63. stunda: Mācības un Derību 58:1–33

63. stunda

Mācības un Derību 58:1–33

Ievads

1831. gada 1. augustā, mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad Tas Kungs bija norādījis Independenci, Misūri, kā centrālo Ciānas vietu, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ietverta Mācības un Derību 58. nodaļā. Atklāsme tika dota kā atbilde tiem, kuri vēlējās zināt Dieva gribu attiecībā uz viņiem šajā jaunajā zemē. Šajā atklāsmē Tas Kungs ieteica svētajiem palikt uzticīgiem grūtībās un paskaidroja, kāpēc ir sūtījis svētos uz Ciānu. Tas Kungs arī iedrošināja svētos izmantot savu rīcības brīvību, lai īstenotu taisnīgumu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 58:1–5

Tas Kungs iesaka svētajiem palikt uzticīgiem grūtībās

Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: Tagadne un Nākotne.

Sāciet stundu, palūdzot studentiem padomāt par lielāko izaicinājumu, kas pašlaik ir viņu dzīvē.

Kā domāšana par nākotni — šajā dzīvē un nākamajā — varētu jums palīdzēt tikt galā ar pašreizējiem izaicinājumiem?

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto rindkopu. Palūdziet klases audzēkņiem saklausīt, ar kādiem izaicinājumiem svētie saskārās Misūri 1831. gadā, kas dažiem no viņiem varēja likt zaudēt drosmi.

1831. gada janvārī misionāri uzgāja Delavēras indiāņu grupu, kas dzīvoja indiāņu teritorijā aiz Misūri rietumu robežas. Delavēras indiāņi vēlējās mācīties evaņģēliju, kas ietverts Mormona Grāmatā. Tomēr tādēļ, ka misionāri nebija ieguvuši nepieciešamās atļaujas, lai ieietu indiāņu teritorijā un sludinātu evaņģēliju, kā arī vietējo indiāņu pārstāvju un mācītāju pretestības dēļ, Baznīcas misionārus piespieda atstāt teritoriju. Pēc tam misionāri centās mācīt kolonistus Independencē, Misūri, un apkārtējās teritorijās, taču līdz 1831. gada jūlijam Baznīcai bija pievienojušies mazāk nekā desmit jaunpievērsto. Kad 1831. gada jūlijā baznīcas elderi no Ohaio sāka ierasties Misūri, vairāki bija vīlušies par to, ko uzzināja. Daži no viņiem bija gaidījuši ieraudzīt strauji augošu ticīgo kopienu un apmetni, kas ir sagatavota, lai izmitinātu ieceļojošos Baznīcas locekļus. Daži pauda bažas, jo Independences zeme nebija iekopta. Turklāt daži brāļi tika iedrošināti palikt Misūri un iegādāties zemesgabalus, lai sagatavotu Ciānu svētajiem, kas ierastos vēlāk.

Kādēļ, jūsuprāt, šī situācija varēja atņemt drosmi dažiem Baznīcas locekļiem?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:1–2. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, ko Tas Kungs teica elderiem, palīdzot viņiem tikt galā ar pārbaudījumiem, ar ko viņi saskārās.

Ko Tas Kungs teica elderiem?
Kā jūs apkopotu 2. pantā ietvertos patiesos principus? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādus principus: Ja mēs turēsim Tā Kunga pavēles, mēs tiksim svētīti. Mūsu alga mūžībā būs lielāka, ja mēs paliksim uzticīgi bēdās. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē frāzes, kas māca šos principus 2. pantā.)

Pievērsiet uzmanību uz tāfeles uzrakstītajiem vārdiem: Tagadne un Nākotne. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:3–5. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica elderiem par Viņa ļaužu tagadni un nākotni. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.

Saskaņā ar 3. pantu, ko mums bieži vien neizdodas ieraudzīt vai saprast, pieredzot grūtības?

Norādiet, ka šie panti norāda uz to, ka Tas Kungs vēlējās, lai elderi raudzītos pāri pārciestajām grūtībām un tā vietā koncentrētos uz brīnišķīgo nākotni, ko viņi piedzīvos, ja paliks uzticīgi. Tā Kunga vēstījums svētajiem Misūri mums var palīdzēt izturēt pārbaudījumus, koncentrējoties uz svētībām, kas apsolītas tiem, kuri uzticīgi pārcietīs pārbaudījumus.

Kā ticība tam, ka Tas Kungs jūs svētīs, var palīdzēt jums uzticīgi izturēt pārbaudījumus?
Kad jūs esi piedzīvojuši, ka tiekat svētīti tādēļ, ka palikāt uzticīgi pārbaudījumu laikā?

Aiciniet studentus vēlreiz padomāt par lielāko izaicinājumu, ko viņi pašlaik pieredz. Mudiniet viņus palikt uzticīgiem evaņģēlijam, neraugoties uz saviem izaicinājumiem, — lai viņi varētu saņemt atlīdzību, ko Tas Kungs tiem ir pataupījis gan tagad, gan mūžībā.

Mācības un Derību 58:6–13

Glābējs paskaidro, kādēļ Viņš sūtīja svētos uz Ciānu

Uzdodiet studentiem šādus jautājumus:

Vai jums kādreiz ir lūgts kaut ko darīt, bet jūs nesapratāt, kādēļ jums tas tika lūgts? Kā jūs jutāties?
Savukārt — vai jums kādreiz kāds ir ko lūdzis kaut ko darīt un arī palīdzējis jums saprast tā nolūku? Kā palīdz zināšanas par darbības (veicamā uzdevuma) nolūku?

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs atklāja dažus no Saviem nolūkiem, kādēļ Viņš sūtīja ļaudis likt Ciānas pamatus. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:6–8. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot iemeslus tam, kādēļ Tas Kungs sūtīja ļaudis likt Ciānas pamatus. Aiciniet, lai studenti pastāsta, ko ir apguvuši.

Sniedziet Mācības un Derību 58:9–13 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka viens iemesls, kādēļ Tas Kungs sūtīja ļaudis likt Ciānas pamatus, bija — lai sagatavotu pasauli Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Šajos pantos Tas Kungs atsaucās uz Jaunās Derības līdzību, ka māca, ka visas pasaules tautas tiks aicinātas baudīt evaņģēlija svētības.

Kā zināšanas par to, ka elderi sagatavoja pasauli Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai, varētu tiem palīdzēt būt uzticīgiem savās grūtībās?

Mācības un Derību 58:14–23

Tas Kungs apraksta bīskapu pienākumus un pavēl svētajiem ievērot valsts likumus

Atgādiniet studentiem, ka Tas Kungs bija aicinājis bīskapu Edvardu Partidžu vadīt centienus — uzcelt Ciānas pilsētu. Tas Kungs deva norādījumus bīskapam Partridžam un Sidnijam Gilbertam palikt Misūri, lai pārvaldītu Baznīcas īpašumus un iegādātos zemi Independencē, Misūri, un tās apkārtnē (skat. M&D 57:7–8). Paskaidrojiet, ka tad, kad svētie gatavojās zemes iegādei, bīskapam Partidžam radās domstarpības ar Džozefu Smitu par izvēlētās zemes kvalitāti. Viņš uzskatīja, ka vajag iegādāties citus zemes gabalus izvēlēto vietā. Šīs nesaskaņas noveda pie Tā Kunga rājiena

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:14–15. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs pateica bīskapam Partidžam. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Vērsiet studentu uzmanību uz Mācības un Derību 58:3. Kā šajā pantā atklātie principi varēja palīdzēja bīskapam Partridžam nožēlot strīdu ar pravieti par to, kurus zemes gabalus vajadzētu iegādāties?

Paskaidrojiet audzēkņiem, ka bīskaps Partridžs pieņēma Tā Kunga rājienu ar pazemību, un viņa grēki tika piedoti.

Kā patiesie principi, kas atklāti Mācības un Derību 58:3, palīdz mums atbildēt uz Tā Kunga pavēlēm ar ticību, nevis ar neticību un sirds aklumu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:16–20. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica bīskapam Partidžam par viņa kā bīskapa lomu un par viņa atbildību — palīdzēt celt Ciānu.

Saskaņā ar šiem pantiem, kāda ir bīskapa atbildība?
Kā bīskapiem ir jātiesā Tā Kunga ļaudis mūsdienās?

Sniedziet Mācības un Derību 58:21–23 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs sagaida, ka mēs turēsim zemes likumus, līdz Viņš nāks un valdīs Tūkstošgades laikā.

Mācības un Derību 58:24–33

Tas Kungs iesaka svētajiem izmantot savu rīcības brīvību, lai darītu labu

Pastāstiet audzēkņiem tālāk sniegtās situācijas.

Iedomājieties, ka jūs ejat pa ielu un redzat, kā nokrīt kāds vecs cilvēks. Kā jūs rīkosities?

Gaidīsiet Gara pamudinājumu palīdzēt.
Pagaidīsiet, lai kāds pasaka, ko darīt.
Pagaidīsiet, lai redzētu, vai kāds cits ies palīgā.
Nekavējoties palīdzēsiet nokritušajam cilvēkam.

Pēc tam, kad studenti ir snieguši atbildes, uzdodiet šādu jautājumu:

Kādēļ ir svarīgi palīdzēt cilvēkam, negaidot norādījumus no kāda cita?

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 58:26–28. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt principus, ko Tas Kungs mācīja svētajiem, kad viņi saskārās ar pārbaudījumiem Ciānas celšanas laikā. (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „tas, kas visās lietās tiek piespiests” [M&D 58:26] attiecas uz tādu cilvēku, kurš nerīkojas, ja vien nav aicināts to darīt.)

Kādus patiesus principus jūs atklājāt 26.–28. pantā? (Studenti varētu minēt šādus principus: Mums piemīt spēks rīkoties pašiem. Ja mēs gaidīsim, lai Tas Kungs pateiktu visu, kas mums jādara, mēs zaudēsim savu algu. Ja mēs pielietosim savu rīcības brīvību, lai īstenotu taisnīgumu, mēs saņemsim algu. Uzrakstiet studentu vārdiem šos patiesos principus uz tāfeles.)
Par kādu „algu” šajos pantos tiek runāts? Kā daudzu labu lietu darīšana no brīvas gribas ietekmēs to, vai mēs saņemsim mūžīgo dzīvi?
Kā tu vari dedzīgi nodoties labiem darbiem mājās, skolā, bīskapijā vai draudzē?

Aiciniet studentus dalīties viņu pieredzēs, kad viņi tikuši svētīti par savas rīcības brīvības izmantošanu, darot ko labu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 58:29-33. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, kas notiek ar tiem, kuri neizmanto savu brīvo gribu, lai darītu labu, vai šaubās par Tā Kunga pavēlēm.

Kas notiek ar tiem, kuri neizmanto savu brīvo gribu, lai darītu labu, vai šaubās par Tā Kunga pavēlēm?
Kā daži cilvēki reaģē, kad viņi nesaņem svētības sava kūtruma vai nepaklausības dēļ? Kādu brīdinājumu Tas Kungs dod šādiem cilvēkiem 33. pantā?

Lieciniet par to, cik svarīgi ir pielietot mūsu rīcības brīvību, lai darītu labu. Aiciniet studentus pielietot savu rīcības brīvību, lai pirms nākamās nodarbības izdarītu ko labu. Pasakiet studentiem, ka nākamās stundas laikā viņiem būs iespēja dalīties tajā, ko izdarījuši.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 58:2–4. „Godību, kas sekos pēc daudzām bēdām”

Prezidents Brigams Jangs mācīja par mūžīgo perspektīvu un par godību, ko iegūs uzticīgie:

„Mēs runājam par saviem pārbaudījumiem un grūtībām šeit, šajā dzīvē, taču iedomājieties, ka spējat sevi ieraudzīt tūkstošiem un miljoniem gadu vēlāk, kad esat apliecinājuši uzticību savai reliģijai dažu neilgo šīs dzīves gadu laikā un esat ieguvuši mūžīgo glābšanu un godības vainagu Dieva klātbūtnē. Tad paraugieties atpakaļ uz savu dzīvi šeit un aplūkojiet savus zaudējumus, grūtības un vilšanās, … jūs būsiet spiesti izsaukties: „Kas par to? Tas bija uz īsu brīdi, un tagad mēs esam šeit. Mēs bijām uzticīgi savas neilgās mirstīgās dzīves laikā, un tagad mēs baudām mūžīgo dzīvi un godību”” („Remarks”, Deseret News, 1859. g. 9. nov., 1). (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 119–120.)

Mācības un Derību 58:3. „Jūs nevarat ieraudzīt ar savām miesīgajām acīm … jūsu Dieva nodomu”

Elders Nīls A. Maksvels dalījās K. S. Luisa izteikumā, kurš paskaidroja, ka mēs ne vienmēr saprotam, ko Tas Kungs mums paredzējis:

„K. S. Luiss savā grāmatā Mere Christianity (Tīrā kristietība) apraksta mūsu attiecības ar Dievu īpašā veidā, lai palīdzētu mums novērtēt, kā pakļaušanās Viņa gribai ir vienīgā iespēja, lai varētu notikt garīgā izaugsme:

„Iedomājieties, ka jūs esat dzīvojamā māja. Ierodas Dievs, lai pārbūvētu šo māju. Iespējams, sākumā jūs saprotat, ko Viņš dara. Viņš saliek notekcaurules un aptur jumta tecēšanu, un tā tālāk; jūs zinājāt, ka šie darbi ir jāveic, un tādēļ jūs par to neesat pārsteigts. Taču tad Viņš sāk tā dauzīt māju, ka briesmīgi sāp un šķiet, ka tam nav jēgas. Ko gan Viņš grasās darīt? Paskaidrojums ir tāds, ka Viņš ceļ pavisam citādu māju, nekā tu iedomājies, — uzceļot jaunu piebūvi, ieliekot jaunu grīdu, uzceļot torņus, ierīkojot pagalmus. Tu domāji, ka tiksi pārveidots par nelielu, pieticīgu vasarnīcu, taču Viņš ceļ pili. …” (New York: The Macmillan Company, 1952. g., 160).” („The Value of Home Life”, Ensign, 1972. g. nov., 5.)

Mācības un Derību 58:8–11. „Tā Kunga mielasts”

„Uz Tā Kunga mielastu attiecināmi divi Vecās Derības svētku simboli: mielasts ar „treknu ēdienu” un mielasts ar „labi nogulējušos vīnu”. Tās abas ir pārpilnības zīmes, norādot, ka šeit minētais mielasts ir ļoti nozīmīgs (skat. arī M&D 57:5–14; 65:3; Mateja 22:1–14; Jāņa atkl. 19:7–9).” (Doctrine and Covenants Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 120.)

Mācības un Derību 58:14–15. Bīskaps Partidžs nožēloja grēkus

Bīskaps Partridžs strīdējās ar pravieti Džozefu Smitu par zemes kvalitāti, kas bija izraudzīta Misūri štatā. Viņš uzskatīja, ka vajag iegādāties citus zemes gabalus izvēlēto vietā. Tas Kungs pārmācīja bīskapu Partidžu par viņa uzvedību

Bīskaps Partidžs pazemīgi pieņēma Tā Kunga rājienu, kas ietverts Mācības un Derību 58. nodaļā. Tikai dažas dienas pēc šīs atklāsmes saņemšanas viņš rakstīja savai sievai: „Tu zini, ka man ir nozīmīgs amats, un reizēm es tieku pārmācīts, man dažkārt šķiet, ka man neizdosies; nevis tādā ziņā, ka es atteiktos no šīs lietas, bet ka mans amats ir augstāks par to, ko es varu veikt tā, lai tas būtu pieņemami manam Debesu Tēvam” (vēstule Lidijai Partidžai, 1831. g. 5.–7. aug., Baznīcas vēstures bibliotēka, Soltleiksitija). Ciānas sapulces protokolā, kurā tika izskatīts strīds starp pravieti Džozefu un bīskapu Partidžu, teikts, ka „viņam vienmēr ir bijis žēl” par šīm nesaskaņām (skat. Minute Book 2, Mar. 10, 1832, 23, Baznīcas vēstures bibliotēka, Soltleiksitija; skat. arī josephsmithpapers.org). Atklāsmē, kas dota 1831. gada 11. septembrī, norādīts, ka Partidžam ir piedots par viņa uzvedību (Documents, Volume 2: July 1831 –January 1833, vol. 2 of the Documents series of The Joseph Smith Papers [2013], 62).

Mācības un Derību 58:27–28. „Daudz kas jādara pašiem pēc savas brīvas gribas”

Pozitīvs piemērs tam, kā ievērot padomu — „dedzīgi jānododas labai lietai” (M&D 58:27), ir atrodams pieredzē, kurā dalījās elders Vons Dž. Fezerstouns no Septiņdesmitajiem:

„Kad mani bija desmit vai vienpadsmit gadu, pie mums ciemos bija atnākuši daudzi radinieki. Viņu bija kādi 35 vai 40. Māte bija uzaicinājusi viņus uz vakariņām. Pēc vakariņām visi devās uz citu istabu un apsēdās, lai runātos. Visās malās bija daudz netīru trauku un galda piederumu. Ēdiens nebija novākts, un bija netīri katli un pannas no visādu ēdienu gatavošanas.

Es atceros, ka iedomājos, ka vēlāk visi dosies projām un manai mātei būs viss jātīra un jāmazgā. Man prātā pēkšņi ienāca kāda doma. Es sāku uzkopt. Tolaik vēl nebija elektrisko trauku mazgājamo mašīnu. Māte vienmēr bija ļoti tīrīga, un viņa mums iemācīja, kā pareizi nomazgāt un noslaucīt traukus. Es ķēros klāt šai trauku kaudzei. Beidzot, aptuveni pēc trim stundām, es biju noslaucījis pēdējo šķīvi. Es biju novācis visas ēdiena atliekas, notīrījis visus galdus, iztīrījis izlietnes un izmazgājis grīdu. Virtuve bija pilnīgi tīra.

Es nekad neaizmirsīšu mātes skatienu vēlāk, tajā vakarā, kad visi viesi bija aizgājuši un viņa ienāca virtuvē, lai to uzkoptu. Es biju caurcaurēm slapjš. Visas pūles, ko es biju pielicis, bija tā vērtas, lai redzētu šādu manas mātes sejas izteiksmi. Tas bija saviļņojuma, atvieglojuma un lepnuma apvienojums. Es pieņēmu lēmumu, ka es centīšos panākt šādu viņas sejas izteiksmi atkal un atkal” („We Love Those We Serve”, New Era, 1988. g. marts, 19).