113. stunda: Mācības un Derību 107:39–100

113. stunda

Mācības un Derību 107:39–100

Ievads

Šī ir pēdējā no trim stundām, kurā tiek pārrunāta Mācības un Derību 107. nodaļā pierakstītā atklāsme. Šī atklāsme tika pierakstīta 1835. gadā, bet „vēsturiskie pieraksti apstiprina”, ka lielākā daļa no 60. līdz 100. pantam ietver atklāsmi, ko Džozefs Smits saņēma 1831. gada 11. novembrī (107. nodaļas ievads). Panti, kuri tiek pārrunāti šajā stundā, ietver Tā Kunga vārdus par senatnē piekopto paražu — Melhisedeka priesterības piešķiršanu no tēva dēlam. Tie arī sniedz norādījumus attiecībā uz dažādu priesterības vadītāju pienākumiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 107:39–57

Tas Kungs atklāj, ka senatnē Melhisedeka priesterība tika nodota no tēva dēlam

Pirms nodarbības uz tāfeles uzrakstiet šādu jautājumu: Kādā šā brīža dzīves situācijā vai tuvākajā nākotnē jūs varētu gūt labumu, saņemot vadību vai mierinājumu no Debesu Tēva?

Stundas sākumā aiciniet studentus pārdomāt šo jautājumu. Aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs. Uzsākot šodien pārrunas par Mācības un Derību 107:39–100, mudiniet studentus pievērst uzmanību šajos pantos esošajiem principiem, kas var viņiem palīdzēt saņemt vadību un mierinājumu no Debesu Tēva.

Atgādiniet studentiem, ka iepriekšējā stundā viņi mācījās par Augstāko prezidiju, Divpadsmit apustuļu kvorumu un Septiņdesmitajiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 107:39 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt vienu no Divpadsmit apustuļu pienākumiem. Paskaidrojiet, ka ar jēdzienu evaņģēlists apzīmē tos, kuri ieņem patriarha amatu Melhisedeka priesterībā (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Evaņģēlists”, scriptures.lds.org).

Saskaņā ar 39. pantu, kā patriarhus nozīmē viņu aicinājumos? (Studentiem sniedzot savas atbildes, palīdziet viņiem atpazīt šādu patieso principu: Patriarhi tiek aicināti ar atklāsmi un ordinēti Divpadsmit apustuļu vadībā.)

Palūdziet studentiem paskaidrot, kāds ir patriarhu pienākums. (Patriarhi dod īpašas priesterības svētības — patriarhālās svētības — cienīgiem Baznīcas locekļiem.) Pavaicājiet arī, vai kāds var atgādināt pārējiem klasesbiedriem, kas ir patriarhālā svētība. (Patriarhālā svētība ietver Tā Kunga padomus konkrētam cilvēkam, un tajā tiek darīta zināma šī cilvēka izcelsme Israēla namā. Skat. Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), „Patriarhālās svētības”, 132–134.)

Jūs varētu aicināt studentus, kuri ir saņēmuši patriarhālās svētības, dalīties savā liecībā par staba patriarhu kalpošanu. (Aiciniet studentus būt piesardzīgiem tā iemesla dēļ, ka patriarhālās svētības ir svētas un personiskas, ar kurām parasti nevajadzētu dalīties ar citiem, ja nu vienīgi tikai tuvākajiem ģimenes locekļiem.) Dalieties savā liecībā par to, cik liela svētība ir patriarhālās svētības saņemšana un tās sniegto padomu studēšana.

Paskaidrojiet, ka ar vārdu patriarhs tiek arī apzīmēts ģimenes tēvs. Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja:

„Priesterība pēc Dieva kārtas, par kuru tiek runāts Svētajos Rakstos, dažkārt tiek saukta par patriarhālo kārtu, jo tā tika nodota no tēva dēlam” („What I Hope You Will Teach Your Children about the Temple”, Ensign, 1985. g. aug., 9).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 107:40 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kā senatnē piešķīra Melhisedeka priesterību. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Norādiet, ka Mācības un Derību 107:41–57 mēs lasām par to, ko Ādams darīja, būdams taisnīgs patriarhs. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 41.–50. pantu, meklējot paraugu — divas lietas, ko Ādams atkārtoti darīja, prezidējot pār savu ģimeni.

Kuras divas darbības Ādams atkārtoja, prezidējot savā ģimenē? (Viņš ordinēja cienīgus savas dzimtas vīriešu pēcnācējus priesterības amatos un viņus svētīja.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 107:53 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, ko vēl Ādams svētīja, neskaitot cienīgus savas dzimtas vīriešu pēcnācējus. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši. (Pārliecinieties, ka studenti saprot to, ka Ādams svētīja visus savus taisnīgos pēctečus, meitas ieskaitot.)

Kādu piemēru tēvi var ņemt no Ādama? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patieso principu: Tēviem ar Melhisedeka priesterību ir pilnvaras svētīt savus bērnus.)
Neskaitot dēla ordinēšanu priesterībā, kad vēl tēvs varētu dot priesterības svētību dēlam vai meitai? (Iespējamās atbildes: tēvi var dot priesterības svētības slimošanas laikā, kā arī sniedzot vadību un mierinājumu.)

Paskaidrojiet, ka Melhisedeka priesterības nesēji var sniegt svētības ne tikai saviem bērniem, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, kas vien tās lūdz. Palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Mājas, kurās nav priesterības, ir jāpārrauga un priesterības kvorumiem tām jākalpo. Šādā veidā neviena no Baznīcas ģimenēm nepaliks bez svētības” („Priesterības spēks”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 9).

Palūdziet studentiem padomāt par tām reizēm, kad viņi ir guvuši kādu labumu, pateicoties priesterības svētībām, ko saņēmuši no tēva vai citiem Melhisedeka priesterības nesējiem. Ja viņiem vēl nav bijusi iespēja saņemt priesterības svētību, aiciniet viņus apdomāt, kādu labumu viņi varētu iegūt, ja tiektos pēc šādas svētības. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē un pārdomās.

Pievērsiet studentu uzmanību jautājumam, kuru stundas sākumā uzrakstījāt uz tāfeles. Dalieties savā liecībā par to, ka studenti var meklēt Debesu Tēva vadību vai mierinājumu caur patriarhālajām un priesterības svētībām, kuras var sniegt viņu tēvi vai citi Melhisedeka priesterības nesēji.

Mācības un Derību 107:58–100

Tas Kungs atklāj priesterības kvorumu prezidentu pienākumus

Īsam atkārtojumam uzrakstiet uz tāfeles virsrakstus: Melhisedeka priesterība un Ārona priesterība. Aiciniet studentus uzskaitīt priesterības amatus zem attiecīgā nosaukuma. Palūdziet kādam studentam uzrakstīt vienu priesterības amatu un tad nodot krītu vai flomāsteri citam studentam, atkārtojot šo procesu, līdz studenti būs nosaukuši visus priesterības amatus. Mudiniet studentus cits citam palīdzēt. (Melhisedeka priesterības amati ir elders, augstais priesteris, patriarhs, Septiņdesmitais un apustulis. Ārona priesterībā ir šādi amati: diakons, skolotājs, priesteris un bīskaps.)

Kas ir priesterības kvorums? (Organizēta brāļu grupa, kuriem ir tas pats priesterības amats.)

Aiciniet kādu studentu iznākt pie tāfeles un apvilkt tos priesterības amatus, kas ir organizēti kvorumos. Mudiniet pārējos audzēkņus palīdzēt, ja ir nepieciešams. (Šādi amati tiek organizēti kvorumos: apustuļi, Septiņdesmitie, augstie priesteri, elderi, priesteri, skolotāji un diakoni. Jūs varētu paskaidrot, ka katrā stabā ir viens augsto priesteru kvorums, kura prezidents ir staba prezidents. Katrā bīskapijā tiek organizēta augsto priesteru grupa.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 107:60–63, 85–89, 93–94. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, kas šajos pantos minētajiem kvorumiem ir kopīgs.

Saskaņā ar šiem pantiem, kas šiem kvorumiem ir kopīgs? (Palīdziet studentiem atklāt šādu patieso mācību: Katram priesterības kvorumam tiek nozīmēts prezidents, kas pār to prezidē un vada tā darbu.)
Saskaņā ar 87.–88. pantu, ar ko atšķiras priesteru kvorums no diakonu un skolotāju kvoruma? (Bīskapijas bīskaps prezidē pār priesteru kvorumu. Viņš arī prezidē pār visiem Ārona priesterības nesējiem bīskapijā. Draudzē draudzes prezidents ir arī priesteru kvoruma prezidents.)
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, lai katram kvorumam būtu prezidents? Kā priesterības kvoruma prezidents var palīdzēt sava kvoruma locekļiem?

Sniedziet Mācības un Derību 107:68–84 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka šajos pantos ir sniegti norādījumi attiecībā uz bīskapa amatu un to, kādu lomu veic Baznīcas padomes.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 107:65–66 un aiciniet pārējos audzēkņus sameklēt, kurš Baznīcas vadītājs prezidē pār visiem priesterības nesējiem. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. Pārliecinieties, ka studenti izprot to, ka šie panti attiecas uz Baznīcas prezidentu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 107:67, 91–92 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt vārdus un frāzes, kas raksturo Baznīcas prezidenta pilnvaras un pienākumus.

Balstoties uz šiem pantiem, kādas ir Baznīcas prezidenta pilnvaras un pienākumi? (Lai gan studenti varētu izteikties citiem vārdiem, viņiem būtu jāatklāj šāds patiesais princips: Baznīcas prezidentam ir pilnvaras veikt visus priekšrakstus, dot svētības un prezidēt pār visu Baznīcu. Jūs varētu uzaicināt kādu studentu uzrakstīt šo patieso principu uz tāfeles.)

Parādiet attēlu ar pašreizējo Baznīcas prezidentu.

Kādā veidā jūs esat svētīti, pateicoties priesterības pilnvarām, kas piemīt Baznīcas prezidentam?

Norādiet: dažiem Baznīcas locekļiem varētu šķist, ka viņu aicinājumi vai pienākumi Baznīcā nav nozīmīgi. Aiciniet kādu studentu izlasīt šo prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu: Paskaidrojiet, ka prezidents Gordons B. Hinklijs attiecināja šos vārdus uz visiem Baznīcas locekļiem.

„Jūsu pienākums jūsu atbildības sfērā ir tikpat nopietns, cik nopietns tas ir man — manā sfērā. Neviens aicinājums šajā Baznīcā nav mazsvarīgs vai tāds, kas neatstāj sekas. Mēs visi, veicot savus ikdienas pienākumus, ietekmējam citu cilvēku dzīvi” („This Is the Work of the Master”, Ensign, 1995. g. maijs, 71. lpp.).

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „neviens aicinājums šajā Baznīcā nav mazs vai tāds, kas neatstāj sekas”?
Ko prezidenta Hinklija izteikums māca jums par jūsu pienākumiem Baznīcā?

Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 107:99–100 un apdomāt, kā prezidenta Hinklija izteikums attiecas uz šiem pantiem?

Saskaņā ar 99.–100. pantu, kas mums ir jādara, lai mēs varētu būt cienīgi Tā Kunga priekšā? (Studentiem būtu jāatpazīst šāds princips: Mums ir jāapgūst savs pienākums un jāveic tas uzcītīgi, lai mēs varētu būt cienīgi Tā Kunga priekšā. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šo patieso principu viņu Svētajos Rakstos.)

Lai gan sākotnēji šie panti tika vērsti uz priesterības nesējiem, princips, ko tie māca, attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem.

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus pārrunāt šos jautājumus: Nolasiet šos jautājumus pa vienam pēc kārtas vai uzrakstiet uz tāfeles.

Kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties kāda Baznīcas locekļa kalpošanai, kurš ar uzcītību ir veicis savu pienākumu?
Kā jūs apgūstat savu pienākumu un veicat to ar uzcītību?

Sniedziet studentiem iespēju liecināt par to, cik svarīgi ir pildīt savus pienākumus Baznīcā un ģimenē. Mudiniet viņus uzstādīt mērķi — uzcītīgi pildīt savus pienākumus.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 107:40–57. Ādams ordinēja savus dēlus un mazdēlus un svētīja savus pēctečus

Prezidents Ezra Tafts Bensons rakstīja par to, cik svarīgi ir lūgt tēvam priesterības svētības:

„Pirms kāda laika pie manis birojā ieradās kāds jauneklis, lai lūgtu svētību. Viņam bija problēmas, ne tikumības rakstura, bet … viņš bija apmulsis, norūpējies un noraizējies. Un tā mēs dažas minūtes aprunājāmies, un es viņam vaicāju: „Vai esi kādreiz lūdzis tēvam dot tev svētību?” „Ak,” jauneklis sacīja, „nezinu, vai tētis ko tādu darītu. Viņš bieži neapmeklē Baznīcu.” Es teicu: „Bet viņš ir tavs tēvs.” „Jā.” „Vai viņam ir piešķirta priesterība?” „Jā, viņš ir mazaktīvs elders.” Es turpināju: „Vai tu viņu mīli?” Un jauneklis atbildēja: „Jā, es viņu mīlu. Viņš ir labs cilvēks. Viņš labi izturas pret ģimeni un bērniem.” Es vaicāju: „Vai jūs lūdzat kopā kā ģimene?” Viņš atbildēja: „Ir pagājis ilgs laiks kopš mūsu pēdējās ģimenes lūgšanas.” Tad es sacīju: „Nu labi, vai tu negribētu doties mājās, sagaidīt izdevību un palūgt tēvam, lai viņš dotu tev svētību? Un, ja tas neizdosies, nāc atpakaļ, un es priecāšos tev palīdzēt.”

Un tā jauneklis aizgāja, un apmēram pēc trim dienām viņš atgriezās. „Brāli Benson, tas bija visjaukākais notikums, kas atgadījies mūsu mājās,” viņš stāstīja. „Istabā sēdēja mana māte ar bērniem, maniem jaunākajiem brāļiem un māsām, un māte slaucīja no acīm asaras. Vēlāk viņa izteica pateicību. Tēvs man deva jauku svētību.” Jauneklis piebilda: „Es varēju sajust, ka tā nāca no sirds.”

Daudzi tēvi labprāt sniegtu saviem bērniem svētības, ja vien viņus nedaudz iedrošinātu. Kā savas ģimenes patriarhiem, tas ir viens no viņu pienākumiem, tā ir viņu atbildība, un, protams, iespēja” (God, Family, Country: Our Three Great Loyalties (1974. g.), 184).

Mācības un Derību 107:99. „Lai katrs vīrs … mācās savu pienākumu”

Prezidents Tomass S. Monsons mācīja:

„Man ļoti patīk un ir dārgs šis cēlais vārds pienākums un viss, ko tas sevī ietver. …

Ādams, Noa, Ābrahāms, Mozus, Samuēls un Dāvids saņēma aicinājumu no Dieva — pildīt savu pienākumu. To saņēma pravietis Džozefs Smits un katrs viņa pienākumu pārņēmējs. Šāds aicinājums nāca pie zēna Nefija, kad Tas Kungs viņam norādīja, caur viņa tēvu Lehiju, atgriezties ar saviem brāļiem Jeruzālemē, lai iegūtu misiņa plāksnes no Lābana. Nefija brāļi kurnēja, sakot, ka tā bija grūti izpildāma lieta. Kāda bija Nefija atbilde? Viņš teica: „Es iešu un darīšu to, ko Tas Kungs ir pavēlējis, jo es zinu, ka Tas Kungs nedod pavēles cilvēku bērniem, ja vien Viņš nesagatavos ceļu priekš tiem, lai viņi varētu paveikt to, ko Viņš tiem ir pavēlējis” [1. Nefija 3:7].

Kad šāds aicinājums nāks pie jums un pie manis, kāda būs mūsu atbilde? Vai mēs kurnēsim kā Lamans un Lemuēls un teiksim, ka „tā ir grūti izpildāma lieta”? [1. Nefija 3:5.] Vai mēs katrs kā Nefijs paziņosim: „Es iešu un darīšu!” Vai mēs būsim gatavi kalpot un paklausīt? …

Kad mēs pildīsim savus pienākumus un pielietosim priesterību, mēs atradīsim patiesu prieku. Mēs sajutīsim apmierinājumu, jo būsim izpildījuši savus pienākumus” („Gatavi un cienīgi, lai kalpotu”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 66–67).