Mācības un Derību 77. nodaļa

Ievads

1832. gada februārī un martā Džozefs Smits turpināja savu iedvesmoto Jaunās Derības rediģēšanu. Uzsākot darbu pie Jāņa atklāsmes grāmatas, viņš vēlējās uzzināt vairāku pantu nozīmi. Viņš vaicāja Tam Kungam izskaidrot vairākus simbolus un notikumus, par kuriem runāja Jānis Atklājējs. Kā atbildi uz Džozefa Smita jautājumiem par Jāņa atklāsmes grāmatas 1.–11. nodaļu, Tas Kungs deva atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 77. nodaļā.

Piezīme: Lai gan šajā stundā tiek runāts par Jāņa atklāsmes grāmatas saturu, šī stunda nav par Jāņa atklāsmes grāmatu. Lielāko stundas daļu veltiet pārrunām par doktrīnām un principiem, kas ir aprakstīti Mācības un Derību 77. nodaļā, nevis Jāņa atklāsmes grāmatā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 77:1–15

Tas Kungs atbild uz Džozefa Smita jautājumiem par Jāņa atklāsmes grāmatu

Aiciniet studentus pie sevis apdomāt, ko pēdējo dienu laikā viņi ir iemācījušies savās personīgajās Svēto Rakstu studijās. Aiciniet dažus no viņiem dalīties, ko viņi ir apguvuši. Pēc tam aiciniet dažus pastāstīt par jautājumiem, kādi viņiem ir bijuši savu personīgo studiju laikā vai vēlāk. Tie varētu būt jautājumi par vārda vai frāzes nozīmi, vēsturiskajiem notikumiem, par ko viņi ir lasījuši, vai kāda konkrēta panta nozīmīgumu. (Jūs neuzdodat studentiem šos jautājumus ar nolūku uz tiem atbildēt, bet gan tāpēc, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir uzdodot jautājumus, kad mēs studējam.) Pēc tam, kad daži studenti būs dalījušies savās domās, uzdodiet šādu jautājumu:

Kas jums ir palīdzējis rast atbildes uz jūsu jautājumiem un labāk izprast Svētos Rakstus?

Lai palīdzētu studentiem izprast Mācības un Derību 77. nodaļas kontekstu, aiciniet studentus izlasīt nodaļas ievadu un meklēt, ko pravietis Džozefs Smits darīja, kad viņš saņēma šo atklāsmi. Kad studenti būs dalījušies savās atbildēs, jūs varētu norādīt, ka frāze „saistībā ar Svēto Rakstu tulkošanu” attiecas uz Tā Kunga sniegto pavēli Džozefam Smitam — veikt ķēniņa Jēkaba Bībeles iedvesmoto tulkojumu. Šo pārstrādāto izdevumu mūsdienās pazīst kā Džozefa Smita Bībeles tulkojumu. Paskaidrojiet, ka, strādājot pie Jāņa atklāsmes grāmatas tulkojuma, Džozefs Smits jautāja Tam Kungam par dažu pantu nozīmi. Viņa uzdotie jautājumi un Tā Kunga atklātās atbildes ir pierakstītas Mācības un Derību 77. nodaļā. Mudiniet studentus meklēt atziņas Mācības un Derību 77. nodaļā, kas viņiem var palīdzēt padziļināt savu izpratni par Svētajiem Rakstiem.

Aiciniet studentus atvērt Mācības un Derību 77. nodaļu un lūdziet viņiem paskaidrot, ar ko šīs nodaļas uzbūve atšķiras no citām nodaļām Mācībā un Derībās. Viņiem vajadzētu pamanīt burtus J un A, kas atrodas blakus katram pantam nodaļā. Paskaidrojiet, ka katram J seko Džozefa Smita jautājums un katram A seko Tā Kunga atbilde.

Pajautājiet studentiem, vai kāds no viņiem ir lasījis kādu daļu vai ir izlasījis visu Jāņa atklāsmes grāmatu.

Ar kādām grūtībām varētu saskarties, lasot Jāņa atklāsmes grāmatu? (Ja studenti to nepiemin, jūs varētu paskaidrot, ka Jāņa atklāsmes grāmatu var būt grūti izprast simbolisma dēļ, kas tajā ir ietverts.)

Lai sniegtu kādu piemēru, kurā ietverta simbolika Jāņa atklāsmes grāmatā, aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Jāņa atkl. 4:2–8. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot simbolus šajos pantos. Aiciniet audzēkņus nosaukt šos simbolus un palūdziet kādam tos pierakstīt uz tāfeles. (Iespējamās atbildes: varavīksnes loks ap krēslu, divdesmit četri krēsli, zelta vainagi, septiņas uguns lāpas, stikla jūra, četras dzīvas būtnes.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefa Smita jautājumu Mācības un Derību 77:1. Aiciniet kādu studentu uz tāfeles atzīmēt simbolu, ko Džozefs Smits lūdza To Kungu palīdzēt viņam saprast (stikla jūra). Pēc tam aiciniet kādu citu studentu izlasīt Tā Kunga skaidrojumu Mācības un Derību 77:1.

Kā šī atbilde palīdz mums labāk izprast Jāņa atkl. 4:6?

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katru pāri kopā izlasīt Mācības un Derību 77:2–5 un meklēt, ko vēl Džozefs Smits jautāja par simboliem Jāņa atkl. 4. nodaļā un ko Tas Kungs atbildēja uz šiem jautājumiem. Pēc pietiekami ilga laika, aiciniet dažus studentus dalīties, kā Tā Kunga atbildes uz Džozefa Smita jautājumiem viņiem palīdz izprast simbolu nozīmi Jāņa atkl. 4:2–8.

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi pielietotu to, ko apguva Mācības un Derību 77. nodaļā, sniedzot kopsavilkumu Jāņa atkl. 4:2–8 aprakstam. Aiciniet dažus studentus dalīties savā kopsavilkumā. Pēc tam uzdodiet šādu jautājumu:

Ko mēs varam mācīties no Mācības un Derību 77. nodaļas par pravieša lomu — palīdzēt mums saprast Svēto Rakstu nozīmi? (Lai gan studenti varētu sniegt citādu formulējumu, viņiem būtu jāataino šāda doktrīna: Tas Kungs atklāj pareizo Svēto Rakstu interpretāciju caur Saviem praviešiem. Jūs varētu ieteikt studentiem pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo mācību, uzdodiet šādu jautājumu:

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi apgūt to, ko pravieši ir mācījuši par Svēto Rakstu studēšanu?

Lai palīdzētu studentiem iegūt labāku izpratni par šo jautājumu, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Svētos Rakstus ir rakstījuši pravieši un praviešiem tie ir jāskaidro. Senatnes svētie vīrieši saņēma atklāsmi no Svētā Gara, ko viņi pierakstīja kā Svētos Rakstus; mūsdienās vīriešiem ir nepieciešams tas pats Svētais Gars, lai atklātu Svēto Rakstu nozīmi, savādāk būs daudz skaidrojumu un tā rezultātā veidosies daudzas baznīcas, kuru uzskati nesakritīs, — tieši šāda situācija ir mūsdienu reliģiskajā pasaulē” (Conference Report, 1964. g. okt., 38. lpp.).

Saskaņā ar eldera Makkonkija teikto, kāpēc mums ir nepieciešams pravietis, kurš izskaidro Svēto Rakstu pareizo nozīmi?
Kur mēs varam atrast praviešu mācības, kur būtu izskaidrota Svēto Rakstu nozīme? (Atbildēs varētu minēt, ka šādas mācības ir sastopamas vispārējās konferences uzrunās, Baznīcas žurnālos un citās Baznīcas publikācijās.)

Studentiem atbildot uz šo jautājumu, norādiet, ka Mācības un Derību 77. nodaļa apliecina, ka praviešu vārdi, kas ir pierakstīti Svētajos Rakstos, var palīdzēt izskaidrot citus Svētos Rakstus. Bieži vien pravieša teiktie vārdi, kas ir pierakstīti vienā Svēto Rakstu rakstvietā, paskaidro vai izskaidro, kas ir atklāts kādā citā rakstvietā. Paskaidrojiet, ka zemteksta piezīmes Svētajos Rakstos bieži sniedz atsauces uz šādām noderīgām rakstvietām.

Lai ilustrētu šo domu, aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Jāņa atkl. 5:1, meklējot, ko Jānis redzēja tās personas rokā, kas sēdēja uz goda krēsla. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. Ja studenti lieto ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma pēdējo dienu svēto izdevumu, aiciniet viņus atvērt norādīto rakstvietu zemteksta piezīmē b Jāņa atkl. 5:1 (M&D 77:6). Ja studentiem nav ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma PDS izdevums, aiciniet viņus atvērt Mācības un Derību 77:6, kad viņi būs aprakstījuši, ko ir atklājuši Jāņa atkl. 5:1.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 77:6–7. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kādus jautājumus Džozefs Smits uzdeva par Jāņa atkl. 5:1, kā arī to, ko atbildēja Tas Kungs. (Varētu būt lietderīgi paskaidrot, ka 7000 gadi ir attiecināmi uz laiku — kopš Ādama un Ievas Krišanas. Tā nav norāde par Zemes patieso vecumu, ieskaitot radīšanas periodus.)

Aiciniet studentus sniegt saviem vārdiem jautājumu un atbilžu kopsavilkumu. Pēc šīs aktivitātes norādiet, ka, izmantojot zemteksta piezīmes Svēto Rakstu studiju laikā, mēs varam atklāt, ko pravieši ir teikuši par tiem Rakstiem, ko mēs lasām.

Norādiet: lai gan tikai praviešiem ir pilnvaras skaidrot Svētos Rakstus visai pasaulei, katram no mums ir jācenšas izprast un personīgi pielietot Svēto Rakstu mācības, ko apgūstam individuāli.

Kā mēs varam pielīdzināt Džozefa Smita pieredzi, studējot un apdomājot Jāņa atklāsmes grāmatu, mūsu personīgajām Svēto Rakstu studijām? (Studenti varētu atklāt šādu principu: Ja mēs jautāsim Tam Kungam, Viņš var palīdzēt mums saprast Svētos Rakstus.)
Kāpēc ir svarīgi studēt, lai uzzinātu Svēto Rakstu pareizo nozīmi, un tad censties izzināt, kā pielietot tos savā dzīvē?

Palūdziet studentiem padomāt par kādu gadījumu, kad viņi ir lūguši Tā Kunga palīdzību, lai saprastu Svētos Rakstus un to, kā pielietot Svēto Rakstu mācības savā situācijā. Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.

Paskaidrojiet, ka tālāk Mācības un Derību 77. nodaļā ir vēl citi jautājumi, kurus Džozefs Smits uzdeva, par Jāņa atklāsmes grāmatu un Tā Kunga atbildes uz šiem jautājumiem. Lai apkopotu Mācības un Derību 77:8–15, pastāstiet studentiem, ka šī atklāsme ļāva Džozefam Smitam uzzināt par dažiem notikumiem, kas būs pirms Glābēja Otrās atnākšanas.

Informējiet studentus, ka, turpmāk studējot Jāņa atklāsmes grāmatu, Tā Kunga atbildes Mācības un Derību 77. nodaļā var viņiem palīdzēt saprast grāmatā iekļauto simbolu nozīmi.

Noslēdziet stundu, daloties savā liecībā par stundā pārrunātajām doktrīnām un principiem vai daloties pieredzē, kas jums ir bijusi, vēršoties pie Tā Kunga pēc palīdzības, lai izprastu Svētos Rakstus.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 77. nodaļa. Jāņa atklāsmes grāmata

Jānis, kurš bija zināms arī kā Jānis, mīļotais māceklis, un Jānis Atklājējs, saņēma atklāsmi, kad atradās ieslodzījumā Patmu salā, jo bija liecinājis par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju (skat. Jāņa atkl. 1:9–10). Šī atklāsme ir pierakstīta Jāņa atklāsmes grāmatā.

Tālāk dotais apraksts palīdz paskaidrot Jāņa atklāsmes grāmatu:

„Pazīstama arī kā Apokalipse, kas grieķu valodā nozīmē — atklāts vai atsegts. Vēstījums šajā atklāsmē ir tāds pats kā citviet Svētajos Rakstos: galu galā Dievs triumfēs uz šīs Zemes pār velnu; labais uzvarēs ļauno, svētie gūs uzvaru pār saviem vajātājiem un Dieva valstība uzvarēs cilvēku valstības un Sātanu. Par šo tēmu ir rakstījuši Amoss, Jesaja, Jeremija, Ecēhiēls, Daniēls, Pāvils, Pēteris un visi pārējie pravieši. Viņi runāja par uzvaras dienu, kas nāks, un ka beigas būs labākas (brīnišķīgākas) par sākumu. Uzvara tiks panākta caur Jēzu Kristu.

Šī ir Jāņa atklāsmes grāmatas tēma. Dažādi aspekti par zvēriem, kariem, eņģeļiem, cilvēkiem u.c. palīdz šo tēmu atklāt. Nedaudz studējot, tēmu ir iespējams uztvert arī tad, ja visi sīkie aspekti nav pilnībā atklāti. Iespējams, ka tieši tādēļ pravietis Džozefs Smits sacīja, ka Atklāsmes grāmata ir „viena no visvieglāk uztveramajām grāmatām, ko Dievs jebkad ir pavēlējis uzrakstīt” (History of the Church 5:342). Tomēr, jo vairāk visi šie sīkie aspekti tiek izprasti, jo vairāk tiks novērtēta šī tēma. Ja mēs nespējam šo tēmu uztvert pilnībā, mēs nespējam to pilnvērtīgi izprast, vienalga, cik daudz mēs saprotam” (Bible Dictionary, „Revelation of John”).

Mācības un Derību 77. nodaļa. Studēšana un mācīšana no Jāņa atklāsmes grāmatas

Džozefs Smits paziņoja, ka Jāņa atklāsmes grāmata ir „viena no visvieglāk uztveramajām grāmatām, ko Dievs jebkad ir pavēlējis uzrakstīt” (History of the Church, 5:342). Kad viņš nāca klajā ar šo paziņojumu, viņš runāja Baznīcas vispārējā konferencē. Dažus no saviem komentāriem viņš veltīja elderam Pelatijam Braunam, kuru apsūdzēja par nepatiesu mācību sludināšanu no Jāņa atklāsmes grāmatas. Viņš aicināja elderu Braunu un citus misionārus būt piesardzīgiem un nemācīt par specifiskiem simboliem un aspektiem, kas ir grāmatā, bet mācīt evaņģēlija pamatprincipus. Pravieša padoms ir būtisks arī mums mūsdienās, studējot un mācot no Svētajiem Rakstiem:

„Elderiem nav nepieciešams zināt, kāda ir dažādo būtņu, galvu, ragu un citu figūru nozīme, ko atklāsmēs piemin [Jānis atklājējs]. …

Sludiniet pamatprincipus un nerunājiet par noslēpumiem, vai arī jūs tiksiet „gāzti”. Nekad nejaucieties vīzijās par būtnēm un tēmām, kuras jūs nesaprotat. Elder Braun, dodoties uz Palmīru, nerunā par četrām būtnēm, bet sludini to, ko Tas Kungs tev ir licis sludināt — grēku nožēlošanu un kristīšanu grēku atlaišanai” (History of the Church, 5:340, 344).