Došanās projām no Navū

Ievads

Pēc tam, kad pravietis Džozefs Smits tika nogalināts, Divpadsmit apustuļu kvorums Brigama Janga, kvoruma prezidenta, pārraudzībā vadīja Baznīcu un turpināja Tā Kunga darbu. Viņi iedrošināja svētos pabeigt Navū templi. Nepārtraukto vajāšanu dēļ viņi deva padomu svētajiem — gatavoties doties uz rietumiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Svētie uzcītīgi strādā, lai saņemtu tempļa svētības

Aiciniet studentus padomāt, kad viņi paveica kaut ko grūtu tāpēc, ka zināja, ka rezultāts būs šo pūļu vērts. Jūs varētu dalīties personīgā pieredzē ar pārējiem. Pēc tam aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.

Paskaidrojiet, ka pēc pravieša Džozefa Smita nāves svētajiem bija grūts uzdevums — pabeigt Navū templi.

Kāpēc, jūsuprāt, svētajiem bija grūti izpildīt šo pavēli, kas bija dota caur Džozefu Smitu?

Parādiet mūsdienu Navū Ilinoisas tempļa attēlu (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 118; skat. arī vietnē LDS.org). Paskaidrojiet, ka svētie nesa lielus upurus, lai uzceltu Navū templi. Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk norādīto rindkopu. Aiciniet klasi saklausīt, kādus upurus nesa svētie, lai uzceltu pirmo templi Navū.

1844. gada oktobra vispārējā konferencē Brigams Jangs aicināja svētos ziedot desmito tiesu un citus ziedojumus tempļa celtniecībai. Atbildot uz šo aicinājumu, katra Palīdzības biedrības māsa ik nedēļu ziedoja vienu peniju tempļa materiāliem. Daudzi vīrieši ziedoja savu laiku, strādājot pie tempļa celtniecības vienu no katrām desmit dienām. Citi atdeva vairāk nekā vienu desmito daļu no saviem ienākumiem. Džozefs Toronto atdeva Brigamam Jangam 2500 dolārus vērtu zeltu un teica, ka vēlas atdot visu, kas viņam ir, Dieva valstības celšanai. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 302. lpp.; Mūsu mantojums [2006], 60. lpp.)

Kāpēc, tavuprāt, svētie bija gatavi upurēt tik daudz, lai uzceltu templi?

Kad studenti ir apsprieduši šo jautājumu, paskaidrojiet, ka vajāšanas Navū tempļa pabeigšanu padarīja daudz grūtāku. Daudzi Baznīcas ienaidnieki domāja, ka, tiklīdz Džozefs Smits tiks nogalināts, Baznīca vairs nepastāvēs. Tomēr, kad Baznīca turpināja augt un plaukt, Baznīcas ienaidnieki pielika vēl lielākas pūles, lai svētos padzītu no Ilinoisas.

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk norādīto rindkopu. Aiciniet klasi saklausīt, ko darīja Baznīcas ienaidnieki, lai Baznīcu iznīcinātu.

1844. gada septembrī Kolonels Levijs Viljams, viens no tiem, kurš bija iesaistīts Džozefa un Hairama Smitu nogalināšanā, noorganizēja lielu militāru pasākumu, lai piespiestu pēdējo dienu svētos doties prom no Ilinoisas. Tas tika izsludināts kā „lielā vilka medības Henkukas apgabalā” (David E. Miller and Della S. Miller, Nauvoo: The City of Joseph [1974. g.], 186. lpp.). To padzirdot, Ilinoisas gubernators Tomass Fords uz apgabalu sūtīja štata armijas ģenerāli Džonu Hardinu, lai saglabātu mieru. Pēc gada, 1845. gada septembrī, Kolonels Viljams, vadot 300 nemiernieku pūli, uzbruka pēdējo dienu apmešanās vietām attālajos apgabalos, nodedzinot daudzas neapsargātas mājas, saimniecības ēkas, dzirnavas un labības kūļus. Septembra vidū prezidents Brigams Jangs aicināja brīvprātīgos glābt šos svētos. Navū svētie sagatavoja 134 ratus, lai ģimenes no attālajiem apgabaliem atgādātu drošībā uz Navū. (Skat. History of the Church, 7:45–46; Church History in the Fulness of Times Student Manual, 301. lpp.; David E. Miller and Della S. Miller, Nauvoo: The City of Joseph, 185.–186. lpp.)

Kā šie uzbrukumi darbu pie tempļa celtniecības padarīja grūtāku?

Paskaidrojiet, ka daudzi Ilinoisas iedzīvotāji baidījās, ka pēdējo dienu svēto klātbūtne novedīs līdz pilsoņu karam. Viņi lūdza svētajiem pamest štatu. 1845. gada 24. septembrī Divpadsmit apustuļu kvorums publicēja vēstuli, kurā apsolīja, ka Baznīca štatu pametīs nākamajā pavasarī.

Kādēļ šis bija grūts lēmums?
Kā, jūsuprāt, lēmums — doties prom no Navū — varēja ietekmēt svēto centienus pabeigt templi?

Kad studenti ir apsprieduši šo jautājumu, paskaidrojiet: lai gan svētie zināja, ka viņiem būs jāpamet Ilinoisa, viņi turpināja tempļa celtniecības darbu.

Kāpēc, jūsuprāt, svētie turpināja tempļa celtniecības darbu, lai gan zināja, ka dosies projām?

Atgādiniet studentiem, ka tolaik tempļa paaugstināšanas priekšraksti vēl nebija pieejami lielākajai daļai Baznīcas locekļu. 1841. gada atklāsmē Tas Kungs svētajiem apsolīja: ja viņi uzcels Navū templi, viņi varēs saņemt šos priekšrakstus (skat. M&D 124:27–44).

Ko stāsti par svēto upuriem un grūtībām, lai uzceltu templi, mums māca? (Studenti varētu atpazīt vairākus principus, tostarp šādu: Tempļa priekšrakstu saņemšana ir visu mūsu taisnīgo pūļu un upuru vērta. Uzrakstiet šo un citus principus, ko studenti atklāj, uz tāfeles.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis prezidents Tomass S. Monsons. Aiciniet klasi saklausīt, kādus upurus nesa daži mūsdienu svētie, lai saņemtu tempļa priekšrakstus.

„Pirms daudziem gadiem es lasīju par vairāk kā simts Baznīcas locekļu lielu grupu, kas devās no Manausas, kas atrodas Amazones lietus mežu vidū, uz tolaik tuvāko templi, kas atradās Sanpaulu, Brazīlijā — gandrīz 2500 jūdžu (4000 km) attālumā no Manausas. Šie ticīgie svētie ceļoja ar laivu pa Amazones upi un tās pietekām četras dienas. Pēc tam, kad bija pabeigts ceļojums pa ūdeni, viņi iekāpa autobusos, lai vēl trīs dienas ceļotu pa bedrainiem ceļiem, ar ļoti maziem pārtikas krājumiem un bez iespējas ērti izgulēties. Pēc septiņām dienām un naktīm viņi ieradās Sanpaulu, kur tika veikti mūžīgie priekšraksti. Protams, mājupceļš bija tikpat sarežģīts. Tomēr viņi bija saņēmuši tempļa priekšrakstus un svētības, un, lai gan viņu maki bija tukši, viņi paši bija piepildīti ar tempļa garu un ar pateicību par saņemtajām svētībām” („Svētais templis — bāka pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 91. lpp.).

Kādus upurus svētie no Manausas nesa, lai saņemtu tempļa priekšrakstus?

Aiciniet trīs studentus iznākt klases priekšā un nolasīt tālāk dotos stāstus. Aiciniet klasi saklausīt Navū svēto taisnīgās pūles, lai viņi varētu saņemt tempļa priekšrakstus.

Tiklīdz kāda no tempļa telpām tika pabeigta, Baznīcas vadītāji to iesvētīja, lai priekšrakstu darbs varētu sākties pēc iespējas ātrāk. 1845. gada 30. novembrī priekšrakstu darbam tika iesvētīti tempļa bēniņi. Svētie sāka saņemt savus endaumentus 10. decembra vakarā. Endaumenta sesijas turpinājās līdz 11. decembra plkst. 3:00 naktī. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 303. lpp.)
Līdz 1845. gada beigām vairāk nekā 1000 Baznīcas locekļu bija saņēmuši tempļa priekšrakstus. 1846. gada janvārī prezidents Brigams Jangs pierakstīja: „Svēto izrādītā vēlēšanās — saņemt [tempļa] priekšrakstus — bija tik dedzīga un mūsu vēlēšanās viņiem kalpot — tik kvēla, ka es pilnībā nodevos Tā Kunga darbam templī nakti un dienu, izmantojot miegam dienā vidēji ne vairāk par četrām stundām un tikai vienu reizi nedēļā dodoties uz mājām” (skat. History of the Church, 7:567). Daudzi vīrieši un sievietes ziedojās, katru vakaru mazgājot drēbes, lai nākamajā rītā darbs varētu atsākties bez kavēšanās. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 303. lpp.)
1846. gada 3. februārī prezidents Jangs grasījās jau doties projām no tempļa, lai sagatavotos aizbraukšanai no Navū, taču, tiklīdz viņš bija izgājis tempļa ārpusē, redzēja lielu ļaužu pūli, kas gaidīja, lai varētu saņemt savu endaumentu. Juzdams žēlsirdību pret šiem svētajiem, viņš atgriezās templī, lai viņiem kalpotu. Viņš aizbrauca no Navū tikai pēc divām nedēļām. Saskaņā ar tempļa pierakstiem, pirms došanās uz rietumiem endaumentu saņēma 5615 svētie. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 303.–304. lpp.)

Kas jūs iedvesmo, domājot par svēto pūlēm saņemt tempļa priekšrakstus?

Lai palīdzētu studentiem sajust, cik svarīgi ir šie principi, kurus esat uzrakstījis uz tāfeles, un lai palīdzētu viņiem pielietot šos principus savā dzīvē, aiciniet viņus uz tālāk dotajiem jautājumiem atbildēt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. (Uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles.)

Kādas pūles un upuri mums jāpieliek, lai saņemtu tempļa priekšrakstus?

Kāpēc, jūsuprāt, tempļa priekšrakstu saņemšana ir grūta darba un upuru vērta?

Kas jums ir jāizdara, lai jūs varētu saņemt tempļa priekšrakstus? (Kas jums ir jāpārtrauc vai jāsāk darīt?)

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus brīvprātīgos dalīties savās atbildēs uz otro jautājumu.

Svētie dodas projām no Navū

Paskaidrojiet, ka tad, kad svētie bija saņēmuši tempļa priekšrakstus,1846. gada februārī viņi sāka doties projām no Navū. Dažu turpmāko mēnešu laikā viņi turpināja doties no Navū un dažādas grupas uz laiku apmetās Aiovas štatā. Līdz aprīļa beigām lielākā daļa svēto Navū bija atstājuši. Taču ne visi Baznīcas locekļi devās ceļā. Neliels cilvēku skaits uzkavējās Navū 1846. gada vasarā, jo viņi bija pārāk slimi, pārāk nabadzīgi vai pārāk vāji, lai mērotu šo ceļu. Daži izvēlējās palikt.

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto rindkopu, kurā ir pastāstīts, kas notika ar daudziem no tiem, kas nebija devušies ceļā.

1846. gada septembrī apmēram 800 cilvēki, bruņojušies ar sešiem lielgabaliem, gatavojās uzbrukt Navū. Atlikušie svētie un daži jaunie iedzīvotāji, kuri kopskaitā sasniedza apmēram 150 cīnīties spējīgus vīriešus, gatavojās pilsētu aizstāvēt. Pēc pāris dienu ilgām kaujām svētie bija spiesti padoties, un viņiem tika pavēlēts nekavējoties atstāt pilsētu. Pēc tam nemiernieku pūlis ieņēma pilsētu, izlaupīja mājas un nopostīja templi. Vairāki svētie, kuri pietiekami ātri nepaspēja aizbēgt, tika nogalināti vai iemesti Misisipi upē. Pēc tam, kad šie atlikušie svētie tika izdzīti no Navū, viņi izveidoja bēgļu nometnes gar upes rietumu krastu Aiovā. Viņiem nebija pietiekami daudz ēdiena, materiālu vai fiziskā spēka, lai sevi uzturētu. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 318. lpp.)

Paskaidrojiet, ka Baznīcas vadītāji nosūtīja glābšanas grupu, lai tā dotos atpakaļ pāri Aiovas apvidum un palīdzētu cietušajiem svētajiem.

Kā, jūsuprāt, jūs justos, ja jūs aicinātu atgriezties Navū?

Aiciniet kādu studentu nolasīt prezidenta Brigama Janga doto padomu vīriem, kuriem tika uzticēts izveidot glābšanas grupu:

„Ļaujiet derības ugunij, ko jūs sajutāt Tā Kunga namā, degt jūsu sirdīs kā neapslāpējamai liesmai, līdz jūs … būsiet atraduši katru vīrieti …, kurš var doties jums līdzi, un iedeguši viņa dvēselē to pašu uguni, līdz viņš ceļas … un nekavējoties dodas ceļā, lai atvestu šos daudzos nabaga ļaudis no Navū. …

… Šī ir diena, lai rīkotos” (Journal History of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 1846. g. 28. sept., 5.–6. lpp., Baznīcas Vēstures bibliotēka, Soltleiksitija).

Ko Brigama Janga sacītais mums māca par derībām, kuras mēs noslēdzam? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka nepietiek tikai ar to, ka mēs noslēdzam derības, — mums tās ir jātur. Uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Tas Kungs prasa, lai mēs dzīvojam saskaņā ar derībām, ko esam noslēguši.)

Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus:

Kādus upurus jūs esat nesuši, lai turētu derības?

Kādas svētības jūs esat pieredzējuši, dzīvodami saskaņā ar noslēgtajām derībām?

Sadaliet studentus pa pāriem, aicinot viņus izvēlēties vienu no jautājumiem un ar partneriem pārrunāt savas atbildes. Jūs varat lūgt dažiem studentiem dalīties savās atbildēs ar pārējiem audzēkņiem.

Noslēdziet stundu, aicinot studentus apdomāt, kas viņiem ir jādara, lai dzīvotu atbilstoši noslēgtajām derībām. Lieciniet par svētībām, kas gūstamas, ja mēs turam savas derības.