šīs dienas stundā lampa simbolizēs priesterības nesēju. Lampas gaisma attēlos svētības, kuras cilvēki var saņemt no Dieva, pateicoties priesterības nesēju kalpošanai. Ja jums ir lampa, uzlīmējiet tai nosaukumu Priesterības nesējs. Ja nav, uzrakstiet šo frāzi atbilstošajā vietā shēmā.

Līdzko studenti šodien sāk Mācības un Derību 121:34–46 studēšanu, lūdziet tiem apsvērt, kā priesterības nesēja personīgais taisnīgums ietekmē viņa spējas palīdzēt citiem cilvēkiem saņemt priesterības svētības. Norādiet — lai gan šie panti ir attiecināti uz priesterības nesējiem, tie ietver principus, kas attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem.

Atgādiniet audzēkņiem, ka Mācības un Derību 121. nodaļa satur fragmentus no Džozefa Smita iedvesmotās vēstules, kuru viņš diktēja, atrodoties Libertī cietumā. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 121:34. Palūdziet klases audzēkņiem noteikt jautājumu, kas ietverts šajā pantā.

Lai palīdzētu studentiem apdomāt un diskutēt par to, ko nozīmē tas, ka priesterības nesēji ir „aicināti” un „izredzēti”, lūdziet kādu no audzēkņiem skaļi nolasīt paziņojumu, kuru prezidents Džeimss E. Fausts, Augstākā prezidija loceklis, sniedza priesterības nesējiem:

„Mēs esam aicināti, kad uz mūsu galvas tiek uzliktas rokas un mums tiek dota priesterība, bet mēs neesam izredzēti, līdz mēs neesam apliecinājuši Dievam mūsu taisnīgumu, uzticību un apņemšanos” („Called and Chosen”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 55. lpp.).

Saskaņā ar prezidenta Fausta vārdiem, ko nozīmē — jaunam vīrietim būt „aicinātam”?

Norādiet, ka būt „aicinātam” nav tas pats, kas būt „izredzētam”. Lai kļūtu par Dieva „izredzētiem” priesterības nesējiem, ir jādzīvo tādā veidā, kas spēj piesaistīt debesu spēkus, lai palīdzētu citiem saņemt priesterības svētības.

Paskaidrojiet, ka no Mācības un Derību 121:35–39 mēs uzzinām par to, kāpēc daži priesterības nesēji nav izredzēti. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 121:35–36. Mudiniet pārējos sekot līdzi, meklējot to mācību, kas būtu jāzina katram priesterības nesējam.

Saskaņā ar 36. pantu, kāda mācība būtu jāzina katram priesterības nesējam?

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast mācību 36. pantā, atsaucieties uz elektrības avotu mācību telpā vai arī shēmā, kas uzzīmēta uz tāfeles.

Kura frāze 36. pantā varētu apzīmēt elektrību? („Debesu spēki.” Uzrakstiet uz tāfeles Debesu spēki blakus kontaktligzdas attēlam, vai arī uzlīmējiet etiķeti ar šo vārdu savienojumu blakus īstajam elektrības avotam.)
Jūsuprāt, uz ko 36. pantā atsaucas frāze „priesterības tiesības”? (Audzēkņu atbildēm ir jāpauž, ka vīrietis saņem tiesības izmantot priesterību, kad priesterības pilnvaras ir viņam piešķirtas ar roku uzlikšanu.)

Uzlīmējiet vadam nosaukumu Priesterības pilnvaras. Ja jūs izmantojat lampu, palūdziet kādam no audzēkņiem iespraust to kontaktligzdā.

Kāpēc lampa neiedegās? (Jo tās slēdzis ir izslēgts.)
Kura frāze 36. pantā varētu tikt salīdzināta ar slēdzi? („Taisnīguma principi”. Paskaidrojiet, ka šī frāze attiecas uz to, ka priesterības nesēju atbildība ir dzīvot taisnīgi.)

Uzlīmējiet slēdzim nosaukumu Taisnīguma principi. Aiciniet kādu no audzēkņiem ieslēgt slēdzi.

Kādā veidā šajā līdzībā taisnīga dzīvošana simbolizē slēdža ieslēgšanu?

Aiciniet studentus saviem vārdiem nosaukt principu, kas aprakstīts 36. pantā. Apkopojiet viņu atbildes, uzrakstot uz tāfeles šādu principu vai kaut ko tamlīdzīgu: Priesterības nesēji var izmantot debesu spēkus tikai tad, ja viņi dzīvo taisnīgi. Jūs varat ieteikt studentiem pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 121:37–38. Lūdziet, lai audzēkņi seko līdzi, meklējot, kas notiek ar priesterības nesēja spējām izmantot debesu spēkus, ja viņš nedzīvo taisnīgi.

Kas notiek, kad priesterības nesējs nedzīvo taisnīgi? (Debesu spēki to pamet, un viņa pilnvaras kļūst nekam nederīgas. Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „spārdīt pret dzenuli” attiecas uz dzīvnieku, kurš pretojas asai nūjai, kura tiek izmantota, lai to vadītu uz vēlamo galamērķi. Mūsu gadījumā, šī frāze attiecas uz pretošanos Tā Kunga vai Viņa kalpu vadībai.)

Lai palīdzētu studentiem izprast principu, kas uzrakstīts uz tāfeles, aiciniet kādu no audzēkņiem nolasīt, ko par to teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Priesterības pilnvaras tiek dotas ordinēšanas brīdī; priesterības spēks tiek dots, uzticīgi un paklausīgi dzīvojot, godājot derības, Tas pieaug, izmantojot un pielietojot priesterību taisnīgumā” („Priesterības spēks”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 9. lpp.).

Uz tāfeles uzrakstiet:

Vājina saikni Stiprina saikni

Aiciniet audzēkņus pie sevis pārlasīt 35. un 37. pantu, pievēršot uzmanību netaisnīgajai attieksmei un rīcībai, kas vājina priesterības nesēju saikni ar debesu spēkiem. Jūs varētu ieteikt, lai viņi atzīmē to, ko uzgājuši. Pēc zināma laika aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši. Aiciniet kādu no audzēkņiem pierakstīt pārējo atbildes zem „Vājina saikni”. Pēc tam, kad visas studentu atbildes ir pierakstītas, izlasiet tālāk sniegtos piemērus. Katrā piemērā aiciniet studentus noteikt attieksmi vai darbību, kuru tie ir uzrakstījuši uz tāfeles.

Lai iekļautos populāro skolēnu vidū, priesterības nesējs kopā ar viņiem izsmej kādu klasesbiedru.
Skolotāju kvoruma prezidentam patīk sportot, un viņš atsakās piedalīties jebkāda kvoruma pasākuma rīkošanā, ja tajā netiek spēlēts futbols vai basketbols. Kad kvoruma locekļi piedalās kādā pasākumā vai kalpošanā, priesterības nesējs pieprasa, lai citi jaunieši viņam klausītu, jo viņš ir kvoruma prezidents.

Kādi ir daži no piemēriem, kad cilvēki cenšas apslēpt savus grēkus?
Kādus piemērus jūs varētu minēt, kad cilvēki ar visu sirdi pievēršas pasaules lietām un cenšas iegūt cilvēku atzinību?
Kāpēc, jūsuprāt, šāda attieksme un rīcība attur priesterības nesējus izmantot debesu spēkus?

Aiciniet kādu no audzēkņiem skaļi izlasīt Mācības un Derību 121:39–40 un lūdziet pārējiem mēģināt atrast iemeslu, kāpēc daži cilvēki piekopj netaisnīgu vadīšanu? Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

Balstoties uz to, ko jūs esat iemācījušies no Mācības un Derību 121:34–40, kā jūs apkopotu to, kāpēc daudzi ir aicināti, bet daži — izredzēti?

Mācības un Derību 121:41–46

Džozefs Smits māca par to, kā priesterības nesējiem vajadzētu uzvesties

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Džozefs Smits bija mācījis par attieksmi un rīcību, kas saikni starp priesterības nesējiem un debesu spēkiem padara vājāku, viņš mācīja, kāda rīcība un attieksme šo saikni stiprina. Sadaliet visus audzēkņus pa pāriem un palūdziet katram pārim kopā izlasīt Mācības un Derību 121:41–45. Aiciniet viņus sameklēt attieksmes izpausmi un darbības, kas palīdz priesterības nesējiem izmantot debesu spēkus, lai palīdzētu citiem cilvēkiem. (Pirms viņi ir sākuši lasīt, jūs varētu norādīt, ka 41. pantā vārdi kā vien nozīmē „izņemot kā ar”.)

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši. Aiciniet kādu no audzēkņiem pierakstīt pārējo atbildes zem „Stiprina saikni”. Lūdziet studentiem uzrakstīt taisnīguma principus, kā arī jūs varētu mudināt, lai viņi paskaidro vai min piemērus katram principam. Ja nepieciešams, uzdodiet šādus jautājumus:

Ko, jūsuprāt, nozīmē — rīkoties ar neviltotu mīlestību, bez liekulības vai viltus? (Atbildes varētu iekļaut, ka tas nozīmē — mīlēt cilvēkus sirsnīgi un patiesi, un ar taisnīgu motivāciju.) Kāpēc šīs rakstura īpašības ir svarīgas priesterības nesējiem?
43. pantā vārds pārmest nozīmē — pateikt kādam, ka viņš vai viņa dara kaut ko nepareizu, parasti, maigā un laipnā veidā. Vārds laikus nozīmē „agri”, vai arī „savlaicīgi”. Vārds asi varētu attiekties uz nepieciešamību izteikties skaidri. Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi, lai priesterības vadītājs pārmestu skaidri, īstajā laikā un saskaņā ar Svētā Gara vadību? Kādēļ, pēc jūsu domām, ir svarīgi izrādīt lielāku mīlestību pēc tam, kad esat kādam aizrādījuši? Kad jūs esat guvuši labumu no šāda rājiena?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — ļaut savai sirdij būt pilnai žēlsirdības pret visiem cilvēkiem? (Skat. 45. pantu.) Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi, lai priesterības nesēju attieksme, saskarsmē ar citiem cilvēkiem, būtu maiga un laipna?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — ļaut tikumībai rotāt mūsu domas nepārtraukti? (Skat. 45. pantu.) Ko mēs varam darīt, lai saglabātu savas domas tikumīgas?
Kāpēc, jūsuprāt, priesterības nesējiem ir nepieciešams ievērot šos taisnīguma principus, lai varētu izmantot debesu spēkus?

Vērsiet audzēkņu uzmanību uz vārdu tad 45. pantā. Paskaidrojiet, ka šis vārds norāda uz rezultātiem, kādi tiks iegūti, dzīvojot saskaņā ar taisnīguma principiem, kas sniegti 41.–45. pantā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 121:45–46. Lūdziet pārējos sekot līdzi, cenšoties atrast, kādas svētības saņem tie priesterības nesēji, kuri izmanto debesu spēkus, dzīvojot taisnīgi. (Pirms kāds no studentiem uzsāk lasīt, jūs varētu paskaidrot, ka zizlis ir nūja, kuru nēsā karalis vai karaliene. Tas ir spēka un pilnvaru simbols.)

Kādas svētības var saņemt, dzīvojot pēc taisnīguma principiem?
Iedomājieties kādu pazīstamu priesterības nesēju, kurš dzīvo atbilstoši tam, lai varētu izmantot debesu spēkus. Kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties viņa kalpošanai?

Dalieties savā liecībā par svētībām, kādas esat saņēmis (-usi), pateicoties priesterības pilnvarām vai priesterības spēkam. Mudiniet studentus dalīties savās liecībās. Lūdziet viņiem izvēlēties vienu taisnīguma principu, kas ir pieminēts Mācības un Derību 121:41–45, un izvirzīt mērķi — censties vēl labāk dzīvot saskaņā ar šo principu.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 121:36–37. „Priesterības tiesības” un „debesu spēki”

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, uzsvēra priesterības nesēju nepieciešamību dzīvot tā, ka viņiem būtu gan pilnvaras, gan priesterības spēks:

„Priesterības spēks ir Dieva spēks, kas darbojas caur tādiem vīriem un zēniem kā mēs, un tas ir uzticības, paklausības, uzcītības un personīgā taisnīguma rezultāts. Zēns vai vīrietis var saņemt priesterības pilnvaras ar roku uzlikšanu, taču viņam nebūs priesterības spēka, ja viņš ir nepaklausīgs, necienīgs vai nevēlas kalpot. …

… Priesterības nesējiem, jauniem un veciem, ir nepieciešamas gan pilnvaras, gan spēks — nepieciešamā atļauja un garīgā spēja pārstāvēt Dievu glābšanas darbā” („Debesu spēki”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 49. lpp.).

Mācības un Derību 121:34, 40. „Daudzi ir aicināti, bet maz ir izredzēti”

Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:

„Būt vai kļūt izredzētiem nav kāds ekskluzīvs statuss, kurš ir ticis mums piešķirts. Drīzāk jūs un es paši nosakām, vai mēs esam izredzēti. …

Es ticu, ka šo pantu [M&D 121:34–35] piemērošana dzīvē ir ļoti vienkārši saprotama. Dievam nav mīļāko bērnu saraksta, kuram, cerams, kādreiz tiktu pievienoti arī mūsu vārdi. Viņa „izredzēto” skaits nav ierobežots. Drīzāk tās ir mūsu sirdis un mūsu tiekšanās, un mūsu paklausība, kas pavisam noteikti nosaka, vai mēs varam saukties par Dieva izredzētajiem” („The Tender Mercies of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 101. lpp.).

Mācības un Derību 121:43. „Laikus asi pārmetot”

Elders H. Bērks Petersons no Septiņdesmitajiem mācīja:

„Iespējams, mums būtu jāpadomā, ko tas nozīmē — asi pārmest. Asi pārmest nozīmē skaidri aizrādīt — ar mīlošu stingrību, ar nopietnu nolūku. Tas nenozīmē — aizrādīt sarkastiski, ar rūgtumu vai ar sakostiem zobiem, vai paceltu balss toni. Tas, kurš aizrāda tā, kā Tas Kungs ir pamācījis, vadās pēc principiem, nevis pēc personības iezīmēm. Tas „neuzbrūk” kādai rakstura iezīmei vai nepazemo indivīdu.

Gandrīz visās situācijās, kurās ir nepieciešama izlabošana, aizrādījums, kas izteikts privāti, ir daudz pārāks par publisku aizrādījumu. Ja nu vienīgi visai bīskapijai ir nepieciešams rājiens, bet savādāk ir labāk, ja bīskaps runātu individuāli, nekā izmantotu kolektīvo pieeju. Līdzīgi arī bērnam vai laulātajam draugam ir tiesības saņemt aizrādījumu par kļūdām privāti. Publisks rājiens bieži vien ir nežēlīgs vai, labākajā gadījumā, aplams” („Unrighteous Dominion”, Ensign, 1989. g. jūlijs, 10. lpp.).