1847. gada janvārī Ziemas mītnē, Nebraskā, Brigams Jangs saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā. Šajā nodarbībā tiks pārrunātas rakstvietas no Mācības un Derību 136:19–42, kas ietver Tā Kunga padomu svētajiem par to, kā strādāt kopā un saņemt Viņa aizsardzību ceļā uz rietumiem.
Tas Kungs pamāca svētos, kā rīkoties ceļojuma laikā
Sāciet stundu, uzdodot šādus jautājumus:
Kādas jums ir bijušas iespējas sadarboties ar citiem cilvēkiem grupā? (Atbildēs varētu minēt ģimeni, priesterības kvorumu, Jauno sieviešu biedrības klasi, sporta komandu, skolas nodarbību un darba brigādi.)
Kas jums patika, strādājot grupā ar citiem cilvēkiem?
Paskaidrojiet, ka tad, kad 1846. gada sākumā svētie bija spiesti pamest Navū un uzsāka savu ceļojumu uz rietumiem, daudzi tam nebija sagatavojušies. Sākumā svētie sadalījās un cits no cita ceļoja vairāku jūdžu attālumā, tādēļ nespēja cits citam palīdzēt. Atklāsmē, kuru Brigams Jangs saņēma Ziemas mītnē, Nebraskā, aptuveni pēc gada, Tas Kungs teica, ka svētajiem ir jāorganizējas grupās, lai, turpinot ceļojumu, viņi varētu palīdzēt cits citam.
Aiciniet studentus klusībā pārskatīt Mācības un Derību 136:2, 8–10 un pastāstīt, kā, atbilstoši Tā Kunga norādījumiem, svētajiem bija jāpalīdz cits citam.
Norādiet: lai gan, strādājot grupās, mēs cits citam varam palīdzēt, tas var radīt arī grūtības.
Vadoties no jūsu pieredzes, kādas grūtības mēdz būt, strādājot grupās?
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katru pārniecību kopā izlasīt Mācības un Derību 136:19–27. Aiciniet viņus meklēt norādījumu, kuru Tas Kungs deva svētajiem, kad viņi kopā ceļoja un strādāja. Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet studentiem šādus jautājumus:
Kurš norādījums, jūsuprāt, varētu palīdzēt svētajiem, kopā ceļojot un strādājot? Kāpēc, jūsuprāt, šis norādījums ir būtisks?
Kā jūs varat pielietot šo norādījumu, sadarbojoties un strādājot kopā ar citiem cilvēkiem?
Kādas ir sekas, ja cilvēki neņem vērā šo padomu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 136:23–24. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi. Iespējams, jums vajadzēs paskaidrot, kāpēc Tas Kungs vadīja svētos „[pārstāt] piedzerties”, ja svētie jau bija saņēmuši Gudrības vārdu. Atgādiniet viņiem, ka svētie Gudrības vārdu sāka ievērot pakāpeniski. Kad tika dota atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā, pēdējo dienu svētajiem nebija aizliegts lietot visus alkoholiskos dzērienus, tā kā mums — mūsdienās.
Saskaņā ar 24. pantu, kā mūsu vārdiem būtu jāietekmē apkārtējie cilvēki? (Studentiem būtu jāatpazīst šāds patiess princips: Mūsu vārdiem ir jāiedvesmo citi cilvēki. Jūs varētu paskaidrot, ka iedvesmot nozīmē — kādu garīgi vai emocionāli pacilāt.)
Kāpēc, jūsuprāt, svētajiem bija svarīgi lietot iedvesmojošus vārdus, ceļojot kopā?
Kad jūs esat dzirdējuši, ka kāds izmanto vārdus, kas iedvesmoja kādu citu cilvēku?
Aiciniet studentus padomāt, ko viņi varētu sacīt, lai iedvesmotu apkārtējos cilvēkus.
Aiciniet divus studentus, lai katrs no viņiem nolasa vienu no tālāk dotajiem stāstiem par svēto pieredzi ceļojumā. Aiciniet klasi domāt par šo uzticīgo svēto raksturu, kāds viņiem bija.
Mērija Anna Vestone Mona rakstīja:
„Mums palūdza apglabāt divus cilvēkus no mūsu grupas, kuri šorīt nomira no holēras, — vīru, vārdā Brauns, un kādu bērnu. Nometnē ir vēl vairāki slimi cilvēki. Mēs visu dienu atrodamies tik tuvu Platas upei (Platte River), ka varam to saskatīt. Mēs gājām 24 kilometrus un apmetāmies Soltkrīkā (Salt Creek). Drīz vien mūsu grupā nomira vēl viens bērns. Viņi to apglabāja, kad iestājās krēsla, upes pietekas krastā. Vēl daudzi ir slimi. Mums ir skumji, ka pa ceļam mums nākas apglabāt mūsu draugus. Laiks ir ļoti karsts” (Mary Ann Weston Maughan journal, 3 sēj., 1850. g. 21. jūn., 2:1, Family History Library, Salt Lake City; pareizrakstība, pieturzīmju un lielo burtu lietojums ir modernizēts).
„Viena no tēva kā vadītāja visievērojamākajām īpašībām ir tā, kā viņš rūpējas par savu ļaužu laicīgo un sociālo labklājību, līdztekus rūpējoties par viņu garīgajām vajadzībām. Lielā pārgājiena laikā pāri līdzenumam, kuru visi mēroja kājām, izņemot tos, kuri bija visvārgākie, svētie vakarā, ja vien laiks bija pietiekami labs, tika sapulcināti apkārt ugunskuram, lai varētu izklaidēties. Tika dziedātas dziesmas, uz vijoles spēlēta mūzika, un vīrieši un sievietes aizmirsa nogurumu, kas bija pārņēmis pēc apmēram 24 kilometru mērošanas pāri klajam bezceļa laukam, un kopā metās dejās. Šādā veidā viņš visiem palīdzēja saglabāt pozitīvu noskaņojumu” (with Mabel Harmer, One Who Was Valiant [1940. g.], 162. lpp.).
Pamatojoties uz šiem stāstiem, kā jūs aprakstītu šos uzticīgos pionierus?
Pajautājiet studentiem, kāds padoms ir dots šajos pantos. Kad studenti būs dalījušies tajā, ko ir atraduši, uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesu principu: Ja mēs esam priecīgi, mums ir jāslavē Debesu Tēvs un jāpateicas Viņam. Ja mēs esam bēdīgi, mums ir jālūdz, lai mūsu dvēseles varētu būt līksmas.
Kā, jūsuprāt, šie principi svētajiem palīdzēja viņu ceļojumā?
Kā šie principi var mums palīdzēt mūsdienās?
Aiciniet studentus padomāt par brīžiem, kad Debesu Tēvs ir atbildējis uz viņu lūgšanām, palīdzot kļūt priecīgiem. Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.
Iedrošiniet studentus slavēt un pateikties Tam Kungam, kad viņi ir priecīgi, un lūgt pēc palīdzības, kad viņi ir bēdīgi.
Tas Kungs mierina svētos un pavēl uzcītīgi turēt visus Viņa baušļus
Atgādiniet studentiem, ka svētie bija izturējuši lielus pārbaudījumus un zināja, ka, turpinot ceļu, viņi atkal pieredzēs lielas grūtības.
Kas, jūsuprāt, palīdzēja svētajiem palikt uzticīgiem pat šajos grūtajos apstākļos?
Sadaliet studentus divās grupās. Aiciniet pirmo grupu izlasīt Mācības un Derību 136:30–33. Aiciniet otru grupu izlasīt Mācības un Derību 136:34–40. Aiciniet abas grupas meklēt principus, kas varēja iedrošināt svētos.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus no katras grupas pastāstīt par gūtajām atziņām. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Viņu atbildes varētu ietver šādus principus un doktrīnas:
Mums nevajag baidīties no mūsu ienaidniekiem, jo viņi ir Tā Kunga rokās.
Pārbaudījumi mūs var sagatavot saņemt to godību, ko Dievs mums ir sagatavojis.
Ja mēs pazemosimies un piesauksim Dievu, tad Gars mūs apgaismos.
Ja mēs uzticīgi turēsim visus vārdus, ko Tas Kungs mums ir devis, mēs kādu dienu skatīsim Viņa godību.
Tas Kungs mums atklāj Savu vārdu caur Saviem praviešiem.
Tas Kungs mūs var atbrīvot no mūsu ienaidniekiem.
Kā, jūsuprāt, šīs mācības un principi svētajiem palīdzēja palikt uzticīgiem?
Kā šie principi var mums palīdzēt palikt uzticīgiem, kad mēs piedzīvojam grūtības?
Aiciniet studentus ātri pārskatīt principus, kas ir uzrakstīti uz tāfeles. Aiciniet viņus apdomāt vēstījuma galveno domu, ko, viņuprāt, svētie iemācījās. Aiciniet studentus dalīties savās atbildēs. Studenti var saskatīt dažādus vēstījumus, bet palīdziet viņiem saprast, ka Tas Kungs svētajiem deva pārliecību, ka galu galā viss būs labi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 136:41–42. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kādu papildus mierinājumu un padomu deva Tas Kungs.
Kā Tā Kunga vēstījums 41. pantā svētajiem deva mierinājumu?
Ko mēs varam mācīties no Tā Kunga padoma, kas ir pierakstīts 42. pantā? (Kad studenti ir atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Ja mēs būsim uzcītīgi Tā Kunga baušļu turēšanā, tad Tā Kunga sodi nenāks pār mums, mūsu ticība būs stipra un ienaidnieki mūs neuzvarēs.)
Kā šis princips svētajiem varēja palīdzēt viņu ceļojumā? Kā tas var palīdzēt mums?
Paskaidrojiet, ka svētie paklausīja Tā Kunga pavēlēm. Pirmā pionieru grupa Ziemas mītni atstāja 1847. gada 5. aprīlī. Viņi ceļoja vairāk nekā 1000 jūdžu (1600 km) un 1847. gada jūlija beigās ieradās Soltleikas ielejā. 1847. gada 24. jūlijā prezidents Brigams Jangs aplūkoja ieleju un saņēma garīgu apstiprinājumu, ka svētie ir atraduši savas jaunās mājas. Tajā brīdī viņš brauca Vilforda Vudrafa ratos, jo viņam bija drudzis.
Aiciniet kādu studentu nolasīt prezidenta Vilforda Vudrafa stāstu par Brigamu Jangu, kad viņš aplūkoja Soltleikas ieleju:
Attēls
Prezidents Vilfords Vudrafs
„Kad mēs ieradāmies … un varējām redzēt visu ieleju, es pagriezos pret saviem ratiem, kas bija pavērsti pret rietumiem, un prezidents Jangs piecēlās no savas guļvietas un aplūkoja šo apgabalu. Skatoties uz ainu, kas bija mūsu acu priekšā, viņu uz vairākām minūtēm pārņēma vīzija. Viņš jau iepriekš bija vīzijā redzējis šo ieleju, bet šajā brīdī viņš redzēja Ciānas un Israēla nākotnes godību. … Kad vīzija bija beigusies, viņš teica: „Viss. Šī ir īstā vieta. Dodamies uz priekšu’” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004], 146. lpp.).
Kāpēc Brigamam Jangam un svētajiem bija svarīgi saņemt apstiprinājumu, ka Soltleikas ieleja ir īstā vieta, lai tajā apmestos?
Noslēdziet stundu, aicinot studentus censties turēt visus baušļus un ieklausīties Tā Kunga iedrošinājumos viņu dzīvē.
Daži no pionieru svētajiem lietoja vielas, ko Gudrības vārds aizliedz, piemēram, alkoholu un tabaku. Sākotnēji Tas Kungs Gudrības vārdu nedeva svētajiem kā pavēli (skat. M&D 89:2). Prezidents Džozefs F. Smits paskaidroja:
Attēls
Prezidents Džozefs F. Smits
„Ja [Gudrības vārds] tiktu dots kā bauslis, tad ikviens, kas bija atkarīgs no šo kaitīgo vielu lietošanas, tiktu nosodīts; Tas Kungs bija žēlīgs un deva viņiem iespēju pārvarēt šo atkarību, pirms Viņš pakļāva tos likumam” (Conference Report, 1913. g. okt., 14. lpp.).
Tādēļ mums vajadzētu būt piesardzīgiem un nenosodīt dažus no agrīnajiem Baznīcas vadītājiem un locekļiem, kas lietoja vielas, ko aizliedz Gudrības vārds. Visā Baznīcas agrīnās vēstures laikā vadītāji aicināja svētos pilnīgāk dzīvot atbilstoši Gudrības vārdam. 1851. gada rudens vispārējā konferencē prezidents Brigams Jangs ierosināja visiem svētajiem formāli noslēgt derību atturēties no tējas, kafijas, tabakas un viskija, un „visa pārējā, kas ir pieminēts Gudrības vārdā” (skat. „Minutes of the General Conference”, Millennial Star, 1852. g. 1. febr., 35. lpp.). 1919. gadā Augstākais prezidijs prezidenta Hibera Dž. Granta vadībā Gudrības vārda ievērošanu izvirzīja par prasību tempļa rekomendācijas saņemšanai (skat. James R. Clark, apkop., Messages of the First Presidency of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 6 sēj. [1965–1975], 5:163). Gudrības vārds aizvien ir svarīgs bauslis šodien, un tā ievērošana ir priekšnosacījums kristīšanai, tempļa apmeklējumam, kalpošanai misijā un citai cienījamai kalpošanai Baznīcā.
Mācības un Derību 136:33. „Mans Gars ir sūtīts pasaulē, … lai apgaismotu pazemīgos un nožēlas pilnos”
Kad prezidents Brigams Jangs bija Ziemas mītnē, Džozefs Smits viņam parādījās sapnī un sacīja:
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Pasaki cilvēkiem būt pazemīgiem un uzticīgiem un noteikti uzturēt sevī Tā Kunga Garu, un tas vadīs tos pareizā virzienā. Būt uzmanīgiem un nenoraidīt kluso un lēno balsi; tā jums mācīs, ko darīt un kurp iet; tā nesīs valstības augļus. Pasaki brāļiem turēt savas sirdis atvērtas pārliecībai, lai tad, kad Svētais Gars nāks pie viņiem, viņu sirdis būtu gatavas to pieņemt. Viņi varēs atšķirt Tā Kunga Garu no visiem citiem gariem: Tā čuksti sniegs viņu dvēselēm mieru un prieku; Tas atbrīvos viņu sirdis no ļaunprātības, naida, nesaskaņām un visa ļaunā, līdz viņu vienīgā vēlēšanas būs darīt labu, vairot taisnīgumu un celt Dieva valstību. Pasaki brāļiem: ja viņi sekos Tā Kunga garam, viņi rīkosies pareizi. Noteikti pasaki cilvēkiem uzturēt sevī Tā Kunga Garu; un, ja viņi to darīs, viņi atklās, ka ir kļuvuši par tādiem, kādi tie tika mūsu Tēva Debesīs radīti, pirms viņi nāca pasaulē. …
Pasaki cilvēkiem noteikti uzturēt sevī Tā Kunga Garu un tam sekot, un tas vadīs tos pareizā virzienā” (Manuscript History of Brigham Young, 1846–1847, apkop. Elden J. Watson [1971], 529.–530. lpp.).
Kādā citā reizē, pirms svētie atstāja Navū, pravietis Džozefs Smits vīzijā parādījās prezidentam Jangam un atklāja viņam, kur Soltleikas ielejā veidot kopienu. Šo ir pastāstījis prezidents Džordžs A. Smits no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Prezidents Džordžs A. Smits
„[Viņš redzēja] vīzijā Džozefu Smitu, kas viņam parādīja kalnu, ko mēs mūsdienās saucam par „Ensign Peak”, uzreiz uz ziemeļiem no Soltleiksitijas, un kalna galā bija karogs, un Džozefs Smits sacīja: „Celiet pilsētu kalna, uz kura ir karogs, pakājē — jums veiksies un jums būs miers”” („Historical Discourse”, Deseret News, 1869. g. 30. jūn., 248. lpp.).