Seminārs
152. stunda: Dārgās Pērles izcelsme


152. stunda

Dārgās Pērles izcelsme

Ievads

1851. gadā elders Franklins D. Ričards (Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, kā arī Lielbritānijas misijas prezidents) publicēja vairākas Džozefa Smita atklāsmes, tulkojumus un pierakstus, to nosaucot par Dārgo Pērli. 1880. gada oktobra Baznīcas vispārējās konferences laikā Dārgā Pērle tika apstiprināta par Svētajiem Rakstiem — par daļu no Baznīcas pamatrakstiem. „Dārgā Pērle ir atlasītu materiālu izlase, kas attiecas uz daudziem nozīmīgiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas ticības un mācības aspektiem” (Dārgās Pērles ievads).

Ieteikumi stundas mācīšanai

Dārgās Pērles izcelsme

Parādiet vai uzzīmējiet pērles attēlu. Pajautājiet studentiem, vai viņi zina, kā veidojas pērles. Ja viņi nezina, paskaidrojiet, ka pērle veidojas gliemju čaulās, gliemim reaģējot uz svešķermeņa, piemēram, smilšu graudiņa, kairinājumu. Gliemis izdala vielu, lai noklātu graudiņu, kas galu galā izveido pērli. Dabiskas pērles ir retums, un tās tiek uzskatītas par ļoti vērtīgām.

Attēls
pērle austeru čaulā

Paskaidrojiet, ka šodien studenti mācīsies par Svēto Rakstu grāmatas — Dārgā Pērle — izcelsmi. Viņi atklās vairākus iemeslus, kāpēc Dārgā Pērle ir vērtīga.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Dārgās Pērles ievada pirmo rindkopu. Aiciniet klasi sameklēt, kas ir ietverts Dārgajā Pērlē. Pirms viņi lasa, jūs varētu paskaidrot, ka vārdi periodiskie izdevumi attiecas uz laikrakstiem vai žurnāliem — izdevumiem, kas iznāk periodiski, piemēram, ik dienu, ik nedēļu vai ik mēnesi.

  • Kādā ziņā, jūsuprāt, Dārgā Pērle ir retums un uzskatāma par vērtīgu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt ievada otro rindkopu. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kāpēc Dārgā Pērle tika apkopota. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Lai apkopotu ievada trešo rindkopu, paskaidrojiet: kopš Dārgā Pērle tika publicēta pirmoreiz, tās saturā ir veiktas izmaiņas. Daļa no tās satura tika pievienota un vēlāk iekļauta Mācībā un Derībās.

Aiciniet kādu studentu nolasīt rindkopu, kas sākas ar frāzi „Izlase no Mozus grāmatas”. Aiciniet klasi izzināt, kā Džozefs Smits saņēma atklāsmes šajā grāmatā.

Aiciniet studentus izpētīt Mozus grāmatu un atrast vismaz vienu pantu, kurā, viņuprāt, ir vērtīga patiesība. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties savos pantos ar partneri vai ar visiem klases audzēkņiem.

Aiciniet studentus atgriezties pie Dārgās Pērles ievada. Aiciniet kādu studentu nolasīt rindkopu, kas sākas ar frāzi „Ābrahāma grāmata”. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā Džozefs Smits saņēma Ābrahāma grāmatas pierakstus. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Lai būtu vieglāk paskaidrot, kā Džozefs Smits ieguva šos senos Ābrahāma grāmatas pierakstus, izlasiet vai aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto tekstu:

„1835. gada 3. jūlijā kāds vīrs, vārdā Maikls Čandlers, uz Kērtlandi, Ohaio, atveda četras ēģiptiešu mūmijas un vairākus seno ēģiptiešu pierakstu papirusa ruļļus. Šīs mūmijas un papirusus pirms vairākiem gadiem Ēģiptē bija atklājis Antonio Lebolo. Kērtlande bija viena no daudzajām pieturvietām ASV austrumos, kurā Čendlers rīkoja mūmiju izstādi. Čendlers piedāvāja pārdot mūmijas un papirusa ruļļus, un, pravieša Džozefa Smita skubināti, vairāki Baznīcas locekļi saziedoja naudu, lai tos iegādātos. 1835. gada 5. jūlijā Džozefs Smits apliecināja, cik nozīmīgi ir šie seno ēģiptiešu pieraksti: „Es esmu sācis tulkot dažas rakstzīmes un hieroglifus, un mums par lielu prieku atklājis, ka vienā no ruļļiem ir Ābrahāma pieraksti. … Patiesi mēs varam sacīt, ka Tas Kungs sāk atklāt miera un patiesības pārpilnību” (History of the Church, 2:236)” (The Pearl of Great Price Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2000], 28. lpp.).

Daži ir prātojuši, kā pravietis tulkoja šos senos pierakstus. Paskaidrojiet, ka „pravietis Džozefs Smits nekad nav atklājis metodi, kā viņš tulkoja šos pierakstus. Tāpat kā ar visiem pārējiem Svētajiem Rakstiem, liecība par šo pierakstu patiesumu galvenokārt ir ticības jautājums. Lielākais Ābrahāma grāmatas patiesuma pierādījums neslēpjas pierādījumu analizēšanā vai vēstures notikumos, bet gan lūgšanu pilnā tās satura un spēka apsvēršanā” (The Pearl of Great Price Student Manual, 28. lpp.). Lai gan mēs precīzi nezinām metodi, kā Džozefs Smits tulkoja šos pierakstus, mēs zinām, ka viņš pārtulkoja Ābrahāma grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku.

  • Kāpēc ir svarīgi saņemt garīgu apliecinājumu par Ābrahāma grāmatas patiesumu?

Turpmāk stundā jūs varētu aicināt divus studentus iznākt klases priekšā un izspēlēt lomu spēli, kurā ziņu korespondents intervē zinātnieku, kurš daudz laika ir veltījis grāmatas „Dārgā Pērle” satura un izcelsmes pētīšanai. Aiciniet viņus nolasīt šādu tekstu:

Ziņu korespondents:Kāpēc Džozefs Smits sacīja, ka viņš ir pārtulkojis Ābrahāma pierakstus, lai gan manuskripts neatbilst laikam, kurā dzīvoja Ābrahāms?

Zinātnieks:Pravietis Džozefs Smits nekad nav apgalvojis, ka papirusi patiešām ir Ābrahāma pieraksti. Viņš sacīja, ka Ābrahāma grāmata bija „kādu senu pierakstu tulkojums, kas ir nonācis mūsu rokās no ēģiptiešu katakombām un kas tiek uzskatīts par Ābrahāma pierakstiem, kas tapuši, viņam dzīvojot Ēģiptē” (Times and Seasons, 1842. g. 1. marts, 704. lpp.).

„1966. gadā vienpadsmit papirusa fragmenti, kas kādreiz piederēja Džozefam Smitam, tika atklāti Ņujorkas pilsētas Metropolitēna mākslas muzejā. Tie tika iedoti Baznīcai, un zinātnieki tos ir analizējuši, datējot laikaposmā no aptuveni 100 gadiem pr. Kr. līdz mūsu ēras 100. gadam. Ābrahāma grāmatas autentiskums bieži tiek apšaubīts, jo manuskripti nav tik seni, lai tos būtu uzrakstījis Ābrahāms, kurš dzīvoja gandrīz divus tūkstošus gadu pirms Kristus. Džozefs Smits nekad nav apgalvojis, ka papirusi ir pašrocīgi jeb paša Ābrahāma rakstīti vai ka tie datējami laikaposmā, kad dzīvoja Ābrahāms. Autoru darbus bieži piedēvē „viņam”, neatkarīgi no tā, vai viņš pats tos ir rakstījis, diktējis tos citiem, vai citi ir pārrakstījuši viņa rakstīto” (The Pearl of Great Price Student Manual, 28. lpp.).

Ziņu korespondents:Ko Džozefs Smits darīja ar savu tulkojumu?

Zinātnieks:„Sākotnēji no Ābrahāma grāmatas publicēja tikai atlasītu materiālu izlasi Baznīcas izdevumā Times and Seasons, sākot ar 1842. gada martu, Navū, Ilinoisā, (skat. [ievadu] Dārgās Pērles sākumā). Pravietis Džozefs Smits norādīja, ka vēlāk viņš publicēs vairāk fragmentu no Ābrahāma grāmatas, taču viņu nogalināja, pirms viņš paguva to izdarīt. Runājot par veiktā tulkojuma potenciālo apjomu, Olivers Kauderijs reiz sacīja, ka, lai to aptvertu, būtu nepieciešami „sējumi” (skat. Messenger and Advocate, 1835. g. dec., 236. lpp.).

„Vēl bez hieroglifu rakstiem, manuskriptā bija arī ēģiptiešu zīmējumi. 1842. gada 23. februārī pravietis Džozefs Smits lūdza Rūbenam Hedlokam, profesionālam koka gravierim un Baznīcas loceklim, sagatavot trīs šo zīmējumu kokgriezumus, lai tos varētu nodrukāt. Hedloks nedēļas laikā pabeidza gravējumu, un Džozefs Smits iespieda šīs kopijas (faksimilu) kopā ar Ābrahāma grāmatu. Līdzās faksimilam Džozefs Smits ir paskaidrojis šos zīmējumus” (The Pearl of Great Price Student Manual, 28.–29. lpp.).

Ziņu korespondents:Kas notika ar mūmijām un papirusiem?

Zinātnieks:„Pēc pravieša Džozefa Smita nāves šīs četras mūmijas un papirusi nonāca Džozefa mātes, Lūcijas Makas Smitas, kas bija atraitne, īpašumā” (The Pearl of Great Price Student Manual, 29. lpp.). Kad Lūcija Maka Smita nomira, šo kolekciju pārdeva vīrietim — vārdā Eibels Kombs. Šo kolekciju pārdeva Džozefa Smita sieva Emma vai viņa brālis Viljams. Daļu no šīs kolekcijas misters Kombs pārdeva muzejam Seintluisā, Misūri. Pārējās kolekcijas daļas viņš paturēja sev, dažas no tām vēlāk atdeva citiem. (Skat. The Pearl of Great Price Student Manual, 29. lpp.; H. Donl Peterson, The Story of the Book of Abraham: Mummies, Manuscripts, and Mormonism [1995], 204.–209., 257. lpp.)

„Pastāv vairākas teorijas par to, kas notika … ar mūmijām un papirusiem. Šķiet, ka vismaz divas mūmijas sadega lielajā Čikāgas ugunsgrēkā 1871. gadā (skat. B. H. Roberts, New Witnesses for God, 3 sēj. [1909–1911], 2:380–382).

1966. gada agrā pavasarī doktors Azizs S. Atija, Jūtas universitātes profesors, [vērsa Baznīcas uzmanību uz vairākiem Džozefa Smita papirusu fragmentiem, kas atradās] Ņujorkas pilsētas Metropolitēna mākslas muzejā. Šos fragmentus 1967. gada 27. novembrī Baznīcas rīcībā nodeva muzeja direktors. Tas, kur atrodas pārējās mūmijas un citi papirusi, nav zināms [skat. H. Donl Peterson, „Some Joseph Smith Papyri Rediscovered (1967),” Studies in Scripture, Volume Two: The Pearl of Great Price, red. Robert L. Millett and Kent P. Jackson (1985), 183–85]” (The Pearl of Great Price Student Manual, 29. lpp.).

Aiciniet studentus izpētīt Ābrahāma grāmatu un atrast vismaz vienu pantu, kurā, viņuprāt, ir vērtīga patiesība. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties savos pantos ar partneri vai ar visiem klases audzēkņiem.

Aiciniet studentus atgriezties pie ievada. Aiciniet kādu studentu nolasīt rindkopu, kas sākas ar frāzi „Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs”. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi. Aiciniet studentus pastāstīt par izlasīto.

Paskaidrojiet, ka „Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs” Glābējs apraksta Otro atnākšanu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc šī sadaļa uzskatāma par vērtīgu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt rindkopu, kas sākas ar frāzi „Džozefs Smits — Vēsture”. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kad Džozefs Smits sagatavoja šo vēstures pierakstu.

Aiciniet studentus izpētīt „Džozefs Smits — Vēsture” un atrast vismaz vienu pantu, kuru viņi uzskata par vērtīgu. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties pantos ar partneri vai ar visiem klases audzēkņiem.

Aiciniet studentus iztēloties, ka kāds draugs lūdz viņiem divu minūšu laikā paskaidrot Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācības. Aiciniet studentus ierakstīt savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā, kā viņi atbildētu. Pēc dažām minūtēm aiciniet dažus studentus nolasīt, ko viņi ir pierakstījuši.

Norādiet, ka Ticības apliecinājumi sniedz labu kopsavilkumu mūsu mācībām. Lai palīdzētu studentiem izprast Ticības apliecinājumu izcelsmi, paskaidrojiet, ka 1842. gada 1. martā pravietis Džozefs Smits atbildēja uz kādas avīzes redaktora Džona Ventvorta lūgumu sniegt informāciju par sevi, kā arī par Baznīcas vēsturi un mācībām. Džozefa atbilde bieži tiek dēvēta par vēstuli Ventvortam. Šajā vēstulē Džozefs nosauca 13 evaņģēlija pamatprincipus. Šīs mācības ir iekļautas Dārgajā Pērlē kā Ticības apliecinājumi. Lai gan tās neaptver visas mūsu mācības, tajās ir iekļautas svarīgas doktrīnas un principi.

Sadaliet studentus pa pāriem. Katram pārim nozīmējiet vismaz vienu ticības apliecinājumu. (Vadoties pēc studentu vajadzībām un jūsu klases lieluma, jūs varat nozīmēt vienu vai vairākus ticības apliecinājumus katrai pārniecībai.) Aiciniet katru pāri izlasīt viņiem iedalīto ticības apliecinājumu un sekot tālāk dotajiem norādījumiem. Jūs varētu sagatavot šo norādījumu kopijas vai tos uzrakstīt uz tāfeles. Studenti var sekot šiem norādījumiem savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

  1. Kad esat izlasījuši Ticības apliecinājumu, kurš jums bija iedalīts, uzrakstiet saviem vārdiem, kādu doktrīnu vai principu tas māca.

  2. Atrodiet rakstvietu, kas apstiprina vai paskaidro doktrīnu vai principu, kas ir šajā Ticības apliecinājumā. Pierakstiet atziņas, kuras sniedz šī rakstvieta, padziļinot jūsu izpratni par konkrēto principu.

  3. Uzrakstiet, kā izpratne un ticība šim Ticības apliecinājumam var sniegt svētības kāda cilvēka dzīvē.

Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai izpildītu uzdevumu, aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir uzrakstījuši. Jūs varētu uzrakstīt dažas no patiesajām mācībām, ko viņi atklāj, uz tāfeles.

Aiciniet studentus dalīties pieredzēs, kad Ticības apliecinājumi vai tajos ietvertās mācības viņiem ir palīdzējušas kādam paskaidrot evaņģēliju. Arī jūs varētu dalīties savā pieredzē.

Izaiciniet studentus studēt un iegaumēt Ticības apliecinājumus. Lai palīdzētu studentiem kopīgi iegaumēt vienu Ticības apliecinājumu, jūs varētu pielietot vienu no iegaumēšanas aktivitātēm, kas atrodas šīs rokasgrāmatas beigās. Iedrošiniet studentus izmantot savas zināšanas par Ticības apliecinājumiem, kad viņi skaidro savu ticību citiem.

Uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto, nepabeigto izteikumu: Dārgā Pērle ir pierādījums tam, ka Džozefs Smits bija …

Palīdziet studentiem pabeigt šo izteikumu, uzdodot šādus jautājumus:

  • Ko mums māca par pravieti Džozefu Smitu vērtīgo, patieso mācību esamība Dārgajā Pērlē? (Pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto, patieso principu šādi: Dārgā Pērle ir pierādījums tam, ka Džozefs Smits bija pravietis, gaišreģis un atklājējs.)

  • Kā, jūsuprāt, Dārgā Pērle pierāda to, ka Džozefs Smits tika aicināts būt par pravieti?

Lieciniet, ka Dārgā Pērle ir pierādījums tam, ka Džozefs Smits ir pravietis, gaišreģis un atklājējs. Šajā grāmatā mēs mācāmies vērtīgas mācības par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Komentāri un skaidrojumi

Ābrahāma grāmata: Džozefa Smita dievišķā aicinājuma apliecinājums

„Ābrahāma grāmata ir pravieša Džozefa Smita iedvesmotā aicinājuma apliecinājums. Tā nāca klajā laikā, kad seno ēģiptiešu valodu un kultūru tikai sāka izzināt. 1880–ajos gados zinātnieki tikai sāka eģiptoloģijas pētniecību, tomēr Džozefs Smits, būdams bez jebkādas formālas izglītības par senajām valodām un bez zināšanām par seno Ēģipti (izņemot darbu pie Mormona Grāmatas), sāka tulkot senos manuskriptus. Viņš saņēma zināšanas un spējas caur Dieva dāvanu un spēku, kā arī pateicoties viņa paša apņēmībai un ticībai” (The Pearl of Great Price Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2000], 29. lpp.).

Ticības apliecinājumi un vēstule Ventvortam

Džozefs Smits rakstīja vēstuli Džonam Ventvortam, kurš bija Chicago Democrat (Čikāgas Demokrāts) — Ilinoisas avīzes — redaktors un īpašnieks. Šajā vēstulē pravietis Džozefs Smits izklāstīja pēdējo dienu svēto doktrīnas un vēsturi. Ticības apliecinājumi bija daļa no šīs vēstules. Lai izlasītu visu vēstules tekstu, skatiet: „The Wentworth Letter”, Ensign, 2002. g. jūl., 26.–32. lpp.

Drukāt