Šo notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Mācības un Derību 41.–44. nodaļu (10. daļu), nav paredzēts mācīt jūsu stundā. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.
Balstoties uz Mācības un Derību 41. nodaļā sniegtajām mācībām, studenti uzzināja, ka Tas Kungs rod prieku, mūs svētot, kad mēs Viņu sadzirdam un Viņam paklausām, kā arī to, ka, pieņemot Viņa likumus un tiem sekojot, mēs kļūstam par Jēzus Kristus mācekļiem. Studējot, kā Edvards Partridžs tika aicināts par pirmo Baznīcas bīskapu, studenti uzzināja, ka bīskapi ir Dieva aicināti, atbalstīti ar bīskapijas locekļu balsi un ordinēti ar pareizām pilnvarām.
Mācības un Derību 42. nodaļu pazīst arī kā „Baznīcas likumu”. Studējot Baznīcas likuma pirmo daļu, studenti apguva šo principu: ja mēs lūdzam ticībā, mēs varam saņemt Svēto Garu, kas palīdzēs mums mācīt citus. Pie tam studenti arī uzzināja, ka Svētais Gars zina visu un liecina par Tēvu un Dēlu. Studējot daudzus Mācības un Derību 42. nodaļā ietvertos likumus un pavēles, studenti atklāja arī šādu patieso mācību: ja mēs iekārojam citu cilvēku, tad mēs noliedzam ticību un zaudējam Garu.
Apgūstot un mācot Tā Kunga ziedošanās likumu, studenti uzzināja, ka mums ir jārūpējas par nabadzīgajiem un trūkumcietējiem un to, ka, ja mēs darām labu citiem, mēs darām labu Tam Kungam. Studenti arī atklāja šo principu: ja mēs lūgsim, tad Tas Kungs sniegs mums zināšanas, kas nesīs mieru un prieku. Stundas noslēgumā viņi apguva šādu mācību: par aizvainojumiem, kas izteikti privāti, ir jāizlīgst privātos apstākļos.
No Mācības un Derību 43. nodaļas studenti uzzināja, ka vienīgi Baznīcas prezidents saņem atklāsmes visai Baznīcai. Studentiem arī vajadzēja saprast, ka Baznīcas sanāksmes ir domātas, lai mēs cits citu mācītu un iedvesmotu, kā arī to, ka mums jāuzņemas saistības rīkoties saskaņā ar patiesajiem principiem, kurus apgūstam. Studējot, kā Tas Kungs pavēlēja Saviem bērniem nožēlot grēkus un sagatavoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai, studenti uzzināja, ka Tūkstošgades laikā Sātans tiks sasaistīts un Jēzus Kristus ar Savu tautu valdīs uz Zemes.
Ievads
Šajā stundā studenti pievērsīs lielāku uzmanību Tā Kunga mācībām attiecībā uz nāvi un dziedināšanu no Mācības un Derību 42. nodaļas, par ko viņiem nebija iespēja studēt savās mājmācību stundās.
Vienā rokā paceliet flakonu vai nelielu trauciņu ar iesvētīto olīveļļu, kas domāta svētības došanai slimajiem, otrajā rokā paceliet zāļu pudelīti.
Kādam nolūkam tiek izmantoti šie priekšmeti?
Uz kuru no šiem mums vajadzētu paļauties slimošanas laikā?
Kad studenti būs īsumā dalījušies savās domās, aiciniet kādu no viņiem nolasīt Mācības un Derību 42:43–44. Palūdziet audzēkņiem sameklēt Tā Kunga norādījumus — uz ko mums vajadzētu paļauties slimošanas laikā. Lai palīdzētu studentiem saprast šos pantus, būtu lietderīgi paskaidrot, ka augi un viegls ēdiens, kas minēts 43. pantā, attiecas uz medicīnisko ārstēšanu, kādu parasti pielietoja laikā, kad šī atklāsme tika dota.
Lai palīdzētu studentiem saprast, ka cilvēki var tikt dziedināti ar ticības un medicīniskās ārstniecības palīdzību, palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu: Studentam lasot, palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā tiek īstenota dziedināšana ar ticības un medicīnas palīdzību.
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Pēdējo dienu svētie tic, ka ir jāizmanto labākās pieejamās zinātniskās atziņas un metodes. Mēs ievērojam veselīgas ēšanas principus, nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm un ievērojam citus principus, kas palīdz saglabāt labu veselību, kā arī vēršamies pie ārstiem un ķirurgiem, lai atjaunotu veselību.
Medicīnas zinātnes izmantošana nav pretrunā ar mūsu ticības lūgšanām vai mūsu paļaušanos uz priesterības svētībām. …
Protams, ka mēs negaidām, līdz visas citas metodes tiktu izmantotas, pirms sākam lūgt ticībā vai arī sniedzam priesterības svētību. Ārkārtas gadījumos vispirms ir lūgšanas un svētības. Visbiežāk mēs izmantojam visas šīs iespējas vienlaicīgi („Slimo dziedināšana”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 47).
Kādēļ, jūsuprāt, mums ir svarīgi lūgt un saņemt priesterības svētības līdz ar medicīnisko ārstēšanu, lai izārstētos slimības laikā?
Saskaņā ar 44. pantu, vai visi slimie cilvēki, saņemot priesterības svētību, tiks dziedināti?
Pastāstiet studentiem, ka Tas Kungs paskaidroja, kādēļ daži cilvēki, saņemot priesterības svētību, varētu arī neatveseļoties. Aiciniet kādu no viņiem nolasīt Mācības un Derību 42:48. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāds princips nosaka, kurš cilvēks tiks svētīts priesterības svētības rezultātā un kurš — ne.
Saskaņā ar 48. pantu, kāds galvenais faktors nosaka priesterības svētības iznākumu? (Ja cilvēkam ir ticība Jēzum Kristum un viņš nav nolemts nāvei, tad šis cilvēks tiks dziedināts. Iespējams, jums nāksies paskaidrot, ka frāze „nav nolemts nāvei” nozīmē, ka nāve vai dziedināšana notiks saskaņā ar Tā Kunga nolikto laiku, gudrību un gribu.)
Kādēļ visi, kas tic Jēzum Kristum, netiks dziedināti?
Kāpēc ir svarīgi iemantot ticību Dieva gribai un Viņa noteiktajam laikam attiecībā uz katru no mums?
Aiciniet studentus atpazīt principu, ko mēs varam mācīties no Mācības un Derību 42:48 par dziedināšanu no mūsu vājībām. Lai gan studenti varētu izteikties citiem vārdiem, viņu atbildēm būtu jāpauž šāds princips: Ja mums ir ticība Jēzum Kristum, mēs varam tikt dziedināti saskaņā ar Viņa gribu. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt vārdus vai frāzes 48. pantā, kas māca šo principu.
Lai palīdzētu studentiem saprast, ka mūsu ticībai ir jābalstās uz Jēzu Kristu, ne uz mums vēlamo iznākumu, palūdziet kādu studentu nolasīt, ko teica elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Aiciniet pārējos audzēkņus ieklausīties, kāpēc ir svarīgi, lai mūsu ticība balstītos uz Jēzu Kristu.
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Būdami Dieva bērni, zinot Viņa lielo mīlestību un Viņa pilnīgās zināšanas par to, kas ir vislabākais mūsu mūžīgajai labklājībai, mēs uzticamies Viņam. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un ticība nozīmē paļaušanos. Es sajutu šo paļaušanos runā, ko mans brālēns teica kādas pusaudžu meitenes bērēs, kas bija nomirusi no smagas slimības. Viņš teica šādus vārdus, kas vispirms mani pārsteidza un tad iedvesmoja: „Es zinu, ka tā bija Tā Kunga griba, ka viņa nomira. Viņai bija laba medicīniskā aprūpe. Viņa saņēma priesterības svētības. Viņas vārds bija lūgšanu sarakstā templī. Simtiem lūgšanu tika teiktas par viņas atveseļošanos. Un es zinu, ka šajā ģimenē ir pietiekami ticības, lai viņa tiktu dziedināta, ja vien tā nebūtu bijusi Tā Kunga griba — paņemt viņu mājās šajā laikā.” Es sajutu tādu pašu paļāvību vārdos, ko teica kādas citas lieliskas meitenes tēvs, kuras dzīvību bija paņēmis vēzis viņas pusaudžu gados. Viņš paziņoja: „Mūsu ģimenes ticība ir Jēzū Kristū, un tā nav atkarīga no laicīgā iznākuma.” Man šīs mācības izklausās patiesas. Mēs darām visu, ko mēs varam, lai dziedinātu mums mīļu cilvēku, un tad attiecībā uz iznākumu mēs uzticamies Tam Kungam” („Slimo dziedināšana”, 50).
Kā eldera Ouksa runā minētie cilvēki pielietoja ticību Jēzum Kristum?
Dažreiz mums ir nepieciešama lielāka ticība, kad mēs noskatāmies, kā mums tuvs cilvēks mirst vai pārcieš ilgstošu slimošanu, nekā tad, kad mēs redzam, ka viņi dzīvo vai tiek dziedināti. Kāpēc, jūsuprāt, tas tā ir?
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi pielietot ticību Jēzum Kristum, pat ja mēs varētu nesagaidīt cerēto iznākumu?
Pajautājiet studentiem, vai viņi pazīst kādu, kurš nomira par spīti pareizai medicīniskai ārstēšanai un centieniem tapt dziedinātam caur lūgšanām un priesterības svētībām. (Esiet īpaši iejūtīgi pret to studentu sajūtām, kas, iespējams, ir pieredzējuši šo situāciju.) Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:45-47. Palūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vārdus un frāzes, kas varētu sniegt mierinājumu kādam, kurš ir piedzīvojis tuva cilvēka nāvi.
45. pantā mēs lasām, ka mēs noteikti sērosim par to cilvēku nāvi, kurus mīlam. Kāda 46. pantā minētā mācība var sniegt mierinājumu tiem, kas sēro par tuvu cilvēku nāvi? (Nāve ir salda tiem, kas mirst Tai Kungā. Jūs varētu mudināt studentus atzīmēt vārdus vai frāzes, kas māca šo patiesību.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — mirt Tai Kungā? (Viens no izskaidrojumiem varētu būt tāds, ka cilvēks ir uzticīgi pastāvējis līdz galam un ievērojis svētās derības līdz pat nāvei.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka nāve būs „salda” tiem, kas mirs Tai Kungā? (Jūs varētu paskaidrot: lai gan uzticīgs cilvēks, kurš mirst, iespējams, cieš no sāpēm, šis solījums attiecas uz mieru un atpūtu, ko viņš vai viņa iegūs garu pasaulē.)
Aiciniet studentus apdomāt, vai viņi savu dzīvi aizvada tā, ka nāve viņiem būtu „salda”, ja to nāktos piedzīvot šodien. (Jūs varētu aicināt studentus uzrakstīt savas domas pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.)
Noslēgumā dalieties savā liecībā par stundā mācītajiem, patiesajiem principiem.
Pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir izjutuši uztraukumu vai raizes par Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Paskaidrojiet, ka nākamajā daļā viņi uzzinās vairāk par Glābēja Otrās atnākšanas zīmēm. Kas notiks, kad Jēzus Kristus ieradīsies? Ko mēs varam darīt, lai sagatavotos šim laikam?