130. stunda

Navū nodibināšana

Ievads

Pēc tam, kad svētie tika izdzīti no Misūri štata, viņi pārvērta purvaino zemi pie Misisipi upes par Navū pilsētu — par vietu, kur zēla skaistums. Ilinoisas štata Navū kļuva par Baznīcas galveno mītni no 1839. gada līdz 1846. gadam. Tur tika izveidota Palīdzības biedrība, un no Navū galvenās mītnes misionāru darbs pletās tālāk un tālāk visā pasaulē.

Piezīme: Šajā stundā diviem studentiem tiek dota iespēja mācīt. Dažas dienas pirms nodarbības izvēlieties divus audzēkņus, iedodiet tiem mācāmās daļas eksemplārus, lai tie varētu laikus sagatavoties.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Svētie dibina Navū pilsētu.

Atgādiniet audzēkņiem, ka svētie tika padzīti no Misūri štata 1938.–1839. g. ziemā, kamēr Džozefs Smits bija ieslodzīts Libertī cietumā.

• Kā, jūsuprāt, svētie jutās, kad tie tika padzīti no Misūri? (Atbildēs varētu tikt pieminēts, ka svētie prātoja, kur tiem vajadzētu doties.)

Paskaidrojiet, ka pēc svēto izraidīšanas no Misūri štata, viņi atrada patvērumu Ilinoisas štata Kincijā un citās nelielās kopienās. Aiciniet studentus atrast 6. kartē Kinciju („Baznīcas pārceļošana uz Rietumiem”) Baznīcas vēstures karšu sadaļā. 1839. gada 15. aprīlī Džozefam Smitam un pārējiem ieslodzītajiem pateica, ka viņi tiks pārvesti uz citu atrašanās vietu. Ceļā uz jauno ieslodzījuma vietu sargi atļāva tiem izbēgt, atzīstot, ka tas ir netaisnīgi — turēt viņus apcietinājumā ilgāk. Pēc nedēļas Džozefs Smits apvienojās ar savu ģimeni Kincijā. Džozefa Smita vadībā Baznīca iegādājās zemi abās Misisipi upes pusēs — Kincijas ziemeļos. Upes rietumu puse atradās Aiovas štata teritorijā, savukārt austrumu puse — Ilinoisas štata teritorijā. Svētie nodibināja jaunu Baznīcas galveno pārvaldi Ilinoisas teritorijā, vietā, kas tika saukta par Komerci, un to pārdēvēja par Navū.

Aiciniet pirmo studentu, kas gatavojās vadīt nodarbību, iznākt klases priekšā un mācīt pārējiem par Navū izveidošanu.

Students–skolotājs 1: Svētie pārveido Ilinoisas štata Komerci par Navū, par vietu, kur zēla skaistums

Uz tāfeles uzrakstiet šādu jautājumu: Kādi apstākļi jūsu dzīvē pašlaik ir grūti vai nepatīkami? Dodiet studentiem laiku apdomāt šo jautājumu.

Aiciniet audzēkņus meklēt atziņas par to, kā viņi var rīkoties sarežģītos vai nepatīkamos apstākļos, mācoties par svētajiem, kas izveidoja Navū.

Paskaidrojiet, ka Baznīcas locekļi nomainīja mazas apmetnes, kuru sauca par Komerci, nosaukumu uz Navū, kas ebreju valodā nozīmē „skaists”.

Aiciniet kādu no audzēkņiem nolasīt tālāk sniegto aprakstu par to, kāds bija apvidus, kad svētie tur pirmoreiz ieradās 1839. gadā. Mudiniet pārējos ieklausīties un apdomāt to, kāda būtu bijusi viņu reakcija par šo apvidu.

Kad svētie ieradās vietā, kuru viņi sauktu par Navū, lielākā daļa teritorijas bija knišļu pilns purvs. Knišļi bija inficēti ar slimību, kuru sauca par malāriju un kas izraisīja spēcīgu drudzi un drebuļus un varēja novest pat līdz nāvei. Daudzi no svētajiem tika inficēti un saslima. Daži no saslimušajiem bija tik vārgi, ka viņi varēja vien rāpot, kamēr tie centās palīdzēt cits citam, un daži arī nomira. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g. ], 217.–218. lpp.)

• Vai jūs to nosauktu par skaistu vietu? Kāpēc, jūsuprāt, pravietis Džozefs Smits izvēlējās šo purvaino zemi nosaukt par skaistu vietu?

Aiciniet kādu no audzēkņiem izlasīt nākamās rindkopas, paskaidrojot, kā svētie attiecās pret grūtībām, kuras tiem bija jāpārvar vietā, kas kļūtu par viņu jaunajām mājām.

Arī Džozefs Smits tika inficēts ar malāriju, taču pēc dažām slimības dienām, 1839. gada 22. jūlijā, viņš piecēlās un tika Dieva Gara piepildīts. Viņš svētīja daudzus slimniekus, kas atradās netālu no viņa mājām. Vienā no gadījumiem Džozefs nonāca pie telts, kas piederēja Baznīcas loceklim Henrijam G. Šervudam, kurš bija tuvu nāvei. Kad pravietis pavēlēja tam celties un iznākt no telts, brālis Šervuds paklausīja un tika izdziedināts.

Džozefs šķērsoja upi, lai nokļūtu Aiovas štata teritorijā, un turpināja svētīt slimos. Kad Džozefs jau grasījās atgriezties Ilinoisas pusē, kāds vīrietis, kas nebija Baznīcas loceklis, lūdza pravietim, vai tas nevarētu doties un svētīt viņa dvīņus, zīdaiņus, kas atradās divu jūdžu attālumā. Džozefs teica, ka viņš nevar doties, taču viņš iedeva Vilfordam Vudrafam sarkanu zīda kabatlakatiņu un norādīja, ka tam ir jādodas tiem palīdzēt, apsolot, ka brīdī, kad tas noslaucīs bērnu sejas ar kabatlakatiņu, tie taps dziedināti” (Church History in the Fullness of Times, 219. lpp.). Vilfords sekoja norādījumiem, un bērni tika dziedināti. Vilfords to dienu nosauca par „Dieva spēka dienu” (Wilford Woodruff Journals, July 22, 1839, citāts no Church History in the Fullness of Times, 218. lpp.).

Par spīti tās dienas spēkam un ticībai, slimība turpmākos dažus mēnešus turpināja izplatīties svēto vidū. Taču tie turpināja rūpēties cits par citu un čakli strādāja, lai uzceltu jaunās mājas. Tie raka grāvjus, lai nosusinātu purvu un liktu ūdenim ietecēt upē, kas padarīja zemi apstrādei izmantojamu un mazināja knišļu problēmu. Laika gaitā tie uzbūvēja vairākas mājas un citas būves, tajā skaitā arī Navū templi, kas, pēc dažu domām, bija viena no smalkākajām ēkām valstī.

• Kā „Dieva spēka diena” 1839. gada 22. jūlijā sniedz jums lielāku ticību Tam Kungam?

• Kā svētie padarīja Navū par brīnišķīgu vietu?

• Ko mēs varam mācīties no viņu piemēra?

Pēc tam, kad studenti būs pabeiguši diskusiju par svēto smagā darba piemēru, ceļot Navū, uzdodiet šādu jautājumu:

• Kas var notikt, kad mēs cenšamies uzlabot apstākļus, kas valda mums apkārt?

Lūdziet audzēkņiem uzrakstīt uz tāfeles šādu principu: Kad mēs cenšamies uzlabot apstākļus, kas valda mums apkārt, mēs mainām arī paši sevi. Mudiniet audzēkņus dalīties pieredzē, kas ilustrē šo principu. Arī jūs varētu dalīties kādā pieredzē un liecināt par šo principu. Aiciniet audzēkņus jau šodien meklēt iespējas, kā uzlabot apkārtējos apstākļus.

Students–skolotājs 2: Palīdzības biedrības izveidošana

Piezīme: Pirms nodarbības palūdziet kādai Palīdzības biedrības loceklei (piemēram, kādai ģimenes loceklei vai draudzenei) pastāstīt jums par to, kā Palīdzības biedrība ir viņai devusi iespēju piedalīties Tā Kunga darbā un kā tā ir svētījusi viņas dzīvi. Apsveriet iespēju pierakstīt, kādas atziņas ieguvāt no viņas.

Aiciniet audzēkņus padomāt par kādu sievieti, kuru tie apbrīno Svētajos Rakstos. Lūdziet tiem pastāstīt pāriniekam par šo sievieti, un kāpēc tie viņu apbrīno. Pēc tam, kad katram no pāriem ir bijis laiks diskusijai, paskaidrojiet, ka Navū sievietes bija ievērojams spēks Tā Kunga darba paātrināšanai.

Paskaidrojiet, ka 1842. gadā dažas Navū sievietes sapulcējās, lai apspriestu veidus, kā viņas varētu palīdzēt Navū tempļa celtniecībā. Viņas izveidoja biedrību un uzrakstīja konstitūciju un nolikumus, lai reglamentētu savu darbu. Viņas prezentēja savu konstitūciju un nolikumus pravietim Džozefam Smitam, kurš teica, ka tie bija „labākie, kādus viņš jebkad ir redzējis”. Taču tad viņš teica, ka Tam Kungam padomā ir kas „labāks par uzrakstīto konstitūciju”. Viņš aicināja viņas satikties ar viņu nākamās nedēļas laikā, kad viņš „organizētu sievietes priesterībā pēc priesterības parauga” (Sarah M. Kimball, „Auto-biography”, Woman’s Exponent, 1883. g., 1. sept., 51. lpp., citēts no Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society [2011. g.], 12. lpp.). Šī organizācija bija Palīdzības biedrība.

Emma Smita tika aicināta par pirmo vispārējo Palīdzības biedrības prezidenti. Elīza R. Snova, Palīdzības biedrības sekretāre Navū un vēlāk otrā vispārējā Palīdzības biedrības sekretāre, mācīja: „Lai arī nosaukums [Palīdzības biedrība] var izklausīties moderns, taču pašai organizācijai ir senas saknes. [Pravietis Džozefs Smits] mums teica, ka tāda pati organizācija pastāvēja Baznīcā arī senatnē” („Female Relief Society”, Deseret News, 1868. g. 22. apr., 1; skat. arī Daughters in My Kingdom, 7. lpp.).

• Ko mēs varam mācīties par Palīdzības biedrību no Elīzas R. Snovas izteikuma? (Kamēr studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu principu: Palīdzības biedrība ir iedvesmota Jēzus Kristus Baznīcas Atjaunošanas sastāvdaļa.)

• Kā jūs domājat, kāpēc ir svarīgi saprast šo patiesību?

Aiciniet kādu no audzēkņiem izlasīt šo izteikumu, kas attiecas uz Palīdzības biedrības mērķiem:

„Palīdzības biedrība tika izveidota, lai palīdzētu sagatavot Dieva meitas mūžīgās dzīves svētībām. Palīdzības biedrības mērķi ir palielināt ticību un personīgo taisnīgumu, stiprināt ģimenes un mājas un sniegt palīdzību, uzmeklējot tos, kas nonākuši trūkumā, un palīdzot tiem” (Daughters in My Kingdom, xi).

Pastāstiet audzēkņiem par sarunu ar kādu Palīdzības biedrības locekli, kā arī izteikumi, kas jūs uzrunāja. Noslēdziet, daloties savā liecībā par principu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles.

Misionāru darbs izplatās visā pasaulē

Pasakieties studentiem, kas mācīja daļu nodarbības. Lai sagatavotu klasi mācīties par Baznīcas izaugsmi Navū periodā, uzdodiet šādus jautājumus:

• Ar kā palīdzību var nodzēst uguni?

• Ar kā palīdzību var likt ugunij palielināties?

• Džozefs Smits salīdzināja Dieva darbu ar uguni. Vai, jūsuprāt, vajāšanas, kuras svētie piedzīvoja Misūri štatā, bija kā ūdens, kas lika apdzēst Dieva darbu, vai arī kā degviela, kas lika tam augt? Kāpēc?

Palūdziet kādam no studentiem nolasīt šo pravieša Džozefa Smita izteikumu, kuru viņš minēja vēstulē kādam avīzes redaktoram, vārdā Džons Ventvorss, 1842. gada 1. martā.

„Vajāšanas nav apturējušas patiesības virzīšanos uz priekšu, tās tikai pielēja eļļu ugunij. …

… Patiesības standarts ir izveidots; neviena grēcīga roka nevar apturēt šī darba virzīšanos uz priekšu; var plosīties vajāšanas, var apvienoties pūļi, var pulcēties armijas, apmelotāji var celt neslavu, taču Dieva patiesība virzīsies uz priekšu droši, cēli un neatkarīgi, līdz tā būs iespiedusies katrā kontinentā, apmeklējusi katru klimata joslu, izplatījusies katrā valstī un izskanējusi katrā ausī, līdz Dieva mērķi būs paveikti un Dižais Jehova teiks, ka darbs ir paveikts” (History of the Church, 4:540).

• Ko mēs varam mācīties no šī izteikuma? (Studenti var atpazīt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet šo: Nekas neapturēs Dieva darba virzīšanos uz priekšu visā pasaulē.) Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.)

Paskaidrojiet, ka tad, kad Džozefs Smits pierakstīja šo atklāsmi, Tas Kungs sāka aicināt misionārus sludināt evaņģēliju dažādās valstīs. Rezultātā tika kristīti tūkstošiem cilvēku, galvenokārt no Lielbritānijas. Jaunie Baznīcas locekļi deva Baznīcai lielu spēku, un daudzi no viņiem devās ceļā, lai pievienotos svētajiem Navū.

Lai ilustrētu šo patiesību uz tāfeles, aiciniet četrus brīvprātīgos piedalīties lomu spēlē par gadījumu, kuru piedzīvoja Vilfords Vudrafs, kamēr tas sludināja evaņģēliju Herefordšīrā, Lielbritānijā, 1840. gadā. Iedaliet brīvprātīgajiem šādas lomas: Vilfords Vudrafs, garīdznieks, konstebls, teicējs. Katram no brīvprātīgajiem iedodiet tālāk sniegtā scenārija eksemplāru, lai pēc tā vadītos lomu spēlē:

Vilfords Vudrafs (pie sevis):Uh. Šodien tas jau bija otrais sprediķis, ko sludināju. Pēc šī vakara tikšanās es varētu spriest, ka aptuveni tūkstoš cilvēku šodien ir dzirdējuši Tā Kunga vēstījumu.

Garīdznieks (stāvot istabas otrā pusē, runājot ar konsteblu):Konstebl, šis mormoņu sludinātājs ir jāaptur. Manu draudzi šodien apmeklēja tikai piecpadsmit cilvēku. Piecpadsmit! Es pieņemu, ka pārējie tika aizvilināti uz kādu no viņa sprediķiem. Es nevaru pieļaut, ka mana draudze saruktu, kamēr šī mormoņa klausītāju publika augtu. Es gribu, lai jūs viņu arestētu un apturētu tā darbu.

Konstebls:Es darīšu, ko varēšu.

Teicējs:Kad elders Vudrafs piecēlās, lai runātu tā vakara sapulcē, konstebls ienāca pa durvīm.

Konstebls (tagad runājot ar Vilfordu Vudrafu):Atvainojiet, kungs. Es esmu konstebls, un mani sūta vietējās draudzes garīdznieks ar pavēli jūs arestēt.

Vilfords Vudrafs:Par kādu noziegumu?

Konstebls:Par sludināšanu cilvēkiem.

Vilfords Vudrafs:Es varu jums apgalvot, ka man ir tādas pašas tiesības sludināt evaņģēliju cilvēkiem kā šim garīdzniekam. Ja jūs apsēstos, es ar jums parunātu par to pēc sapulces, bet man nu ir jāsāk. … (attēlo runāšanu ar klasi)

Teicējs:Konstebls apsēdās uz krēsla, kurā elders Vudrafs bija sēdējis, un turpināja sēdēt blakus elderam Vudrafam, aptuveni stundu, kamēr tas sludināja evaņģēliju. Vilfords Vudrafs par savu pieredzi izteicās šādi:

Vilfords Vudrafs:Dieva spēks bija pār mani, Gars piepildīja ēku, un cilvēki tika pārliecināti.

Teicējs:Sapulces beigās elders Vudrafs aicināja kristīties.

Vilfords Vudrafs:Es aicinu visus, kuri vēlas, lai to grēki tiktu atlaisti, un kuri vēlas pievienoties Tā Kunga atjaunotajai Baznīcai, šodien doties kristību ūdeņos.

Konstebls (pieceļoties no krēsla un uzrunājot Vilfordu Vudrafu):Vudrafa kungs, es vēlētos tikt kristīts.

Teicējs:Konstebls tajā dienā tika kristīts, kopā ar četriem sludinātājiem un diviem citiem cilvēkiem. Konstebls atgriezās pie garīdznieka un paskaidroja situāciju.

Konstebls (runājot ar garīdznieku):Ja jūs vēlaties, lai Vudrafa kungs tiktu apcietināts, tas jums jāizdara pašam, jo es esmu dzirdējis sludinām vienīgo patieso evaņģēlija sprediķi, kuru esmu dzirdējis savā dzīvē.

Teicējs:Garīdznieks sūtīja divus darbiniekus, lai tie apmeklētu kādu no sapulcēm un noskaidrotu, ko elders Vudrafs sludina. Arī tie tika pārliecināti par eldera Vudrafa vēstījuma patiesumu un tika kristīti. Turpmāk garīdznieks vairs nesūtīja nevienu uz eldera Vudrafa sprediķiem.

(Pielāgots no Vilfords Vudrafs, Leaves from My Journal [1881. g.], 80.–81. lpp.)

Pēc tam, kad brīvprātīgie būs beiguši lomu spēli, uzdodiet audzēkņiem šādus jautājumus:

• Kā eldera Vudrafa pieredze ilustrē principu, ka nekas neapstādinās Dieva darba attīstību?

• Kā Džozefa Smita pravietojums par Dieva darba attīstību piepildās arī mūsdienās? Ko jūs domājat par piedalīšanos šajā darbā?

• Ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu Dieva darbam izplatīties visu cilvēku starpā? (Jūs varat mudināt studentus atbildēt uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.)

Paskaidrojiet, ka turpmākajās stundās audzēkņi iemācīsies vairāk par svarīgajiem notikumiem, kas norisinājās, un principiem, par kuriem tika mācīts, kamēr Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas galvenā mītne no 1839. gada līdz 1846. gadam atradās Navū. Lieciniet par principiem, kuri tika pārrunāti šajā nodarbībā, un aiciniet audzēkņus rīkoties saistībā ar to, ko viņi ir iemācījušies.

Komentāri un skaidrojumi

Svēto bēgšana no Misūri

„Turpmākie mēneši pēc padošanās [Misūri štata] Fārvestā ievērojami pārbaudīja Baznīcas vadību. Viss Augstākais prezidijs — Džozefs Smits, Sidnijs Rigdons un Hairams Smits — atradās ieslodzījumā. Divpadsmit apustuļu kvoruma rindas bija sarukušas. Deivids V. Patens tika nogalināts Krūkedriveras upes kaujā, Pārlijs P. Prets atradās cietumā, un viņa brālis Orsons bija kopā ar grupu svēto Sentluisā. Tomass B. Maršs, Vilijams Smits un Orsons Haids bija neapmierināti ar Baznīcu un tādēļ nepalīdzēja. Tāpēc Baznīcas vajadzību pārraudzības atbildība 1838.–1839. gada ziemā un bēgšanas laikā no Misūri uz Ilinoisas štatu galvenokārt gūlās uz Brigama Janga un Hibera Č. Kimbala pleciem. Džons Teilors tika aicināts kļūt par apustuli 1838. gada decembrī. Vilfords Vudrafs un Džordžs A. Smits pievienojās nākamā gada aprīlī, un abi šie vīri spēja sniegt vērtīgu palīdzību šajā svarīgajā laikā” (Church History in the Fulness of Times tudent Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas studentu rokasgrāmata, 2003. g.], 211.–212. lpp.).

1839. gada 26. janvārī Brigams Jangs izveidoja Pārcelšanas komiteju (Committee on Removal), lai atvieglotu izceļošanu.

„Visu ziemu un pavasari šī komiteja organizēja nabadzīgo pabarošanu, apģērbšanu un transportēšanu. Ar oficiālas rezolūcijas palīdzību aptuveni četrsimt pēdējo dienu svēto tika saistīti ar līgumu — atdot visu savu pieejamo īpašumu komitejas rīcībā, „lai palīdzētu cilvēkiem, kas tiktu uzskatīti par cienīgiem, izkļūt no nabadzīgo un trūcīgo stāvokļa, līdz brīdim, kad nebūs palicis neviens, kas vēlētos izkļūt no šī stāvokļa” [skat. History of the Church, 3:251]. …

Apstākļu dēļ februāra vidū sākās liela mēroga svēto migrācija. Tika iegādāti, tiesa ne pašas labākās kvalitātes, vagoni un pajūgi; pārtikas rezerves tika izsniegtas migrācijas ceļa gaitā; tāpat bija arī neliels pārtraukums skarbo laikapstākļu dēļ. Taču, neskatoties uz to, bēgļiem nebija viegli pamest Misūri štatu. Daudzi pārdeva dārgas personīgās mantas un zemi par ievērojami zemākām cenām, lai iegūtu līdzekļus un pamestu štatu” (Church History in the Fullness of Times, 212. lpp.).

Vilforda Vudrafa pieredze kā misionāram Anglijā

Kalpojot misijā Anglijā, Vilfords Vudrafs tika Svētā Gara ietekmēts pamest vietu, kur viņš sludināja, un doties uz citu Anglijas daļu. Elders Vudrafs nokļuva Herefordšīrā, kur tas atrada neskaitāmas dvēseles, kuras bija gatavas pieņemt atjaunoto evaņģēliju. „Vilforda Vudrafa un citu cilvēku pūļu rezultātā, aptuveni tūkstoš astoņsimt cilvēku tika pievērsti triju apgabalu — Herefordas, Vorkesteras un Gloučesteras — apkaimē. … Domājot par šo neparasto savas dzīves periodu, Vilfords Vudrafs rakstīja: „Visas Herfordšīras misijas vēsture norāda uz to, cik svarīgi ir ieklausīties mierīgajā, klusajā Dieva Gara balsī un Svētā Gara atklāsmēs. Cilvēki bija lūguši Dievu pēc gaismas un patiesības, un Tas Kungs sūtīja mani pie viņiem” [skat. red. Matthias F. Cowley,Wilford Woodruff (1979. g.), 120. lpp.]” (Church History in the Fullness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas studentu rokasgrāmata, 2003. g.], 231. lpp.).

Mācības attīstība Navū un apkārtējās teritorijās

Tas Kungs atklāja, ka Viņš „atklās vēl daudz ko lielu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību” (Ticības apliecinājumi 1:9), kamēr svētie uzturēja galveno mītni Navū no 1839. gada līdz 1846. gadam. Šis nepārtraukto atklāsmju periods norisinājās, kamēr svētie rūpīgi strādāja, lai uzbūvētu Navū templi, kurā Tas Kungs apsolīja atklāt priekšrakstus un zināšanas, kas „ir tikušas turētas apslēptas kopš pasaules radīšanas” (M&D 124:41). Šajā laika periodā Tas Kungs atklāja kristīšanas par mirušajiem, tempļa endaumenta un laulību saistīšanas priekšrakstus. Viņš arīdzan atklāja vairāk par Dievības patieso dabu (skat. M&D 130:22). No 1842. līdz 1844. gadam pravietis Džozefs Smits uzrakstīja Ticības apliecinājumus un publicēja Ābrahāma grāmatu, kas precizēja sarežģītas rakstvietas citos Svēto Rakstu tekstos un atklāja patiesības par Jēzus Kristus evaņģēliju, kas iepriekš bija nezināmas vai tikai nedaudz izprastas. Pravietis piešķīra arī valstības atslēgas Divpadsmit apustuļu kvoruma apustuļiem, lai tie būtu gatavi vadīt Baznīcu pēc viņa nāves.

Prezidents Gordons B. Hinklijs stāstīja par kādu citu svarīgu attīstības aspektu, kas notika sakarā ar Navū tempļa būvniecību:

„Šai ēkai [Navū templim] bija jātiek veltītai mūžības lietām. Tai ir jāstāv kā lieciniecei visiem tiem, kas uz to noraugās, ka tiem, kas šo ēku cēla, bija pārliecinoša ticība un noteiktas zināšanas par to, ka kaps nav visa beigas, bet ka dvēsele ir nemirstīga un tā turpina pilnveidoties. Viņa miršanas gada, 1844. gada, martā pravietis bija apstiprinājis šo mācību vēsturiskā runā, kuru viņš sniedza birzī, kas bija tieši pie tempļa. Šīs uzrunas teksts ir kļuvis par svarīgu mācības dokumentu Baznīcas teoloģijā. Tas ir pazīstams kā Kinga Foleta sprediķis” („Nauvoo’s Holy Temple”, Ensign, 1994. g. sept., 62. lpp.).

Kinga Foleta sprediķī, kas tika sniegts vīra, vārdā Kings Folets, bērēs, pravietis Džozefs Smits paskaidroja, ka mēs dzīvojām kopā ar mūsu Debesu Tēvu, pirms mēs nācām uz šīs Zemes, un ka Dievs ieviesa likumus, lai mums ļautu attīstīties:

„Pats Dievs, atrodoties garu un godības vidū, bet ar pārāku saprātu, uzskatīja par vajadzīgu noteikt likumus, lai pārējiem būtu iespēja pilnveidoties, lai kļūtu kā Viņš. Attiecības, kādās esam ar Dievu, dod mums iespēju garīgi augt. Viņam ir vara noteikt likumus, lai apmācītu vājākos saprātus un tie tiktu paaugstināti ar Viņu” (skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010.g.], 210. lpp.).

Džozefs Smits arīdzan izklāstīja mūsu, Dieva bērnu, potenciālu:

„Šī tad ir mūžīgā dzīve — zināt vienīgo gudro un patieso Dievu; un jums pašiem ir jāmācās, kā kļūt par dieviem un ķēniņiem, un priesteriem Dievam, savam Tēvam, … paceļoties no vienas mazas pakāpes uz nākamo un no mazām dotībām uz lielākām, no žēlastības uz žēlastību, no paaugstināšanas uz paaugstināšanu, līdz jūs sasniedzat mirušo augšāmcelšanos un spējat pastāvēt mūžīgās liesmās, un sēdēt godībā kā tie, kuri sēž mūžīgās varas tronī. …

… [Taisnīgie, kuri ir miruši], atkal celsies augšā, lai mājotu nemirstīgās godības mūžīgajās liesmās, lai vairs nebēdātos, neciestu un nemirtu, bet tie būs Dieva mantinieki un Jēzus Kristus līdzmantinieki. Ko tas nozīmē? Viņi iemantos to pašu varu, to pašu gudrību un to pašu paaugstināšanu, līdz sasniegs Dieva esamību un uzkāps mūžīgās varas tronī, līdzīgi, kā to darījuši viņu priekšgājēji” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 219.–220. lpp.).

Palīdzības biedrības vēsture un darbs

Lai uzzinātu vairāk par to, kā Palīdzības biedrība ir palīdzējusi celt Tā Kunga valstību uz Zemes, skat. Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society (2011. g.).