47. stunda: Mācības un Derību 42:1–29

47. stunda

Mācības un Derību 42:1–29

Ievads

1830. gada decembrī Tas Kungs pavēlēja svētajiem pulcēties Ohaio štatā (skat. M&D 37:3). 1831. gada janvārī Viņš apsolīja, ka svētie saņems Viņa likumu (skat. M&D 38:32). 1831. gada 9. februārī, īsi pēc ierašanās Kērtlandē, 12 Baznīcas elderi sanāca kopā un vienojās lūgšanā, kā to bija pavēlējis Tas Kungs (skat. M&D 41:2–3). Tajā reizē Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas šobrīd ir ietverta Mācības un Derību 42:1–73. 23. februārī viņš saņēma turpmākos norādījumus (skat. M&D 42:74–93). Šīs abas atklāsmes ir pazīstamas kā „Baznīcas likums” (M&D 42. nodaļas ievads). Mācības un Derību 42. nodaļu ir paredzēts apgūt trijās stundās. Šī stunda ietver 1.–29. pantu, kas sniedz norādījumus par evaņģēlija mācīšanu un nosaka vispārējas uzvedības normas Baznīcas locekļiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 42:1–10

Tas Kungs aicina elderus mācīt evaņģēliju un celt Viņa Baznīcu

Tāfeles augšpusē uzrakstiet: Likumi un pavēles.

Zem šī virsraksta uzrakstiet šādus vārdus:

ierobežojums svētība slogs apgrūtinājums dāvana traucēklis atlīdzība

Sākumā palūdziet studentiem apdomāt, ar kuriem no iepriekš minētiem vārdiem viņi varētu raksturot likumus un pavēles. Aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs un pamatot savu izvēli. Kad studenti būs dalījušies savās domās, uzdodiet šādus jautājumus:

Kādēļ dažkārt ir grūti ievērot baušļus un sekot pavēlēm?
Kādēļ dažiem cilvēkiem šķiet, ka likumi un pavēles ir kā dāvanas un svētības?

Atgādiniet studentiem, ka pēc tam, kad Tas Kungs pavēlēja svētajiem no Ņujorkas štata doties uz Ohaio štatu, viņš apsolīja, ka tiklīdz viņi tur nokļūs, Viņš sniegs viņiem Savu likumu (skat. M&D 38:32). Vairums svēto no Ņujorkas štata paklausīja pavēlei — pulcēties Ohaio štatā. Kad daļa no viņiem bija ieradušies Kērtlandē, 12 elderi satikās ar Džozefu Smitu un pielūdza To Kungu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:1–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot iemeslu, kādēļ elderi sapulcējās kopā.

Kāda iemesla dēļ elderi toreiz sanāca kopā? (Tas Kungs viņiem pavēlēja sanākt kopā, lai saņemtu Viņa likumu.)

Sniedziet Mācības un Derību 42:4–10 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs pamācīja elderus doties kā misionāriem pa diviem sludināt evaņģēliju un celt Baznīcu katrā apgabalā, kur vien viņi tiks aicināti, līdz visi cilvēki tiks aicināti sapulcēties kopā.

Mācības un Derību 42:11–17

Tas Kungs izklāsta evaņģēlija mācīšanas principus

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi atrodas baznīcā, sēž un gaida, kad sāksies dievkalpojums. Bīskapijas vai draudzes prezidija locekļi kavējas un vēl nav ieradušies. Kāds no klātesošiem pieceļas un saka, ka viņš vēlētos piešķirt dažus aicinājumus un dalīties dažās jaunās mācībās, kuras viņš ir saņēmis atklāsmē.

Kā jūs reaģētu šādā situācijā? Kāpēc?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:11 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kurš, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, ir pilnvarots mācīt un celt Viņa Baznīcu.

Kurš, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, ir pilnvarots mācīt un celt Viņa Baznīcu? (Studentiem būtu jāatpazīst šāda mācība: Tiem, kas māca un ceļ Baznīcu, ir jābūt Dieva aicinātiem un pilnvarotu Baznīcas vadītāju ordinētiem jeb ieceltiem.)
11. pantā ir mācīts, ka par to cilvēku aicinājumiem, kas ir aicināti mācīt evaņģēliju, ir jāpaziņo Baznīcā. Kā Baznīcas locekļi mūsdienās uzzina, ka kādam tiek piešķirts bīskapijas vai staba aicinājums un viņu iecels jeb ordinēs Baznīcas vadītāji? To cilvēku vārdi, kam tiek piešķirti aicinājumi, tiek stādīti Baznīcas locekļu priekšā atbalstīšanai. Šo principu sauc par vispārējo vienprātību. (Skat. M&D 26:2.)
Kā Baznīcas vadītāju un skolotāju atbalstīšana var pasargāt Baznīcu un tās locekļus? (Atbalstot Baznīcas vadītājus, mēs uzzinām, kas Baznīcā ir ticis aicināts vadīt un mācīt. Šādā veidā tiek arī atturēti citi cilvēki no pienākumu pildīšanas, kas viņiem nav nozīmēti un kuru pildīšanai viņiem nav pilnvaru.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:12–13. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādi pienākumi tiek doti cilvēkiem, kas māca un vada Baznīcu, pilnlaika misionārus ieskaitot.

Saskaņā ar šiem pantiem, kādus pienākumus Tas Kungs dod tiem, ko Viņš aicina Baznīcā mācīt vai vadīt?
Kāpēc, jūsuprāt, skolotājiem un vadītājiem ir jāmāca evaņģēlija principi, kā tie ir atrodami Svētajos Rakstos?
Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties tam, ka jūsu skolotāji un vadītāji ir dzīvojuši saskaņā ar mācībām un principiem, kurus viņi mācīja?

Palūdziet studentiem patstāvīgi pārlasīt Mācības un Derību 42:13, meklējot, kas mūs vadīs, kad mēs mācīsim evaņģēliju citiem. Kad studenti būs dalījušies savās atbildēs, aiciniet kādu no viņiem nolasīt Mācības un Derību 42:14. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas ir jādara tiem, kas māca evaņģēliju, lai iegūtu Gara ietekmi.

Kā mēs varam iegūt Gara ietekmi, kas palīdzētu mums mācīt evaņģēliju citiem? (Ja mēs lūdzam ticībā, mēs varam saņemt Svēto Garu, kas palīdzēs mums mācīt citus. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt 14. pantā vārdus, kas māca šo principu. Norādiet, ka mums ne tikai ir jālūdz ticībā, bet arī jābūt cienīgiem, lai saņemtu Garu.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Svētajos Rakstos ir teikts: „Gars tiks dots jums ar ticības lūgšanu; un, ja jūs nesaņemsit Garu, jūs nemācīsit” (M&D 42:14). Tur nav vienkārši teikts, ka jūs nemācīsiet vai ka jūs nevarat mācīt, vai tas, ka tā būs mācīšana sliktā kvalitātē. Nē, šī mācība ir stingrāka. Tā ir izteikta darbības vārda pavēles formā. „Jūs nemācīsit.” Aizstājiet vārdus jūs nemācīsit ar jums nebūs mācīt, un tā līdzināsies Sinaja kalna valodai. Tas ir bauslis” („Teaching, Preaching, Healing”, Ensign, 2003. g. janv., 41).

Saskaņā ar Mācības un Derību 42:14 un eldera Holanda izteikumu, kas ir patiesais skolotājs jebkurā Baznīcas klasē? (Gars.)
Kā studenti var palīdzēt mācīt ar Gara vadību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:16–17. Palūdziet klasei sekot līdzi, meklējot, kāda ir Svētā Gara loma. Pirms students lasa, varētu būt lietderīgi atgādināt, ka šajos pantos ar jēdzienu Mierinātājs tiek apzīmēts Svētais Gars.

Saskaņā ar 17. pantu, ko Svētais Gars zina un ko dara? (Jūs varētu ierosināt studentiem atzīmēt šo mācību savos Svētajos Rakstos: Svētais Gars zina visas lietas un liecina par Tēvu un par Dēlu.)
Balstoties uz šo mācību, kādēļ mums ir svarīgi iegūt Svētā Gara vadību, mācot evaņģēliju?
Kā Svētā Gara vadība palīdz tiem, kas māca?

Aiciniet studentus apdomāt šādus jautājumus (jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles pirms nodarbības vai sagatavot tos kā izdales materiālus):

Kad jūs esat pieredzējuši Svētā Gara spēku un ietekmi, mācot, daloties, izskaidrojot vai liecinot par evaņģēliju?

Kad jūs esat sajutuši, ka Svētais Gars liecina jums par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?

Pēc kāda laika aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē ar pārējiem audzēkņiem par kādu no jautājumiem. Jūs varētu dalīties savā liecībā par to, cik Svētajam Garam ir svarīga loma evaņģēlija mācīšanā un tā apgūšanā.

Mācības un Derību 42:18–29

Tas Kungs atklāj Baznīcas locekļiem likumus un pavēles

Uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu atsauces (bez iekavās minētajiem vārdiem):

M&D 42:18–19 (nogalināšana); M&D 42:20 (zagšana); M&D 42:21 (melošana); M&D 42:22–23 (citu cilvēku uzlūkošana ar iekāri); M&D 42:24–26 (laulības pārkāpšana); M&D 42:27 (ļauna runāšana par citiem cilvēkiem)

Paskaidrojiet, ka šajā atklāsmē Tas Kungs atklāja likumus un pavēles, kas attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem. Sadaliet studentus grupās pa trim līdz sešiem cilvēkiem. Nozīmējiet katram studentam vienu vai divas Svēto Rakstu atsauces, kas ir uzrakstītas uz tāfeles, un paskaidrojiet, ka katrs Svēto Rakstu pants vai kopa satur Tā Kunga norādes uz konkrētām pavēlēm. Palūdziet audzēkņiem studēt viņiem nozīmētos Svēto Rakstu pantus un tad, izmantojot tālāk izklāstītās norādes, sagatavoties mācīt savai grupai to, ko ir atklājuši. (Jūs varētu uzrakstīt šīs norādes uz tāfeles vai sagatavot tās kā izdales materiālu. Jūs varētu mudināt studentus izmantot brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai vai Svēto Rakstu ceļvedi kā palīgmateriālu. Ja jums ir maza klase, aiciniet studentus mācīt visu klasi, ne tikai savu grupu.)

Aicini kādu no savas grupas nolasīt nozīmēto Svēto Rakstu kopu. Iesaki pārējiem grupā atzīmēt likumu vai pavēli savos Svētajos Rakstos.
Dari zināmu mācību vai principu, ko mēs varam apgūt no šiem pantiem.
Paskaidro, kāpēc, tavuprāt, šī pavēle ir svarīga, un to, kā paklausība tai var ietekmēt mūsu garīgo labklājību!
Dalies savās domās, kā mēs varam labāk ievērot šo pavēli (vai izvairīties no nepaklausības tai). Tu vari aicināt arī pārējos no savas grupas dalīties savās domās.

Noteikti atvēliet studentiem pietiekami daudz laika, lai sagatavotos un tad mācītu savās grupās. Kamēr studenti māca cits citu, pastaigājieties pa klasi, sniedzot palīdzību un iedrošinājumu, kad tas ir nepieciešams.

Kad studenti būs beiguši mācīt savās grupās, uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Kalpojot Dievam un turot Viņa pavēles, mēs parādām …

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:29. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot vārdus vai frāzes, ar kuru palīdzību pabeigt šo principu. Aiciniet kādu studentu iznākt priekšā un pabeigt uz tāfeles uzrakstīto principu, lai tas skanētu šādi: Kalpojot Dievam un turot Viņa pavēles, mēs parādām mīlestību pret Dievu. (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šo principu savos Svētajos Rakstos.)

Kā, ievērojot Dieva likumus un pavēles, mēs parādām savu mīlestību pret Viņu?
Kā, turot pavēles, jūs esat tuvinājušies Tam Kungam?

Palūdziet studentiem pārdomāt savu attieksmi pret Tā Kunga likumiem un pavēlēm. Aiciniet viņus izvēlēties vienu pavēli, kuru viņi centīsies ievērot daudz labāk, tādējādi parādot savu mīlestību pret Debesu Tēvu un Glābēju. Noslēgumā dalieties, kā, ievērojot pavēles, jūs esat stiprinājuši savas attiecības ar To Kungu.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 42:4–7. Misionāru kalpošanas iespējas jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm

Prezidents Tomass S. Monsons uzsvēra Tā Kunga pavēli, ka elderi sludina evaņģēliju. Viņš arī izskaidroja māsu lomu misionāru darbā:

„Pirmkārt, jaunajiem Ārona priesterības vīriešiem un jums, jaunie vīrieši, kuri kļūstat par elderiem, es atkārtoju to, ko pravieši ir ilgu laiku mācījuši, — katram cienīgam, spējīgam jaunam vīrietim nepieciešams sagatavoties kalpošanai misijā. Misionāru kalpošana ir priesterības pienākums — saistības, ko Tas Kungs sagaida no mums, kam ir tik ļoti daudz dots. Jaunie vīrieši, es mudinu jūs gatavoties kalpošanai misijā. Palieciet tīri, šķīsti un cienīgi pārstāvēt To Kungu. Saglabājiet savu veselību un spēku. Studējiet Svētos Rakstus. Kur tas ir iepējams, piedalieties seminārā vai institūtā. Iepazīstiet misionāru rokasgrāmatu Sludini Manu evaņģēliju.

Padoms jums, jaunās māsas: lai arī jums nav tādas priesterības atbildības kā jaunajiem vīriešiem — kalpot pilnlaika misijā, arī jūs sniedzat vērtīgu ieguldījumu kā misionāres, un mēs ar prieku pieņemam jūsu kalpošanu” („Mums atkal kopīgi tiekoties”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 5.–6. lpp.).

Mācības un Derību 42:11. „Ordinēts no kāda, kuram ir pilnvaras”

Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma izklāstīja iemeslu, kādēļ ir svarīgi atbalstīt tos, kas tiek aicināti Baznīcā:

„Kad vien vadītāji vai skolotāji tiek aicināti vai atbrīvoti no amata vai kad vien ir pārmaiņas stabā vai apgabalā, vai palīgorganizāciju kvorumā, notiek šī vispārējā procedūra (skat. M&D 124:123, 144; skat. arī M&D 20:65–67; 26:2). Tas ir kas unikāls Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā.

Mēs vienmēr zinām, kas ir aicināts vadīt vai mācīt, un mums ir iespēja atbalstīt vai rīkoties pretēji tam. Šī procedūra nav cilvēku izgudrojums, bet tā tika izskaidrota atklāsmēs … ([skat.] M&D 42:11). Šādā veidā Baznīca ir pasargāta no jebkādiem viltvāržiem, kuri vēlētos, lai viņiem ir vara pār kvorumu, apgabalu, stabu vai Baznīcu” („Baznīcas vājie un vienkāršie”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 6).

Mācības un Derību 42:22. „Pieķerties viņai un nevienam citam”

Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja:

„„Tev būs mīlēt savu sievu no visas savas sirds, un pieķerties viņai un nevienam citam” (M&D 42:22). Cik man zināms, Svētajos Rakstos ir tikai vēl viena būtne, kuru mums ir pavēlēts mīlēt ar visu savu sirdi, un tas ir pats Dievs. Padomājiet, ko tas nozīmē!

Jūs varat izrādīt šādu mīlestību pret savām sievām ļoti daudz veidos. Pirmkārt un galvenokārt, nekas, izņemot Dievu, jūsu dzīvē nav svarīgāks par jūsu sievu — ne darbs, ne atpūta, ne vaļasprieki. Jūsu sieva ir jūsu dārgais, mūžīgais palīgs — jūsu pārinieks.

Ko nozīmē — mīlēt kādu ar visu savu sirdi? Tas nozīmē — mīlēt ar visām savām emocionālajām jūtām un ar pilnīgu nodošanos viņai. Ja jūs mīlat savu sievu ar visu savu sirdi, jūs nekādā ziņā viņu nepazemosit, nekritizēsit, nevainosit, neizturēsities slikti pret viņu un ļaunprātīgi viņu neizmantosit.

Ko nozīmē — „pieķerties viņai”? Tas nozīmē — būt viņas tuvumā, būt viņai lojālam un uzticīgam, sarunāties ar viņu un paust viņai savu mīlestību.” („To the Fathers in Israel”, Ensign, 1987. g. nov., 50.)

Mācības un Derību 42:22–24. „Tas, kas uzlūko sievieti ar iekāri”

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma attiecībā uz mīlestību un iekāri ir teicis šādus vārdus:

„Kāpēc iekāre ir tāds nāvējošs grēks? Papildus tam, ka tā nodara ļaunumu mūsu dvēselēm, pilnīgi iznīcinot mūsos Garu, es domāju, ka iekāre ir grēks tāpēc, ka tā apgāna cēlākās un svētākās attiecības, kādas Dievs dod mirstībā, — mīlestību, kas vīrietim un sievietei ir vienam pret otru, un pāra vēlmi laist pasaulē bērnus ģimenē, kura ir iecerēta uz mūžīgiem laikiem. Kāds reiz teica, ka patiesai mīlestībai ir jāietver nemainīguma ideja. Patiesa mīlestība ir ilgstoša. Bet iekāre mainās tikpat ātri, cik cilvēks var pāršķirt pornogrāfiska materiāla lapu vai uzmest skatienu vēl vienam garām ejošam potenciālajam iepriecinājuma objektam, vīrietim vai sievietei. Mēs esam absolūti sajūsmināti par patiesu mīlestību, tāpat kā es esmu par māsu Holandu; mēs paziņojam par to visiem. Bet iekāri raksturo kauns un slepenība, un tai ir gandrīz nekontrolējama vēlme slēpties no citiem — jo tumšāka un vēlāka stunda, jo labāk, katram gadījumam, aiz dubulti aizslēgtām durvīm. Mīlestība mums liek instinktīvi tiekties pie Dieva un citiem cilvēkiem. Iekāre, no otras puses, nekādā ziņā nav dievbijīga, tā cildina savu iegribu apmierināšanu. Mīlestība nāk ar atvērtām rokām un atvērtu sirdi; iekāre nāk vienīgi ar neremdināmu apetīti.

Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc patiesās mīlestības nozīmes sakropļošana — vai nu savā iztēlē, vai kopā ar citu cilvēku — ir tik iznīcinoša. Šāda rīcība iznīcina to, kas ir gandrīz tikpat svarīgs, kā mūsu ticība Dievam, proti, uzticība tiem, kurus mēs mīlam. Tā satricina uzticības pamatus, uz kuriem tiek veidota esošā vai topošā mīlestība, un ir nepieciešams ilgs laiks, lai atjaunotu šo uzticību, kad tā ir zaudēta. Ja šī problēma kļūst vēl lielāka, vienalga, vai tā ir personīga, skarot ģimenes locekli, vai arī publiska, skarot ievēlētas amatpersonas, biznesa vadītājus, televīzijas zvaigznes vai sporta varoņus, tad drīz vien uz tās ēkas, kas reiz tika veidota, lai izmitinātu morāli atbildīgu sabiedrību, mēs varēsim uzlikt izkārtni: „Šis īpašums ir tukšs.”” („Nedot vietu savas dvēseles ienaidniekam”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 44–45).

Skat. arī Mormon Messages video „Watch Your Step” (LDS.org).