1838. gada 8. jūlijā Fārvestā, Misūri štatā, pravietis Džozefs Smits saņēma četras atklāsmes, kas pierakstītas Mācības un Derību 117.–120. nodaļā. Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 117. nodaļā, Tas Kungs pavēlējis Nevelam K. Vitnejam un Viljamam Mārkam ātri nokārtot savus darbus Kērtlandē un pievienoties uzticīgajiem svētajiem, kas pulcējās Fārvestā. Tas Kungs arīdzan teica, ka Oliveram Greindžeram ir jākalpo par Augstākā prezidija pārstāvi, lai pārdotu īpašumus un nokārtotu Džozefa Smita biznesa darījumus. Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 118. nodaļā, Tas Kungs aicināja jaunos apustuļus to vietās, kas bija atkrituši, un aicināja visus Divpadsmit apustuļu padomes locekļus kalpot misijā Lielbritānijā.
Tas Kungs pavēl Viljamam Mārkam un Nevelam K. Vitnejam steidzīgi nokārtot savus darbus un doties prom no Kērtlandes
Lūdziet studentiem nosaukt iemeslus, kāpēc kāds varētu vilcināties paklausīt Tā Kunga pavēlei. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles.
Aiciniet audzēkņus pārlasīt Mācības un Derību 117:1 un noteikt to, kam šī atklāsme tika dota. Paskaidrojiet, ka Nevels K. Vitnejs bija bīskaps Kērtlandē. Viņš bija arī veiksmīgs uzņēmējs, un lielu daļu savu īpašumu viņš ziedoja Baznīcai. Viljams Mārks bija aicināts kalpot par bīskapa Vitneja pārstāvi 1837. gada 17. septembrī. Viņam piederēja grāmatnīca.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 117:1–3. Aiciniet pārējo klasi sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs ir pavēlējis šiem vīriem darīt. Jūs varētu arī paskaidrot, ka vārds kavēties nozīmē — palikt kaut kur.
Ko Tas Kungs pavēlēja Nevelam K. Vitnejam un Viljamam Mārkam darīt? (Viņš pavēlēja tiem nokārtot ātri savus darbus un pamest Kērtlandi. Viņiem vajadzēja paspēt aizbraukt, pirms Tas Kungs uz šo zemi sūtītu sniegu. Citiem vārdiem sakot, viņiem būtu jādodas prom aptuveni četru mēnešu laikā.)
Atgādiniet audzēkņiem, ka 1838. gada 26. aprīlī Tas Kungs bija pavēlējis svētajiem sapulcēties Misūri štata Fārvestā un citās vietās (skat. M&D 115:17–18). 1838. gada 6. jūlijā cilvēku grupa, kas pazīstama ar nosaukumu Kērtlandes nometne, kas sastāvēja no aptuveni 500 svētajiem, kas dzīvoja Kērtlandes apvidū, devās uz Misūri (skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 178.–179. lpp.).
Norādiet uz to, kā Tas Kungs ir teicis Mācības un Derību 117:4–5: mēs varam redzēt, ka bīskaps Vitnejs un Viljams Mārks bija pārlieku satraukušies par Baznīcas īpašumiem Kērtlandē. Viņu bīskapa un bīskapa pārstāvja aicinājuma dēļ viņi bija šo īpašumu pārvaldnieki. Palūdziet kādu no studentiem skaļi nolasīt 4. pantu un aiciniet pārējos audzēkņus ieklausīties, lai uzzinātu, kāds šajā pantā bija Tā Kunga jautājums.
Uzrakstiet uz tāfeles: Kas ir manta Man?
Ko, jūsuprāt, tas nozīmē?
Lai palīdzētu studentiem saprast Tā Kunga jautājuma nozīmi 4. pantā, aiciniet dažus no audzēkņiem pēc kārtas skaļi nolasīt Mācības un Derību 117:5–8. Lūdziet klasei atrast iemeslus, kāpēc Tas Kungs teiktu: „Kas ir manta Man?” (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „Olaha Šinehās līdzenumi” attiecas uz reģionu, kas ieskauj Ādam-ondi-Āmanu Misūri štatā.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „[jā]iekāro … piliens, un jāatstāj bez ievērības svarīgākas lietas”? (M&D 117:8.) Kādā veidā Kērtlandes īpašumi bija „piliens” salīdzinājumā ar tām svētībām, kuras Tas Kungs būtu varējis dot bīskapam Vitnejam un prezidentam Mārkam? (Pēc tam, kad studenti būs pabeiguši diskutēt par šiem jautājumiem, uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Laicīgo lietu iekārošana var likt mums pamest novārtā svarīgākas lietas.)
Lūdziet studentiem apdomāt, kā viņi var pievērst vairāk uzmanības tām lietām, kas ir vissvarīgākās viņu dzīvē.
Veiciet kopsavilkumu par Mācības un Derību 117:10, paskaidrojot, ka Tas Kungs aicināja Viljamu Mārku turpināt kalpot par Baznīcas vadītāju, ierodoties Fārvestā. Tas Kungs arī teica: ja prezidents Mārks būs „uzticīgs pār mazumu”, viņš galu galā tiks „iecel[ts] pār daudzumu” (skat. arī Mateja 25:23).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 117:11 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kādus pārmetumus Tas Kungs izteica Nevelam K. Vitnejam. Pēc tam, kad studenti būs izlasījuši šo pantu, paskaidrojiet, ka nikolaīti bija sena reliģiska sekta. Viņi sacīja, ka ir kristieši, bet tie ir nomaldījušies no evaņģēlija principiem, lai sekotu pasaulīgiem paradumiem (skat. Doctrine and Covenants Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 290. lpp.).
Ja Nevels K. Vitnejs bija nolēmis koncentrēties uz Kērtlandes īpašumiem tā vietā, lai pulcētos ar svētajiem, kā viņa rīcība varētu būt līdzīga nikolaītu rīcībai?
Paskaidrojiet, ka tāpēc, ka viņi pameta Kērtlandi ar novēlošanos un ka Misūri štatā notika vajāšanas, Viljams Mārks un Nevels K. Vitnejs tā arī nevarēja sapulcēties ar svētajiem Fārvestā. Tomēr viņi sekoja Tā Kunga padomam un turpināja būt uzticīgi, un vēlāk pievienojās svētajiem Navū, Ilinoisā, kur Viljams Mārks kalpoja par staba prezidentu un Nevels K. Vitnejs — par bīskapu.
Tas Kungs pilnvaro Oliveru Greindžeru pārstāvēt Augstāko prezidiju biznesa darījumos Kērtlandē.
Aiciniet studentus uzrakstīt uz tāfeles dažādus aicinājumus vai Baznīcas uzdevumus, ko viņi varētu saņemt.
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs pavēlēja vīram, vārdā Olivers Greindžers, pamest Fārvestu un atgriezties Kērtlandē, lai viņš „cīn[ītos] nopietni par Manas Baznīcas Augstākā Prezidija atpestīšanu” (M&D 117:13). Šī uzdevuma ietvaros viņam bija jāpārdod Baznīcas īpašumi un jānokārto Džozefa Smita biznesa darījumi. Tas nozīmēja, ka Oliveram Greindžeram, kurš bija gandrīz akls, vajadzēja nest upurus. Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 117:12–15, meklējot svētības, kuras, pēc Tā Kunga teiktā, Olivers Greindžers saņems pēc uzdevuma izpildes.
Kādas svētības Olivers Greindžers saņemtu?
Kas, Tā Kungaprāt, Oliveram Greindžeram būtu jāupurē? (Jūs varētu izskaidrot, ka apgalvojums, ka „viņa upuris būs svētāks Man nekā viņa izaugšana” norāda, ka Tas Kungs vairāk bija norūpējies par Olivera upuri nekā par naudu, kuru viņš varētu iegūt sava uzdevuma pildīšanas gaitā. Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Upuri, ko mēs nesam, kalpojot Tam Kungam, ir Viņam svēti.)
Atsaucieties uz aicinājumiem un uzdevumiem, kurus jūs uzrakstījāt uz tāfeles. Pavaicājiet studentiem, ko vajadzētu upurēt, lai pildītu šos aicinājumus un uzdevumus.
Kāpēc ir svarīgi darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai mēs izpildītu kādu aicinājumu vai uzdevumu?
Paskaidrojiet, ka Olivers Greindžers nomira 1841. gada 25. augustā Kērtlandē. Tajā laikā viņš vēl joprojām pildīja savus pienākumus kā Augstākā prezidija pārstāvis biznesa lietās. Lai gan viņam pilnībā nesekmējās Baznīcas biznesa darījumu kārtošana, viņš cītīgi strādāja, lai saglabātu Baznīcas krietnumu un labo slavu. Viņš bija uzticīgs Tam Kungam un pravietim Džozefam Smitam.
Palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Ko Olivers Greindžers izdarīja, lai viņa vārds paliktu svētā piemiņā?” Patiesībā, neko daudz. Nav svarīgi tas, ko viņš darīja, bet tas, kāds viņš bija. …
Tam Kungam nebija svarīgi, lai Olivers būtu perfekts vai, iespējams, pat veiksmīgs. …
Mēs ne vienmēr varam sagaidīt, ka mums veiksies, bet mums būtu nepieciešams censties tik labi, cik vien spējam” („The Least of These”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov, 86. lpp.)
Kāpēc, jūsuprāt, mūsu upuri ir svēti Tam Kungam pat tad, kad mums nešķiet, ka mums savos centienos ir pilnībā veicies?
Tas Kungs nozīmē jaunus apustuļus un aicina visus apustuļus kalpot misijā
Paskaidrojiet, ka 1838. gada 8. jūlijā Tas Kungs aicināja četrus jaunus apustuļus aizvietot Lūku Džonsonu, Laimenu E. Džonsonu, Viljamu E. Maklellinu un Džonu F. Boitonu, kuri bija atkrituši. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 118:3–2, meklējot, ko Tas Kungs vēlējās, lai apustuļi darītu.
Ko Tas Kungs pavēlēja apustuļiem darīt?
Kādi vārdi un frāzes 3. pantā apraksta, kā Dievs vēlējās, lai apustuļi sludinātu evaņģēliju?
Uzrakstiet uz tāfeles: Ja mēs sludinām evaņģēliju saskaņā ar Tā Kunga prātu, …
Saskaņā ar 3. pantu, kādos divos veidos mēs šo teikumu varam pabeigt? (Studenti varētu izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu noteikt šādus principus: Ja mēs sludinām evaņģēliju saskaņā ar Tā Kunga prātu, Viņš gādās par mūsu ģimenēm. Ja mēs sludinām evaņģēliju saskaņā ar Tā Kunga prātu, Viņš sagatavos citus, lai saņemtu Viņa vēsti.)
Jūs varētu aicināt audzēkņus dalīties, kā viņi ir bijuši svētīti, pateicoties kādas māsas vai brāļa, vai kāda cita ģimenes locekļa kalpošanai misijā.
Sniedziet Mācības un Derību 118:4–5 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs aicināja Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus, lai viņi „dodas, iet pāri lielajiem ūdeņiem” (Atlantijas okeānam), lai sludinātu Viņa evaņģēliju, sākot savu misiju tempļa vietā Fārvestā. Viņi kalpotu Lielbritānijā.
Saskaņā ar 5. pantā rakstīto, kad apustuļiem būtu jādodas misijā? No kurienes viņiem būtu jādodas ceļā?
Paskaidrojiet, ka turpmākajos mēnešos pēc šīs saņemtās atklāsmes vajāšana Misūri pieauga. Galu galā svētie no štata tika padzīti. Šo apstākļu dēļ apustuļu pulcēšanās Tā Kunga noteiktajā vietā Fārvestā kļuva bīstama. Daudzi Misūri iedzīvotāji atklāti lielījās, ka viņi neļaus šai atklāsmei piepildīties. Taču apustuļi bija nolēmuši paklausīt Tā Kunga pavēlei. 1839. gada 26. aprīļa rītā elderi Brigams Jangs, Hibers Č. Kimbals un Orsons Prets, kopā ar elderiem Džonu E. Peidžu un Džonu Teiloru, kuri nesen bija ordinēti apustuļu kārtā (skat. M&D 118:6), devās uz Fārvestas tempļa vietu. (Visi uzticīgie kvoruma locekļi nevarēja ierasties. Piemēram, elders Pārlijs P. Prets tika arestēts un apcietināts, balstoties uz nepatiesu apsūdzību. Viņi atsāka tempļa pamatu likšanu (skat. M&D 115:11), novietojot lielu akmeni zemesgabala dienvidaustrumu stūrī. Viņi ordinēja arī jaunus apustuļus, elderus Vilfordu Vudrafu (skat. M&D 118:6) un Džordžu A. Smitu, Divpadsmit apustuļu kvorumā. Pēc tam, kad viņi bija izpildījuši Tā Kunga norādījumus, viņi devās prom, tā arī palikuši nepamanīti tiem, kas plānoja viņus apturēt. Vilards Ričards, kurš ir pieminēts Mācības un Derību 118:6, tika ordinēts par apustuli aptuveni pēc gada, 1840. gada 14. aprīlī. (Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku ieskatu par šo notikumu, skat. Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004. g.], 139.–141. lpp.)
Noslēgumā lieciniet par principiem, kas tika apspriesti šīs dienas nodarbībā.
Vārds nikolaīti ir atrodams Jāņa atkl. 2:6, 15. Daži pētnieki uzskata, ka nikolaīti centās ieviest elku pielūgšanu agrīnajā kristīgajā Baznīcā. Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, rakstīja, ka nikolaīti bija „tās baznīcas locekļi, kas centās paturēt savas baznīcas esamību, tajā pašā laikā dzīvojot saskaņā ar pasaulīgajām iezīmēm. … Lai kādi bija viņu konkrētie darbi un mācības, šis apzīmējums tiek izmantots, lai apzīmētu tos, kas vēlas, lai viņu vārdi atrastos Baznīcas pierakstos, bet nevēlas sevi, ar pilnu sirds atdevi, veltīt evaņģēlija mērķiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1966.–1973. g.], 3:446, skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 290. lpp.).
Pirms Džozefs Smits pameta Kērtlandi, kāda atkritēju grupa bija pārņēmusi kontroli pār templi. Tas Kungs atsaucās uz šiem vīriem kā „naudas mijējiem”, līdzīgiem tiem, kas bija piesārņojuši tempļa apkārtni Jeruzālemē (skat. Mateja 21:12–13). Pat pēc tam, kad tas notika, Tas Kungs vēlējas, lai Viņa kalpi „Kērtlandes zemē” atcerētos par šī tempļa svētumu.
„Agrajās rīta stundās [1839. gada 26. aprīlī, pēc tam, kad Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi bija satikušies Fārvestas tempļa vietā,] Teodors Tarlijs, viens no svētajiem, kas bija Fārvestā kopā ar Divpadsmit apustuļiem, devās uz atkritēja Īzāka Rasela mājām, lai atvadītos. Rasels bija pārsteigts, ka viņa draugs bija Fārvestā kopā ar Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, un zaudēja valodu, uzzinot, ka pravietojums bija piepildīts” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 226. lpp.).