Mācības un Derību 134. nodaļa

Ievads

1835. gada 17. augustā Kērtlandē, Ohaio, notika Baznīcas vispārējā konference, lai apspriestu grāmatas „Mācība un Derības” piedāvāto saturu pirmajam izdevumam. Pravietis Džozefs Smits apmeklēja svētos Mičiganā, tāpēc šajā konferencē prezidēja Olivers Kauderijs. Sanāksmē svētie vienbalsīgi nobalsoja, lai grāmatā tiktu iekļauta Olivera Kauderija rakstītā deklarācija attiecībā uz Baznīcas uzskatiem par valdībām un likumiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 134:1–4

Tiek noteikti valdības pienākumi

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi veido jaunu valsti. Ieceliet vienu studentu par jaunās valsts valdības vadītāju. Aiciniet šo studentu iznākt klases priekšā, līdzi ņemot savus Svētos Rakstus. Uzdodiet šim studentam un vadītājam šādu jautājumu:

Kādus likumus tu gribētu ieviest, kas cilvēkiem šajā jaunajā valstī būtu jāievēro? (Jūs varētu uzrakstīt studenta atbildes uz tāfeles.)

Pavaicājiet audzēkņiem:

Ko jūs domājat par šiem likumiem, kurus jūsu vadītājs ir ieviesis? Cik lielā mērā jūs tos ievērosit?
Kāds, jūsuprāt, ir valdības mērķis?

Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 134. nodaļa ietver dokumentu, kurā ir pasludināti Baznīcas uzskati attiecībā uz valdībām un likumiem. 1835. gada 17. augustā, kad tika veikti pēdējie sagatavošanās darbi, lai varētu iespiest grāmatas „Mācība un Derības” pirmo izdevumu, Olivers Kauderijs prezidēja Baznīcas vispārējā konferencē. Viņš iepazīstināja ar dokumentu, un klātesošie Baznīcas locekļi vienbalsīgi nobalsoja par tā iekļaušanu grāmatā. Džozefs Smits un Frederiks G. Viljamss, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, nebija šajā sanāksmē. Viņi sludināja evaņģēliju Mičiganas štatā. Kad viņi atgriezās, Džozefs Smits atļāva šo dokumentu iekļaut Mācībā un Derībās.

Aiciniet studentu, kas ir klases priekšā, nolasīt Mācības un Derību 134. nodaļas ievadu. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt, kāpēc svētie uzskatīja par nepieciešamu šo deklarāciju publicēt. Aiciniet studentus dalīties, ko viņi ir atklājuši.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 134:1. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi. Daļu no nodarbības dalībniekiem aiciniet meklēt, kurš iedibināja valdības un kāds ir tās galvenais mērķis. Pārējos nodarbības dalībniekus aiciniet meklēt, par ko valdības amatpersonas ir atbildīgas Dieva priekšā. Aiciniet katru grupu pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Kad studenti atpazīt tālāk norādītās mācības, uzrakstiet tās uz tāfeles:

Valdības tika Dieva iedibinātas cilvēku labumam.

Valdības amatpersonas ir atbildīgas Dieva priekšā rīkoties sabiedrības labumam un drošībai.

Ko valdības amatpersonas var darīt, lai rīkotos sabiedrības labumam un drošībai?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 134:2. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt trīs tiesības, kuras valdībām būtu jāaizsargā katra cilvēka labā. Pirms students uzsāk lasīt, jūs varētu paskaidrot, ka vārditurēti neaizskarti nozīmē, ka tie netiek skarti vai pārkāpti.

Saskaņā ar 2. pantu, kādas tiesības valdībām vajadzētu nodrošināt saviem pilsoņiem? („Sirdsapziņas brīvību, īpašuma tiesības un kontroli un dzīvības aizsardzību.” Jūs varētu pastāstīt studentiem, ka prezidents Ezra Tafts Bensons ir sacījis, ka „dzīvība, brīvība [un] īpašums [ir] cilvēces trīs lielās tiesības” [„Our Divine Constitution”, Ensign, 1987. g., nov., 4. lpp.].)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — pielietot savas sirdsapziņas brīvību? Kāpēc ir svarīgi pielietot savu sirdsapziņas brīvību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 134:4. Aiciniet klasi sekot līdzi un sameklēt vēl kādas tiesības, kuras valdībām ir jāaizsargā. (Pirms students sāk lasīt, jūs varētu paskaidrot, ka vārds atbildīgi šajā kontekstā attiecināms uz miertiesnešiem jeb valsts amatpersonām, kuras pārvalda likumu.) Lūdziet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, ka cilvēki ir atbildīgi Dieva priekšā, nevis valdību priekšā par to, kā viņi dzīvo pēc savas reliģijas?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „apvaldīt” noziegumus un sodīt vainīgos, necenšoties kontrolēt sirdsapziņu vai apspiest dvēseles brīvību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 134:3. Aiciniet audzēkņus sameklēt, ko dažu valstu pilsoņi var darīt, lai pārliecinātos, ka viņu valdības vadītāji ievēro likumus. (Lai palīdzētu studentiem izprast šo pantu, jūs varētu paskaidrot, ka republika ir valsts iekārta, kurā cilvēki ievēl vadītājus, lai tie viņus pārstāvētu, un ka valdnieks ir augstākais vadītājs, piemēram, karalis vai karaliene.)

Kā „tautas balss” var meklēt un atbalstīt labus vadītājus? (Ja nepieciešams, norādiet, ka frāze „tautas balss” attiecas uz vadītāju ievēlēšanas procesu.)

Atsaucieties uz studentu, kuru nodarbības sākumā jūs „iecēlāt” par jaunās valsts vadītāju. Aiciniet klases audzēkņus izvirzīt vēl citus studentus, lai palīdzētu šim vadītājam. Pēc tam novadiet vēlēšanas, lai audzēkņi varētu ievēlēt divus no izvirzītajiem studentiem. Aiciniet šos jaunos vadītājus paņemt savus Svētos Rakstus un pievienoties klases priekšā — pirmajam vadītājam, kuru iecēlāt iepriekš. Pajautājiet šiem trim vadītājiem, lai viņi paskaidro, ko viņi ir iemācījušies par savu atbildību, būdami valdības amatpersonas.

Mācības un Derību 134:5–6, 8

Tiek noteikti pilsoņu pienākumi

Aiciniet šos trīs studentus nosaukt dažus no pilsoņu pienākumiem, kuriem būtu jābūt viņu jaunajā valstī. Aiciniet kādu studentu uzrakstīt viņu atbildes uz tāfeles. Tad pavaicājiet audzēkņiem:

Ko jūs domājat par šo pienākumu sarakstu? Kādas izmaiņas jūs ieviestu šajā sarakstā?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 134:5–6. Aiciniet klasi meklēt pilsoņu pienākumus. (Kad students lasa, jūs varētu aicināt viņu laiku pa laikam pārtraukt lasīt, lai jūs varētu definēt šos vārdus: neatsavināms ir kas tāds, ko nevar atņemt; pretošanās ir sacelšanās pret valdības vadītājiem; cieņa nozīmē piekrišanu vai paklausību; aizstāt nozīmē aizvietot; nekārtība šajā kontekstā ir visatļautība — likumu un valdības neesamība vai sacelšanās pret likumiem un valdību.)

Saskaņā ar 5. un 6. pantu, kāds ir mūsu pienākums attiecībā pret mūsu valdību? (Studentiem būtu jāpauž līdzīga patiesā mācība: Mums ir jāstiprina un jāatbalsta tās valsts valdība, kurā mēs dzīvojam. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles. Norādiet, ka šis princips ietver pieņēmumu, ka mūsu valdības saglabā likumus, kas mūs aizsargā mūsu „dabiskajās un neatsavināmajās tiesībās”.)
Kuru Ticības apliecinājumu šis princips jums atgādina? (Jūs varētu aicināt studentus izlasīt vai nodeklamēt 12. ticības apliecinājumu.)
Kā mēs, pilsoņi, varam stiprināt un atbalstīt valdību? (Atbildēs varētu minēt, ka mēs varam paklausīt likumiem, mudināt citus darīt to pašu, kalpot savā apkaimē, izrādīt cieņu valdības amatpersonām un piedalīties vēlēšanās.)

Lai palīdzētu studentiem atpazīt vēl kādu principu saistībā ar valdības un likumu atbalstīšanu, uzdodiet šādu jautājumu:

Saskaņā ar 6. pantu, cik būtiska Dievam ir mūsu paklausība dievišķiem likumiem un cilvēku likumiem? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles: Dievs vēlas, lai mēs cienām un pakļaujamies dievišķajiem likumiem un cilvēku likumiem.)

Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz iepriekšējo jautājumu, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Aiciniet klasi saklausīt, kā mums būtu jāizturas pret valsts likumiem, kad tas ir pretrunā ar mūsu ticību:

„Gadījumā, ja starp to, ko prasa atklātais Dieva vārds, un to, ko prasa laicīgais likums, ir pretrunas, kurai no šīm divām varām Baznīcas locekļiem būtu pienākums paklausīt? …

Lai gan Dievs ir noteicis reliģisko brīvību, svēto pienākums ir pakļauties savas valsts likumiem. Tomēr viņiem, kā pilsoņiem vai vairāku valdību pavalstniekiem, vajadzētu likt lietā ikvienu atbilstošu paņēmienu, lai nodrošinātu sev un visiem cilvēkiem brīvas reliģiskās pielūgsmes iespēju. No viņiem netiek prasīts, neceļot iebildumus, ciest no vajātāju nelikumīgās rīcības vai netaisnu likumu spaidiem, taču viņu iebildumiem vajadzētu tikt izteiktiem likumīgā un pienācīgā kārtībā. Svētie ir parādījuši, ka pieņem mācību: labāk paciest ļaunumu, nekā rīkoties nepareizi, tīri cilvēcīgi cenšoties pretoties netaisnai pārvaldei” (The Articles of Faith, 12. izd. [1924. g.], 422.–423. lpp.).

Aiciniet studentus padomāt par sev pazīstamiem cilvēkiem, kuri ievēro šos principus, stiprinot un atbalstot savu valdību un likumus. Jūs varētu aicināt dažus studentus dalīties, kā šie pilsoņi stiprina valdību. Pēc tam aiciniet studentus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās kādu apņemšanos, ko viņi darīs, lai stiprinātu un atbalstītu valdību un likumus.

Lai apkopotu Mācības un Derību 134:8, paskaidrojiet, ka valdībām ir pienākums sodīt tos, kuri izdara noziegumus, un ka pilsoņiem ir pienākums palīdzēt „labo likumu pārkāpējus nodot sodīšanai”.

Mācības un Derību 134:7, 9–10, 12

Tiek aprakstītas attiecības starp reliģiskajām organizācijām un valdību

Lai apkopotu Mācības un Derību 134:7, 9–10, 12, paskaidrojiet, ka Olivers Kauderijs rakstīja, ka valdībām būtu jāievieš likumi, kas pasargā reliģiskās tradīcijas, bet nevajadzētu atbalstīt kādu reliģiju vairāk nekā kādu citu. Vēl viņš rakstīja, ka reliģiskajām biedrībām ir tiesības sodīt savus nepaklausīgos locekļus, viņus izslēdzot jeb pārtraucot ar viņiem attiecības, bet ka tādām biedrībām nav tiesības spriest tiesu jeb izdarīt sodu, kas viņu locekļiem atņemtu īpašumu vai tiem fiziski kaitētu.

Mācības un Derību 134:11

Tiek paskaidrotas tiesības vērsties pie valdības pēc atlīdzības

Lai apkopotu Mācības un Derību 134:11, paskaidrojiet, ka, saskaņā ar šo pantu, pilsoņiem būtu jāatļauj vērsties pēc palīdzības valdībā, ja viņiem ir ticis nodarīts pāri. Vārds atlīdzība nozīmē — vērst kaut ko par labu. Šajā pantā ir ietverts arī paziņojums, ka pilsoņi ir attaisnoti, ja viņi aizsargā sevi un citus steidzamas nepieciešamības gadījumā un valdība tajā brīdī nevar nodrošināt palīdzību.

Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi novērtē savā valstī un sabiedrībā. Lieciniet par to, cik ir svarīgi stiprināt un atbalstīt valdības un likumus.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 134:5. Valdības stiprināšana un atbalstīšana

Prezidents Hovards V. Hanters nāca klajā ar šādu paziņojumu:

„Tas ir mūsu pienākumus atbalstīt un aizstāvēt savas valsts likumus. Tīša likuma pārkāpšana ir negodprātīga rīcība. Tam nav nekādas nozīmes, kādas ir cilvēka personīgās sajūtas par sabiedrībā radīto likumu godīgumu vai taisnīgumu, jo ievērot un atbalstīt likumu ir katra cilvēka pienākums” (The Teachings of Howard W. Hunter, red. Clyde J. Williams [1997], 164. lpp.).

„Valsts suverēnie likumi ir jāatbalsta, un cilvēkiem, kas dzīvo pēc šiem likumiem, tie ir jāievēro vispārējam sabiedrības labumam. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir stingra nostāja šajā jautājumā. Viens no tās ticības pamatprincipiem ir skaidri pateikts šajos vārdos: „Mēs ticam, ka jāpakļaujas karaļiem, prezidentiem, valdniekiem un miertiesnešiem, paklausot, godājot un atbalstot likumu” [Ticības apliecinājumi 1:12].” (The Teachings of Howard W. Hunter, 165. lpp.)