21. stunda: Mācības un Derību 17. nodaļa

21. stunda

Mācības un Derību 17. nodaļa

Ievads

Kad Džozefs Smits tulkoja Mormona Grāmatu, viņš uzzināja, ka plāksnes būs atļauts redzēt trīs lieciniekiem (skat. 2. Nefija 27:12–14; Etera 5:2–4; M&D 5:11–15, 18). Kad Olivers Kauderijs un Deivids Vitmers par to uzzināja, viņi abi izjuta kvēlu vēlmi būt par lieciniekiem. Tas Kungs iepriekš bija teicis: ja Martins Heriss būs pietiekami pazemīgs un paklausīgs, arī viņam būs ļauts redzēt plāksnes (skat. M&D 5:23–28). Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss lūdza pravieti vaicāt Tam Kungam, lai noskaidrotu, vai viņiem būs šāda iespēja. Tas Kungs apstiprināja, ka šiem trim vīriem atļaus redzēt plāksnes un citus priekšmetus, ja viņiem būs pietiekama ticība.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 17:1–2

Tas Kungs sacīja Oliveram Kauderijam, Deividam Vitmeram un Martinam Herisam: ja viņiem būs pietiekama ticība, viņiem tiks atļauts skatīt plāksnes un citus svētus priekšmetus

Izveidojiet uz tāfeles vertikālu sarakstu ar cipariem no 1 līdz 5. Blakus ciparam 1 uzrakstiet — zelta plāksnes. Aiciniet studentus ierakstīt šo numurēto sarakstu savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā. Aiciniet studentus pabeigt šo sarakstu, uzrakstot citus priekšmetus, kurus Trīs liecinieki redzēja, kad Moronijs viņiem parādīja plāksnes. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus salīdzināt savus sarakstus ar priekšmetiem, kas ir pieminēti Mācības un Derību 17:1.

Kuru no Mācības un Derību 17:1 pieminētajiem priekšmetiem jūs vēlētos redzēt visvairāk? Kāpēc?
Kā tiktu stiprināta Trīs liecinieku liecība, ja viņi redzētu šos priekšmetus? Kāpēc?
Ja viņi redzētu Lābana zobenu un Liahonu, kā tas sniegtu papildu liecību par Mormona Grāmatu?

Lai palīdzētu studentiem saprast atklāsmju vēsturisko pamatu, apkopojiet šīs stundas ievadu. Tas Kungs pavēstīja Džozefam Smitam, ka Martinam Herisam, Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram būs ļauts redzēt plāksnes. Taču vispirms Tas Kungs no viņiem kaut ko sagaidīja.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 17:1–2. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kas Trīs lieciniekiem bija jādara, lai viņi varētu skatīt plāksnes. Kad studenti būs dalījušies tajā, ko atrada, uzdodiet šādus jautājumus:

Ko, jūsuprāt, nozīmē — paļauties uz Dieva vārdu „ar visu sirdi”? (Tas varētu nozīmēt, ka mēs paklausām Dievam jeb sekojam Viņa vārdiem ar visu savu sirdi.)
Kāpēc, jūsuprāt, šiem vīriem vajadzēja parādīt ticību, tāpat kā praviešiem sendienās, pirms Tas Kungs varēja ļaut viņiem skatīt plāksnes?

Lai gan mums nav šādu iespēju redzēt šos taustāmos priekšmetus, kurus redzēja Trīs liecinieki, mēs varam saņemt liecību par evaņģēlija patiesajām mācībām. Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu teikumu: Ja mēs paklausām un , mēs varam saņemt liecību par evaņģēlija patiesajām mācībām.

Aiciniet studentus ieteikt vārdus, kas pabeidz šo apgalvojumu. (Studenti varētu atbildēt, piemēram, šādi: Ja mēs paklausām un pielietojam ticību Dievam, mēs varam saņemt liecību par evaņģēlija patiesajām mācībām. Uzrakstiet uz tāfeles visu principu, lietojot studentu ieteiktos vārdus.)

Kā jūs esat pielietojuši ticību Dievam, lai saņemtu liecību par Mormona Grāmatu?

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā Džozefs Smits palīdzēja Martinam Herisam pielietot šo principu, aiciniet kādu studentu izlasīt, ko ir teikusi Džozefa Smita māte — Lūcija Maka Smita:

„Nākamajā rītā, pēc lasīšanas, dziedāšanas un lūgšanas, kas viņam bija ikdienas paradums, Džozefs piecēlās un svinīgi uzrunāja Martinu Herisu, kas manī nepārstāj radīt sajūsmu līdz pat šai dienai, kad es to atceros, un sacīja: Martin Heris, tev šodien ir jāpazemojas Dieva priekšā, lai tu varētu iegūt piedošanu par saviem grēkiem. Ja tu to darīsi, tas ir Dieva prāts, lai tu skatītu plāksnes kopā ar Oliveru Kauderiju un Deividu Vitmeru” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 151–152).

Kas Martinam bija jādara, lai viņš varētu būt zelta plākšņu liecinieks?

Mācības un Derību 17:3–9

Tas Kungs atklāj, ka Trīs lieciniekiem būs pienākums liecināt par plāksnēm

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 17:3–5 un meklēt, kāds būs Trīs liecinieku pienākums, kad viņi būs skatījuši plāksnes. (Viņu pienākums būs liecināt par to, ko viņi ir redzējuši).

Kāds ir mūsu pienākums, kad Tas Kungs mums dod liecību par dievišķām patiesībām? (Studentiem būtu jāataino šāds princips: Kad mēs iegūstam liecību par patiesību, mūsu pienākums ir par to liecināt. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē Svētajos Rakstos frāzes, kas māca šo principu.)
Kā mūsu ticību apliecina vēlme — liecināt par patiesību?

Lai palīdzētu studentiem saprast Trīs liecinieku pieredzi, aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt šo Džozefa Smita pierakstu:

„Martins Heriss, Deivids Vitmers, Olivers Kauderijs un [es] … devāmies [uz mežu, netālu no Vitmera mājām], nometāmies ceļos un lielā ticībā sākām lūgt Visvareno Dievu. …

Kā bijām vienojušies, es iesāku lūgt balsī mūsu Debesu Tēvu un pēc manis secīgi lūdza visi pārējie. Tomēr ar pirmo mēģinājumu mēs nesaņēmām nekādu atbildi un nepieredzējām dievišķas izpausmes. Mēs vēlreiz sacījām lūgšanas tādā pašā veidā, … taču rezultāts bija tāds pats, kā iepriekš.

Pēc šīs, mūsu otrās, neveiksmes Martins Heriss ierosināja, ka viņam vajadzētu mūs atstāt, uzskatot, kā viņš paskaidroja, ka viņa klātbūtne ir iemesls, kāpēc mēs nesaņemam to, ko vēlamies. Tāpēc viņš aizgāja no mums, un mēs atkal nometāmies ceļos, un nepagāja daudz laika lūgšanā, kad mēs virs sevis ieraudzījām spožu gaismu, un, lūk, eņģeli stāvam mūsu priekšā. Savās rokās viņš turēja plāksnes, par ko mēs bijām lūguši, lai varētu tās skatīt. Viņš citu aiz citas pāršķīra plāksnes, lai mēs varētu tās redzēt un skaidri saskatīt gravējumus. … Mēs dzirdējām balsi nākam no spožās gaismas, kas bija virs mums, sakot: „Šīs plāksnes ir atklātas ar Dieva spēku, un tās ir pārtulkotas ar Dieva spēku. Tulkojums, kuru jūs esat redzējuši, ir pareizs, un es jums pavēlu liecināt par to, ko jūs šobrīd redzat un dzirdat.”

Es atstāju Deividu un Oliveru un devos meklēt Martinu Herisu, kuru es atradu prāvā attālumā sakām dedzīgu lūgšanu. Drīz vien viņš man atklāja, ka viņš vēl nav pārliecinājis To Kungu, un ļoti lūdza mani, lai es pievienojos viņam lūgšanā, lai arī viņš varētu pieredzēt tās svētības, kuras mēs nupat bijām saņēmuši. Mēs vienojāmies lūgšanā, un galu galā mūsu vēlmes tika apmierinātas, jo mēs vēl nebijām pabeiguši, kad mūsu skatam pavērās tā pati vīzija, vismaz man tā bija atklāta vēlreiz, un es redzēju un dzirdēju to pašu, ko iepriekš. Tajā pašā laikā Martins Heriss izsaucās, laikam no prieka ekstāzes: „Ar to pietiks, ar to pietiks, manas acis ir redzējušas, manas acis ir redzējušas.”” (History of the Church, 1:54–55.)

Kāpēc, jūsuprāt, Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanā bija tik ļoti svarīgi, lai būtu vairāki liecinieki?

Apsveriet iespēju palūgt kādu studentu izlasīt šo izteikumu, kurā ir aprakstītas Džozefa Smita sajūtas par šo pieredzi:

„Kad viņi atgriezās mājās, tas bija starp trijiem un četriem pēcpusdienā, misis Vitmera, misters Smits un es — mēs tobrīd sēdējām guļamistabā. Ienākot iekšā, Džozefs nometās man blakus un iesaucās: „Tēv, māte, jūs nevarat iedomāties, cik es esmu laimīgs — Tas Kungs ir parādījis plāksnes, neskaitot mani, vēl trīs cilvēkiem. Viņi ir redzējuši eņģeli, kurš tiem ir liecinājis, un viņiem būs jāliecina par patiesību, ko es esmu teicis, jo tagad viņi paši zina, ka es nemaldinu cilvēkus; es jūtos, it kā es būtu atbrīvots no nastas, kas gandrīz bija par smagu, un manu dvēseli iepriecina tas, ka es vairs neesmu ar šīm zināšanām pasaulē pilnīgi viens.” Šajā brīdī ienāca Martins Heriss, kurš izskatījās prieka pārņemts un drosmīgi liecināja par to, ko viņš bija redzējis un dzirdējis. Tāpat darīja arī Deivids un Olivers, piebilstot, ka neviena mēle nevar izteikt to prieku viņu sirdīs un to lietu varenību, ko viņi bija redzējuši un dzirdējuši” (History of Joseph Smith by His Mother, 152).

Kādas jums ir sajūtas, kad jūs esat ar citiem, kas arī zina, ka evaņģēlijs ir patiess? Kā viņu liecības jums palīdz?

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katru pārniecību skaļi izlasīt „Trīs liecinieku liecība”, kas atrodas pēc Mormona Grāmatas ievada. Aiciniet studentus lasāmvielā meklēt vārdus vai frāzes, kas stiprina viņu liecību.

Paskaidrojiet studentiem: lai gan visi Trīs liecinieki no Baznīcas atkrita (Olivers Kauderijs un Martins Heriss vēlāk tika kristīti no jauna), neviens no viņiem nekad nenoliedza savu liecību par Mormona Grāmatu.

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņu personīgā liecība par Mormona Grāmatu varētu tikt pievienota katram Mormona Grāmatas eksemplāram. Aiciniet studentus ierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā, ko viņi vēlētos iekļaut savā liecībā. Apsveriet iespēju aicināt dažus studentus dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši.

Aiciniet studentus klusu pie sevis izlasīt Mācības un Derību 17:6, meklējot Jēzus Kristus liecību par Mormona Grāmatu. Jēzus Kristus liecināja, ka Mormona Grāmata ir patiesa.

Kā Tā Kunga liecība par Mormona Grāmatu stiprina jūsu liecību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 17:7–9. Aiciniet studentus sekot līdzi, meklējot Trīs lieciniekiem dotos apsolījumus. Vērsiet studentu uzmanību uz 9. panta frāzi — „taisnīg(i) nodom(i)”.

Kādi varētu būt Tā Kunga nodomi attiecībā uz Trīs lieciniekiem? (Lai atbildētu uz šo jautājumu, jūs varat aicināt studentus pārlasīt Mācības un Derību 17:4.)
Kāda „taisnīga nodoma” dēļ jums ir dota liecība par patiesību, kuru vēlējāties uzzināt?

Atgādiniet studentiem, ka mēs varam iegūt vai stiprināt liecību, tajā daloties. Aiciniet klases audzēkņus apdomāt, ar ko viņi varētu dalīties savā liecībā un kas varētu gūt labumu, to dzirdot. Iedrošiniet viņus šonedēļ dalīties savā liecībā ar šo cilvēku.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 17:1. Plāksnes, Urīms un Tumīms, un krūšu bruņas

Kad Džozefs Smits pabeidza un paveica Dieva uzdoto darbu, viņš atdeva plāksnes, krūšu bruņas un Urīmu un Tumīmu eņģelim Moronijam (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:52, 59–60).

Mācības un Derību 17:3, 5. Olivera Kauderija, Deivida Vitmera un Martina Herisa liecības

Lai gan mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc katrs no Trim lieciniekiem uz laiku no Baznīcas atkrita, Mācības un Derību 3:4 paskaidrots, kā tas ir iespējams, ka cilvēks var atkrist pēc tam, kad ir saņēmis tik zīmīgu liecību, redzot eņģeli un plāksnes:

„Jo, lai gan cilvēkam var būt daudzas atklāsmes un spēks darīt daudzus varenus darbus, ja viņš lielās ar savu paša spēku un nonievā Dieva padomus, un seko savas paša gribas un miesīgo vēlmju pavēlēm, viņam jākrīt un viņš izsauc taisnā Dieva atriebību pār sevi.”

Neskatoties uz to, ka Trīs liecinieki no Baznīcas atkrita, neviens no viņiem nekad nenoliedza savu liecību par Mormona Grāmatu, kā tas ir minēts šajos aprakstos:

Olivers Kauderijs dalījās šajā liecībā konferencē, kas norisinājās Kanesvilā, Aiovas štatā, 1848. gada 21. oktobrī:

„Ja neskaita dažas lappuses, es pierakstīju visu Mormona Grāmatu, kā to diktēja pravietis Džozefs Smits, tulkojot to ar Dieva dāvanu un spēku.… Grāmata ir patiesa. To nepierakstīja Sidnijs Rigdons, to nepierakstīja misters Spaldings, es pats veicu šo pierakstu, kā to diktēja pravietis” („The Three Witnesses”, The Historical Record, red. Andrew Jenson, 6. sēj., nr. 3–5 [1987. g. maijs], 201; skat. arī George Reynolds, „History of the Book of Mormon”, The Contributor, 5. sēj., nr. 12, [1884. g. sept.], 446).

Avīzē Richmond Democrat (Ričmondas Demokrāts) bija raksts par Deividu Vitmeru, kurš dalījās liecībā par Mormona Grāmatu:

„1888. gada 22. janvārī, svētdienas vakarā, plkst. 17:30, misters Vitmers pie savas gultas pieaicināja savu ģimeni un dažus draugus. … Tad viņš uzrunāja visus, kas bija pie viņa gultas, sakot šādus vārdus: „Jums visiem ir jābūt ticīgiem Kristū. Es vēlos jums visiem pateikt, ka Bībele un nefijiešu pieraksts (Mormona Grāmata) ir patiess, lai jūs varētu sacīt, ka esat dzirdējuši mani dalāmies liecībā, esot uz nāves gultas. Esiet ticīgi Kristū un jūsu atlīdzība būs atbilstoša jūsu darbiem. Lai Dievs jūs svētī. Es paļaušos uz Kristu mūžīgi, pasaulēs bez gala. Āmen.” [Richmond Democrat, 1888. g. 2. febr., Andrew Jenson citējis Latter-day Saint Biographical Encyclopedia, 4. sēj. (1901), 1:270].” (skat. Doctrine and Covenants Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 33).

Martins Heriss liecināja īsi pirms savas nāves:

„Jā, es redzēju plāksnes, uz kurām tika rakstīta Mormona Grāmata, es redzēju eņģeli, es dzirdēju Dieva balsi un es zinu, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis, kuram ir svētās priesterības atslēgas. [„The Last Testimony of Martin Harris”, pierakstījis William H. Homer, šie vārdi ir teikti J. W. Robinson 1927. g. 9. apr., Francis W. Kirkham tos ir citējis, A New Witness for Christ in America, 2. sēj. (1960), 1:254.]” (Doctrine and Covenants Student Manual, 33).

Mācības un Derību 17. nodaļa. Astoņu liecinieku liecība

Dažas dienas pēc tam, kad Trīs liecinieki bija redzējuši zelta plāksnes, „vēl astoņi papildus liecinieki — uzticīgi vīrieši, ar kuriem tulkošanas procesā pravietim bija cieša saikne, tika izraudzīti, lai redzētu plāksnes. … Džozefam tika ļauts parādīt viņiem plāksnes netālu no Smitu mājām Mančestrā, kad viņš organizēja grāmatas iespiešanu. [Skat. History of the Church, 1:58.] Astoņi liecinieki apliecināja, ka viņi ir turējuši un pārlapojuši plāksnes, un ir redzējuši gravējumus uz to lappusēm. Viņu liecība ir iekļauta visos Mormona Grāmatas izdevumos” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2.sēj. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 60–61).

Mācības un Derību 17:6. Dieva liecība par Mormona Grāmatu

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Viens no vissvinīgākajiem zvērestiem, kas jebkad cilvēkam ir dots, ir atrodams šajos Tā Kunga vārdos, kas attiecas uz Džozefu Smitu un Mormona Grāmatu. „Viņš (Džozefs Smits) ir pārtulkojis grāmatu, tieši to daļu, ko Es viņam pavēlēju,” saka Tas Kungs, „un, kā jūsu Kungs un jūsu Dievs dzīvo, tā ir patiesa.” (M&D 17:6.)

„Tā ir Dieva liecība par Mormona Grāmatu. Šādi liecinot, pati Dievība riskē ar savu dievišķību. Vai nu grāmata ir patiesa, vai Dievs pārstāj būt Dievs. Nav un nevar būt formālāka vai spēcīgāka cilvēkiem un dieviem zināma valoda” („The Doctrine of the Priesthood”, Ensign, 1982. g. maijs, 33).