1830. gadā Džozefam Smitam radās problēma, jo Baznīcas locekļi neizprata atklāsmes kārtību Baznīcā. Hirems Peidžs apgalvoja, ka ir saņēmis atklāsmes Baznīcai ar kāda īpaša akmens palīdzību, un daži Baznīcas locekļi, tostarp Olivers Kauderijs, viņam noticēja. Neilgi pirms Baznīcas konferences, kas tika noturēta 1830. gada 26. septembrī, Tas Kungs atklāja principus, kas palīdzēja Oliveram Kauderijam un citiem saprast atklāsmes kārtību Baznīcā.
Tas Kungs paziņo, ka Baznīcas prezidents ir vienīgais, kas var saņemt atklāsmi, lai pārvaldītu Baznīcu.
Uzrakstiet uz tāfeles vārdu atdarinājums.
Kādus atdarinājuma piemērus jūs varat nosaukt? (Šo pārrunu laikā jūs varētu parādīt kādu priekšmetu, kas ir atdarinājums, piemēram, kādu mākslas darbu, spēļu naudu vai augli no plastmasas.)
Kāpēc atdarinājumu sajaukt ar ko īstu varētu būt kaitīgi?
Palūdziet kādam studentam nolasīt šo brīdinājumu, ko ir izteicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Velns ir visu melu tēvs, un viņš ļoti labprāt jaucas Dieva darbā ar saviem prasmīgajiem atdarinājumiem” (skat. „Saziņas veidi”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 84).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 28. nodaļas ievadu. Aiciniet klasi sekot līdzi un noteikt, kādu atdarinājumu Sātans izmantoja, lai maldinātu dažus no agrīnās Baznīcas locekļiem.
Kādu atdarinājumu Sātans izmantoja, lai maldinātu Baznīcas locekļus? (Ja studenti nesaskata Hirema akmeņa līdzību ar Urīmu un Tumīmu, ko Džozefs Smits dažreiz izmantoja, norādiet uz šo līdzību.)
Paskaidrojiet, ka daži Baznīcas locekļi noticēja viltus atklāsmēm, ko Sātans bija nodevis Hiremam Peidžam. Kad studenti pēta un apspriež Mācības un Derību 28. nodaļas atklāsmes, iedrošiniet viņus meklēt patiesās mācības, kas var viņiem palīdzēt nepieļaut to, ka viņi tiek Sātana atdarinājumu maldināti. Pasakiet studentiem, ka jūs uzrakstīsiet šīs mācības uz tāfeles, tiklīdz nodarbībā tās tiks atklātas. Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt šīs patiesās mācības savu Svēto Rakstu piemalēs.
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 28:1–4 un aiciniet klasi noskaidrot, ar ko Olivera Kauderija pienākumi Baznīcā atšķīrās no Džozefa Smita pienākumiem.
Ar ko Olivera Kauderija pienākumi atšķīrās no Džozefa Smita pienākumiem? (Džozefs bija atbildīgs par pavēļu un atklāsmju saņemšanu Baznīcas labā. Oliveram bija atbildība mācīt ar Mierinātāju pavēles un atklāsmes, ko saņēma Džozefs.)
Kādu svarīgu mācību mēs varam atskārst par Baznīcas prezidentu Mācības un Derību 28:2? (Studentiem būtu jāsaprot šāda doktrīna: Baznīcas prezidents ir vienīgais, kas var saņemt atklāsmes visai Baznīcai. Uzrakstiet šo teikumu uz tāfeles.)
Kā zināšanas par šo mācību mums palīdz nevilties?
Kamēr studenti apspriež šos jautājumus, jūs varētu viņiem apliecināt, ka mēs vienmēr varam paļauties uz Baznīcas prezidenta mācībām un padomu, jo Tas Kungs neļaus, ka prezidents noved mūs no ceļa. (Pieminiet, ka šo apsolījumu ir paudis prezidents Vilfords Vudrafs. Šis apsolījums ir iekļauts Mācības un Derību papildus materiālos, uzreiz pēc Pirmās oficiālās deklarācijas.)
Paskaidrojiet, ka neilgi pirms tam, kad Tas Kungs atklāja mācību principus, kas ir pierakstīti Mācības un Derību 28. nodaļā, Olivers Kauderijs izdarīja ko tādu, kas parādīja, ka viņš vēl pilnībā neizprot atšķirību starp saviem Baznīcas pienākumiem un Džozefa Smita kā Baznīcas prezidenta pienākumiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo pierakstu:
Džozefs Smits dzīvoja Harmonijā, Pensilvānijas štatā, kad viņš saņēma vēstuli no Olivera Kauderija, kurš dzīvoja Faijetā, Ņujorkas štatā, aptuveni 160 kilometru attālumā. Olivers sacīja, ka Mācības un Derību 20. nodaļā viņš ir atradis kļūdu. Olivers rakstīja: „Es tev pavēlu, Dieva vārdā, izdzēst tos vārdus.” Džozefs devās uz Faijetu un uzzināja, ka Vitmeru ģimene, tāpat kā Olivers, uzskata, ka atklāsmē ir pieļauta kļūda. Džozefs rakstīja: „Lai es varētu runāt ar viņiem par šo tematu mierīgi, man bija jāpieliek lielas pūles un neatlaidība.” Galu galā pravietim „izdevās panākt to, ka ne vien Vitmeru ģimene, bet arī … Olivers Kauderijs atzina, ka viņiem nebija taisnība” (Histories, Volume 1: 1832–1844, vol. 1 of the Histories series of The Joseph Smith Papers [2012], 426; skat. arī 424.–425. lpp.).
Aiciniet studentus klusu pie sevis izlasīt Mācības un Derību 28:6–7 un noskaidrot, kā Tas Kungs pamācīja Oliveru Kauderiju.
Ko Tas Kungs mācīja Oliveram Kauderijam? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Jēzus Kristus Baznīcā cilvēki nesaņem atklāsmes, lai vadītu to, kas pār viņiem prezidē.)
Kā šis princips attiecas uz pierakstu, ko mēs nupat nolasījām?
Tas Kungs aicina Oliveru Kauderiju sludināt evaņģēliju lamaniešiem
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 28:8–10 un pārējos audzēkņus noskaidrot, ko Tas Kungs aicināja Oliveru Kauderiju darīt.
Ko Tas Kungs aicināja Oliveru darīt? (Sludināt evaņģēliju lamaniešiem.)
Kas tiek mācīts par personīgo atklāsmi Mācības un Derību 28:8? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Mēs varam saņemt atklāsmi sev un lai gūtu palīdzību aicinājumos un saņemtajos uzdevumos.)
Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet kādu studentu izlasīt, ko ir teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Visiem cilvēkiem ir dota iespēja saņemt personīgu atklāsmi. Tomēr mēs nesaņemsim atklāsmes attiecībā uz to, kas citiem ir jādara, kamēr nebūsim iesvētīti kādā prezidējošā amatā. …
Neparastas garīgas pieredzes iegūšanu nevajadzētu uzskatīt par personīgu uzaicinājumu vadīt citus. Tā ir mana pārliecība, ka īpašas, svētas pieredzes cilvēki saņem individuāli un tās vajadzētu paturēt pie sevis” („Revelation in a Changing World”, Ensign, 1989. g. nov., 14–15).
Pirms stundas uzrakstiet tālāk dotās lomas un aicinājumus uz atsevišķām papīra lapiņām: vecāks, Augstākais pilnvarotais, bīskaps, misionārs, Svētdienas skolas skolotājs, Rožu meiteņu prezidente, mājskolotājs, apmeklējošā māsa. Ielieciet lapiņas traukā.
Aiciniet studentus izvēlēties no trauka papīra lapiņas un pēc kārtas tās izlasīt klases priekšā. Kad teksts uz katras lapiņas ir izlasīts, aiciniet studentus ieteikt, kādas atklāsmes šie cilvēki varētu saņemt, lai palīdzētu viņiem izpildīt konkrēto lomu vai aicinājumu.
Jūs varētu aicināt studentus dalīties pieredzēs, kad viņi ir saņēmuši atklāsmi, veicot kādu uzdevumu vai pienākumu. Arī jūs varētu dalīties pieredzē, kad jūs saņēmāt atklāsmi, kas jums palīdzēja aicinājumā vai uzdevumā. Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir pārāk svētas vai personiskas, lai tās stāstītu.
Iedrošiniet studentus lūgt pēc atklāsmes, lai saņemtu palīdzību savā personīgajā dzīvē un viņu Baznīcas aicinājumos un uzdevumos. Iedrošiniet viņus lūgt arī par Baznīcas vadītājiem, lai viņi ir svētīti ar veselību, drošību un nepieciešamo iedvesmu, lai izpildītu savus pienākumus.
Tas Kungs dod uzdevumu Oliveram Kauderijam izlabot Hirema Peidža teikto un palīdzēt sakārtot Baznīcas struktūru
Atgādiniet studentiem par viltus atklāsmēm, par kurām Hirems Peidžs pastāstīja dažiem Baznīcas locekļiem. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 28:11–14, lai noskaidrotu, kā Tas Kungs vadīja Oliveru Kauderiju, lai palīdzētu atrisināt šīs nesaskaņas.
Ko Tas Kungs pavēlēja Oliveram darīt, lai palīdzētu atrisināt šo problēmu ar Hiremu Peidžu?
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par Baznīcas vadītāju pienākumiem? (Studenti var saskatīt visdažādākos principus, taču noteikti uzsveriet šādu principu: Baznīcas vadītājiem ir pienākums aizrādīt tiem, kas citus ved prom no ceļa. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko mēs varam iemācīties no Mācības un Derību 28:13 par Tā Kunga Baznīcas vadīšanu? (Studenti to varētu formulēt dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atklāj šādu principu: Jēzus Kristus Baznīcā visām lietām ir jātiek darītām kārtībā. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Paskaidrojiet, ka viens veids, kā mēs visu darām „kārtībā un ar vispārēju vienprātību”, ir atklāta cilvēku atbalstīšana Baznīcas aicinājumos.
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi cilvēkus viņu aicinājumos atbalstīt atklāti?
Lai palīdzētu audzēkņiem saprast, kā vispārēja vienprātība nodrošina kārtību un aizsargā Baznīcu, aiciniet kādu studentu nolasīt prezidenta Pekera izteikumu:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Baznīcā atklāsmi saņem tie, kas ir atbilstoši aicināti, atbalstīti, ordinēti vai iesvētīti. Piemēram bīskaps nesaņems nevienu atklāsmi saistībā ar blakus esošo bīskapiju, jo tā atrodas ārpus viņa atbildības loka.
Laiku pa laikam ir cilvēki, kas apgalvo, ka ir pilnvaroti mācīt un svētīt, lai gan viņi nav aicināti un iesvētīti to darīt. …
Tieši tāpēc Baznīca ļoti aizsargā procesu, kad cilvēki tiek aicināti kādā amatā — lai visi varētu zināt, kam ir pilnvaras mācīt un svētīt” („Revelation in a Changing World”, 15).
Saskaņā ar prezidenta Pekera teikto, kāpēc mēs atklāti atbalstām tos, kas Baznīcā saņem aicinājumus?
Pēc tam, kad mēs paceļam savu roku, parādot, ka mēs atbalstīsim cilvēkus viņu aicinājumos, kas mums būtu jādara, lai patiesi viņus atbalstītu?
Lai palīdzētu studentiem pielietot principus, ko viņi šodien ir iemācījušies, nolasiet priekšā tālāk dotās situācijas un pajautājiet viņiem, kā viņi katrā no tām rīkotos:
Jūs saņemat elektronisku paziņojumu, kurā ir apgalvots, ka tā ir jauna atklāsme. Tā satur mācības, kas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem un mūsdienu praviešu vārdiem.
Jūs pamanāt, ka jūsu bīskapijas loceklis pauž doktrināri nepareizu mācību, dievkalpojumā daloties savā liecībā. Jūs satrauc: ja šo vēstījumu uztvers kā patiesību, tas citos var radīt aizvainojumu. Kam vajadzētu izlabot Baznīcas locekli, kas runāja aplamu doktrīnu?
Lūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Mācības un Derību 28:15–16 un aiciniet audzēkņus noskaidrot, kādu padomu Tas Kungs deva Oliveram Kauderijam šīs atklāsmes noslēgumā.
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi, viņš noturēja konferenci un ieviesa Baznīcā kārtību. Šajā konferencē „brālis Peidžs, tāpat arī visi klātesošie Baznīcas locekļi, atteicās no minētā akmens un visa, kas ar to saistīts” (Histories, Volume 1:1832–1844, 452). Stundas nobeigumā lieciniet par patiesajām mācībām, kuras esat pārrunājuši, un to vērtību, palīdzot mums nenovirzīties no ceļa.
Tas Kungs deva Oliveram Kauderijam vēl citus pienākumus, kas nav pieminēti Mācības un Derību 28:1–4. Oliveram Kauderijam un Džozefam Smitam bija atslēgas dāvanai tulkot Mormona Grāmatu (skat. M&D 6:25–28). Olivers kalpoja arī par „Jēzus Kristus apustuli” un „Baznīcas otro elderi” (M&D 20:3).
Atklāsmē pravietim Džozefam Smitam Tas Kungs pateica Oliveram Kauderijam, ka vienīgi Baznīcas prezidents var saņemt „pavēles un atklāsmes” visai Baznīcai (skat. M&D 28:1–2). Tas Kungs arī sacīja, ka Olivers Kauderijs saņems „atklāsmes”, veicot savus pienākumus (skat. M&D 28:8). Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par līdzsvaru starp personīgo atklāsmi un atklāsmi, kas tiek dota caur priesterības vadītājiem:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Mūsu Debesu Tēvs ir devis Saviem bērniem divus saziņas veidus, ar kuriem mēs varam komunicēt ar Viņu un kurus varam saukt par personīgo saziņu un priesterības saziņu. Visiem vajadzētu to zināt un saņemt vadību caur šiem diviem būtiskajiem saziņas veidiem. …
… Personīgā saziņa nevar funkcionēt pilnībā neatkarīgi no priesterības saziņas. Svētā Gara dāvana — līdzeklis, ar kura palīdzību Dievs sazinās ar cilvēku, — tiek piešķirta ar priesterības pilnvarām, saskaņā ar apstiprinājumu no priesterības atslēgu turētājiem. …
… Diemžēl bieži vien tie, kas pārkāpj Dieva baušļus vai neklausa priesterības vadītāju padomam, paziņo, ka Dievs viņiem atklājis, ka viņiem ir attaisnojums attiecībā uz kāda baušļa nepildīšanu vai atteikšanos sekot vadītāju padomam. Šādi cilvēki patiesi var saņemt atklāsmi vai iedvesmu, taču tā nāk no cita avota, nekā viņi domā. Velns ir visu melu tēvs, un viņš ļoti labprāt jaucas Dieva darbā ar saviem prasmīgajiem atdarinājumiem” (skat. „Two Lines of Communication”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 83–84).
Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija liecināja, ka Baznīcas prezidents ir vienīgais, kas var saņemt atklāsmes visai Baznīcai. Viņš paskaidroja, kā tas nodrošina kārtību un aizsardzību pēdējo dienu svētajiem:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Daži apgalvo, ka viņiem ir lielākas garīgās dāvanas un pilnvaras par esošajām priesterības pilnvarām Baznīcā. Viņi saka, ka viņi tic evaņģēlija principiem un priekšrakstiem un pieņem Baznīcas prezidentu kā likumīgo kalpotāju, taču apgalvo, ka tiem ir augstāka kārta, kas nav prezidentam. Bieži vien tas tiek darīts, lai attaisnotu rīcību, kas nav saskaņā ar Baznīcas doktrīnām. Nevar būt augstākas kārtas, jo Baznīcas prezidentam ir un viņš pielieto visas Dieva valstības atslēgas uz Zemes. Tas Kungs ir teicis par Baznīcas prezidentu, „ka neviens cits netiks iecelts [saņemt pavēles un atklāsmes], izņemot kā caur viņu”. [M&D 43:4.]…
… Baznīcas prezidents saņem nepārtrauktas atklāsmes un sniedz vadību Baznīcai — viņš nekad nenovedīs svētos no ceļa” („The Prophetic Voice”, Ensign, 1996. g. maijs, 6–7).
Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka cilvēki nesaņem atklāsmes, lai vadītu tos, kas prezidē Baznīcā pār viņiem:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Tas būtu pretēji Dieva kārtībai, ja kāds Baznīcas loceklis, vai arī jebkurš cits saņemtu norādījumus tiem, kuriem ir augstākas pilnvaras nekā viņam” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 195. lpp.).
Termins lamanieši apzīmē cilvēku grupu Mormona Grāmatā, no kuriem daudzi bija Lamana — Lehija vecākā dēla — pēcnācēji. Tas, ka Tas Kungs Mācības un Derību 28:9 lietoja terminu lamanieši norāda uz to, ka daži no Lehija pēcnācējiem bija starp amerikāņu indiāņiem, kas tolaik dzīvoja vietā, ko uzskatīja par Amerikas Savienoto Valstu rietumu robežu. 1830. gada maijā ASV Kongress pieņēma likumu par indiāņu pārvietošanu, kas noteica, ka visiem Amerikas indiāņiem ir jāpārceļas uz federālo indiāņu teritoriju, kas atrodas uz rietumiem no Misūri štata. Tādēļ Olivers Kauderijs un viņa pārinieki devās uz Misūri štata rietumiem — „pie robežas ar lamaniešiem” (M&D 28:9), lai mācītu evaņģēliju amerikāņu indiāņiem.
Mormona Grāmatā netiek apgalvots, ka amerikāņu indiāņi ir cēlušies tikai no Lehija ģimenes. To ir sacījis arī prezidents Entonijs V. Aivinss no Augstākā prezidija:
Attēls
Prezidents Entonijs V. Aivinss
„Mums jābūt uzmanīgiem, kādus secinājumus izdarām. Mormona Grāmata māca par trīs atsevišķu tautu vēsturi, … kas šajā kontinentā ieradās no „vecās pasaules”. Tajā nav rakstīts, ka šeit pirms šīm tautām nebija nevienas citas tautas. Tā mums nepasaka, ka cilvēki šeit neieradās vēlāk. Tādēļ, ja tiek veikti atklājumi, kas liecina par atšķirībām rasu izcelsmē, to var ļoti vienkārši un saprātīgi izskaidrot, jo mēs ticam, ka citi cilvēki arī ieradās šajā kontinentā.” (Conference Report, 1929. g. apr., 15.)
19. gadsimta sākumā Ņujorkas ziemeļrietumos daudzi cilvēki ticēja, ka cilvēks var saņemt zināšanas pārdabiskā veidā caur priekšmetu, piemēram, akmeni vai brīnumrīksti. Hirems Peidžs apgalvoja, ka uz akmens, kas viņam piederēja, parādījās vārdi. Viņš sacīja, ka pēc tam, kad bija nolasījis vārdus un pierakstījis tos uz papīra, vārdi no akmens pazuda un parādījās citi vārdi (skat. Documents: Volume 1: 1828. g. jūlijs – 1831. g. jūn., vol. 1 of the Documents series of The Joseph Smith Papers [2013], 184). Tas Kungs nosodīja Hirema Peidža viltus atklāsmes. Vēl bez Urīma un Tumīma, Džozefs, iespējams, izmantoja gaišreģa akmeni, ko viņš atrada savā jaunībā, lai pārtulkotu daļu no Mormona Grāmatas. Pastāv vairākas teorijas par to, kā pravietis pielietoja Urīmu un Tumīmu, lai pārtulkotu Mormona Grāmatu, un par citiem tulkošanas procesa aspektiem, taču elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir sacījis: „Mēs vienkārši nezinām, kā tieši viss notika” („By the Gift and Power of God”, Ensign, 1997. g. janv., 39). Viena ļoti būtiska atšķirība starp Džozefu Smitu un Hiremu Peidžu ir tā, ka Dievs aicināja Džozefu Smitu veikt tulkošanas darbu un saņemt atklāsmes Baznīcai (skat. M&D 21:1–6). Attiecībā uz Hiremu Peidžu bija gluži pretēji — Tas Kungs skaidri paziņoja, ka Sātans Hiremu ir pievīlis, kā arī tos, kas ticēja viņa vārdiem (skat. M&D 28:11).
Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija ir aicinājis mūs būt piesardzīgiem un izvairīties no aktivitātēm, kas varētu aicināt Sātana ietekmi mūsu dzīvē:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Runāt par Sātanu nav pacilājoši. Es viņu uzskatu par lielu atdarinātāju. …
Nav labi aizrauties ar Sātanu un viņa mistērijām. Atrašanās tuvu ļaunajam neko labu nedos. Tāpat kā spēlējoties ar uguni, ir ļoti viegli apdedzināties. … Vienīgā pareizā izvēle ir turēties tālu no viņa un no jebkādas viņa nekrietnās un zemiskās rīcības. Vienmēr būtu jāizvairās no velna pielūgšanas, burvestībām, burvju mākslas, sātaniskiem rituāliem, melnās maģijas un visa cita veida dēmonisma” („The Forces That Will Save Us”, Ensign, 2007. g. janv., 5).