Tā kā daži svētie, pārceļoties no austrumu štatiem, 1831. gada maijā sāka ierasties Ohaio štatā, Tas Kungs sniedza Džozefam Smitam atklāsmi Mācības un Derību 51. nodaļā, kas attiecās uz bīskapu Edvardu Partridžu. Kādai grupai, kas ieradās no Kolesvillas, Ņujorkas štatā, tika norādīts doties uz Tompsonu, Ohaio štatā, kur viņiem bija jādzīvo saskaņā ar ziedošanās likumu. 1831. gada 3.–6. jūnijam Kērtlandē tika noturēta Baznīcas ceturtā konference, kuras noslēgumā Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam un pārējiem elderiem, sadaloties pa pāriem, doties uz Misūri štatu, pa ceļam sludinot evaņģēliju. Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 52. nodaļā, Tas Kungs aicināja katru pārniecību un pamācīja, kā izvairīties no maldiem.
Tas Kungs norāda Edvardam Partridžam, lai viņš pievēršas svēto laicīgajām vajadzībām
Lai ievirzītu studentus pārdomās par to, kāda ir dzīve saskaņā ar ziedošanās likumu, aiciniet viņus pāros, nelielās grupās vai visiem kopīgi klasē atbildēt uz šiem jautājumiem:
Kādā cilvēku grupā jūs esat izjutuši vislielāko vienotību? Kā var zināt, ka kāda cilvēku grupa ir vienota? Kāda veida paradumi vai notikumi palīdz cilvēku grupām tapt vienotām?
Paskaidrojiet, ka 1831. gada pavasarī Ohaio štatā sāka ierasties svētie, kas pārcēlās no Ņujorkas štata. Viena grupa, kas bija daudz upurējusi, ieradās no Kolesvillas, Ņujorkas štatā. Šai grupai tika norādīts apmesties Tompsonā, Ohaio štatā, un dzīvot saskaņā ar ziedošanās likumu. Aiciniet studentus iztēloties, cik vienota šī grupa kļuva, pateicoties tam, ka kopīgi upurējās, lai sekotu Tā Kunga gribai.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 51:1–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādi bija bīskapa Edvarda Partridža pienākumi.
Nosauciet dažus bīskapa Partridža pienākumus! (Jūs varētu norādīt, ka frāze 3. pantā „vienādi, atbilstoši viņa ģimenei” nenozīmē, ka katrs pēdējo dienu svētais saņēma tādu pašu palīdzību. Bīskapam bija jāizvērtē katras ģimenes apstākļi un „[jāizdala]”, kas viņiem ir nepieciešams. Viņi bija vienādi tādā nozīme, ka bīskaps vienlīdzīgi izvērtēja un parūpējās par katru ģimeni.)
Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 51:9, sameklējot, pēc Tā Kunga vārdiem, divus ieguvumus, dzīvojot saskaņā ar ziedošanās likumu.
Ko Tas Kungs sagaida no Saviem ļaudīm? (Studentiem būtu jāatklāj šāds princips: Tas Kungs sagaida, lai Viņa ļaudis rīkojas godīgi attiecībā pret citiem un ir vienoti.)
Sniedziet Mācības un Derību 51:10–20 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs norādīja bīskapam Partridžam, lai viņš izveidotu krātuvi pāri palikušo preču glabāšanai. Viņš paskaidroja, ka iesvētīja šo zemi svētajiem „uz neilgu laiku” (M&D 51:16). Lai gan viņi nezināja, cik ilgi tur uzturēsies, viņiem bija „[jārīkojas] šajā zemē kā uz gadiem” (M&D 51:17), darot to uzticīgi, pārdomāti un taisnīgi pārvaldot par to, kas viņiem ticis dots.
Tas Kungs pavēl pravietim un citiem elderiem doties uz Misūri štatu un ceļojuma laikā sludināt evaņģēliju
Pirms nodarbības sagatavojiet trīs pavedienus, kas vestu cits pie cita. Piemēram, pirmais pavediens aizvestu studentus meklējumos pēc otra pavediena, kas atrastos zem vai iekš kāda priekšmeta klasē. Otrais pavediens liktu viņiem meklēt trešo pavedienu kādā citā vietā klasē. Trešajam pavedienam būtu jāskan šādi: „Izlasiet Mācības un Derību 52:1–6. Atrodiet principu, kas līdzinās šai aktivitātei.”
Piestipriniet pirmo pavedienu pie tāfeles un blakus tam uzrakstiet šādas norādes: Sekojiet šim pavedienam, lai uzzinātu, kā saņemt pastāvīgu Tā Kunga vadību.
Kad studenti būs izlasījuši pirmo pavedienu, aiciniet viņus sekot norādēm, lai atrastu otro pavedienu. Tad aiciniet viņus izlasīt otrā pavediena norādes un meklēt trešo.
Pirms studenti seko trešā pavediena norādēm, paskaidrojiet, ka viņi meklēs rakstu kopu ar norādījumiem, kas tika doti Džozefam Smitam un citiem priesterības vadītājiem 1831. gada jūnija Baznīcas konferencē Ohaio štatā. Atgādiniet studentiem, ko Tas Kungs iepriekš atklāja, proti, ka svētie nodibinās pilsētu, ko sauks par Ciānu (skat. M&D 28:9), taču Viņš vēl nebija atklājis tās atrašanās vietu.
Aiciniet studentus sekot trešā pavediena norādēm. Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 52:1–6. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot principu, kurš līdzinās tikko izpildītajai aktivitātei.
Saskaņā ar 4.–5. pantu, kas notiks, ja mēs uzticīgi sekosim Dieva norādījumiem? (Ja mēs uzticīgi sekosim Dieva norādījumiem, Viņš aizvien vairāk atklās mums savu gribu. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kā šī aktivitāte līdzinās šim principam? (Sekojot katram norādījumam, studenti saņēma papildus norādes, kas beigās aizveda viņus līdz meklētajai atbildei.)
Kādas, pēc jūsu domām, ir priekšrocības tam, ka mēs saņemam Tā Kunga vadību un patiesību pa daļām, nevis visu uzreiz?
Aiciniet studentus, kam ir pieredze attiecībā uz šo principu, tajā dalīties vai liecināt par šī principa patiesumu. Arī jūs varētu dalīties savā pieredzē vai liecībā. Mudiniet studentus pierakstīt kādu jautājumu, bažas vai lēmumu, attiecībā uz kuru viņi vēlētos saņemt Tā Kunga palīdzību un vadību. Tad aiciniet viņus pārdomāt un pierakstīt jebkādas Tā Kunga sniegtās norādes, kam viņi var pievērst lielāku uzmanību, lai saņemtu turpmāko Viņa vadību.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 52:7–10. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva dažiem priesterības nesējiem pirms viņu izceļošanas uz Misūri štatu.
Kādas norādes šiem priesterības nesējiem tika dotas attiecībā uz viņu ceļojumu?
Tas Kungs atklāj paraugu, balstoties uz kuru mēs netiksim Sātana pievilti
Atgādiniet studentiem, ka atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 50. nodaļā, Tas Kungs brīdināja Baznīcas elderus attiecībā uz viltus gariem un sniedza norādījumus, kā svētie varētu iedvesmot cits citu, mācot un mācoties evaņģēlija patiesās mācības.
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 52:14–21 Tas Kungs sniedza turpmākos norādījumus, stiprinot Baznīcas locekļus, it īpaši tos, kurus Viņš aicināja sludināt evaņģēliju pa ceļam uz Misūri štatu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 52:14. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, ar kādu frāzi Tas Kungs raksturoja to, ko Viņš grasījās mācīt. („[Paraugs] visās lietās.”)
Kas ir paraugs? (Šablons, kam mēs varam sekot, lai sasniegtu noteiktu rezultātu.)
Kāda iemesla dēļ Tas Kungs sniedza šo paraugu?
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus pārī pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 52:15–19. Palūdziet viņiem sameklēt, kādas rīcības izpausmes un īpašības pēc Tā Kunga vārdiem neļaus Viņa ļaudīm tapt Sātana pieviltiem. Pēc zināma laika aiciniet studentus dalīties tajā, ko atraduši. Aiciniet kādu studentu pierakstīt klasesbiedru atbildes uz tāfeles.
Kad studenti sniegs savas atbildes, jūs varētu izskaidrot šādu frāžu nozīmi vai lūgt, lai viņi to izdara paši: „kura gars ir nožēlas pilns” (M&D 52:15) — raksturo cilvēku ar nožēlas pilno attieksmi; „paklausa Maniem priekšrakstiem” (M&D 52:15) — raksturo cilvēku, kurš saņēma Tā Kunga priekšrakstus un tur ar tiem saistītās derības; „kura valoda ir lēnprātīga un iedvesmojoša” (M&D 52:16) — raksturo cilvēku, kurš ar savu valodu izturas pazemīgi un pacilā vai stiprina apkārtējos; „trīc zem Mana spēka” (M&D 52:17) — raksturo cilvēku, kurš izjūt godbijību pret Dieva spēku; „nesīs …augļus” (M&D 52:17) — raksturo cilvēku, kurš, sekojot Dieva sniegtajām atklāsmēm, dod ko labu (kā piemēram, „uzslavas un gudrības augļus”).
Atvēliet laiku, lai studenti pāros apkopotu patiesās mācības, ko apguva no Mācības un Derību 52:14–19. Pēc zināma laika aiciniet studentus dalīties ar patiesajām mācībām, kuras viņi būs atraduši. Studenti varētu sniegt dažādas atbildes, taču jūs varētu uzsvērt šādu principu: Lai Sātans nespētu mūs pievilt, mums ir jāievēro Tā Kunga priekšraksti un jādzīvo saskaņā ar atklāsmēm, ko Viņš sniedz.
Atgādiniet studentiem: kad Tas Kungs atklāja paraugu, kā netikt pieviltiem, Viņš runāja ar priesterības nesēju grupu, kas grasījās doties sludināt evaņģēliju citiem.
Kādēļ, jūsuprāt, tiem, kas māca evaņģēliju citiem, ir svarīgi sekot paraugam, ko Tas Kungs šajos pantos atklāja? (Lai viņi varētu mācīt ar Garu.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 52:36. Palūdziet pārējiem klasesbiedriem sekot līdzi, meklējot, kādu vēl norādījumu Tas Kungs šajā atklāsmē ir sniedzis. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.
Ko Tas Kungs pavēlēja Baznīcas elderiem sludināt?
Kādēļ mēs varam uzticēties vadītājam vai skolotājam, kurš dzīvo saskaņā ar paraugu, ko Tas Kungs izklāstīja 14.–19. pantā, un māca tikai to, ko ir mācījuši pravieši un apustuļi?
Jūs varētu rosināt studentus apdomāt, kā Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļa kvoruma locekļi rāda šo paraugu.
Tas Kungs sniedz padomu vadītājiem, kas paliks Ohaio štatā
Paskaidrojiet: lai gan Tas Kungs aicināja daudzus agrīnos priesterības nesējus sludināt pa ceļam uz Misūri štatu, dažiem elderiem bija jāpaliek Ohaio štatā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 52:39–40. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva Baznīcas elderiem, kas palika Ohaio štatā.
Kādus pienākumus Tas Kungs deva elderiem, kas palika Ohaio štatā?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „[atcerēties] … nabagos un trūkumcietējus”? Kādēļ, lai paklausītu šim Tā Kunga padomam, nebūtu gana, ja mēs tikai domātu par trūkumcietējiem?
Ko Tas Kungs saka par tiem, kas nepildīs savus pienākumus?
Kādu principu attiecībā uz to, kā būt par patiesiem Tā Kunga mācekļiem, mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Lai gan studenti varētu sniegt citādu formulējumu, viņiem būtu jāatklāj šāda patiesība: Jēzus Kristus mācekļi pieskata un rūpējas par nabadzīgajiem, trūkumcietējiem, slimajiem un nomocītajiem.)
Palūdziet studentiem apdomāt, kurus no viņiem zināmiem cilvēkiem viņi uzskata par Jēzus Kristus mācekļiem. Aiciniet dažus studentus dalīties, kā šie cilvēki pieskata un rūpējas par tiem, kam ir kādas vajadzības. Jūs varētu paust pateicību par tiem cilvēkiem, kas par jums ir rūpējušies un palīdzējuši tad, kad tas bija nepieciešams.
Elders Pauls E. Koelikers no Septiņdesmitajiem dalījās šādā stāstā, ilustrējot ar piemēru, kā mēs varam pozitīvi ietekmēt apkārtējos, ja dzīvojam saskaņā ar paraugu, kas minēts Mācības un Derību 52:14–19:
Attēls
Elders Pols E. Koelikers
„Paraugi ir kā šabloni, ceļveži, atkārtoti soļi vai iestaigātas takas, kas cilvēkam ļauj palikt saskaņā ar Dieva mērķi. Ja rīkosimies pēc šiem paraugiem, mēs paliksim pazemīgi, modri un spēsim atšķirt Svētā Gara balsi no tām balsīm, kas novērš un aizved mūs neceļos.…
…Kad mēs patiešām dzīvojam pēc evaņģēlija atbilstoši Jēzus Kristus mācītajam paraugam, mūsu spēja palīdzēt citiem pieaug. Tālāk sniegtā pieredze ir piemērs, kā šis princips var darboties.
Divi jauni misionāri klauvēja pie durvīm, cerot atrast kādu, kas pieņemtu viņu vēstījumu. Durvis atvērās, un kāds samērā drukns vīrs viņus diezgan nelaipni uzrunāja: „Man šķita, ka es jau teicu, lai jūs vairs neklauvētu pie manām durvīm. Es jau jūs brīdināju: ja jūs atkal to darīsiet, tā nebūs patīkama pieredze. Tagad ejiet prom.” Viņš ātri aizvēra durvis.
Kad elderi devās prom, vecākais, pieredzējušākais misionārs uzlika savu roku uz jaunākā misionāra pleca, lai mierinātu un iedrošinātu viņu. Viņiem nezinot, šis vīrs vēroja viņus pa logu, lai pārliecinātos, vai viņi ir sapratuši viņa teikto. Viņš bija pārliecināts, ka redzēs viņus smejamies un jokojamies par viņa strupo atbildi uz viņu apmeklējumu. Tomēr, kad viņš redzēja šo laipnības izpausmi abu misionāru starpā, viņa sirds negaidot atmaiga. Viņš atvēra durvis un pasauca misionārus, lai viņi nāktu atpakaļ un dalītos ar viņu savā vēstījumā” (skat. „Viņš patiešām mīl mūs”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 16, 17).
„Lidija Klisbija Partridža raksturoja, kādos apstākļos viņas vīrs Edvards saņēma caur atklāsmi šo pavēli. Visi viņu bērni bija saslimuši ar masalām, inficējoties no dažiem Baznīcas locekļiem, kas nesen ieradās no Ņujorkas štata un mitinājās viņu mājās. Viņa rakstīja, ka viņu „vecākajai meitai sākās plaušu karsonis, un brīdī, kad viņai klājās visgrūtāk, manu vīru caur atklāsmi aicināja doties kopā ar daudziem citiem uz Misūri štatu, lai svētajiem atrastu pulcēšanās vietu; neticīgajiem šķita, ka viņš nav pie pilna prāta, citādāk viņš nebūtu devies. Un es pati nodomāju, ka man ir iemesls ticēt, ka mani pārbaudījumi bija sākušies, un tā tas arī bija, taču pēc šī pārbaudījuma, tāpat kā pēc visiem citiem, mēs tikām svētīti, jo mūsu meita atlaba.” (Partridge, Genealogical Record, 6).” (Documents, 1. sēj.: 1828. g. jūlijs – 1831. gada jūnijs,The Joseph Smith Papers, dokumentu sērijas 1. sēj., (2013. g.), 330.)