1834. gadā Baznīcas locekļu skaits bija pārsniedzis 3000. Šāda izaugsme radīja nepieciešamību pēc papildus vadītājiem, lai pārvaldītu Baznīcas darbu. 1834. gada 17. februārī Džozefa Smita mājās sapulcējās divdesmit četri augstie priesteri un šajā konferencē tika izveidota pirmā Baznīcas Augstā padome. Orsons Haids, sapulces rakstvedis, pamanīja, ka Augstā padome, iespējams, bija pielaidusi dažas kļūdas sapulces protokolā. Šī iemesla dēļ padome nobalsoja par to, ka pravietim būtu jāveic nepieciešamie labojumi. Nākamo dienu, 18. februāri, Džozefs Smits aizvadīja, veicot šim protokolam iedvesmotos labojumus. Protokols tika izlabots un nākamā dienā, 19. februārī, apstiprināts. Mūsdienās šis protokols, kas pieejams Mācības un Derību 102. nodaļā, izklāsta Augstās padomes izveidošanu un sniedz norādījumus staba prezidentiem un augstajām padomēm, izskatot nopietnus cilvēku pieļautos pārkāpumus. (Norādiet, ka apgabala prezidijiem un apgabala padomēm arī var tikt piešķirtas pilnvaras sekot šiem norādījumiem.)
Nolasiet šo stāstu, kurā dalījās prezidents Harolds B. Lī:
Attēls
Prezidents Harolds B. Lī
„Pirms vairākiem gadiem … es kalpoju par staba prezidentu. Augstās padomes un staba prezidija priekšā bija nonākusi ļoti nopietna lieta, un tās rezultātā no Baznīcas tika izslēgts vīrietis, kurš bija nodarījis pāri kādai jaukai jaunajai sievietei. Pēc sapulces, kas ilga gandrīz visu nakti un kurā tika pieņemts lēmums, nākamajā rītā es devos uz savu biroju, kur man pretī stāvēja šī vīrieša [ar kuru mēs iepriekšējā naktī tikāmies padomē] brālis. Šis vīrs teica: „Es gribu Jums pateikt, ka mans brālis nav vainīgs jūsu izvirzītajā apsūdzībā.”
„Kā jūs zināt, ka viņš nav vainīgs?” es jautāju.
„Jo es lūdzu, un Tas Kungs man pateica, ka viņš ir nevainīgs,” vīrs atbildēja (The Teachings of Harold B. Lee, red. Clyde J. Williams (1996. g.), 420–421).
Kā, jūsuprāt, šis vīrietis varēja saņemt atbildi, kas ir pretrunā staba prezidija un augstās padomes pieņemtajam lēmumam?
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 102. nodaļa ietver principus, kas palīdz mums izprast, kā staba prezidiji un augstās padomes cenšas uzzināt Tā Kunga gribu attiecībā uz to, kā palīdzēt Baznīcas locekļiem, kuri ir veikuši smagus pārkāpumus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 102:1. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un uzmeklēt, kas ir augstā padome.
Kas ir augstā padome? („[Viens] vai trīs [prezidējošie] prezidenti” un 12 augstie priesteri. Mūsdienās Baznīcā augstajā padomē prezidē staba prezidents un viņa padomnieki.)
Paskaidrojiet, ka augstā padome, kas raksturota Mācības un Derību 102. nodaļā, nedaudz atšķiras no mūsdienu augstajām padomēm stabos. Tās galvenās lēmējpilnvaras atradās Kērtlandē, Ohaio štatā, un apkārtējos apgabalos, un pār to prezidēja Augstākais prezidijs. Taču, pieaugot Baznīcas locekļu skaitam, tika izveidoti stabi, aicināti stabu prezidiji un augstās padomes, lai pārvaldītu Baznīcu sava staba robežās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 102:2. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāds ir augstās padomes nolūks un kā to nozīmēja?
Kā augsto padomi nozīmē? Kāds ir tās nolūks?
Kad studenti būs atbildējuši uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, uz tāfeles uzrakstiet šādu patieso principu: Augstā padome tiek nozīmēta ar atklāsmi, lai atrisinātu nozīmīgas grūtības, kas rodas Baznīcā. Paskaidrojiet, ka frāze „nozīmīgas grūtības” parasti attiecas uz tām situācijām, kad Baznīcas locekļi ir veikuši smagus pārkāpumus.
Paskaidrojiet, ka stundas ievadā lasītais stāsts ietver vienu augstās padomes pienākumu — rīkoties kā Baznīcas disciplinārajai padomei staba prezidija vadībā. Lai palīdzētu studentiem labāk saprast disciplinārās padomes mērķi, aiciniet kādu no viņiem nolasīt šo izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kādi ir Baznīcas disciplināro padomju trīs mērķi.
„Ja veikti ļoti smagi tikumības pārkāpumi, tādi kā nopietni civillikuma pārkāpumi, dzīvesbiedra, bērnu ļaunprātīga izmantošana, laulības pārkāpšana, ārlaulības sakari, izvarošana un asinsgrēks, tad bieži nepieciešams oficiāls Baznīcas sods. Oficiāls Baznīcas sods var būt Baznīcas locekļa privilēģiju ierobežošana vai Baznīca locekļa statusa zaudēšana. …
… Disciplināro padomju mērķi ir [1] glābt pārkāpēju dvēseles, [2] aizsargāt nevainīgos un [3] pasargāt Baznīcas tīrību, taisnumu un labo slavu.
Baznīcas sods ir iedvesmots process, kas noris samērā ilgā laika periodā. Caur šo procesu un caur Jēzus Kristus veikto Grēku Izpirkšanu Baznīcas loceklis var saņemt grēku piedošanu, atgūt dvēseles mieru un gūt spēku, lai izvairītos no pārkāpumiem nākotnē” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 17).
Kādi ir trīs Baznīcas disciplināro padomju mērķi?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 102:4. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot frāzes, kas raksturo, kā augstās padomes locekļiem ir jāpilda savs aicinājums. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Tiek sniegtas norādes, kā jādarbojas disciplinārajai padomei
Sniedziet Mācības un Derību 102:6–11 kopsavilkumu, pastāstot studentiem, ka šajos pantos ir izskaidrota augstās padomes darbība, kad tajā nepiedalās visi tās locekļi. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 102:12–14 un uzzināt, pēc kāda principa disciplinārajā padomē tiek izvēlēti runātāji no augstās padomes. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Ko nozīmē — vilkt lozes? (Šajā gadījumā tas nozīmē, ka padomes locekļi izlozē skaitļus no 1 līdz 12.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 102:15–18 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kāpēc augstās padomes locekļi lozē skaitļus.
Ko mēs uzzinām no 15.–16. panta par to, kā tiek vadītas disciplinārās sapulces? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Jēzus Kristus Baznīcā disciplinārās sapulces tiek vadītas atbilstoši godīgumam un taisnīgumam.)
Kāds ir augstās padomes locekļa, kurš izlozē pāra skaitli, pienākums disciplinārajā padomē? Kā šādi tiek paustas Tā Kunga rūpes par Baznīcas locekli, kurš ir smagi sagrēkojis?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 102:19. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noskaidrot, kā ir jārīkojas padomes prezidentam pēc tam, kad viņš ir uzklausījis lietas abu pušu pārstāvjus. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Kā staba prezidentam būtu vieglāk pieņemt lēmumu, ja viņš pirmos uzklausītu tos padomes locekļus, kuri pārstāv apsūdzētā intereses, un kā, ja viņš pirmos uzklausītu tos, kuri pārstāv Baznīcas intereses?
Palūdziet kādam studentam nolasīt šādu prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu, bet pārējos audzēkņus aiciniet ieklausīties, ko vēl dara padomes prezidents, neskaitot abu pušu uzklausīšanu:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Es vēlos jums apliecināt, … es domāju, ka spriedums tiek paziņots tikai pēc lūgšanas. Prāva pret Baznīcas locekli ir pārāk nopietna lieta, lai spriedumu varētu panākt tikai ar cilvēku prātu, šajā gadījumā tikai viena cilvēka. Lai panāktu taisnīgu iznākumu, ir jāsaņem Gara vadība, ko patiesi meklē un pēc tam tai seko” („In … Counsellors There Is Safety”, Ensign, 1990. g. nov., 50).
Ko vēl staba prezidents dara papildus tam, ka uzklausa abas puses?
Balstoties uz 19. pantu, ko prezidents lūdz padomei darīt pēc tam, kad viņš ir pieņēmis lēmumu?
Sniedziet Mācības un Derību 102:20–22 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka šajos pantos ir sniegti norādījumi, ko darīt, ja ir šaubas par pieņemto lēmumu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 102:23. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, kā ir jārīkojas gadījumos, kad nav skaidrības attiecībā uz mācību. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atklājuši.
Kāds patiess princips ir mācīts 23. pantā? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patieso principu: Tas Kungs atklāj Savu nodomu tiem, kas prezidē disciplinārajās padomēs.)
Sniedziet Mācības un Derību 102:27–34 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka staba disciplinārās padomes lēmumus var pārsūdzēt Augstākajā prezidijā.
Atgādiniet studentiem prezidenta Harolda B. Lī stāstu, ko lasījāt stundas ievadā.
Kam jūs vairāk uzticētos — staba prezidijam un augstajai padomei vai cilvēkam, kurš apšaubīja viņu lēmumu?
Balstoties uz patiesajām mācībām, ko apguvāt studējot Mācības un Derību 102. nodaļu, kādēļ mēs varam uzticēties Baznīcas disciplināro padomju pieņemtajiem lēmumiem?
Kad studenti būs snieguši savas atbildes, jūs varētu aicināt kādu no viņiem nolasīt prezidenta Lī stāsta nobeigumu:
Attēls
Prezidents Harolds B. Lī
„Es aicināju viņu ienākt birojā, mēs apsēdāmies, un tad es jautāju: „Vai varu jums uzdot dažus personiskas dabas jautājumus?”
Viņš atbildēja: „Protams.” …
„Cik jums ir gadu?”
„Četrdesmit septiņi.”
„Kāda jums ir priesterība?”
Viņš teica, ka, viņaprāt, viņam bija Ārona priesterības skolotāja amats.
„Vai jūs ievērojat Gudrības vārdu?”
„Nē.” …
„Vai jūs maksājat savu desmito tiesu?”
Viņš atbildēja: „Nē.” Un neplānoja to darīt, kamēr vien Trīsdesmit otrās bīskapijas bīskaps bija tas … vīrs.
Es turpināju: „Vai jūs apmeklējat savas priesterības sanāksmes?”
Viņš atbildēja: „Nē, kungs!” …
„Jūs arī Vakarēdiena sapulces neapmeklējat?”
„Nē, kungs.”
„Vai jūs lūdzat kopā ar savu ģimeni?” Un viņa atbilde bija — nē.
„Vai jūs studējat Svētos Rakstus?” Viņš teica, ka viņam esot slikta redze, un viņš nevar daudz lasīt. …
„Un tagad,” es teicu, „piecpadsmit uzticīgākie Pionieru staba vīri pagājušajā naktī lūdza. … un visi saņēma vienotu atbildi. Bet jūs, kurš nedara nevienu no iepriekš minētajām lietām, tagad sakāt, ka lūdzāt un saņēmāt pretēju atbildi. Kā jūs to varētu izskaidrot?”
Tad šis vīrs deva klasisku atbildi. Viņš teica: „Prezident Lī, es laikam saņēmu savu atbildi no nepareizā avota.”” (Teachings of Harold B. Lee, 421–422).
Apsveriet iespēju dalīties savā liecībā par to, kāpēc mēs varam uzticēties staba prezidiju un Baznīcas augsto padomju lēmumiem.
Elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma attiecībā uz Baznīcas disciplinārajām padomēm ir sniedzis šādu skaidrojumu:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Baznīcas locekļi dažreiz vaicā, kāpēc Baznīcā ir nepieciešamas disciplinārās padomes? Tām ir trīs mērķi: glābt pārkāpēju dvēseles, aizsargāt nevainīgos un pasargāt Baznīcas tīrību, taisnumu un labo slavu.
Augstākais prezidijs ir norādījis, ka disciplinārās padomes ir jāsasauc slepkavību, asinsgrēka, [bērnu ļaunprātīgas izmantošanas (seksuālas vai fiziskas)] un atkrišanas gadījumos. Disciplinārā padome ir arī jāsasauc gadījumos, kad Baznīcas vadītājs, kam jāsniedz paraugs, ir paveicis smagu pārkāpumu; kad pārkāpējs ir nežēlīgs cilvēks, kurš var apdraudēt citus; kad cilvēks acīmredzami vairākkārt ir veicis pārkāpumus [un] kad smagais pārkāpums ir plaši zināms.…
Disciplinārās padomes var arī tikt sasauktas, lai apsvērtu Baznīcas locekļa stāvokli Baznīcā pēc šādiem veiktajiem, smagiem pārkāpumiem: aborts, dzimuma maiņas operācija, slepkavības mēģinājums, izvarošana, piespiedu ļaunprātīga seksuāla izmantošana, ar nolūku izraisīti smagi fiziski ievainojumi citiem cilvēkiem, laulības pārkāpšana, ārlaulības sakari, homoseksuālas attiecības, … dzīvesbiedra ļaunprātīga izmantošana, apzināta ģimenes pienākumu nepildīšana, zādzība, laupīšana, svešas naudas piesavināšanās, nelegālu narkotisko vielu tirdzniecība, krāpšanās, zvēresta laušana vai nepatiesas liecības sniegšana. [Disciplināro padomi var arī sasaukt, kad pārkāpējs ir vainojams smagā maldināšanas rīcībā, jebkāda veida krāpšanā vai negodīgos uzņēmējdarbības darījumos.]
Disciplinārās padomes netiek sasauktas, lai spriestu par civilā vai krimināllikuma lietām. Civiltiesas lēmums var palīdzēt noteikt, vai ir nepieciešams sasaukt Baznīcas disciplināro padomi. Taču civiltiesas lēmums nenosaka disciplinārās padomes lēmumu.
Disciplinārās padomes netiek sasauktas par desmitās tiesas nemaksāšanu, Gudrības vārda neievērošanu, baznīcas neapmeklēšanu vai mājskolotāju nepieņemšanu. Tās netiek sasauktas uzņēmējdarbības bankrota vai parādu nemaksāšanas gadījumā. Tās nav paredzētas, lai atrisinātu nesaskaņas Baznīcas locekļi vidū. Tās netiek sasauktas to cilvēku dēļ, kuri pieprasa, lai viņu vārdi tiktu izdzēsti no Baznīcas pierakstiem, [ne arī to, kuri ir kļuvuši mazaktīvi]. …
Disciplinārās padomes sēde sākas ar lūgšanu, tad tai seko īss izklāsts par to, kāpēc šī padome ir tikusi sasaukta. Baznīcas loceklim tiek lūgts sniegt vienkāršu un vispārēju aprakstu par savu pārkāpumu un paskaidrot, kādas ir viņa vai viņas sajūtas attiecībā uz to un kādus grēku nožēlošanas soļus viņš vai viņa jau ir veikuši. Iespējams, Baznīcas loceklim būs jāatbild uz vadītāju jautājumiem, kas sniegtu lielāku skaidrību. Tad viņu palūdz atstāt telpu, un vadītāji kopā apspriežas, lūdz un pieņem lēmumu.
Padome ņem vērā daudzus apstākļus, piemēram, vai tika pārkāptas tempļa vai laulības derības, vai tika ļaunprātīgi izmantota uzticība vai pilnvaras; vai pārkāpums tika veikts atkārtoti, cik tas ir smags un kādi ir tā apmēri; kāds ir pārkāpēja vecums, briedums un pieredze; kādas ir nevainīgo upuru un ģimenes locekļu intereses; cik ilgs laiks pagājis starp pārkāpuma veikšanu un atzīšanos; vai atzīšanās ir bijusi brīvprātīga; vai pastāv grēku nožēlošanas pierādījumi.
Padomes locekļiem ir jāievēro stingra konfidencialitāte un jāizskata šī lieta mīlestības gaisotnē. Viņu mērķis nav sodīt Baznīcas locekli, bet gan palīdzēt viņam veikt nepieciešamās izmaiņas, lai viņš atkal varētu tīrs stāvēt Dieva priekšā.
Padomei ir jāpieņem lēmumi, balstoties uz atklāsmi. Padome var pieņemt vienu no četriem lēmumiem: (1) neiejaukties; (2) noteikt formālu pārbaudes laiku, (3) atņemt pilntiesīga Baznīcas locekļa statusu vai (4) izslēgt no Baznīcas.
Pat ja pārkāpums bija veikts, padome var izlemt tajā brīdī neiejaukties. (Baznīcas loceklis tiks mudināts saņemt turpmāko padomu no sava bīskapa.)
Formāls pārbaudes laiks ir pagaidu sods, kura nolūks ir palīdzēt Baznīcas loceklim pilnībā nožēlot grēkus. Padomes prezidējošais vadītājs precizē, ar kādiem nosacījumiem pārbaudes laiks var tikt pārtraukts. Pārbaudes laikā bīskaps vai staba prezidents cieši sadarbojas ar Baznīcas locekli, palīdzot viņam personīgajā izaugsmē.
Trešais iespējamais padomes lēmums ir atņemt pilntiesīga Baznīcas locekļa statusu. [Ir paredzēts, ka] šis ir pagaidu stāvoklis, taču ne vienmēr īss. Atņemot šīm personām pilntiesīga Baznīcas locekļa statusu, viņas paliek joprojām piederīgas Baznīcai. Viņas tiek mudinātas apmeklēt Baznīcas sanāksmes, taču viņām nav ļauts sanāksmēs lūgt vai uzstāties. Šīs personas nevar kalpot Baznīcas aicinājumā, pieņemt Vakarēdienu, atbalstīt Baznīcas pilnvarotos, iegūt tempļa rekomendāciju vai pielietot priesterību. Taču tās var maksāt desmito tiesu un citus ziedojumus, kā arī turpināt valkāt tempļa gārmentus, ja ir saņēmuši dāvinājuma priekšrakstu.
Izslēgšana no Baznīcas ir pats bargākais sods, kādu Baznīcas disciplinārā padome var pieņemt. Cilvēki, kuri ir izslēgti no Baznīcas, vairs nav tās locekļi. Tādējādi viņiem tiek liegtas Baznīcas locekļu privilēģijas, tai skaitā tempļa gārmentu valkāšana, desmitās tiesas un citu ziedojumu maksāšana. Viņi var apmeklēt Baznīcas sanāksmes, taču, tāpat kā tiem, kuriem ir atņemts pilntiesīgs Baznīcas locekļa statuss, viņu dalība šajās sanāksmēs ir ierobežota. No Baznīcas izslēgtie cilvēki tiek mudināti nožēlot grēkus un ievērot tādu dzīvesveidu, lai viņi vēlāk varētu būt cienīgi kristīties” („A Chance to Start Over: Church Disciplinary Councils and the Restoration of Blessings”, Ensign, 1990. g. sept., 15–16).
1840. gadā pravietis Džozefs Smits sniedza augstajām padomēm norādījumus attiecībā uz grēkā apsūdzēto tiesībām. Principi, kurus viņš mācīja, joprojām attiecas uz Baznīcas disciplinārajām padomēm mūsdienās. Viņš mācīja:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Padome nevar izskatīt lietu, ja abas puses nav klāt vai tām nav tikusi dota iespēja būt klāt; tāpat tai nav jāuzklausa cilvēka apsūdzība, pirms viņa lieta nav stādīta priekšā; nedrīkst pieļaut, ka cilvēka raksturojums tiek izklāstīts augstajai padomei, pirms viņš vai viņa ir ieradies un gatavs sevi aizstāvēt, lai padomnieku prāti nebūtu aizspriedumu pilni par vai pret cilvēku, par kura lietu viņiem nāksies pieņemt lēmumu” (History of the Church, 4:154). Ja kāda no pusēm vai svarīgs liecinieks nevar apmeklēt disciplinārās padomes sēdi, prezidējošais pārstāvis aicina viņu iesniegt rakstisku paziņojumu.