1833. gada 8. martā Tas Kungs deva atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 90. nodaļā. Šajā atklāsmē ir norādījumi Augstās priesterības prezidijam un tie bija „nākamais solis Augstākā prezidija izveidošanā” (skat. nodaļas ievadu). 1833. gada 9. martā Džozefs Smits vaicāja, vai viņam vajadzētu tulkot Apokrifus kā daļu no Bībeles iedvesmotajiem labojumiem. Tas Kungs atbildēja uz Džozefa Smita jautājumu caur atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 91. nodaļā, un pateica Džozefam, ka viņam nav nepieciešams tos tulkot. 1833. gada 15. martā, tikai dažas dienas vēlāk, pravietis saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta (Mācības un Derību 92. nodaļā), kas deva norādījumus Frederikam G. Viljamsam, vienam no Džozefa Smita padomniekiem, aktīvi iesaistīties uzņēmumā „United Firm”, kas tika nodibināts, lai pārraudzītu Baznīcas labklājību un uzņēmējdarbību.
Tas Kungs dod norādījumus Augstās priesterības prezidijam attiecībā uz viņu pienākumiem
Sāciet stundu, uzdodot šādu jautājumu:
Kas ir vērtīgākā dāvana, kuru jūs jebkad esat saņēmuši? Kāpēc tā ir vērtība?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 90:1–3 un pārējos audzēkņus meklēt vērtīgās lietas, kas tika dotas pravietim Džozefam Smitam.
Kas tika piešķirts Džozefam Smitam? (Valstības atslēgas, kas nozīmē prezidija tiesības jeb spēku, ko Dievs dod cilvēkam, lai vadītu un pārvaldītu Viņa valstību uz Zemes.) Kāpēc tā ir vērtība?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 90:4–5. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzzināt, par ko Tas Kungs brīdināja svētos. (Jūs varētu paskaidrot, ka 4. un 5. pantā termini Dieva vārdi attiecas uz atklāsmēm, ko Dievs dod caur Saviem praviešiem.)
Par ko Tas Kungs brīdināja svētos? Kādu principu mēs varam mācīties no šī brīdinājuma? (Studentu atbildēm būtu jāataino šāds princips: Ja mēs izturēsimies nevērīgi pret atklāsmēm, ko Dievs dod caur Saviem praviešiem, mēs paklupsim un kritīsim. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — izturēties pret atklāsmēm, ko Dievs dod caur Saviem praviešiem, kā pret „mazsvarīgu lietu”? Kādi ir piemēri atklāsmēm, pret kurām cilvēkiem varētu būt kārdinājums izturēties nevērīgi?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 90:6, meklējot vēl citus cilvēkus, par kuriem Tas Kungs teica, ka arī viņi turēs valstības atslēgas. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.
Paskaidrojiet, ka 1833. gada 18. martā, 10 dienas pēc tam, kad tika dota atklāsme 90. nodaļā, Džozefs Smits iesvētīja Sidniju Rigdonu un Frederiku G. Viljamsu par padomniekiem Augstās priesterības prezidijā, ko vēlāk dēvēja par Baznīcas Augstāko prezidiju.
Kādu doktrīnu mēs varam iemācīties no 6. panta? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāda doktrīna: Augstākais prezidijs tur valstības atslēgas. Pārliecinieties, ka studenti saprot: lai gan katram Augstākā prezidija loceklim ir valstības atslēgas, Baznīcas prezidents ir vienīgais, kas var saņemt atklāsmes visai Baznīcai.)
Lai apkopotu Mācības un Derību 90:7–10, paskaidrojiet, ka Augstākajam prezidijam tika doti norādījumi — sagatavot praviešu skolas locekļus sludināt evaņģēliju visā pasaulē. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 90:11 un pārdomāt, kā šis pants ir ticis piepildīts mūsdienās. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši.
Jūs varētu apkopot arī Mācības un Derību 90:12–18. Šie panti māca, ka pravietim Džozefam Smitam un viņa padomniekiem bija jāsakārto Baznīcas lietas.
Jūs varētu liecināt, ka Augstākajam prezidijam ir valstības atslēgas, un dalīties savās sajūtās par to, cik svarīgi ir ņemt vērā viņu teikto.
Paskaidrojiet, ka tad, kad Džozefs Smits saņēma atklāsmi Mācības un Derību 90. nodaļā, viņš un citi Baznīcas vadītāji atradās sarežģītā situācijā, jo Baznīcai trūka finanšu resursu.
Ko jūs darāt, kad apstākļi jūsu dzīvē kļūst ļoti grūti?
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derības 90:19–37 satur Tā Kunga norādījumus agrīnās Baznīcas vadītājiem attiecībā uz to, kā rīkoties šajos sarežģītajos apstākļos, ar kuriem viņi saskārās. Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 90:24. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzzināt, kāds padoms sniedz mierinājumu cilvēkiem, kas pieredz grūtus laikus.
Kāds padoms 24. pantā varētu sniegt mierinājumu cilvēkiem, kas pieredz grūtus laikus? Kā jūs formulētu principu, kas izriet no Tā Kunga vēstījuma šajā pantā? (Studentu atbildēm būtu jāataino šāds princips: Ja mēs uzcītīgi meklēsim, vienmēr lūgsim, būsim ticīgi un turēsim savas derības, visas lietas strādās kopā mūsu labumam.)
Ko, jūsuprāt, tas nozīmē, ka visas lietas strādās kopā mūsu labumam?
Kad jūs esat bijuši uzticīgi grūtā brīdi un tā rezultātā jutušies svētīti?
Paskaidrojiet, ka Vienna Džekve bija Baznīcas locekle, kas izrādīja lielu uzticību grūtos brīžos. Dodiet studentiem uzdevumu strādāt pāros. Katram studentam iedodiet šādu informāciju par Viennu Džekvi. Aiciniet katru pāri kopā studēt Mācības un Derību 90:28–31 un atrast konkrētus norādījumus, ko Tas Kungs deva Viennai. Pēc tam aiciniet viņus studēt izdales materiālu un meklēt veidus, kuros Vienna bija uzticīga.
Vienna Džekve ir daudzu agrīno pēdējo dienu svēto uzticības piemērs. Viņa piedzima 1787. gada 10. jūnijā. 1831. gadā, pēc tam, kad viņa bija satikusi misionārus Bostonā, Masačūsetsā, ASV, viņa devās uz Kērtlandi, Ohaio. Viņa tur palika sešas nedēļas un tika kristīta. Atgriežoties Bostonā, Vienna palīdzēja atvest uz Baznīcu vairākus savas ģimenes locekļus. Tad viņa „pārdeva savus īpašumus un devās atpakaļ uz Kērtlandi, lai uz visiem laikiem veltītu savu darbu un pūles Baznīcai” („Home Affairs”, Woman’s Exponent, 1878. g. 1. jūl., 21. lpp.). 1833. gadā, kad Baznīcai izmisīgi bija nepieciešama nauda, Vienna ziedoja Baznīcai visu savu mantu, ieskaitot $1400. Tad viņa devās un Misūri štatu, lai saņemtu savu mantojumu Ciānā. Taču drīz vien pēc ierašanās viņa kopā ar citiem svētajiem tika pakļauta vajāšanai. Pēc tam, kad viņa tika padzīta no savām mājām Misūri štatā, viņa rūpējās par slimajiem Ciānas nometnē. Hibers Č. Kimbals rakstīja: „Māsa Vienna Džekve, kas sniedza palīdzību man un manu brāļu vajadzībās, izrādīja lielu labsirdību — lai Tas Kungs atalgo [viņu] par [viņas] labsirdību” („Extracts from H. C. Kimball’s Journal”, Times and Seasons, 1845. g. 15. marts., 839.–840. lpp.).
Atrodoties Misūri štatā, Vienna Džekve apprecēja Daniēlu Šēreru. 1847. gadā 60 gadu vecumā viņa devās uz rietumiem, uz Jūtu, pati vadot savu pajūgu cauri līdzenumiem. Viņa apmetās Soltleiksitijā un atlikušo mūža daļu smagi strādāja, lai pati sevi apgādātu, un uzcītīgi studēja Svētos Rakstus. Vienna nomira 1884. gada 7. februārī 96 gadu vecumā. Viņas nekrologs vēsta: „Viņa bija uzticīga savām derībām un uzskatīja evaņģēlija atjaunošanu par nenovērtējamu dārgumu” („In Memoriam”, Woman’s Exponent, 1884. g. 1. marts., 152. lpp.). (Skat. arī Susan Easton Black, „Happiness in Womanhood”, Ensign, 2002. g. marts., 12.–14. lpp.).
Kad pāri būs pabeiguši lasīt, pārrunājiet ar klasi šādus jautājumus:
Kā Vienna Džekve izpildīja Tā Kunga dotos norādījumus? Kas jūs iedvesmo šajā Viennas Džekves biogrāfijā?
Ko jūs esat iemācījušies, lasot par Viennu Džekvi?
Glābējs dod norādījumu Džozefam Smitam netulkot Apokrifus
Ja iespējams, parādiet dažādus rakstītā teksta avotus, piemēram, grāmatu, avīzi, žurnālu vai telefonu.
Kā jūs varat zināt, vai lasītais internetā, avīzē vai žurnālā ir patiesība?
Paskaidrojiet, ka atklāsme, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 91. nodaļā, deva pravietim Džozefam Smitam norādījumu, kā saskatīt, vai tas, ko viņš lasa, ir patiesība. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt nodaļas ievadu. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, ko Džozefs darīja, kad viņš saņēma šo atklāsmi. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.
Paskaidrojiet, ka Apokrifi ir ebreju tautas svēto grāmatu kolekcija, kas sākotnēji netika iekļauti ebreju Bībelē (Vecajā Derībā), bet tie tika iekļauti Bībeles grieķu valodas tulkojumā neilgi pirms Kristus dzimšanas. Dažas no grāmatām attiecas uz laikaposmu starp Veco Derību un Jauno Derību. Kad agrīnie kristieši vairākus gadsimtus vēlāk apkopoja Bībeles grāmatas, viņi iekļāva Apokrifu grāmatas, bet radās jautājums, vai šīs grāmatas ir daļa no Svētajiem Rakstiem. Bībeles kopija, kuru izmantoja Džozefs Smits, strādājot pie sava iedvesmotā tulkojuma, saturēja Apokrifus. Tomēr, tāpēc ka Apokrifu ticamība bija apšaubāma, Džozefs jautāja Tam Kungam, vai viņa Bībeles tulkojumā vajadzētu iekļaut šīs grāmatas.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 91:1–3. Aiciniet klasi meklēt, ko Džozefs Smits uzzināja par Apokrifiem. (Jūs varētu paskaidrot, ka iestarpinājumi ir papildinājumi manuskriptā, kas dažreiz izmaina oriģinālā teksta nozīmi un sagroza to.)
Kad studenti ir dalījušies tajā, ko atrada, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 91:4–6. Aiciniet studentus noteikt, kā Džozefs Smits varēja zināt, kas Apokrifos ir patiess.
Kā Džozefs Smits varēja zināt, kas Apokrifos ir patiess?
Kā padoms, kas dots 4.–6. pantā, var mums palīdzēt izprast lasīto? (Studentiem būtu jāatpazīst šāds princips: Svētais Gars var palīdzēt mums uzzināt, vai tas, ko mēs lasām, ir patiesība.)
Jūs varētu aicināt studentus dalīties pieredzē, kad viņi ir jutuši Svētā Gara apstiprinājumu, ka tas, ko viņi lasa, ir patiesība.
Frederiks G. Viljamss ir jāuzņem uzņēmumā „United Firm”
Paskaidrojiet, ka atklāsme, kas ietverta Mācības un Derību 92. nodaļā, deva norādījumu Baznīcas vadītājiem, kuri bija uzņēmuma „United Firm” (kas tika saukta arī par Apvienoto ordeni) dalībnieki, pieņemt Frederiku G. Viljamsu uzņēmumā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 92:1–2. Aiciniet klasi sekot līdzi un noteikt, kā Tas Kungs gribēja, lai Frederiks G. Viljamss darbotos uzņēmuma dalībnieka lomā. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Frederiks G. Viljamss būs „spēcīgs šī ordeņa loceklis”?
Ko jūs varat darīt, lai šodien būtu spēcīgi Baznīcas locekļi?
Kādu principu mēs varam mācīties no 2. panta par svētībām, kas ir apsolītas uzticīgajiem? (Studentu atbildēm būtu jāataino šāds princips: Ja mēs uzticīgi turēsim Tā Kunga baušļus, Viņš mūs svētīs uz mūžiem.)
Noslēgumā sniedziet savu liecību par šajā stundā pārrunātajām doktrīnām un principiem.
Tas Kungs ir pamācījis svētos: „Meklējiet uzcītīgi, lūdziet vienmēr un esiet ticīgi, un visas lietas strādās jūsu labumam” (M&D 90:24). Prezidents Harolds B. Lī paskaidroja, ka šis padoms bija īpaši nozīmīgs agrīnajiem Baznīcas vadītājiem, kuriem „bija neliela vai nekāda pieredze Baznīcas pārvaldībā” un kuriem tolaik, kad šī atklāsme tika dota, bija sarežģīti izaicinājumi (Stand Ye in Holy Places: Selected Sermons and Writings of President Harold B. Lee [1974], 197. lpp.). Viņš tālāk paskaidroja, ko nozīmē — meklēt uzcītīgi:
Attēls
Prezidents Harolds B. Lī
„Uzcītība nozīmē smagu darbu, kas ir pretstats būt slinkam, bezrūpīgam vai vienaldzīgam. Citiem vārdiem sakot, viņiem ir jāmeklē, lai uzzinātu Baznīcas mācības, un viņiem ir jāmeklē, lai uzzinātu, kādi norādījumi ir doti attiecībā uz Baznīcas procedūrām” (Stand Ye In Holy Places, 198. lpp.).
Mācības un Derību 90:25–27 „Tas Kungs brīdina Savus kalpus, īpaši pravieša tēvu, lai viņu ģimenes ir mazas, lai pārtiku, ar kuru Baznīca viņus nodrošināja, nelietotu necienīgie (25. pants), kuriem bija tieksme izmantot šo situāciju, lai gūtu pašlabumu. Kad Tas Kungs viņiem deva padomu attiecībā uz mazām ģimenēm, Viņš nerunāja par to, cik lielai vajadzētu būt viņa ģimenei, bet atsaucās uz tiem, kas viņus apciemoja un pie viņiem uzturējās, vēloties izmantot brāļu atvērtās mājās un viņu dāsnās sirdis. Ja brāļi ievēros šo padomu, viņiem nebūs šķēršļu, lai veiktu Tā Kunga darbu” (Sidney B. Sperry, Doctrine and Covenants Compendium [1960], 462. lpp.; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 214. lpp.).
Mācības un Derību 91:4–6. Svētais Gars var palīdzēt mums uzzināt, vai tas, ko mēs lasām, ir patiesība
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija ir mācījis:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Nekad iepriekš pasaules vēsturē nav bijusi vieglāk iegūstama informācija kā šodien. Daļa no tās ir patiesība, daļa ir meli, un vairums no visa ir daļēja patiesība.
Attiecīgi nekad vēl pasaules vēsturē nav bijis svarīgāk iemācīties, kā pareizi atšķirt patiesību no maldiem. …
Svētais Gars ir atklājējs. Viņš ir mierinātājs, kurš mums māca „patiesību par visām lietām; … [kurš] zina visas lietas un kam ir visa vara atbilstoši gudrībai, žēlsirdībai, patiesībai, taisnībai un tiesai” [Mozus 6:61]. …
Liecība par patiesību no Svētā Gara ir pieejama visiem it visur — visā pasaulē. Visi, kuri meklē, lai zinātu patiesību, kuri noskaidro to savā prātā [skat. M&D 9:8] un kuri „vaicā sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, [zinās] patiesību … ar Svētā Gara spēku” [Moronija 10:4].” („Kas ir patiesība?” [Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīža uzruna, 2013. g. 13. jan.], 3, 6; speeches.byu.edu).