20. stunda
Mācības un Derību 14.–16. nodaļa
Ievads
1829. gada maija beigās, kad Džozefs Smits un Olivers Kauderijs tulkoja Mormona Grāmatu, viņiem draudēja naidīgi noskaņoti cilvēki. Deivids Vitmers palīdzēja viņiem pārcelties no Harmonijas, Pensilvānijas štatā, uz Vitmeru māju Faijetā, Ņujorkas štatā, lai viņi varētu izbēgt no vajāšanām un varētu mācīt atjaunoto evaņģēliju Vitmeriem un viņu kaimiņiem. Vitmeru ģimenei bija liela interese par Atjaunošanas notikumiem. Džozefs Smits raksturoja Deividu Vitmeru, Džonu Vitmeru un Pīteru Vitmeru, jaunāko, kā „aizrautīgus draugus un palīgus darbā; un … ar dedzīgu vēlmi zināt savus personīgos pienākumus” (History of the Church, 1:48–49). Pravietis lūdza Dievu un saņēma atklāsmes Deividam Vitmeram un viņa brāļiem — Džonam un Pīteram. Šie brāļi uzzināja, kā viņi var virzīt uz priekšu Tā Kunga darbu.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Mācības un Derību 14. nodaļa
Tas Kungs aicina Deividu Vitmeru palīdzēt pēdējo dienu darbā
Lai palīdzētu studentiem izprast vēsturisko kontekstu atklāsmēm, ko viņi šodien studēs, sniedziet informācijas kopsavilkumu, kas dots šīs stundas ievadā. Turklāt jūs varētu palūgt kādam studentam nolasīt tālāk sniegto stāstu. Pirms students lasa, paskaidrojiet, ka Deividam Vitmeram vajadzēja iesēt kviešus ģimenes saimniecībā un izkaisīt ģipsi, kas tika izmantots par mēslojumu. Viņš sajuta iedvesmu, ka pēc šo darbu pabeigšanas viņam vajadzētu palīdzēt Džozefam un Oliveram. Aiciniet klases audzēkņus šajā stāstā saklausīt brīnumus, kas ļāva Deividam Vitmeram palīdzēt Oliveram Kauderijam un Džozefam Smitam izbēgt no saviem vajātājiem:
„Deivids devās uz tīrumu un saprata, ka viņu sagaida smags darbs divu dienu garumā. … Tad viņš iejūdza zirgus ecēšās un tā vietā, lai sadalītu lauku, kā ierasts starp lauksaimniekiem, sadalot to mazākos lauciņos, brauca tam visapkārt, turpinot tā līdz pusdienlaikam, kad, apstājoties, lai ieturētu pusdienas, un paveroties apkārt, viņš, sev par pārsteigumu, atklāja, ka pilnībā uzecējis pusi kviešu lauka. Pēc pusdienām viņš turpināja kā iepriekš, un līdz vakaram viņš bija pabeidzis visu divu dienu darbu.
Viņa tēvs, tovakar apstaigājot laukus, ieraudzīja paveikto un izsaucās: „Te darbojies kāds augstāks spēks, un, manuprāt, tiklīdz tu būsi izkaisījis ģipsi, tev vajadzētu doties uz Pensilvāniju.”
Nākamajā rītā Deivids paņēma koka toveri un devās, lai kaisītu ģipsi, ko viņš divas dienas iepriekš bija atstājis pie savas māsas mājas izbērtu kaudzēs, taču ierodoties viņš atklāja, ka tā vairs nav! Tad viņš skrēja pie savas māsas un vaicāja viņai, vai viņa zina, kas ar to noticis. Būdama pārsteigta, viņa teica: „Kādēļ tu man jautā? Vai tad vakar tas viss netika izkaisīts?”
„Es par to neko nezinu,” atbildēja Deivids.
„Es esmu pārsteigta par to,” atbildēja viņa māsa, „jo priekšpusdienā pie manis atnāca bērni un lūdzās, lai es dodos un skatos, kā vīri tīrumā kaisa ģipsi, sakot, ka viņi nekad savā dzīvē nav redzējuši, ka kāds tik ātri kaisītu ģipsi. Tādēļ es aizgāju un tīrumā ieraudzīju trīs vīrus, kas strādāja, kā bērni bija teikuši, taču, domājot, ka tu esi nolīdzis kādus strādniekus, ņemot vērā tavu steigu, es tūliņ pat devos atpakaļ uz māju un par to vairs nedomāju.”
Deivids diezgan daudz iztaujāja savus radiniekus un kaimiņus par šo gadījumu, taču tā arī neuzzināja, kas to bija izdarījis” (Lucy Mack Smith, History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 148–149).
-
Kā jūs domājat, kā šīs pieredzes varēja ietekmēt Deividu Vitmeru?
Sniedziet Mācības un Derību 14:1–5 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs paziņoja par Sava darba uzsākšanu un apsolīja svētības tiem, kas tajā piedalās. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 14:6–7. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noteikt Tā Kunga norādījumus Deividam un to, kādu svētību Deivids saņems, ja paklausīs Tā Kunga norādījumiem.
-
Ko tas Kungs apsolīja Deividam Vitmeram? Kas Deividam bija jādara, lai šis apsolījums piepildītos?
Lūdziet studentus saviem vārdiem pārfrazēt principu, kas ietverts Mācības un Derību 14:7. Kad studenti sniedz savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs turam Dieva baušļus un pastāvam līdz galam, mēs saņemsim mūžīgo dzīvi.
-
Ko tas nozīmē — saņemt mūžīgo dzīvi? (Saņemt mūžīgo dzīvi nozīmē — mūžīgi dzīvot Dieva klātbūtnē kopā ar savām ģimenēm. Mūžīgā dzīve ir tāda dzīve, kādu dzīvo Dievs.)
-
Kā mūžīgās dzīves apsolījums var mūs motivēt turēt Dieva baušļus un pastāvēt līdz galam?
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 14:8. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādas vēl svētības varētu saņemt Deivids Vitmers, esot paklausīgs? Pēc tam, kad studenti ir pastāstījuši, ko ir atraduši, paskaidrojiet, ka neilgi pēc tam, kad Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi Deividam, viņš kļuva par vienu no Mormona Grāmatas Trīs lieciniekiem. Viņš redzēja eņģeli Moroniju un zelta plāksnes, un viņš dzirdēja Dieva balsi liecinām par pieraksta patiesumu.
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs deva Deividam Vitmeram vēl vienu apsolījumu, ja viņš būs uzticīgs. Lai sagatavotu studentus noteikt principu Tā Kunga teiktajā Deividam, uzrakstiet uz tāfeles: Ja mēs , tad Tas Kungs .
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 14:9–11. Palūdziet viņiem noteikt principu, kas iederas uz tāfeles uzrakstītajā paraugā. Palūdziet dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.Studenti varētu ieteikt dažādus principus, taču pārliecinieties, ka ir skaidrs: Ja mēs uzticīgi palīdzam Tam Kungam Viņa darbā, Tas Kungs mūs svētīs gan garīgi, gan laicīgi.
-
Kādos veidos Tas Kungs ir aicinājis jūs palīdzēt Viņa darbā? Kādas svētības ir nākušas jūsu dzīvē, kad esat palīdzējuši Tā Kunga darbā?
Mācības un Derību 15.–16. nodaļa
Jēzus Kristus māca Džonam Vitmeram un Pīteram Vitmeram, jaunākajam, to, kas ir visvērtīgākais viņiem.
Aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā. Palūdziet, lai viens no viņiem skaļi nolasa Mācības un Derību 15:1 un lai otrs students izlasa Mācības un Derību 16:1. Palūdziet, lai šie studenti tādā pašā veidā nolasa šo nodaļu 2.–6. pantu.
Aiciniet studentus noteikt, kas bija kopīgs Džona Vitmera un Pītera Vitmera, jaunākā, vēlmei Mācības un Derību 15:3–4 un Mācības un Derību 16:3–4.
-
Ko vēlējās gan Džons Vitmers, gan Pīters Vitmers, jaunākais? (Zināt to, kas būtu visvērtīgākais, ko viņi varētu darīt.)
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 15:6 un 16:6. Palūdziet viņiem noteikt atbildi, ko Tas Kungs deva šiem vīriem.
-
Kā Tas Kungs atbildēja uz viņu jautājumu? Kādu principu mēs varam mācīties no Tā Kunga atbildes? (Kaut gan studenti varētu izteikties dažādi, pārliecinieties, ka viņi saprot: Mūsu centieni vest citus cilvēkus pie Jēzus Kristus ir ļoti vērtīgi mums.)
-
Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu citiem cilvēkiem nākt pie Kristus?
-
Kādēļ šie centieni ir ļoti vērtīgi mums?
Aiciniet studentus pārskatīt Mācības un Derību 15. un 16. nodaļu, meklējot, ar ko šīs abas atklāsmes atšķiras viena no otras. (Vienīgā atšķirība ir tāda, ka viena tika dota Džonam, bet otra — Pīteram.)
Paskaidrojiet, ka reizēm Tas Kungs atklāj tādu pašu vēstījumu dažādiem cilvēkiem, jo tiem varētu būt līdzīgas vajadzības, apstākļi vai vēlmes. Tomēr mēs varam būt droši, ka Viņš pazīst katru no mums personīgi. Šajā piemērā Viņš nosauca Džonu Vitmeru un Pīteru Vitmeru, jaunāko, vārdā un atklāja Savu gribu katram no viņiem atsevišķi.
-
Kā priesterības svētība vai misijas aicinājums parāda, ka Dievs pazīst katru no mums personīgi, pat ja svētībā vai misijas aicinājumā tiek izmantoti līdzīgi vārdi un frāzes kā citiem?
Lai sniegtu vēl kādu piemēru par to, ka Dievs pazīst mūs personīgi, aiciniet kādu studentu izlasīt tālāk doto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, stāstu:
„Pirms kāda laika es runāju ar priesterības vadītāju, kurš juta pamudinājumu iegaumēt visu sava staba 13 līdz 21 gadu veco jauniešu vārdus. Viņš apkopoja jauniešu momentuzņēmumus un uztaisīja kartītes, kuras pārskatīja, ceļojot biznesa darīšanās un arī citkārt. Šis priesterības nesējs diezgan ātri iegaumēja visu jauniešu vārdus.
Kādu nakti šis priesterības vadītājs redzēja sapni par vienu no jaunajiem vīriešiem, kuru pazina vienīgi pēc bildes. Sapnī viņš redzēja šo jauno vīrieti, ģērbtu baltā kreklā un valkājot misionāra plāksnīti. Jaunais vīrietis sēdēja līdzās savam pāriniekam, mācot kādu ģimeni. Jaunajam vīrietim rokās bija Mormona Grāmata, un izskatījās, ka viņš liecina par to, ka šī grāmata ir patiesa. Tad priesterības vadītājs pamodās no sava sapņa.
Nākamajā priesterības sanāksmē vadītājs uzrunāja sapnī redzēto jaunieti, aicinot uz dažu minūšu sarunu. Pēc nelielas iepazīšanās vadītājs uzrunāja jaunieti vārdā, sakot: „Es neesmu sapņotājs. Nekad neesmu redzējis sapnī nevienu šī staba locekli, izņemot tevi. Es tev pastāstīšu par savu sapni, un pēc tam es vēlētos, lai tu man palīdzētu izprast tā nozīmi.”
Priesterības vadītājs atstāstīja savu sapni un pajautāja jaunietim, ko tas varētu nozīmēt. Emociju pārņemtais jaunietis vienkārši atbildēja: „Tas nozīmē, ka Dievs zina, kas es esmu.” Pēc tam starp jaunieti un priesterības vadītāju norisinājās būtiska saruna un viņi vienojās turpmāko mēnešu laiku ik pa laikam satikties, lai apspriestos” („The Tender Mercies of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 100).
-
Kādēļ būtu svarīgi zināt, ka Dievs mūs pazīst personīgi?
Aiciniet dažus studentus dalīties liecībā par to, ka Dievs viņus pazīst personīgi. (Iespējams, jums jāpaskaidro, ka studentu piemēri var būt ikdienišķi. Atgādiniet studentiem, ka viņi var nedalīties pārāk personiskās pieredzēs.)
-
Kā zināšanas par to, ka Dievs pazīst jūs personīgi, ietekmē lēmumus, ko jūs ik dienu pieņemat? Kā šīs zināšanas ir ietekmējušas jūsu lēmumus?
Jūs varētu noslēgt šo stundu, liecinot par tiem patiesajiem principiem, kurus jūs pārrunājāt, un aicinot studentus rīkoties atbilstoši šiem principiem.