Lielās atkrišanas laikā Jēzus Kristus baznīcas priekšraksti tika izmainīti, no tiem atteicās, vai arī veica bez atbilstošām pilnvarām. Atklāsmē, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 22. nodaļā, Tas Kungs apstiprināja, ka cilvēki var kļūt par Baznīcas locekļiem un viņiem ļaus ieiet Dieva valstībā tikai tad, ja kristīšanas priekšraksts tiks izpildīts ar atbilstošām pilnvarām. Mācības un Derību 23. nodaļā ir iekļauta atklāsme, ko Džozefs Smits saņēma pieciem vīriešiem, kas dedzīgi vēlējās zināt Dieva gribu attiecībā uz sevi: Oliveram Kauderijam, Hairamam Smitam, Samuēlam Smitam, Džozefam Smitam, vecākajam, un Džozefam Naitam.
Kristīšana ir jāizpilda tiem, kam ir atbilstošas priesterības pilnvaras
Aiciniet trīs studentus attēlot lomas. Aiciniet vienu studentu attēlot interesentu, kas tic, ka Baznīca ir patiesa. Šis interesents ir iepriekš kristīts ar iegremdēšanu citā baznīcā un nesaprot, kāpēc ir nepieciešams kristīties vēlreiz. Aiciniet pārējos abus studentus attēlot misionārus, kas cenšas atbildēt uz interesenta jautājumu. Aiciniet pārējos audzēkņus apdomāt, kā viņi rīkotos, ja viņi nokļūtu šādā situācijā.
Pēc lomu spēles paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 22. nodaļas pierakstīto atklāsmi pamudināja līdzīga situācija. Daudzi cilvēki, kas vēlējās kļūt par Baznīcas locekļiem, jau bija kristīti kādā citā ticībā. Viņi vēlējās zināt, kāpēc viņiem ir jākristās vēlreiz.
Džozefs Smits uzdeva šo jautājumu Tam Kungam. Savā atbildē Tas Kungs mācīja svarīgu Atjaunotā evaņģēlija doktrīnu. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 22:1. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un atrast frāzi, kas ir saistīta ar evaņģēlija Atjaunošanu.
Kura frāze šajā pantā ir saistīta ar evaņģēlija Atjaunošanu? („Jaunā un mūžīgā derība.”)
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo frāzi, aiciniet vienu no viņiem nolasīt tālāk doto izteikumu:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Jaunā un mūžīgā derība ir evaņģēlija pilnība. [Skat. M&D 66:2.] Tajā ietilpst „visas derības, līgumi, saistības, pienākumi, zvēresti, solījumi, izpildīšanas, savienošanas, apvienības vai cerības”, kas ir aizzīmogots Baznīcas locekļiem ar apsolījuma Svēto Garu jeb Svēto Garu ar Baznīcas prezidenta, kuram ir atslēgas, pilnvarām. [Skat. M&D 132:7.] Baznīcas prezidentam ir Melhisedeka priesterības atslēgas. Viņš deleģē savas pilnvaras citiem, ļaujot viņiem veikt svētos priesterības priekšrakstus.
Laulība uz mūžību ir jaunā un mūžīgā derība. Arī kristības ir jaunā un mūžīgā derība [skat. M&D 132:22], tāpat ordinēšana priesterībā un jebkura cita derība ir mūžīga un daļa no jaunās un mūžīgās derības, kas ietver visas lietas” (Answers to Gospel Questions, apkop. Joseph Fielding Smith Jr., 5 sēj. [1957–1966], 1:65).
Aiciniet studentus saviem vārdiem paskaidrot frāzi jaunā un mūžīgā derība.
Kā cilvēkiem, kas ir kristījušies bez priesterības pilnvarām, varētu palīdzēt zināšanas par jauno un mūžīgo derību?
Ar kādām pilnvarām tiek pildīti jaunās un mūžīgās derības priekšraksti? (Ar priesterības pilnvarām.)
Uz tāfeles uzrakstiet šādu doktrīnu: Kristīšana ir jāveic cilvēkam, kam ir pilnvaras no Dieva.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 22:2–4. Aiciniet klasi sekot līdzi un atrast frāzes, kurās ir norādīts, ka Tas Kungs neatzīst tādas kristības, kas ir veiktas bez priesterības pilnvarām. Šajā atklāsmē Tas Kungs kristīšanās priekšrakstu nodēvēja par „ieie[šanu] pa šaurajiem vārtiem” (skat. M&D 22:2). Palūdziet, lai studenti pastāsta, ko ir uzgājuši.
Kāpēc kristības, kas ir veiktas bez atbilstošām pilnvarām, tiek pielīdzinātas „nedzīviem darbiem”? (Cilvēki, kas tās pieņem, mūžībā no tām negūst nekādu labumu.)
Saskaņā ar Mācības un Derību 22:3, ko Tas Kungs darīja nedzīvo darbu dēļ, kas tolaik tika darīti? (Viņš atjaunoja Savu derību un izveidoja Savu Baznīcu.)
Kādā veidā jūs esat tikuši svētīti tāpēc, ka piederat Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai — vienīgajai baznīcai, kurai ir pilnvaras veikt svarīgus priekšrakstus?
Aiciniet studentus padomāt, kad kāds cilvēks viņiem ir pateicis tik ļoti nepieciešamos iedrošinājuma vārdus vai sniedzis vadību. Jūs varētu aicināt dažus studentus padalīties ar savām pieredzēm.
Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 23. nodaļas ievadu un uzzināt, kuri pieci vīrieši šajā nodaļā ir uzrunāti. Paskaidrojiet, ka šajā atklāsmē katrs no šiem vīriešiem saņēma konkrētus norādījumus no Tā Kunga. Iedrošiniet studentus izzināt principus, kurus viņi var apgūt, studējot Tā Kunga teiktos vārdus šiem vīriešiem. Tālāk dotie biogrāfiskie kopsavilkumi sniedz lietderīgu kontekstu Mācības un Derību 23. nodaļai.
Hairams Smits — pravieša vecākais brālis, kurš palīdzēja Mormona Grāmatas publicēšanā, strādājot kopā ar iespiedēju. Viņš kalpoja par prezidentu Baznīcas pirmajā draudzē Kolesvillā, Ņujorkas štatā. Hairams bija uzticīgs Tam Kungam un Baznīcai visu savu dzīvi.
Samuēls Smits — pravieša jaunākais brālis, kurš kristījās 1829. gada maijā. 1830. gada jūnijā viņš devās misijā un pārdeva Mormona Grāmatas eksemplāru, kas galu galā bija par iemeslu Brigama Janga un daudzu viņa ģimenes locekļu pievēršanai. Samuēls bija uzticīgs savai ģimenei un Baznīcai visu savu dzīvi. Samuēls vēl nebija gatavs sludināt, kad šī atklāsme tika saņemta, taču pēc diviem mēnešiem viņš uzsāka savu kalpošanu misijā.
Džozefs Smits, vecākais, — pravieša tēvs, kurš pievienojās Baznīcai dienā, kad tā tika organizēta. Nākamajā vasarā viņš un viņa dēls Dons Karloss kalpoja misijā pie saviem radiniekiem Ņujorkas štatā. Viņš kļuva par augsto priesteri un pirmo Baznīcas patriarhu. Džozefs Smits, jaunākais, par savu tēvu teica, ka „katrā situācijā un jebkuros apstākļos, kuros viņam ir nācies būt, viņš ir bijis uzticīgs Dievam un Baznīcai” (History of the Church, 4:192).
Džozefs Naits, vecākais, — bija tuvs draugs Džozefam Smitam, jaunākajam, un bija ļoti laipns pret viņu. Kad pravietis tulkoja Mormona Grāmatu, viņš nodrošināja pravieti ar krājumiem. Sākotnēji viņš vēlējās kristīties kopā ar citiem, kad Baznīca tika organizēta, taču viņš atturējās, jo vēlējās pabeigt Mormona Grāmatas studēšanu. Vēlāk viņš rakstīja: „Es justos labāk, … ja todien būtu” kristījies (citēts Larry Porter, „The Joseph Knight Family”, Ensign, 1978. g. okt., 40; pareizrakstība un lielo burtu lietošana ir standartizēta).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 23:1–2. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot brīdinājumu, ko Tas Kungs izteica Oliveram Kauderijam.
Kādu brīdinājumu Tas Kungs izteica Oliveram? Kā lepnība var novest pie kārdinājumiem?
Kā mēs varam izvairīties no lepnības, kas mūs var novest pie kārdinājumiem?
Saskaņā ar 2. pantu, kādu svētību saņems Olivers? (Viņš varēs „sludināt patiesību”.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 23:3–5. Aiciniet klasi sekot līdzi un atrast, kādas ir līdzības Tā Kunga dotajos norādījumos Hairamam Smitam, Samuēlam Smitam un Džozefam Smitam, vecākajam.
Kas Tā Kunga norādījumos šiem vīriem bija līdzīgs? (Katrs no viņiem tika aicināts skubināt un stiprināt Baznīcu. Jūs varētu paskaidrot, ka aicinājums skubināt nozīmē pienākumu mācīt evaņģēliju citiem.)
Aiciniet trīs studentus pēc kārtas nolasīt Hairama Smita, Samuēla Smita un Džozefa Smita, vecākā, biogrāfisko kopsavilkumu. Pirms teksta lasīšanas aiciniet audzēkņus saklausīt, kā šie vīri piepildīja savu aicinājumu — skubināt un stiprināt Baznīcu. Pēc katra biogrāfijas apraksta aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir iemācījušies.
Kas ir kopīgs un kas ir atšķirīgs dotajos norādījumos Hairamam Smitam un Samuēlam Smitam?
Kā mēs varam skubināt un stiprināt Baznīcu?
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Džozefa Naita, vecākā, biogrāfisko kopsavilkumu. Pēc tam aiciniet kādu citu studentu nolasīt Mācības un Derību 23:6–7, kur atrodams Tā Kunga padoms Džozefam Naitam, vecākajam. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un uzzināt, ko Tas Kungs pavēlēja viņam darīt.
Ko Džozefam Naitam pavēlēja darīt? (Lūgt Dievu balsī pasaules priekšā un slepenībā, ģimenē un starp draugiem; pievienoties patiesajai Baznīcai un skubināt citus.)
Kādus pierādījumus jūs redzat Mācības un Derību 23:7 tam, ka Tas Kungs vēlējās svētīt Džozefu Naitu, vecāko?
Paskaidrojiet, ka īsu laiku pēc tam, kad Tas Kungs deva šo atklāsmi, Džozefs Naits, vecākais, izvēlējās kristīties. Viņš palika uzticīgs Baznīcai visu savu dzīvi, aizstāvot pravieti Džozefu Smitu gan slepenībā, gan pasaules priekšā. Vēlāk pravietis par Džozefu Naitu, vecāko, teica, ka viņš ir „uzticīgs un patiess, taisnīgs un labs paraugs, tikumīgs un laipns, nekad neatkāpjoties nedz pa labi, nedz pa kreisi” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 459. lpp.).
Aiciniet studentus formulēt principu, ko viņi ir apguvuši, studējot Mācības un Derību 23. nodaļu. Studenti varētu minēt šādus principus:
Vēloties kalpot Tam Kungam, mēs varam saņemt personīgu vadību no Viņa.
Tas Kungs mūs svētīs, ja mēs sekosim Viņa dotajiem norādījumiem.
Aiciniet studentus padomāt par vadību, ko viņi ir saņēmuši no Tā Kunga caur Svēto Garu, mūsdienu praviešu vārdiem vai Svētajiem Rakstiem. Ļaujiet viņiem dažas minūtes padomāt, kā viņi paklausīs saņemtajam padomam. Jūs varētu aicināt viņus pierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā saņemtos pamudinājumus. Aplieciniet viņiem, ka viņi būs svētīti ar palīdzību un vadību no Tā Kunga, darot to, ko Viņš prasa.
Šī frāze Mācības un Derību 22:1 — „patiesi tā, kas bija kopš sākuma”, burtiskā nozīmē ir patiesība — Ādamam un Ievai tika sludināts evaņģēlijs un viņi kristījās (skat. Mozus 5:58–59; 6:52–68); Ēnoham pavēlēja kristīt Tā Kunga sekotājus (skat. Mozus 7:11); un Noa mācīja cilvēkiem, ka viņiem ir jātop kristītiem Jēzus Kristus Vārdā, tāpat kā to ir darījuši viņu tēvi (skat. Mozus 8:24). Arī Mormona Grāmatā pirms Kristus atnākšanas mācīja par kristīšanos. 1974. gada septembra izdevuma Ensign rakstā ir norādīts, ka arī senie jūdi veica kristīšanas priekšrakstu:
„Lai gan laicīgā vēsture un Svētie Raksti nesniedz pilnīgu priekšstatu par to, vai jūdi kristīja cits citu, [Jēzus Kristus laikā] kristīt pievērstos citticībniekus jūdaismā bija regulāra prakse. …
Kad Jānis nāca starp cilvēkiem, uzmanību pievērš tas, ka viņi nevaicāja viņam: „Kas ir šī jaunā lieta, ko tu dari?” Tā vietā viņi jautāja: „Kas tu esi?” Viņiem nebija jautājumu par priekšrakstu” (Robert J. Matthews, „I Have a Question”, Ensign, 1974. g. sept., 16.)
Mozus likums — ar savu miesīgo baušļu, ceremoniju, rituālu un simbolu sistēmu — tika dots, lai palīdzētu israēliešiem atcerēties Dievu un raudzīties uz Jēzus Kristus Izpirkšanu. Glābējs piepildīja šo likumu caur Izpirkšanu (skat. Almas 34:13–14). Savas mirstīgās kalpošanas laikā Jēzus Kristus un Viņa apustuļi strādāja, mācot jūdiem, ka glābšana nenāks tikai caur paklausību likumam, bet caur Izpirkšanas glābjošo spēku. Kā pierakstīts Mācības un Derību 22:2, Tas Kungs pielīdzināja cilvēku, kurš ir kristījies bez atbilstošām pilnvarām, tiem, kas paļaujas uz Mozus likumu bez ticības Jēzum Kristum. Šāds salīdzinājums uzsver nepieciešamību būt brīviem no „nedzīviem” reliģiskiem paradumiem, kas mūs nevar izglābt, un pieņemt jauno un mūžīgo evaņģēlija derību, tāpat kā sendienās to darīja kristietībai pievērstie jūdi.
To ir paskaidrojis elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs
„Kad Tas Kungs šajā kontinentā izveidoja Savu Baznīcu starp nefijiešiem, Viņš pateica tiem, kas bija izvēlēti un ordinēti un kam tika dotas pilnvaras, kā izpildīt kristīšanās priekšrakstu. Viņiem bija jāsaka šādi vārdi: „Būdams pilnvarots no Jēzus Kristus, es kristīju tevi Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā.” Tas mums mūsdienās nedod šādas pilnvaras. Jēzus Kristus sacītie vārdi Saviem sendienu apustuļiem nedod pilnvaras mūsdienu apustuļiem, nedz arī kādam no Baznīcas elderiem. Es atkārtoju: vārdi, ko Tas Kungs sacīja mācekļiem, kas bija izvēlēti starp nefijiešiem, nedod mums nekādas pilnvaras; taču mūsdienās Viņš ir runājis vēlreiz un ir devis to pašu spēku un pilnvaras runāt Viņa Vārdā un izpildīt evaņģēlija priekšrakstus Viņa noteiktajā veidā; tāpēc elderi un priesteri, kas mūsdienās ved cilvēkus, kas ir apliecinājuši savu ticību un ir nožēlojuši savus grēkus, kristīšanas ūdeņos, paziņo, ka viņiem ir dotas pilnvaras un, būdami pilnvaroti no Jēzus Kristus, viņi krista Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā” (Conference Report, 1924.g. apr., 68; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 46).
Daži no agrīnajiem Baznīcas locekļiem nesaprata, ka Tas Kungs neatzīst kristības, ja tās nav veicis cilvēks, kuram ir atbilstošas priesterības pilnvaras. Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Cilvēki pievērsās Baznīcai uzreiz pēc tās organizēšanas. Daži no šiem cilvēkiem nāca no baznīcām, kur ticēja kristībām ar iegremdēšanu. Patiesībā daudzi no agrīnajiem Baznīcas locekļiem jau bija kristīti ar iegremdēšanu, uzskatot, ka tas ir pareizi. Tomēr viņi vēl nebija līdz galam sapratuši dievišķo pilnvaru nozīmi. Kad viņi vēlējās pievienoties Baznīcai, saņēmuši liecību, ka Džozefs Smits [ir patiess pravietis], viņi bija neizpratnē, kāpēc viņiem ir nepieciešams kristīties vēlreiz, ja viņi jau ir izpildījuši kristīšanās priekšrakstu ar iegremdēšanu” (Church History and Modern Revelation [1953], 1:109).
Kristības ir vārti jeb prasība, lai varētu ieiet celestiālajā valstībā, katram, kas ir sasniedzis atbildības vecumu (skat. 2. Nefija 31:15–21). Lai arī kristīšanas priekšraksts ir ļoti būtisks, tam ir nozīme tikai tad, ja līdz ar priekšraksta veikšanu cilvēks izjūt sirds pārmaiņas, kas mudina jaunai dzīvei.
Šādu jauno dzīvi aprakstīja elders Džons A. Vidso no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Džons A. Vidso
„Es atceros vīrieti, kas mani kristīja Baznīcā, — viņš bija ļoti parasts, vienkāršs vīrietis, … viņš kādreiz divreiz vai trīsreiz dienā izdzēra alus krūzi, nedaudz vēlāk glāzi viskija, … gandrīz visu dienu smēķēja tabaku, dzīvoja veltīgu, bezmērķīgu dzīvi, izņemot to, ka trīsreiz dienā ieturēja maltīti un apmierināja dažas citas miesiskās tieksmes. Viņš dzirdēja evaņģēliju un to pieņēma. Tas bija labs. Tas bija kas tāds, pēc kā viņš ilgojās. Šis vīrs Baznīcā pieauga spēkā un cieņā. Cik es atceros, viņš kalpoja piecās vai sešās misijās un prezidēja vienā no Baznīcas misijām. Tas bija tas pats vīrietis, ar tām pašām rokām, tām pašām kājām, to pašu ķermeni un to pašu prātu, taču izmainījies, pateicoties Svētajam Garam, kas iegūts, pieņemot mūžīgo patiesību” (Conference Report, 1952. g. apr., 34; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 46–47).