Seminārs
9. stunda: Džozefs Smits — Vēsture 1:27–54; Mācības un Derību 2. nodaļa


9. stunda

Džozefs Smits — Vēsture 1:27–54; Mācības un Derību 2. nodaļa

Ievads

Jaunais Džozefs Smits turpināja apliecināt, ka viņš ir redzējis vīziju, un vajāšanas pret viņu nemitējās. Vēlāk viņš teica, ka šajā laikā viņš „izdarīja visādas muļķīgas kļūdas, un pieļāva jaunības vājības” (Džozefs Smits — Vēsture 1:28). Kādu vakaru, kad viņš bija 17 gadus vecs, viņš lūdza Dievam piedošanu un lai zinātu, cik cienīgs viņš ir Dieva priekšā. Parādījās eņģelis vārdā Moronijs un pasludināja, ka Dievam ir darbs viņam, tostarp pārtulkot senu pierakstu, kas rakstīts uz zelta plāksnēm. Izskaidrojot Džozefa lomu evaņģēlija Atjaunošanā, Moronijs citēja vairākus pravietojumus no Bībeles, tai skaitā Maleahija pravietojumu par Elijas atgriešanos. Nākamajā dienā Džozefs Smits devās uz pakalnu, kur, pēc Moronija teiktā, bija noglabātas plāksnes. Tur viņam Moronijs deva turpmākus norādījumus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Džozefs Smits — Vēsture 1:27–29

Džozefs Smits lūdz Dievam piedošanu

Aiciniet studentus padomāt, ko viņi ir mācījušies no Džozefa Smita kā jauna vīrieša piemēra. Jūs varētu palūgt dažus studentus īsumā dalīties kādā no apgūtajiem principiem, kas atstājis uz viņiem iespaidu. Pēc tam palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:27–29. Pirms viņš vai viņa lasa, norādiet, ka šajos pantos aprakstītie notikumi bija laikā, kad Džozefs bija aptuveni 14 līdz 17 gadus vecs. Aiciniet studentus pielīdzināt šos pantus sev, nosakot tās Džozefa Smita pieredzes, kas līdzīgas viņu gūtajām pieredzēm.

  • Kuras no Džozefa Smita jaunības pieredzēm jūs saskatāt arī savā dzīvē? (Atgādiniet studentiem, ka viņi var nedalīties pārāk personiskās pieredzēs.)

  • Saskaņā ar Džozefs Smits — Vēsture 1:28 beigu daļu, ko Džozefs teica par kārdinājumiem un kļūdām, kuras viņš pieļāvis? (Viņš nebija vainīgs nevienā lielā grēkā, taču dažreiz viņš juta, ka nerīkojās tā, kā vajadzētu rīkoties Dieva aicinātam cilvēkam.)

  • Ko Džozefs Smits darīja saistībā ar vainu, ko viņš juta par saviem grēkiem? (Viņš lūdza Dievam piedošanu un vēlējās zināt, cik cienīgs viņš ir Dieva priekšā.)

  • Kādus patiesus principus mēs varam mācīties no Džozefa Smita piemēra?

Kad studenti dalās savās domās, palīdziet viņiem atpazīt šādus patiesus principus:

Kad mēs atzīstam savus grēkus un izjūtam nožēlu par tiem, mēs varam lūgt Debesu Tēvam piedošanu.

Mēs varam lūgt Dievu, lai zinātu, cik cienīgi esam Viņa priekšā.

  • Kā jūs domājat, ko nozīmē — zināt, cik cienīgi esam Dieva priekšā? (Iespējams, jums vajadzēs paskaidrot, ka „zināt, cik cienīgi esam Dieva priekšā” nozīmē — zināt, vai Dievs ir apmierināts ar mums.)

  • Kādēļ mums tas varētu būt svarīgi — zināt, cik cienīgi esam Dieva priekšā?

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Paskaidrojiet, ka eldera Andersena padoms var mums palīdzēt zināt, kā mēs varam noskaidrot, cik cienīgi esam Dieva priekšā.

Attēls
Elders Nīls L. Andersens

„[Mēs varam] pazemīgi lūgt To Kungu: „Tēvs, ko Tu vēlies, lai es darītu?” Atbilde tiek dota. Mēs jūtam izmaiņas, kas mums jāveic. Tas Kungs mums to pasaka mūsu prātā un mūsu sirdī.” („Nožēlojiet … lai Es varētu jūs dziedināt”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 41.)

Dalieties savā liecībā par patiesajiem principiem, ko studenti šodien pārrunāja. Aplieciniet studentiem, ka Debesu Tēvs vēlas mums piedot, ja mēs izrādām ticību Jēzum Kristum un darām visu nepieciešamo, lai nožēlotu savus grēkus.

Džozefs Smits — Vēsture 1:30–35

Džozefam Smitam parādās eņģelis Moronijs

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:30, meklējot, kas notika, kad Džozefs Smits lūdza Dievam piedošanu. Aiciniet viņus pastāstīt par izlasīto. Parādiet attēlu Moronijs parādās Džozefam Smitam viņa istabā (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2008], nr. 91; skat. arī LDS.org).

Attēls
Moronijs parādās Džozefam Smitam viņa istabā

Palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:32–33, un aiciniet pārējos audzēkņus uztvert Moronija pirmo vēsti Džozefam Smitam.

  • Ko Moronijs teica par Džozefa Smita nākotni? (Studentiem vajadzētu paust, ka Dievs ir paredzējis darbu Džozefam Smitam.)

  • Moronijs teica, ka Džozefa Smita vārds būs „par laba un ļauna atziņu starp visām tautām”. Kad jūs esat redzējuši tam piemērus?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:34–35. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, nosakot, ko Moronijs mācīja par darbu, kas jāveic Džozefam.

  • Kādā veidā grāmatu vajadzēja pārtulkot? (Izmantojot īpašus akmeņus, ko sauc par Urīmu un Tumīmu, ko Dievs ir sagatavojis.)

Paskaidrojiet, ka nākamo nodarbību laikā studenti mācīsies par Džozefa Smita pūlēm tulkot un publicēt Mormona Grāmatu.

Džozefs Smits — Vēsture 1:36–49; Mācības un Derību 2. nodaļa

Moronijs apmāca Džozefu Smitu

Sniedziet Džozefs Smits — Vēsture 1:36–42 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Moronijs citēja Bībeles pravietojumus, lai izskaidrotu Džozefa Smita lomu evaņģēlija Atjaunošanas īstenošanā. (Apsveriet iespēju ieteikt studentiem atzīmēt Svēto Rakstu atsauces, kas minētas šajos pantos. Piemēram, 40. pantā studenti varētu atzīmēt frāzi „Jesajas vienpadsmito nodaļu”.)

Norādiet, ka pravietojuma vārdi, kas citēti Džozefs Smits — Vēsture 1:38–30, parādās arī Mācības un Derību 2. nodaļā. Šī ir viena no pirmajām atklāsmēm šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, kas tika dota Džozefam Smitam, kad viņš bija 17 gadus vecs.

Jūs varētu arī minēt, ka šis pravietojums bija tik nozīmīgs, ka tas atrodams arī Vecajā Derībā (skat. Maleahija 3:23–24), Jaunajā Derībā (skat. Lūkas 1:17) un Mormona Grāmatā (skat. 3. Nefija 25:5–6).

Pirms stundas sākuma nokopējiet zemāk sniegto izdales materiālu. Sagrieziet to trīs atsevišķās daļās. Sadaliet studentus trīs grupās un katrai no grupām iedodiet pa vienai izdales materiāla daļai. Palūdziet katrai grupai studēt tiem nozīmēto pantu un ar to saistīto pravietisko paskaidrojumu. Turklāt palūdziet katrai grupai saviem vārdiem sniegt kopsavilkumu par tiem nozīmēto pantu un atbildēt uz izdales materiālā doto jautājumu vai jautājumiem.

1. grupa

Mācības un Derību 2:1 — Kas ir Elija? Kādu priesterības spēku, pēc Moronija teiktā, Elija atjaunos?

Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings

„Elija bija dižens pravietis, kuram Dievs bija devis lielu spēku. Viņam bija dots varenākais spēks, ko Dievs dod Saviem bērniem — viņam bija dots saistīšanas spēks, lai tas, kas tiek saistīts uz Zemes, tiktu saistīts arī Debesīs” (Henry B. Eyring, „Hearts Bound Together”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 78).

2. grupa

Mācības un Derību 2:2 — Kas ir šajā pantā minētie tēvi un bērni?

Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs

Pravietojumā par to, ka „viņš iedēstīs bērnu sirdīs solījumus, kas doti tēviem”, vārds „tēviem” attiecināms uz „Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, kuriem šie solījumi tika doti. Kas tie ir par solījumiem? Tie ir solījumi par ģimenes vienības turpinājumu mūžībā” (Bruce R. McConkie, Millennial Messiah [1982], 267).

Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits

Pravietojumā par to, ka „bērnu sirdis pievērsīsies saviem tēviem”, vārds „tēviem” attiecināms uz mūsu mirušajiem priekštečiem, kas nomira, nesaņēmuši privilēģiju pieņemt evaņģēliju, taču kas saņēma solījumu, ka pienāks laiks, kad šī privilēģija viņiem tiks dāvāta. Šie bērni ir pašlaik dzīvojošie, kas apkopo ģenealoģisko informāciju un pilda aizstājošos priekšrakstus tempļos” (Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, red. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:127).

3. grupa

Mācības un Derību 2:3 — Kāpēc, ja netiktu atjaunots saistīšanas spēks, Zemei vajadzētu tikt pilnīgi iznīcinātai?

Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits

„Kāpēc zemei būtu jātiek iznīcinātai? Vienkārši tāpēc: ja nebūs vienojošas saiknes starp tēviem un bērniem, kas ir darbs par mirušajiem, tad mēs visi tiksim noraidīti; viss Dieva darbs cietīs neveiksmi un ies pilnīgā zudumā” (Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, red. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:122).

Pēc tam, kad grupām ir bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotos, aiciniet studentus no katras grupas sniegt savus kopsavilkumus un atbildes. Studentu atbildēm būtu jāpauž šādi patiesi principi:

Mācības un Derību 2:1 Dievs sūtīs Eliju, lai pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas uz Zemes atjaunotu saistīšanas spēku.

Mācības un Derību 2:2Mūsu sirdis var pievērsties mūsu priekštečiem, un tempļos mēs varam paveikt darbu viņu labā.

Mācības un Derību 2:3Ja nebūtu spēka, kas ģimenes savienotu uz mūžību, Zeme tiktu pilnīgi iznīcināta Jēzus Kristus Otrajā atnākšanā.

Ja jūs esat ticis saistīts templī, jūs varētu parādīt savas ģimenes attēlu. Ja jūs vēl neesat ticis saistīts, pastāstiet par savu sajūsmu tikt saistītam. Īsumā paskaidrojiet: studējot Mācības un Derību 110. nodaļu, studenti mācīsies par Eliju, kurš piešķir saistīšanas spēku Džozefam Smitam.

Vērsiet studentu uzmanību atpakaļ uz Džozefs Smits — Vēsture stāstījumu, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Moronijs bija citējis pravietojumu par Elijas atgriešanos, viņš citēja citus pravietojumus par Atjaunošanu. Pēc tam viņš sniedza sīkākus norādījumus par zelta plāksnēm un aizgāja (skat. Džozefs Smits—Vēsture 1:42–43). Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:44–45. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un noskaidrot, kas notika pēc Moronija aiziešanas. Kad studenti ir noskaidrojuši, ka Moronijs tovakar atgriezās un atkārtoja to pašu vēstījumu, aiciniet studentus pārskatīt Džozefs Smits — Vēsture 1:46–49 un saskaitīt, cik reizes Moronijs sniedza Džozefam Smitam pēc būtības vienu un to pašu vēstījumu.

  • Cik reizes Moronijs sniedza Džozefam Smitam vēstījumu? (Četras reizes.)

  • Miniet kādus vēstījumus, kas atkārtojas Svētajos Rakstos, Baznīcas stundās un vispārējo konferenču runās?

  • Kādu labumu mēs gūstam no tā, ka Tas Kungs un Viņa kalpi atkārto savus vēstījumus?

Mudiniet studentus, studējot Svētos Rakstus, meklēt tādas mācības, kas tiek atkārtotas, un pārdomāt šo mācību nozīmīgumu.

Džozefs Smits — Vēsture 1:50–54

Džozefs dodas uz pakalnu un atrod pierakstu, Urīmu un Tumīmu un krūšu bruņas

Sniedziet Džozefs Smits — Vēsture 1:50–51 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Džozefs paklausīja Moronija pavēlei un pastāstīja savam tēvam par iepriekšējās nakts pieredzi. Viņa tēvs ticēja viņam un deva padomu rīkoties tā, kā Moronijs viņam bija teicis. Tādēļ Džozefs devās uz pakalnu, kur bija noglabātas zelta plāksnes. Palūdziet trīs studentus pēc kārtas nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:52–54 un pārējos audzēkņus sekot līdzi. Lai pārliecinātos par to, ka studenti skaidri saprot šajos pantos aprakstītos notikumus, palūdziet kādam studentam atstāstīt notikušo saviem vārdiem. Dariet studentiem zināmu, ka nākamajā stundā viņi pārrunās tā laika notikumus, kad Džozefam tika ļauts paņemt plāksnes.

Jūs varētu noslēgt stundu, liecinot par tiem patiesajiem principiem, kurus jūs pārrunājāt šajā stundā, un aicinot studentus rīkoties atbilstoši saņemtajiem pamudinājumiem, lai pielietotu šos principus savā dzīvē.

Komentāri un skaidrojumi

Džozefs Smits — Vēsture 1:33. „Mans vārds … būs par laba un ļauna atziņu starp visām tautām”

Elders Džons H. Grobergs no Septiņdesmitajiem pastāstīja par kādu pieredzi, kurā viņš saskatīja Moronija pravietojuma Džozefs Smits — Vēsture 1:33 piepildīšanos. Elders Grobergs, būdams misionārs Klusā okeāna salās, apmeklēja kādu attālu salu, ko sauca Tafahi un uz kuras bija tikai 18 mājas — bez elektrības un tekoša ūdens. Viņš rakstīja:

Attēls
Elders Džons H. Grobergs

„Pēdējā mājā man prātā ienāca savāda doma: „Kādēļ gan lai tu nepārbaudītu pravietojumu, ka Džozefa Smita vārds būs par laba un ļauna atziņu visā pasaulē?” Es nezinu, kādēļ man radās šāda doma, taču tā radās.

Viņš pavaicāja ģimenei, kas dzīvoja tajās mājās, vai tie jebkad ir dzirdējuši par Savienoto Valstu prezidentu? Viņi atbildēja: „Kas viņš ir?” un „Kur ir Savienotās Valstis?” Elders Grobergs stāstīja tālāk:

„Es centos paskaidrot, kur tās ir, taču viņi nespēja saprast. Viņi vaicāja, cik liela sala tā ir. Es atbildēju, ka tā ir ļoti liela sala, kas atrodas tūkstošiem jūdžu tālu, un tajā dzīvo miljoniem cilvēku. Es viņiem pastāstīju, ka daudzi cilvēki tur nekad nav redzējuši okeānu un ka daudzi cilvēki nepazīst cits citu. Viņi to nespēja aptvert.

Pēc tam viņš pajautāja par Krievijas un Francijas līderiem, taču tie nevarēja atbildēt uz viņa jautājumiem.

„Pēc tam,” viņš teica, „es pajautāju viņiem par dažiem sportistiem, aktieriem un slaveniem uzņēmējiem, par Lielo depresiju, Korejas karu un citām lietām. …

Uz šīs salas nedzīvoja neviens šīs Baznīcas loceklis, kaut arī tur bija divas citas baznīcas. Es dziļi ievilku elpu un jautāju: „Vai esat kādreiz dzirdējuši par Džozefu Smitu?”

Viņu sejas izteiksme nekavējoties izmainījās. Ikviens raudzījās uz mani, un tēvs teica: „Nestāsti mums par to viltus pravieti! Tikai ne mūsu mājās! Mēs visu zinām par viņu. Mūsu mācītājs mums pastāstīja!” Man bija grūti noticēt tam, ko es dzirdēju. Man prātā skanēja rakstvieta, ka Džozefa vārds „būs par laba un ļauna atziņu starp visām tautām” (DžS — V 1:33). Man tas šķita kā tiešs pravietojuma piepildījums.

„Es esmu pārliecināts, ka jums būtu grūti atrast attālāku vietu, vēl nošķirtāku no mūsdienu civilizācijas, kāda bija mazā Tafahi sala. Tajā mītošie cilvēki neko nezināja par tā laika zināmajiem līderiem — politiskajiem, ekonomiskajiem un cita veida līderiem, taču viņi zināja Džozefa Smita vārdu. Šajā gadījumā viņi to minēja ar ļaunu. Dažas turpmākās dienas es paskaidroju vairāk par pravieša Džozefa Smita misiju, un, pirms mēs devāmies prom, daži minēja viņa vārdu jau ar labu” (In the Eye of the Storm [1993], 104–106).

Drukāt