1831. gada 1. novembrī pravietis Džozefs Smits īpašā konferencē Hiramā, Ohaio, satikās ar elderu grupu. Viņi apsprieda Pavēļu Grāmatas publicēšanu — to atklāsmju krājumu, ko pravietis bija saņēmis. Četri elderi konferencē lūdza Džozefam Smitam pajautāt Tam Kungam Viņa gribu attiecībā uz viņiem. Kā atbildi uz šo lūgumu, pravietis saņēma atklāsmi, kas tagad pierakstīta Mācības un Derību 68. nodaļā. Šī atklāsme ietver padomu, kas dots tiem, kuri tika aicināti sludināt evaņģēliju, norādes par bīskapa aicināšanu un pavēles vecākiem, lai tie mācītu saviem bērniem evaņģēlija principus un priekšrakstus.
Glābējs dod padomu tiem, kuri tiek aicināti sludināt evaņģēliju
Ja jūs vai kāds, kuru jūs pazīstat, ir kalpojis Baznīcas misijā, stundas sākumā dalieties sajūtās, ko cilvēki pieredz, gatavojoties doties prom no mājām un kalpot pilnlaika misijā. Pēc tam uzdod šos jautājumus:
Kādas raizes un bažas cilvēkam varētu rasties par kalpošanu pilnlaika misijā?
Kādu iemeslu dēļ cilvēki dažkārt jūtas satraukti saistībā ar dalīšanos evaņģēlijā ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem?
Paskaidrojiet, ka 1831. gada 1. novembra konferences laikā četri elderi, kuriem vajadzēja kalpot misijās, vērsās pie pravieša Džozefa Smita un lūdza uzzināt Tā Kunga gribu attiecībā uz viņiem. Sniedzot atbildi, Tas Kungs atklāja veidu, kā sludināt evaņģēliju. Palūdziet pieciem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 68:1–5. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot šī veida (parauga) elementus. Pirms viņi lasa, norādiet, ka 2. un 3. pantā atrodams vārds paraugs. Paraugs ir veids vai piemērs.
Ko jūs saskatāt šajos pantos attiecībā uz to, kā mums būtu jāsludina evaņģēlijs?
Kādu solījumu Tas Kungs dod Saviem kalpiem 3.–5. pantā?
Kā misionāru iedvesmotie vārdi palīdzēs tiem, kuri tos saņems? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Kad Tā Kunga kalpi runā, Svētā Gara iedvesmoti, viņu vārdi vada cilvēkus uz glābšanu. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko mēs varam darīt, lai uzaicinātu Svētā Gara ietekmi, daloties evaņģēlijā?
Paskaidrojiet: lai gan tie, kuri ir ordinēti sludināt evaņģēliju, var mums palīdzēt uzzināt Tā Kunga gribu, vienīgi Baznīcas prezidentam ir tiesības saņemt un paziņot Tā Kunga gribu visai Baznīcai. Viņa vadībā citiem Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem arī ir tiesības paziņot mums Dieva gribu.
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 68:6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu vēl pavēli Tas Kungs deva Saviem kalpiem.
Kādus patiesus principus jūs saskatāt šajā pantā, kas var sniegt mierinājumu misionāram?
Kādēļ jums ir svarīgi zināt, ka Tas Kungs stāv klāt Saviem uzticīgajiem misionāriem?
Norādiet, ka 6. pantā tiek izklāstīts galvenais Tā Kunga kalpu pienākums — liecināt par Jēzu Kristu un Viņa misiju pagātnē, šobrīd un nākotnē. Pēc tam sniedzot Mācības un Derību 68:7–12 kopsavilkumu, paskaidrojiet, ka Tas Kungs aicina uzticīgus elderus sludināt evaņģēliju un kristīt tos, kuri ticēs.
Apdomājiet iespēju dalīties kādā pieredzē, kurā jūs tikāt Gara vadīts, lai zinātu, kā dalīties evaņģēlijā ar kādu cilvēku.
Tas Kungs atklāj, ka Augstākais prezidijs pārrauga bīskapu aicināšanu
Palūdziet studentiem, lai viņi iedomājas, ka kāds draugs, kurš tic citādi, prasa: „Kā tavs bīskaps tika izvēlēts šim amatam?”
Kā jūs atbildētu?
Paskaidrojiet, ka pirmais bīskaps, kurš tika aicināts atjaunotajā Jēzus Kristus Baznīcā, bija Edvards Partidžs (1831. gada 4. februārī; skat. M&D 41:9). Pirms Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 68. nodaļā (1831. gada novembrī), bīskaps Partridžs bija vienīgais bīskaps Baznīcā. Neilgi pēc tam, kad pravietis saņēma šo atklāsmi, tika aicināti citi bīskapi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 68:14–15. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā bīskapi tiek izraudzīti.
Piezīme: 15. –20. pantā sniegti norādījumi attiecībā uz īstenajiem Ārona pēcnācējiem, kurus var aicināt prezidējošajā bīskapībā. Frāze „īstenais Ārona pēctecis” attiecas uz Mozus brāļa Ārona pēctečiem Vecajā Derībā. Šādam pēctecim ir tiesības uz prezidējošā bīskapa amatu, ja viņš tiek Augstākā prezidija aicināts un iecelts.16.–20. pants attiecas tikai uz prezidējošo bīskapu, nevis uz bīskapiju bīskapiem (skat. Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 3:92–93). Agrīnajā Baznīcas literatūrā bīskaps Partidžs bieži vien tiek saukts par prezidējošo bīskapu. Dažu turpmāko gadu laikā prezidējošā bīskapa pienākumi pieauga un mainījās. Prezidenta Brigama Janga vadībā 1847. gadā Ziemas mītnē, kad bīskaps Nevels K. Vitnejs saņēma šo aicinājumu, tika pilnīgāk izskaidroti prezidējošā bīskapa pienākumi.
Jūs varētu paskaidrot, ka Baznīcas agrīnajās dienās Augstākā prezidija locekļi ordinēja un iecēla visus bīskapus. Mūsdienās Baznīcā šī kārtība joprojām pastāv attiecībā uz prezidējošo bīskapu. Tomēr bīskapu aicināšanu, ordinēšanu un iesvētīšanu vada stabu prezidenti Augstākā prezidija vadībā. Staba prezidents ar saviem staba prezidija padomniekiem lūdz atklāsmi, lai zinātu, kad un tieši kuru aicināt par jauno bīskapu. Viņš sūta savu ieteikumu Augstākā prezidija apstiprināšanai. Kad Augstākais prezidijs apstiprina šo aicinājumu, viņi pilnvaro staba prezidentu ordinēt un iecelt jauno bīskapu. (Vairāk informācijas skat. Handbook 2: Administering the Church [2010], 19.6.)
Kādēļ jums ir svarīgi zināt, ka Augstākais prezidijs ir apstiprinājis jūsu bīskapa aicinājumu?
Tas Kungs pavēl vecākiem mācīt evaņģēliju saviem bērniem
Palūdziet studentiem iedomāties, ka pēc dažiem gadiem viņi varētu kļūt par vecākiem. Norādiet, ka Tas Kungs uztic mātēm un tēviem lielu atbildību — viņiem ir jāmāca evaņģēlijs saviem bērniem ar vārdiem un paraugu (skat. M&D 29:46–50 un „Ģimene — Vēstījums pasaulei”, kas dots šīs rokasgrāmatas beigās — pielikumā). Aiciniet studentus ierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās trīs principus, kurus viņi vēlētos mācīt saviem bērniem.
Sadaliet studentus pa pāriem. Lūdziet viņiem viens otram nolasīt to, ko ir uzrakstījuši. Pēc tam aiciniet viņus kopā izlasīt Mācības un Derību 68:25–27, meklējot, kā viņi var papildināt savus sarakstus.
Ko Tas Kungs pavēlēja vecākiem mācīt viņu bērniem? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu doktrīnu: Tas Kungs ir pavēlējis vecākiem mācīt saviem bērniem izprast grēku nožēlošanas, ticības Kristum, kristīšanās un Svētā Gara dāvanas mācību. Jūs varētu aicināt studentus atzīmēt frāzes, kas māca šo doktrīnu, 25. pantā.)
Kā jūs domājat, kādēļ ir svarīgi mācīt maziem bērniem izprast grēku nožēlošanu? Ticību Kristum? Kristīšanu? Svētā Gara dāvanu?
Aiciniet studentus uzrakstīt par kādu pieredzi, kad viņi ir redzējuši vecākus mācām principus un priekšrakstus, kas minēti Mācības un Derību 68:25. Pēc tam, kad viņiem ir bijis pietiekami laika šim uzdevumam, aiciniet dažus studentus dalīties uzrakstītajā.
Palūdziet studentiem turpināt strādāt pa pāriem nākamās aktivitātes laikā. Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 68:28–31 Tas Kungs deva papildus padomus vecākiem. Katrai pārniecībai iedodiet šādas informācijas eksemplāru. Mudiniet partnerus kopā izlasīt un pārrunāt katru rakstvietu. Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad viņi būs beiguši, viņiem būs jāpastāsta pārējiem, ko ir atraduši.
Izlasiet Mācības un Derību 68:28 un pievērsiet uzmanību, ko Tas Kungs pavēl vecākiem mācīt saviem bērniem.
Kāpēc, jūsuprāt, būtu svarīgi mācīt saviem bērniem lūgt?
Kā jūs tikāt mācīti lūgt? Kā lūgšana ir svētījusi jūs un jūsu ģimeni?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „staigāt taisnīgi Tā Kunga priekšā”?
Ko jūs esat mācījies par to, kā turēt sabata dienu svētu?
Ko jūs varat darīt, lai turētu sabata dienu svētu?
Izlasiet Mācības un Derību 68:30 un atrodiet Tā Kunga brīdinājumu. Atzīmējiet, ka vārds dīkdienis attiecas uz tādu cilvēku, kas ir slinks.
Kad jūs esat pieredzējuši svētības, kas nāk pēc smaga darba padarīšanas?
Izlasiet šādu sadaļu no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai:
„Tas Kungs ir pavēlējis mums nebūt slinkiem. Dīkdienība var novest pie neatbilstošas uzvedības, sabojātām attiecībām un grēka. Viens no dīkdienības paveidiem ir pārāk ilga laika pavadīšana nodarbēs, kas tevi attur no ražīga darba, piemēram, interneta lietošana, videospēļu spēlēšana un televīzijas skatīšanās” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2011. g.], 40. lpp.).
Kā slinkums var novest pie ļaunuma?
Kas var cilvēkam palīdzēt pārvarēt tieksmi būt slinkam?
Ko jūs varat darīt savā dzīvē, lai pārvarētu savtību un alkatību?
Kad studenti būs pabeiguši šo aktivitāti, palūdziet viņiem dalīties tajā, ko ir iemācījušies. (Apsveriet iespēju palūgt kādu studentu pierakstīt citu studentu atbildes uz tāfeles.) Viens princips, ko jūs varētu vēlēties uzsvērt 31. un 32. pantā, ir tāds, ka mums ir jātiek vaļā no dīkdienības un alkatības savā dzīvē. (Kamēr studenti apspriež šo principu, jūs varētu norādīt: lai mēs būtu laimīgi, mums nav jāiegūst viss, kas ir mūsu draugiem.)
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi, lai vecāki mācītu evaņģēlija standartus un dzīvotu pēc tiem?
Ko var darīt jaunie vīrieši un jaunās sievietes, lai palīdzētu savām ģimenēm „staigāt taisnīgi Tā Kunga priekšā”?
Ja jūs esat vecāks, apsveriet iespēju paust pateicību par to, kā jūsu bērni jums palīdz ievērot Tā Kunga pavēles, kas pierakstītas Mācības un Derību 68. nodaļā. Pēc tam aiciniet studentus uzrakstīt mērķi, kas viņiem palīdzēs sagatavoties būt labiem vecākiem. Vai arī aiciniet viņus uzrakstīt mērķi — palīdzēt saviem vecākiem pildīt viņu pienākumus. Ja atliek laiks, jūs varat palūgt dažiem studentiem dalīties savos mērķos ar pārējiem audzēkņiem.
Prezidents Dž. Rūbens Klārks paskaidroja, ka vienīgi Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem ir tiesības, spēks un pilnvaras paziņot Dieva prātu un gribu Viņa ļaudīm:
Attēls
Prezidents Dž. Rūbens Klārks
„[Mums jāpatur] prātā, ka dažiem augstākajiem pilnvarotajiem ir dots īpašs aicinājums; tiem ir īpaša dāvana; viņi ir atbalstīti par praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem, kas viņiem dod īpašu garīgu dāvanu saistībā ar to, kā viņi māca cilvēkus. Viņiem ir tiesības, spēks un pilnvaras pasludināt Tā Kunga prātu un gribu Viņa ļaudīm, saskaņā ar Baznīcas prezidenta vispārējo spēku un pilnvarām. Citiem augstākajiem pilnvarotajiem nav dots šis īpašais garīgais dāvinājums un pilnvaras attiecībā uz viņu mācīšanu; tiem ir uzlikts ierobežojums; un šis ierobežojums attiecībā uz mācīšanas spēku un pilnvarām attiecas uz katru Baznīcas amatpersonu un locekli, jo neviens no tiem nav tik garīgi apdāvināts kā pravietis, gaišreģis un atklājējs. Turklāt, kā nupat tika norādīts, Baznīcas prezidentam ir papildu un īpašs garīgs dāvinājums šajā ziņā, jo viņš ir visas Baznīcas pravietis, gaišreģis un atklājējs” („When Are Church Leaders’ Words Entitled to Claim of Scripture?”Church News, 1954. g. 31. jūl., 9–10).
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ka pravietis runā kā pravietis vienīgi tad, kad tiek Svētā Gara iedvesmots:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Jāatceras, ka ne katrs vēstījums, ko teicis kāds Baznīcas vadītājs, esošais vai bijušais, satur doktrīnu. Baznīcā parasti saprot, ka vēstījums, ko izteicis kāds vadītājs kādā situācijā, ir personīgs, lai arī rūpīgi apdomāts viedoklis, kas nav oficiāls vai saistošs visai Baznīcai. Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka „pravietis ir pravietis tikai tad, kad viņš rīkojas kā pravietis” [skat. History of the Church, 5:265]. Prezidents [Dž. Rūbens] Klārks … atzīmēja: …
„… Baznīca zinās ar Svētā Gara liecību, dotu Baznīcas locekļiem, vai brāļi, kuri izsaka savus uzskatus, ir „Svētā Gara iedvesmoti”; un galu galā šīs zināšanas tiks atklātas” [J. Reuben Clark Jr., „When Are Church Leaders’ Words Entitled to Claim of Scripture?” Church News, 1954. g. 31. jūl., 10.].” (Skat. „Kristus mācība”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 88., 89. lpp.)
Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka Tā Kunga norādījums Mācības un Derību 68:15–21 attiecas tikai uz Baznīcas prezidējošā bīskapa amatu:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Atklāsmēs tiek runāts, ka tiesības uz bīskapības amatu caur izcelsmi pieder tai personai, kurai ir pirmdzimtība. Pateicoties savas dzimšanas spēkam, tai ir tiesības turēt „tā paša amata pilnvaras”. Tas attiecas tikai uz to personu, kura prezidē pār Ārona priesterību. Tam nav nekādas saistības ar bīskapiju bīskapiem. Turklāt šādai personai jātiek Baznīcas Augstākā prezidija ieceltai un sava … ordinācija jāsaņem ar viņu roku uzlikšanu. Atklāsmi par tiesību nostiprināšanu prezidēt šajā amatā saņem Prezidijs, nevis patriarhs. Ja nav zināšanu par šādu pēcteci, prezidējošā bīskapa amatu var ieņemt jebkurš augstais priesteris, ko izvēlējis Prezidijs, un kalpot kopā ar saviem padomniekiem” (Doctrines of Salvation, red. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 3:92–93; slīpraksts kā oriģinālā).