157. stunda: Oficiālā deklarācija — 2

157. stunda

Oficiālā deklarācija — 2

Ievads

20. gadsimtā misionāru darbs izplatījās visā pasaulē. Baznīcas vadītāji lūdza, lai saņemtu vadību jautājumā par priesterības priekšrakstu un tempļa priekšrakstu ierobežojumiem, kas bija noteikti afrikāņu izcelsmes Baznīcas locekļiem. Vispirms šo atklāsmi saņēma Baznīcas prezidents Spensers V. Kimbals, un tā tika apstiprināta viņa padomniekiem Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem Soltleikas templī 1978. gada 1. jūnijā. Par šo atklāsmi viņi paziņoja vēstulē 1978. gada 8. jūnijā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Oficiālā deklarācija — 2

Tas Kungs atklāj, ka priesterības un tempļa svētības var saņemt katrs cienīgs Baznīcas loceklis

Aiciniet klases audzēkņus iedomāties, ka viņu draugam, kas ir pēdējo dienu svētais, grūtības sagādā daži jautājumi par Baznīcu.

Ko jūs iedrošinātu savu draugu darīt?

Kad studenti ir atbildējuši, nolasiet, ko ir teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:

Mani dārgie jaunie draugi, mēs esam cilvēki, kas uzdod jautājumus, jo zinām, ka jautāšana noved pie patiesības. …

… Jautājumu uzdošana ir liecības sākums. Iespējams, daži jūtas nokaunējušies vai necienīgi, jo viņi ir pētījuši jautājumus par evaņģēliju, bet viņiem nav tā jājūtas. Jautājumu uzdošana nav vājuma pazīme; tai seko izaugsme.

Dievs mums pavēl meklēt atbildes uz saviem jautājumiem (skat. Jēkaba v. 1:5–6) un tikai lūdz, lai mēs meklētu „sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristum” (Moronija 10:4). Kad mēs to darām, „ar Svētā Gara spēku” mums var tikt atklāta patiesība par visu (Moronija 10:5).

Nebaidieties; uzdodiet jautājumus. Esiet zinātkāri, bet nešaubieties! Vienmēr turieties pie ticības un tās gaismas, kuru jau esat saņēmuši” („The Reflection in the Water” [Baznīcas izglītības sistēmas garīgais vakars, 2009. g. 1. nov.], LDS.org).

Kas no prezidenta Uhtdorfa mācītā varētu palīdzēt kādam, kam ir jautājumi par Baznīcu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt stāstu par diviem cilvēkiem — Helveko un Rudu Martiniem, kas centās pieņemt un izprast patiesību, uzdodot jautājumus:

„Kādā skaidrā 1972. gada aprīļa naktī … Helveko Martins domāja par savas ģimenes patiesības meklējumiem. Viņš un viņa sieva, Ruda, bija pētījuši daudzas reliģijas, taču neviena no tām nespēja aizpildīt garīgo tukšumu, kas bija viņos. „Tonakt es sarunājos ar Dievu, prasot palīdzību,” viņš sacīja” („Elder Helvécio Martins of the Seventy”, Ensign, 1990. g. maijs, 106. lpp.).

Pēc pāris dienām, ciemojoties pie viņiem mājās Riodežaneiro, Brazīlijā, viņus apmeklēja misionāri. Elders Martins atminējās: „Tajā brīdī, kad šie abi jaunie vīrieši ienāca mūsu dzīvoklī, visa mana nomāktība un garīgais izsīkums tūlīt pat pagaisa un mani pārņēma miers un rāmums, — tagad es zinu, ka es tobrīd sajutu Svētā Gara ietekmi” (Mark Grover, The Autobiography of Elder Helvécio Martins [1994. g.], 43. lpp.).

Kad Helveko un Ruda, kuriem ir afrikāņu izcelsme, sarunājās ar misionāriem, Helveko jautāja, kāda loma Baznīcā ir melnādainiem cilvēkiem. Martini uzzināja, ka saskaņā ar tolaik Baznīcā esošajiem noteikumiem, melnādainie vīrieši ar afrikāņu izcelsmi nevarēja tikt ordinēti priesterībā. Tas viņus pamudināja uzdot misionāriem papildjautājumus.

Ja jūs būtu Martinu ģimenes vietā, kādi jums varētu būt jautājumi, uzzinot par liegumu saņemt priesterību?

Parādiet tālāk doto citātu, kas ir daļa no Oficiālās deklarācijas — 2 ievada. (Jūs varētu sagatavot šī ievada kopijas studentiem, ja viņiem nav 2013. gada Svēto Rakstu izdevuma.) Aiciniet kādu studentu nolasīt šo citātu un aiciniet klasi sameklēt atbildes uz jautājumiem, kas cilvēkiem varētu būt saistībā ar liegumu saņemt priesterību.

„Mormona Grāmata māca, ka „visi ir vienādi Dieva priekšā”, — „baltie” un „melnie”, vergi un brīvie, vīrieši un sievietes (2. Nefija 26:33). Atskatoties Baznīcas vēsturē, cilvēki ir kristījušies un bijuši uzticīgi Baznīcas locekļi daudzās valstīs — neatkarīgi no rases un etniskās piederības. Džozefa Smita dzīves laikā daži melnādainie vīriešu kārtas Baznīcas locekļi tika ordinēti priesterībā. Agri Baznīcas vēsturē tās vadītāji pārtrauca piešķirt priesterību melnādainajiem afrikāņu izcelsmes vīriešiem. Baznīcas pieraksti nesniedz skaidru ieskatu, kas tam ir bijis par iemeslu.”

Uz kuriem jautājumiem, kas saistīti ar priesterības liegumu, var rast atbildi šajā citātā?

Norādiet uz vietu, kur ir teikts: „Baznīcas pieraksti nesniedz skaidru ieskatu, kas tam ir bijis par iemeslu.” Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka, lai gan daži cilvēki var minēt iemeslus, kāpēc afrikāņu izcelsmes vīrieši kādu laiku netika ordinēti priesterībā, tie var nebūt patiesie iemesli. Nupat nolasītais citāts atspoguļo oficiālo Baznīcas nostāju.

Aiciniet kādu citu studentu nolasīt nākamo rindkopu, kurā raksturots, ko Martinu ģimene darīja, uzzinot par atjaunoto evaņģēliju:

Martinu ģimene kristījās 1972. gada 2. jūlijā un uzticīgi kalpoja Baznīcā. Viņu vecākais dēls, Markuss, saņēma savu patriarhālo svētību, kurā bija apsolīts, ka viņš sludinās evaņģēliju. Lai gan priesterības lieguma dēļ Markus tobrīd nevarēja kalpot pilnlaika misijā, viņa vecāki atvēra kontu, lai krātu naudu misijai. 1975. gadā Baznīca paziņoja, ka Sanpaulu, Brazīlijā, tiks celts templis. Lai palīdzētu līdzekļu vākšanā, māsa Martina pārdeva savas dārglietas. Brālis Martins uzticīgi kalpoja par tempļa publicitātes komitejas locekli. Martinu ģimene nesa šos upurus, lai gan viņi bija pārliecināti, ka viņiem nebūs iespēja templī saņemt priesterības priekšrakstus.

Kāpēc, jūsuprāt, Martinu ģimene vēlējās kristīties un uzticīgi kalpot Baznīcā, neskatoties uz to, ka tolaik bija spēkā priesterības liegums?

Kad studenti būs apsprieduši šo jautājumu, nolasiet brāļa Martina atbildi:

„Mēs bijām atraduši patiesību, un neviens mūs nespēj atturēt, lai mēs dzīvotu saskaņā ar to. … Kad Svētais Gars tev apstiprina, ka evaņģēlijs ir patiess, kā tu vari to noliegt?”” (Skat. „Elder Helvécio Martins of the Seventy”, 106. lpp.).

Norādiet, ka Martinu ģimene bija saņēmusi liecību caur Svēto Garu un tāpēc viņi spēja virzīties uz priekšu, paļaujoties uz To Kungu, neskatoties uz to, ka viņi neizprata visas lietas.

Kā Martinu ģimene jums var būt par piemēru reizēs, kad jums ir jautājumi? (Mēs varam cieši turēties pie tā, ko mēs jau zinām, un stāvēt spēcīgi, līdz saņemsim papildu zināšanas.)

Paskaidrojiet, ka pirms 1978. gada atklāsmes, vēl bez Martinu ģimenes, tūkstošiem afrikāņu izcelsmes cilvēku dažādās tautās bija saņēmuši zināšanas par atjaunotā evaņģēlija patiesumu. Baznīcas vadītāji Soltleiksitijā saņēma daudz vēstuļu no pievērstiem cilvēkiem, kas nebija kristīti, Nigērijā un Ganā, pieprasot, lai uz Āfriku tiktu nosūtīti misionāri. Daudzus gadus Baznīcas vadītāji lūgšanu pilni apdomāja šo jautājumu, taču juta, ka vēl nav pienācis laiks sūtīt misionārus uz Āfriku, kur vietējie Baznīcas locekļi nevarētu prezidēt un veikt priekšrakstus.

Informējiet studentus, ka Oficiālajā deklarācijā — 2 ir ietverts oficiālais paziņojums par atklāsmi, ko prezidents Spensers V. Kimbals saņēma 1978. gada 1. jūnijā. Aiciniet kādu studentu nolasīt pirmo rindkopu zem frāzes „Dārgie brāļi”. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kam, saskaņā ar Baznīcas vadītāju teikto, viņi ir liecinieki.

Kam Baznīcas vadītāji ir bijuši liecinieki visā pasaulē?
Kā Baznīcas vadītāji tika iedvesmoti, redzot Tā Kunga darba izplatību? (Ar vēlmi izplatīt visas evaņģēlija svētības visiem cienīgiem Baznīcas locekļiem.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamo rindkopu, kas sākas ar „Zinot par solījumiem”. Aiciniet klases audzēkņus meklēt, kā Baznīcas vadītāji atsaucās uz iedvesmotajām vēlmēm.

Kā prezidents Spensers V. Kimbals un citi Baznīcas vadītāji atsaucās uz savām iedvesmotajām vēlmēm?
Ko tas mums māca par praviešiem? (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādu patieso mācību: Lai varētu vadīt Baznīcu, pravieši meklē Tā Kunga vadību.)

Norādiet uz frāzi „Zinot par solījumiem, ko bija devuši pravieši”.

Ko šī frāze un turpmākais teikums, ko tā iesāk, mums māca par to, ko Baznīcas vadītāji zināja attiecībā uz priesterības liegumu? (Viņi zināja, ka kādreiz visiem cienīgiem vīriešiem būs iespēja saņemt priesterību.)

Paskaidrojiet, ka Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums runāja un lūdza par priesterības liegumu daudzus gadus vēl pirms 1978. gada. Baznīcas vadītāji juta, ka ir nepieciešams saņemt atklāsmi, lai varētu mainīt šo liegumu, kas bija spēkā jau vairāk kā gadsimtu. Šis jautājums ilgu laiku satrauca prezidentu Kimbalu, tāpēc viņš vienatnē bieži devās uz templi, lai par to lūgtu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamās divas rindkopas, kas sākas ar „Viņš ir uzklausījis mūsu lūgšanas”. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kāda bija Tā Kunga atbilde uz prezidenta Kimbala, viņa padomnieku Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļu lūgšanām.

Kāda bija Tā Kunga atbilde uz Viņa praviešu lūgšanām?
Ko tas mums māca par to, kā Tas Kungs vada Savu Baznīcu? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Tas Kungs vada Savu Baznīcu caur atklāsmēm, ko saņem Viņa pravieši.)

Paskaidrojiet, ka šai atklāsmei bija liela ietekme uz cilvēkiem visā pasaulē. Aiciniet kādu studentu nolasīt, kā Helveko Martins un viņa sieva, Ruda, uzņēma jaunumus:

„Es nespēju apvaldīt savas emocijas. Mēs ar Rudu devāmies uz guļamistabu, nometāmies ceļos un lūdzām. Mēs raudājām, izsakot pateicību mūsu Tēvam debesīs par notikumu, ko pat necerējām pieredzēt. Šī diena patiešām bija pienākusi, turklāt mūsu mirstīgajā dzīvē” (Autobiography, 69.–70. lpp.). Martinu ģimene tika saistīta templī. Viņu dēls, Markuss, bija pirmais afrikāņu izcelsmes Baznīcas loceklis, kas kalpoja misijā pēc atklāsmes, kas atcēla priesterības liegumu, saņemšanas. Helveko Martins kļuva par vietējo priesterības vadītāju un galu galā tika aicināts kalpot par otrā Septiņdesmito kvoruma locekli.

Paskaidrojiet, ka drīz vien pēc tam, kad tika saņemta atklāsme, kas atcēla priesterības liegumu, uz Āfriku tika nosūtīti misionāri. Kopš tā laika šajā kontinentā sāka celt tempļus un simtiem tūkstošu cilvēku tajos ir saņēmuši evaņģēlija priekšrakstus sev un savu mirušo senču labā.

Norādiet, ka studenti kādreiz varētu vaicāt, kāpēc noteiktu laiku Baznīca nepiešķīra afrikāņu izcelsmes vīriešiem priesterību. Aiciniet viņus apdomāt, kā viņi varētu atbildēt uz šo jautājumu.

Aplieciniet, ka viņi var paskaidrot citiem, ka mēs nezinām, kāpēc bija šāds priesterības liegums. Turklāt mēs varam dalīties un liecināt par patiesajām mācībām, ko mēs zinām. (Jūs varētu atsaukties uz patiesajām mācībām, kas ir uzrakstītas uz tāfeles.) Noslēdziet stundu, aicinot studentus dalīties savās sajūtās un liecībās. Jūs varētu dalīties arī ar savu liecību.

Komentāri un skaidrojumi

Oficiālā deklarācija — 2. Priesterības svētības ir pieejamas visiem Dieva bērniem

Lai gan priesterības pilnvaras tiek piešķirtas vīriešiem, visi Debesu Tēva bērni — vīrieši un sievietes — var saņemt priesterības svētības. To ir paskaidrojis elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva diženo priesterības dāvinājuma ieceri — vīrieši nes unikālu atbildību par priesterības pienākumu veikšanu, taču viņi paši neiemieso priesterību. Vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga, taču līdzvērtīga loma. Tāpat kā sieviete nevar ieņemt bērnu bez vīrieša līdzdalības, vīrietis bez sievietes nevar pilnībā īstenot priesterības spēku, lai izveidotu mūžīgo ģimeni. Citiem vārdiem sakot, mūžīgajā perspektīvā vīrs un sieva vienojas gan radīšanas, gan priesterības spēkā. Kā vīram un sievai, vīrietim un sievietei vajadzētu censties sekot mūsu Debesu Tēvam. Tiecoties pēc priesterības svētību saņemšanas gan savā personīgajā, gan ģimenes dzīvē, viņiem vajadzētu pievērsties tādu kristīgu tikumu izkopšanai kā mīlestība, pazemība un pacietība.

Ir ļoti būtiski, lai mēs saprastu, ka Debesu Tēvs ir nodrošinājis ceļu, kā visi Viņa dēli un Viņa meitas var iegūt pieeju priesterības svētībām un tikt priesterības spēka stiprināti” (skat. „Šis ir Mans darbs un Mana godība”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 19. lpp.).

Oficiālā deklarācija — 2. Izvairieties paskaidrot Dieva atklāsmju nolūku ar cilvēku izdomātiem iemesliem

„1988. gada intervijā par godu desmitajai gadadienai, kopš atklāsmes par priesterību, [elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma] paskaidroja, ko [viņš] domā par centieniem izskaidrot dievišķas atklāsmes nolūku:

„Ja jūs lasāt Rakstus ar šādu jautājumu prātā: „Kāpēc Tas Kungs pavēl darīt šo, vai kāpēc Viņš pavēl darīt to”, tad jūs atskārstat, ka iemesls ir dots mazāk kā vienai no simts pavēlēm. Tas Kungs nemēdz darīt zināmus iemeslus. Mēs, [mirstīgie], varam meklēt atklāsmes iemeslus. Mēs varam meklēt iemeslus baušļiem. Ja mēs to darām, mēs paliekam paši par sevi. Daži cilvēki ir centušies paskaidrot iemeslus atklāsmei, par kuru mēs šobrīd runājam, un viņi ir bijuši tālu no patiesības. Tajā ir mācība. … Sen atpakaļ es nolēmu, ka es ticēšu pavēlei un ka es neuzticēšos iemesliem, ar kuriem tā tiks paskaidrota.”

Kad viņam jautāja, vai [viņš] atsaucas arī uz iemesliem, ko dod Augstākie pilnvarotie, [viņš] atbildēja:

„Es runāju par iemesliem, ko sniedz Augstākie pilnvarotie, un iemesliem, ko citi detalizēti izskaidro. Es raugos uz iemeslu meklēšanu kā nevajadzīgu risku. … Nepieļausim to kļūdu, kas tika pieļauta pagātnē, — gan šeit, gan citviet, cenšoties paskaidrot atklāsmes iemeslus. Lielā mērā šie iemesli ir cilvēku izdomāti. Mēs atbalstām atklāsmes kā Tā Kunga gribu, un tajā ir drošība” [„Apostles Talk about Reasons for Lifting Ban”, Daily Herald, Provo, Utah, 1988. g. 5. jūn., 21. lpp. (AP)]” (Dallin H. Oaks, Life’s Lessons Learned [2011], 68.–69. lpp.).

Oficiālā deklarācija — 2. Mums nav jāzina visas atbildes, taču mums vajadzētu sekot līdzi aktuālajai informācijai

Elders Pauls V. Džonsons, Septiņdesmito loceklis, evaņģēlija skolotājiem deva šādu padomu:

„Tur nav nekā slikta, ja students redz, ka skolotājs nezina atbildes uz visiem jautājumiem, bet zina atbildes uz pamatjautājumiem un viņam ir stipra liecība. Kad eņģelis jautāja Nefijam, vai viņš zina Dieva labvēlību, Nefijs atbildēja: „Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus, tomēr es nezinu visu lietu nozīmi” (1. Nefija 11:17). Pat ja mēs nezinām atbildi uz kādu jautājumu, mēs varam atgādināt mūsu studentiem to, ko mēs zinām.

Vēl mēs saskaramies ar tādu izaicinājumu, īpaši tad, ja mācām ilgāku laiku, kā tieksmi saglabāt senus mācību materiālus un skaidrojumus. Mēs rīkotos pareizāk, ja sekotu līdzi pašreizējam Baznīcas viedoklim. Viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir iepazīties ar materiāliem aktuālo ziņu sadaļā LDS.org (mormonnewsroom.org). …

Mani pieņēma darbā par semināra un institūta skolotāju 1978. gada vasarā. Tovasar, jūnijā, tika darīta zināma atklāsme, ka turpmāk priesterība būs pieejama visiem cienīgiem vīriešiem. Tā paša gada augustā, līdzīgā sanāksmē kā šī, semināra un institūta personālu uzrunāja elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis. Viņš uzsvēra, kā šī atklāsme izmainīja mūsu izpratni par šo jautājumu. Viņš sacīja:

„Aizmirstiet visu, ko es esmu teicis, ko ir teicis prezidents Brigams Jangs, prezidents Džordžs K. Kenons vai ko jebkurš cits kādreiz ir teicis, kas ir pretrunā ar pašreizējo atklāsmi. Mēs runājām ar ierobežotu izpratni un bez tās gaismas un zināšanām, kas tagad ir pieejamas pasaulē.

Mēs saņemam savu patiesību un savu gaismu rindiņu pēc rindiņas un priekšrakstu pēc priekšraksta. Attiecībā uz šo jautājumu mums ir dotas jaunas zināšanas un gaisma, kas izgaismo tumsu un maina visus iepriekšējos viedokļus un domas. Visam iepriekš teiktajam vairs nav nekādas nozīmes.

Tam vairs nav nekādas nozīmes, ko kāds kādreiz ir teicis šajā sakarā … pirms šī gada (1978) 1. jūnija” („All Are Alike unto God” [CES symposium on the Book of Mormon, 1978. g. 18. aug.], 2; LDS.org).

„Sekosim līdzi jaunajām zināšanām, kas mums ir dotas” („A Pattern for Learning Spiritual Things” [uzruna BIS reliģijas pedagogiem, 2012. g. 7. aug.], LDS.org).

Oficiālā deklarācija — 2. „Tas Kungs ir darījis zināmu savu gribu”

Vēlāk daži Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi aprakstīja savu pieredzi, kad 1978. gada 1. jūnijā tika saņemta šī atklāsme. Piemēram, prezidents Gordons B. Hinklijs, kas 1978. gadā bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, liecināja:

„Telpā bija svēta gaisotne. Es jutos tā, it kā starp debesu troni un Dieva pravieti, kas kopā ar saviem brāļiem bija nometies ceļos, lai lūgtu, pavērās eja. … Ar Svētā Gara spēku šis pravietis saņēma apstiprinājumu, ka tas, par ko viņš lūdz, ir pareizi, — ka ir pienācis laiks un ka tagad, neatkarīgi no izcelsmes, brīnišķīgās priesterības svētības būs pieejamas visiem cienīgiem vīriešiem.

Katrs vīrietis, kas atradās aplī, to zināja ar Svētā Gara spēku. …

… Šī pieredze uz visiem laikiem izmainīja katru, kas toreiz atradās telpā. Tāpat šī pieredze ir izmainījusi arī Baznīcu” („Priesthood Restoration”, Ensign, 1988. g. okt., 70. lpp.).

Līdzīgi apstiprināja arī elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Pateicoties neatlaidīgajām lūgšanām un ticībai, kā arī tāpēc, ka bija pienācis laiks, toreiz, [kad tika saņemta atklāsme, kas ir Oficiālajā deklarācijā — 2], Tas Kungs, būdams tālredzīgs, izlēja Svēto Garu pār Augstāko prezidiju un Divpadsmit apustuļiem brīnumainā un brīnišķīgā veidā, ko neviens no klātesošajiem nekad vēl nebija pieredzējis. Šo atklāsmi saņēma Baznīcas prezidents; to saņēma arī katrs klātesošais” („All Are Alike unto God” [uzruna BIS reliģijas pedagogiem, 1978. g. 18. aug.], 3, LDS.org).

Oficiālā deklarācija — 2. Papildus informācija

Lai iegūtu vairāk informācijas par Oficiālo deklarāciju — 2, skatiet Gospel Topics LDS.org un meklējiet „race and the priesthood” („rase un priesterība”).