Baznīcas organizācijas un programmas

Ievads

Baznīcai turpinot augt, Tas Kungs ir iedvesmojis Baznīcas vadītājus un locekļus Baznīcā izveidot organizācijas un ieviest programmas, lai svētītu tās locekļus. Kad dažas no šīm organizācijām un programmām sākotnēji tika izveidotas, pēc tām nebija īpašas vajadzības, taču, Baznīcai pieaugot, tās ieguva ļoti būtisku lomu Tā Kunga glābšanas darbā Viņa bērniem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Baznīcas organizācijas un programmas mums palīdz sagatavoties un pilnveidoties, virzoties uz mūžīgo dzīvi

Sāciet stundu, aicinot studentus iedomāties, ka kāda viņu draudzene nevēlas apmeklēt Jauno sieviešu biedrības sanāksmes un pasākumus. Viņa apgalvo, ka tajos ir pārāk maz jautrības un tas iznieko viņas laiku.

Kad būsit dalījies šajā piemērā, aiciniet studentus klusībā apdomāt, ko viņi varētu sacīt, lai palīdzētu šim draugam izprast Jauno sieviešu biedrības sanāksmju un pasākumu nolūku.

Kā jūs formulētu Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrību mērķi?
Ja ir zināmi biedrības mērķi, kā tas var palīdzēt tās dalībniekiem?

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mozus 1:39 un sameklēt, kāds ir Debesu Tēva mērķis visam, ko Viņš dara. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Jūs varētu atgādināt studentiem, ka nemirstība nozīmē — dzīvot mūžīgi kā augšāmceltām būtnēm. Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu visi cilvēki tiks augšāmcelti, neatkarīgi no viņu ļaundarības vai taisnīguma šajā dzīvē.Mūžīgā dzīve nozīmē — mūžīgi dzīvot Dieva klātbūtnē ar ģimenēm un kļūt līdzīgam Viņam. Tāpat kā nemirstību, mūžīgo dzīvi iespējams saņemt, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai. Tomēr tai nepieciešama mūsu paklausība „evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem” (Ticības apliecinājumi 1:3).

Ja Debesu Tēva mērķis ir īstenot Savu bērnu nemirstību un mūžīgo dzīvi, kāds ir Baznīcas mērķis?

Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patieso mācību: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca palīdz Debesu Tēvam, lai Viņa bērni varētu iemantot mūžīgo dzīvi. Pēc tam pajautājiet:

Kādos veidos Baznīca palīdz īstenot Debesu Tēva bērnu nemirstību un mūžīgo dzīvi?

Paskaidrojiet, ka Baznīcā ir vairākas organizācijas jeb priesterības palīgorganizācijas un citas programmas, kas mums palīdz pilnveidoties, virzoties uz mūžīgo dzīvi. Aiciniet studentus nosaukt dažas no tām. (Atbildēs varētu minēt Palīdzības biedrību, Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrības, Svētdienas skolu un tādas programmas kā ģimenes mājvakari un Reliģijas semināri un institūti.)

Lai palīdzētu studentiem izprast, ka Baznīcas organizācijas un programmas mums palīdz mācīties un pilnveidoties evaņģēlijā, lai mēs varētu iemantot mūžīgo dzīvi, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Paskaidrojiet, ka šis izteikums attiecas uz semināra un institūta programmām, bet tajā mācītais princips attiecas arī uz citām Baznīcas palīgorganizācijām un programmām.

„Sākotnēji šīs programmas tika izveidotas, jo tas bija jauki, taču tas nebija akūti nepieciešams. Laika gaitā tās ir kļuvušas par Baznīcas balstu. Šobrīd tās ir kļuvušas par atradumu, kas glābj mūsdienu Israēlu ļoti grūtā laikā” („Teach the Scriptures” [uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 1977. g. 14. okt.], 3, LDS.org).

Kā seminārs ir palīdzējis jums sagatavoties dažiem no dzīves izaicinājumiem?

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs ir iedvesmojis šīs daudzās Baznīcas programmas un organizācijas, lai mūs sagatavotu dzīves izaicinājumiem un palīdzētu mums pilnveidoties, virzoties uz mūžīgo dzīvi. Lai palīdzētu studentiem pārrunāt palīdzību, ko viņi saņem no dažādām Baznīcas organizācijām un programmām, sadaliet klases audzēkņus sešās grupās. Katrai grupai izdaliet šādus jautājumus (vai uzrakstiet tos uz tāfeles) un vienu no tālāk dotajiem vēstures kopsavilkumiem. Aiciniet studentus pētīt šos kopsavilkumus savās grupās un sagatavoties atbildēt uz jautājumiem.

Kā šī organizācija vai programma sāka savu darbību?

Kā, jūsuprāt, tā mūs sagatavo sastapties ar mūsdienu pārbaudījumiem un izaicinājumiem?

Kā, jūsuprāt, tā mums palīdz pilnveidoties, virzoties uz mūžīgo dzīvi?

Svētdienas skola

1849. gadā Baznīcas loceklis vārdā Ričards Balantains (Richard Ballantyne) juta, ka bērniem ir nepieciešama vieta, kur Sabata dienā mācīties evaņģēliju. Lielbritānijā svētie jau noturēja Svētdienas skolas nodarbības, bet Jūtā pirmo Svētdienas skolas nodarbību savā Soltleiksitijas bīskapijā brālis Balantains noturēja 1849. gada decembrī. Drīz vien arī citas bīskapijas sāka darīt to pašu, katra izmantojot citu apmācību programmu. 1867. gadā Baznīcas vadītāji izveidoja Svētdienas skolas apvienību, kas veicināja vienotas apmācību programmas izveidi. Līdz 1870. gadam bija izveidotas vairāk nekā 200 Svētdienas skolas klases. Mūsdienās bīskapijās un draudzēs ir vairākas Svētdienas skolas klases.

Jaunās sievietes

Prezidents Brigams Jangs tikās ar savām meitām savās mājās 1869. gada 28. novembrī un aicināja viņas būt par vadītājām, lai palīdzētu saviem vienaudžiem iegūt liecību par evaņģēliju, būt atturīgām savā izskatā un rīcībā, kā arī izvairīties no pasaules tendencēm un uzvedības. Lai sekmētu šos mērķus, 1870. gadā tika izveidota oficiāla Jauno sieviešu organizācija. Šo organizāciju galu galā nodēvēja par Jauno sieviešu savstarpējās pilnveidošanās asociāciju (Young Women`s Mutual Improvement Association), taču vēlāk — par Jauno sieviešu biedrību. 1970–to gadu sākumā vadītāji nāca klajā ar Personības attīstības programmu. 1985. gadā viņi iepazīstināja ar Jauno sieviešu vērtībām un devīzi.

Jaunie vīrieši

Jauno vīriešu savstarpējās pilnveidošanās asociācija (The Young Men`s Mutual Improvement Association) tika nodibināta 1875. gada 10. jūnijā prezidenta Brigama Janga vadībā. Šī organizācija tika izveidota ar mērķi palīdzēt jaunajiem vīriešiem garīgi un intelektuāli pilnveidoties, kā arī nodrošināt viņus ar izklaidējošām aktivitātēm. 1913. gadā Baznīca Amerikas Savienotajās Valstīs sadarbojās ar Amerikas skautu organizāciju. Kur tas ir bijis iespējams, ir izveidota sadarbība arī ar citām skautu programmām pasaulē. Arī šīs organizācijas nosaukums ir ticis mainīts, no sākuma — Ārona priesterība–MIA, un tad — Jauno vīriešu biedrība. 2001. gadā Baznīcas vadītāji nāca klajā ar programmu — Pienākums pret Dievu.

Sākumskola

1877. gadā Aurēlija Spensere Rodžersa (Aurelia Spencer Rogers) juta pārliecību, ka kaut kas ir jādara ar kaimiņu zēniem, kas caurām dienām skraida pa pilsētu. Viņa uzskatīja, ka daudziem no šiem bērniem netiek mācīti pamatprincipi un vērtības, [lai viņus sagatavotu] ar zināšanām un atbilstošu uzvedību evaņģēlija sludināšanai vai lai kļūtu par labiem vecākiem un pilsoņiem” („History of Primary”, lds.org/callings/primary/getting-started/history-of-primary). Viņa satikās ar Elīzu R. Snovu, kas tolaik kalpoja par Palīdzības biedrības vispārējo prezidenti, un viņas saņēma atļauju no prezidenta Džona Teilora organizēt Sākumskolu Fārmingtonā, Jūtā, bīskapa Džona Hesa vadībā. Pirmajā Sākumskolas sanāksmē, kas tika noturēta 1878. gada 25. augustā, bija 224 zēni un meitenes. 1880. gadā tika aicināta Sākumskolas vispārējā prezidente, un tad Sākumskolas klases sāka organizēt daudzās bīskapijās.

Reliģijas semināri un institūti

1888. gadā Baznīca izveidoja vispārējo izglītības pārvaldi un Baznīcas mācību iestādes, kā arī izveidoja reliģijas klases, lai nodrošinātu garīgu pamatu laicīgajai izglītībai tiem, kuri neapmeklē Baznīcas mācību iestādes. 1912. gadā Džozefs F. Merils, profesors un Baznīcas loceklis, ierosināja, ka studenti, kuri apmeklē valsts skolas, varētu apmeklēt reliģiskās nodarbības, kas būtu kā daļa no viņu ikdienas mācībām. To nosauca par semināru, un pirmās nodarbības tika noturētas netālu no Granīta vidusskolas (Granite High School) Soltleiksitijā, Jūtā, un tās apmeklēja 70 studenti. Semināra programmai paplašinoties, līdzīga programma tika izveidota augstākās mācību iestādes studentiem. To nosauca par Pēdējo dienu svēto reliģijas institūtu, un tā nodarbības tika uzsāktas 1926. gadā Maskavā, Aidaho štatā. 1950–to gadu sākumā Kalifornijā semināra nodarbības sāka noturēt agri no rītiem, mājmācības semināra programmu ieviesa 1960–ajos gados, un kopš tā laika reliģijas semināri un institūti ir bijuši pieejami arvien plašāk visā pasaulē.

Ģimenes mājvakars

Prezidents Džozefs F. Smits mācīja, ka Baznīcas programmām ir „jāpapildina tas, ko mēs mācām un apgūstam savās mājās. Pat viens bērns no simts nenovirzīsies no pareizā ceļa, ja mājas vide, piemērs un apmācība būs saskaņā ar Kristus evaņģēlija patiesību” („Worship in the Home”, Improvement Era, 1903. g. dec., 138. lpp.). 1909. gadā Granīta stabs Soltleiksitijā, Jūtā, uzsāka iknedēļas mājvakaru programmu, kas, saskaņā ar prezidenta Smita teikto, bija iedvesmota. 1915. gadā Augstākais prezidijs ieteica, lai visā Baznīcā mājvakari tiktu noturēti reizi mēnesī. Augstākais prezidijs apsolīja: „Ja svētie paklausīs šim padomam [noturēt mājvakarus], mēs apsolām lielas svētības. Palielināsies mīlestība mājās un paklausība vecākiem. Israēla jauniešu sirdīs veidosies ticība, un tie gūs spēku, lai cīnītos pret ļaunajām ietekmēm un kārdinājumiem, kas tos aplenc” (James R. Clark, apkop., Messages of the First Presidency of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 6 sēj. [1965–1975], 4:339). Piecus gadus vēlāk Baznīca izdeva materiālus, ko ģimenes varētu izmantot iknedēļas evaņģēlija apmācībā. 1970. gadā Baznīcas vadītāji nozīmēja pirmdienas vakarus, kad noturēt ģimenes mājvakarus, un paziņoja, ka tajā vakarā nedrīkst būt citu Baznīcas pasākumu.

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus katrā grupā sniegt vēstures kopsavilkumu par viņiem nozīmēto organizāciju vai programmu un paskaidrot savas atbildes uz jautājumiem, kurus viņi pārrunāja.

Paskaidrojiet, ka sākotnēji katra Baznīcas organizācija un programma darbojās neatkarīgi. Kad 1950–ajos gados Baznīca būtiski pieauga, Baznīcas vadītāji saskatīja nepieciešamību izvērtēt, vai Baznīcas organizācijas sekmē Baznīcas mērķu sasniegšanu. Viņi nolēma padarīt tās vienotas un koordinēt visas Baznīcas organizācijas un programmas — gan pārvaldot tās, gan izvēloties mācību materiālus. Šīs izmaiņas palīdzēja organizācijām un programmām labāk apmierināt augošās Baznīcas sarežģītās vajadzības un stiprināt ģimenes. Šajā koordinēšanas procesā visas Baznīcas organizācijas darbojas priesterības vadītāju vadībā, kuriem ir atslēgas prezidēt.

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Koordinēšana ir tā Baznīcas administrācijas sistēma, kuras ietvaros mēs pārskatām visas Baznīcas programmas, rodam kopsaucējus, izveidojam un priesterības vadībā to pārvaldām kā vienu programmu, iesaistot visus Baznīcas locekļus” (Let Every Man Learn His Duty [brošūra, 1976], 2. lpp.).

Uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Piedaloties Baznīcas organizācijās un programmās, mēs saņemam svētības, ko tās sniedz. Pēc tam uzrakstiet uz tāfeles tālāk dodos jautājumus un aiciniet studentus atbildēt uz tiem savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

Kā Baznīcas organizācijas un programmas ir svētījušas jūsu dzīvi? Kā programma „Pienākums pret Dievu” ir svētījusi jūsu dzīvi?

Kā jūs varētu vēl vairāk iesaistīties Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrībā? Svētdienas skolā? Ģimenes mājvakarā? Seminārā?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko viņi ir pierakstījuši. Arī jūs varētu dalīties savās domās par to, kā Baznīcas organizācijas ir svētījušas jūsu dzīvi un ir palīdzējušas jums un jūsu ģimenei pilnveidoties, virzoties uz mūžīgo dzīvi.

Komentāri un skaidrojumi

Semināra nozīmīgums

Prezidents Tomass S. Monsons raksturoja semināra nozīmīgumu:

„Papildus svētdienas sanāksmju un iknedēļas jauniešu pasākumu apmeklēšanai, ja vien jums rodas iespēja apmeklēt semināru (neatkarīgi no tā, vai tās ir rīta vai pēcskolas nodarbības), izmantojiet šo iespēju! Daudzi no jums jau apmeklē semināru. Līdzīgi kā visās citās jomās, tas, cik daudz no tā gūsiet, atkarīgs no jūsu pašu attieksmes un vēlmes mācīties. Esiet pazemīgi, ar vēlmi mācīties. Es esmu tik pateicīgs, ka man pusaudžu gados bija iespēja apmeklēt rīta semināra nodarbības — tam bija izšķiroša nozīme manā izaugsmē un manas liecības izaugsmē. Seminārs var izmainīt cilvēku dzīvi” (skat. „Tici, paklausi un pastāvi līdz galam”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 128. lpp.).