Mācības un Derību 113.–114. nodaļa

Ievads

Pēc atgriešanās Misūri štata Fārvestā 1838. gada martā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību113. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs atbildēja uz jautājumiem par rakstvietām no Jesajas grāmatas. 1838. gada 11. aprīlī Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 114. nodaļā, kurā Tas Kungs pavēlēja Deividam V. Patenam, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklim, sagatavoties kalpot misijā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 113. nodaļa

Tas Kungs atbild uz jautājumiem par rakstvietām, kas meklējamas Jesajas grāmatā.

Sāciet stundu, uzdodot studentiem šādu jautājumu:

Vai jums ir grūti kādreiz saprast to, ko jūs lasāt Svētajos Rakstos?

Norādiet, ka dažas Svēto Rakstu atklāsmes ietver simbolus, kurus ir grūti saprast. Paskaidrojiet, ka Misūri štata Fārvestā daži brāļi lūdza Džozefam Smitam precizēt Jesajas grāmatas 11. un 52. nodaļas rakstvietas. Tā Kunga atbildes uz šiem jautājumiem ir pierakstītas Mācības un Derību 113. nodaļā. Jūs varētu izskaidrot, ka tad, kad Moronijs pirmo reizi parādījās Džozefam Smitam, viņš citēja atklāsmi Jesajas 11. nodaļā. Moronijs teica Džozefam, ka šī atklāsme pavisam drīz tiks piepildīta (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:40).

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jesajas 11:1. Mudiniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot četrus objektus, kas tiek pieminēti šajā pantā.

Kādus objektus jūs atradāt? (Studentiem būtu jāpiemin zars, celms, atvase un saknes. Norādiet, ka Mācības un Derību 113. nodaļa satur paskaidrojumu par to, ko nozīmē zars, celms un saknes atvase.)

Paskaidrojiet, ka vārds celms Jesajas 11:1 tiek tulkots no ebreju valodas vārda, kas nozīmē koka stumbrs vai celms — vai nu koka, kas ir nocirsts vai kas ticis iestādīts. Palūdziet kādam studentam uzzīmēt uz tāfeles celmu un uzrakstīt Celms blakus attēlam. Tad aiciniet viņu piezīmēt saknes un uz tām uzrakstīt Saknes.

Kā pieminēts Jesajas 11:1, kas izaug no celma? (Zars — citiem vārdiem, jauns dzinums.)

Palūdziet studentu uzzīmēt jaunu dzinumu, kas izaug no celma, un nosaukt to par Zaru.

Paskaidrojiet, ka šie objekti ir simboli. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācību un Derību 133:1–6, meklējot šo simbolu nozīmi.

Ko 1–2. pantā simbolizē Isaja celms?

Uzaiciniet kādu studentu uzrakstīt Jēzus Kristus uz tāfeles, blakus vārdam Celms.

Paskaidrojiet, ka elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās ar vienu sakņu un zara interpretāciju — tie abi attiecas uz Džozefu Smitu. Lūdziet kādam no audzēkņiem nolasīt šo izteikumu:

„Vai mēs kļūdīsimies, ja teiksim, ka šeit minētais pravietis ir Džozefs Smits, kurš saņēma priesterību un valstības atslēgas un kurš pacēla karogu tautām Tā Kunga tautas sapulcināšanai mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā? Un vai viņš arī nav „kalps Kristus rokās, kurš daļēji ir Isajas pēctecis, tāpat kā Efraima, jeb no Jāzepa nama, kuram ir dots liels spēks”? (M&D 113:4–6.) Tie, kuru ausis ir saskaņotas ar Bezgalīgā čukstiem, sapratīs šo lietu nozīmi” (The Millennial Messiah: The Second Coming of the Son of Man [1982. g.], 339.–340. lpp.)

Aiciniet kādu studentu uzrakstīt vārdu Džozefs uz tāfeles, blakus vārdiem Celms un Zars.

Kādas ir dažas lietas, kuras Džozefs Smits ir darījis kā „kalps Kristus rokās”? (M&D 113:4.)
Saskaņā ar Mācības un Derības 113:6, kāds nolūks ir dots valstības atslēgām, kas tika piešķirtas Džozefam Smitam? (Kamēr studenti apspriež šo jautājumu, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu principu: Džozefs Smits saņēma valstības atslēgas Israēla sapulcināšanai pēdējās dienās. Jūs varētu arī aicināt studentus izlasīt Mācības un Derību 110:11.)

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Tas Kungs atklāja atbildes uz jautājumiem par Jesajas 11. nod., Ēlija Higbī uzdeva jautājumus par Jesajas 52. nodaļu. Aiciniet pusi no klases patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 113:7–8. Aiciniet otru pusi patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 113:9–10. Aiciniet abas grupas sameklēt, ko Tas Kungs vēlas attiecībā uz Ciānas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar 7.–8. pantu, ko mums būtu nepieciešams „apjozt”? Saskaņā ar 8. pantu, kas ir Ciānas spēks? (Studentiem vajadzētu pieminēt šādu patiesu principu: Priesterības pilnvaras ir Ciānas spēks.)

Paskaidrojiet, ka 9. pants sevī iekļauj jautājumu par Ciānu, kura „atraisa savas kakla važas”. Šajā pantā vārds važas attiecas uz materiālu, kas tiek izmantots, lai turētu kādu gūstā.

Saskaņā ar 10. pantu, ko nozīmē frāze — „savas kakla važas”?
Kā priesterības pilnvaras palīdz mums visiem „apjozt [mūsu] spēku”?
Ko mēs varam darīt, lai atbrīvotu sevi no „važām”? Kā mēs varam palīdzēt citiem paveikt šīs lietas?

Mācības un Derību 114. nodaļa

Tas Kungs pavēl Deividam V. Patenam sagatavoties kalpot misijā.

Paskaidrojiet, ka viens cilvēks, kuru Tas Kungs izvēlējās, lai palīdzētu Ciānai „apjozt viņas spēku”, bija vīrs — vārdā Deivids V. Patens. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo aprakstu:

Deivids V. Patens pievienojās Baznīcai 1832. gada 15. jūnijā. 1835. gadā viņš tika ordinēts par apustuli. Viņš bezbailīgi aizstāvēja savu ticību un pravieti Džozefu Smitu. Aizstāvot svētos no Misūri laupītājiem, Deividu Patenu iesauca par „Bezbailīgo kapteini”. (Skat. Lycurgus A. Wilson, Life of David W. Patten, the First Apostolic Martyr [1900], 5., 32., 52., 62. lpp.)

Paskaidrojiet, ka elders Patens lūdza Džozefam Smitam meklēt atklāsmi viņa vārdā. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 114:1. Palūdziet klasei meklēt, ko Dievs vēlējās, lai elders Patens darītu.

Ko Tas Kungs vēlējās, lai elders Patens darītu?
Saskaņā ar 1. pantu, cik daudz cilvēku tika Tā Kunga aicināti, lai pildītu Viņa misiju? (Divpadsmit apustuļu kvorums. Šis pants atsaucās uz Divpadsmit apustuļu kvorumu un to gaidāmo misiju Anglijā.)
Kad elderam Deividam Patenam bija paredzēts doties savā misijā? Pievērsiet uzmanību nodaļas ievadam un ievērojiet datumu, kad šī atklāsme tika dota. Cik ilgs laiks Deividam tika dots, pirms viņam bija jādodas prom? (Aptuveni viens gads.)

Pastāstiet studentiem, ka sešus mēnešus pēc tam, kad Deividam Patenam tika dota šī atklāsme, notika traģēdija. Aiciniet kādu audzēkni skaļi nolasīt šo atgadījumu par cīņu pie Krukedriveras upes.

1838. gada rudenī atkal palielinājās nemieri un vajāšanas, kas tika vērstas pret svētajiem Misūri štatā. 24. oktobrī kāds naidīgi noskaņots pūlis nolaupīja trīs svētos un plānoja tos naktī nogalināt. To padzirdējis, vietējais tiesnesis, vārdā Ēlija Higbī, kurš bija Baznīcas loceklis, pavēlēja zemessardzes pulkvežleitnantam Džordžam M. Hinklam, kurš arī bija Baznīcas loceklis, organizēt vīru grupu, lai izklīdinātu pūli un atbrīvotu ieslodzītos. Septiņdesmit pieci vīri sapulcējās pusnaktī un par savu kapteini izvirzīja Deividu V. Patenu. Elders Patens cerēja pārsteigt pūli un izglābt ieslodzītos bez asinsizliešanas, taču, tikko kā vīri bija pietuvojušies Krukedriveras upei, kāds paslēpies pūļa dalībnieks izdarīja šāvienu. Svēto pulka dalībnieks Patriks Obanions krita. Kapteinis Patens, kurš bija aizvedis 15 vīru grupu projām no pārējā pulka, dzirdēja šāvienu un steidzās uzbrukumā šāviena virzienā. Izcēlās ātra cīņa, kurā vairāki vīri tika ievainoti. Gideons Kārters nomira uzreiz, un Patriks Obanions nomira vēlāk tajā pašā naktī. Arī elders Patens bija ievainoto rindās.

Elders Patens nomira dažas stundas pēc cīņas. Viņa uzticēšanās atjaunotajam evaņģēlijam bija tik liela, ka reiz viņš bija atklājis pravietim Džozefam Smitam vēlmi mirt mocekļa nāvē. Pravietis, dziļi aizkustināts, pauda ārkārtīgas bēdas, sakot Deividam: „Kad cilvēks, kuram ir tik liela ticība kā tev, kaut ko lūdz Tam Kungam, viņš to parasti arī saņem” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 200. lpp., citāts no Joseph Smith, Life of David W. Patten, 53. lpp.). Neilgi pirms eldera Patena bērēm Fārvestā, Džozefs Smits norādīja uz eldera Patena ķermeni un teica: „Tur guļ vīrs, kurš paveica tieši to, ko viņš bija solījis, — atdeva savu dzīvību par saviem draugiem” (skat. History of the Church, 3:175).

Norādiet, ka, pirms elders Patens nomira, viņš uzticīgi gatavojās kalpot misijā. Palūdziet studentiem sadalīties pāros un pārrunāt šādus jautājumus:

Kā, jūsuprāt, Tā Kunga pavēle sagatavoties misijai ietekmēja elderu Patenu? Kā šī pavēle varēja būt par svētību elderam Patenam, pat neskatoties uz to, ka viņš nekalpoja misijā, kurā viņam vajadzēja doties?
Kādus principus mēs varam mācīties no tā? (Studenti varētu dalīties ar vairākiem atšķirīgiem ieskatiem un patiesiem principiem, tostarp: Ja mēs ņemsim vērā Tā Kunga norādījumus, mēs tiksim sagatavoti visam, ko Viņš ir iecerējis attiecībā uz mums.)
Kad jūs esat sekojuši Tā Kunga padomam un sapratuši, ka Viņš ir sagatavojis jūs kaut kam tādam, ko jūs negaidījāt?

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 114:2. Palūdziet pārējiem studentiem sameklēt Tā Kunga paredzējumu tam, ja cilvēki nepildīs savus aicinājumus. (Jūs varētu paskaidrot, ka šajā pantā termins bīskapa amats attiecas uz cilvēkam doto pienākumu, nevis uz bīskapu vai viņa padomniekiem. Skat. Psalmi 109:8; Apustuļu darbi 1:20.)

Ko mēs varam mācīties no 2. panta par to, kas notiks, ja mēs nebūsim uzticīgi savos aicinājumos? (Kāds cits tiks aicināts pildīt mūsu pienākumus.)

Paskaidrojiet, ka tad, kad elders Deivids V. Patens gulēja uz nāves gultas, viņš runāja ar dažiem svētajiem, tajā skaitā ar Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, kuri nebija uzticīgi. Viņš izsaucās: „Ak, kaut viņi būtu manā vietā! Jo es ticību esmu turējis, skrējienu esmu pabeidzis, man atliek tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, man dos.” Savai sievai viņš teica: „Dari, ko darīdama, bet nenoliedz ticību” (citējis Heber C. Kimball, skat. Life of David W. Patten, 69. lpp.).

Lai palīdzētu studentiem sajust, cik svarīgi ir tagad izvēlēties būt uzticīgiem, aiciniet viņus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās to, ko viņi darīs, lai sekotu Tā Kunga padomam un izpildītu to, ko Viņš sagaida no tiem.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 113:1–6. Simbolu interpretācijas Svētajos Rakstos

Simboliem Svētajos Rakstos var būt vairākas nozīmes. Piemēram, Jesajas grāmatas 11:1, 10 iedvesmotā interpretācija, kura atrodama Mācības un Derību 113:1–6, ilustrē šī pravietojuma piepildīšanos pēdējās dienās (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:40). Tomēr Jesajas 11:1, 10 var arī tikt pareizi interpretēts šādi: Isajas celms un sakne var attēlot Dāvida cilti, un zars un atzars var tikt attiecināts uz Jēzu Kristu.

Mācības un Derību 114:2. „Tur ir tādi starp jums, kas noliedz Manu vārdu”

Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 114. nodaļā,, Tas Kungs runāja par pēdējo dienu svētajiem, kas noliegs Viņa vārdu. Viens no tiem bija Olivers Kauderijs, kurš atkrita un 1838. gadā Misūri štata Fārvestā tika izslēgts no Baznīcas. Tā iemesla dēļ, ka Olivers Kauderijs bija apustulis, viņa atkrišana nozīmēja to, ka viņš pameta savu augsto un svēto aicinājumu un vairs nekalpoja kā īpašais Kristus vārda liecinieks. Prezidents Vilfords Vudrafs vēlāk izmantoja Oliveru Kauderiju kā piemēru cilvēkam, kurš bija atkritis no nelokāmības ticībā:

„Ja Baznīcas prezidents vai kāds no viņa padomniekiem, vai apustuļiem, vai jebkurš cits vīrs savā sirdī jūt, ka Dievs nevar iztikt bez viņa un ka tas ir īpaši svarīgs, lai turpinātu Dieva darbu, viņš stāv uz slidena ceļa. Es dzirdēju Džozefu Smitu sakām, ka Olivers Kauderijs, kurš bija otrais apustulis šajā Baznīcā, teicis viņam: „Ja es pametīšu šo Baznīcu, tā kritīs.”

Džozefs teica: „Pamēģini, Oliver.” Olivers pamēģināja. Viņš krita, bet Dieva valstība nekrita. Savā mūžā es esmu iepazinis arī citus apustuļus, kas domāja, ka Tas Kungs nevarētu iztikt bez viņiem, bet Tas Kungs paveica Savu darbu arī bez tiem.

Es esmu redzējis Oliveru Kauderiju brīdī, kad likās, ka zeme dreb zem viņa kājām. Es nekad nebiju dzirdējis nevienu, kurš sniegtu spēcīgāku liecību, kā to darīja viņš, būdams Svētā Gara iedvesmots. Taču tajā brīdī, kad viņš pameta Dieva valstību, viņa spēks saruka. … Viņam tika atņemts viņa spēks, tāpat kā Samsonam Delīlas klēpī. Viņš zaudēja spēku un liecību, kuru viņš bija baudījis, un viņš nekad to neatguva savā pilnībā, esot miesā, lai gan viņš nomira, būdams Baznīcas [loceklis]” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004], 104.–105. lpp.).